Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Viena no tiesībsarga funkcijām ir veicināt privātpersonas cilvēktiesību aizsardzību , kas ir īpaši būtiski attiecībā uz mazaizsargātajām personu grupām. Tādēļ par vienu no prioritātēm savā darbībā tiesībsargs jau vairākus gadus izvirza personu ar īpašām vajadzībām tiesību aizsardzību. Starptautisko cilvēktiesību mērogā par vienu no pamatdokumentiem ir atzīstama Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) Konvencija par personu ar invaliditāti tiesībām, kura Latvijā stājās spēkā 2010.gada 31.martā. Saskaņā ar likuma „Par Konvenciju par personu ar invaliditāti tiesībām” 2. pantā noteikto šīs konvencijas ieviešanu Latvijā koordinē Labklājības ministrija, bet tās īstenošanu pārrauga Tiesībsarga birojs.

[1] Tiesībsarga birojā ikdienā saņemtās sūdzības un arī Tiesībsarga biroja pārstāvju novērojumi, veicot regulārās vizītes uz ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijām, pierāda, ka līdzšinējā atbildīgo valsts pārvaldes iestāžu politika nav vērsta uz pilnvērtīgu interešu nodrošināšanu un cieņpilnu attieksmi pret ilgstošas sociālas aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijās dzīvojošām personām. Savukārt vairākos starptautiskajos cilvēktiesību dokumentos ir izcelts tieši valsts pienākums rūpēties par personu ar īpašām vajadzībām iekļaušanu sabiedrībā.

ANO Konvencijas par personu ar invaliditāti tiesībām 19. pants nosaka, ka šīs konvencijas dalībvalstis atzīst, ka visām personām ar invaliditāti ir vienlīdzīgas tiesības dzīvot sabiedrībā ar tādu pašu izvēles brīvību kā citiem cilvēkiem, un veic efektīvus un atbilstošus pasākumus, lai atvieglotu personām ar invaliditāti šo tiesību izmantošanu un pilnīgu iekļaušanos un līdzdalību sabiedrības dzīvē, tostarp nodrošinot, ka:

a)   personām ar invaliditāti vienlīdzīgi ar citiem ir iespējas izvēlēties dzīvesvietu un to, kur un ar ko tās dzīvo, un ka tām neliek dzīvot kādos noteiktos apstākļos;

b)   personām ar invaliditāti ir pieejami dažādi mājās un dzīvesvietā sniegtie pakalpojumi un citi sociālā atbalsta pasākumi, tostarp personīgā palīdzība, kas nepieciešama, lai dzīvotu un iekļautos sabiedrībā un lai nepieļautu izolēšanu vai nošķiršanu no sabiedrības;

c)   plašai sabiedrībai paredzētie sociālie pakalpojumi un objekti ir vienlīdz pieejami arī personām ar invaliditāti un atbilst to vajadzībām.

Norādāms, ka jau ilgstoši tieši šīs tiesības netiek attiecinātas uz cilvēkiem, kuri bez sev nepieciešamajiem pakalpojumiem nespēj dzīvot sabiedrībā, jo Latvijas sociālās aprūpes sistēma piedāvā galvenokārt aprūpi ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijās, nevis cilvēku dzīvesvietās. Rezultātā Latvijā ir izveidojies samērā liels cilvēku loks, kas savu mūžu pavada dzīvojot izolēti no sabiedrības, institucionālās aprūpes rezultātā pilnībā vai daļēji zaudējot savas iepriekšējās dzīves iemaņas un, pats bēdīgākais, arī savas dzīves jēgu.

Lai veicinātu Latvijas virzību uz sabiedrībā balstītu pakalpojumu pieejamību, Labklājības ministrija kopš 2015. gada, sadarbībā ar Latvijas plānošanas reģioniem un pašvaldībām, īsteno ES struktūrfondu līdzfinansētu projektu ar mērķi ieviest deinstitucionalizāciju (turpmāk - DI) jeb attīstīt sabiedrībā balstītus sociālos pakalpojumus pašvaldībās, lai ikviena persona varētu dzīvot mājās, ģimeniskā vidē, saņemot visu nepieciešamo atbalstu savā pašvaldībā (piem., dienas centru, grupu dzīvokļu, specializēto darbnīcu, u.tml.).

Akcentējams, ka 2020. gada ir apritējuši 10 gadi, kopš Latvijas Republikā ir stājies spēkā likums “Par Konvenciju par personu ar invaliditāti tiesībām”, un 5 gadi, kopš Labklājības ministrija īsteno Eiropas Savienības struktūrfondu līdzfinansētu projektu DI jomā.

Minētā projekta ietvaros ar Eiropas Savienības fondu finansējuma atbalstu pašvaldībās ir paredzēts radīt plašu pakalpojumu klāstu, lai valsts sociālās aprūpes centros dzīvojošie bērni varētu augt ģimeniskā vidē un bērni ar funkcionāliem traucējumiem varētu saņemt sociālo aprūpi un rehabilitāciju savās pašvaldībās. Savukārt pieaugušās personas ar garīga rakstura traucējumiem, kuras ilgstoši dzīvo valsts sociālas aprūpes centros, ar speciālistu atbalstu varētu dzīvot sabiedrībā patstāvīgi un atbilstoši savām spējām strādāt sev piemērotu darbu.

[2] Būtiski, ka arī valdības rīcības plāna “Deklarācijas Artura Krišjaņa Kariņa vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību īstenošanai” sadaļas “Latvijas cilvēki. Labklājība” 115.1. punktā tika noteikta apņemšanās: “Nostiprināsim deinstitucionalizācijas procesus, lai palielinātu ģimeniskai videi pietuvinātu un sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu pieejamību dzīvesvietā personām ar garīga rakstura traucējumiem un bērniem. Izstrādāsim reorganizācijas plānus bērnu aprūpes institūcijām, nosakot darbības pakalpojuma tuvināšanu ģimeniskai videi.”

Ņemot vērā, ka līdz DI projektu beigām ir atlikuši tikai trīs gadi (2023. gada 31. decembris), tiesībsargs 2020. gada 4. martā nosūtīja Labklājības ministrijai vēstuli ar lūgumu informēt par 2019. gadā veiktajām darbībām, kas attiecināmas uz Valdības rīcības plāna “Deklarācijas Artura Krišjāņa Kariņa vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību īstenošanai” sadaļas “Latvijas cilvēki. Labklājība” 115.1. punktā noteiktās apņemšanās izpildi attiecībā uz DI un sabiedrībā balstītu pakalpojumu pieejamību pašvaldībās visā valsts teritorijā.

Labklājības ministrijas 2020. gada 1. aprīļa atbildes vēstulē tiesībsargam tika akcentēts, ka DI projektu uzdevums ir novērst situāciju, kad personai būtu jāpārceļas vai jāturpina dzīvot ilgstošas sociālās aprūpes un sociālas rehabilitācijas institūcijā, jo valstī nav pieejams nepieciešamais atbalsts dzīvesvietā. Labklājības ministrija norādīja, ka jau sākotnēji kā DI projektu apjomīgākā mērķa grupa bija plānotas tieši pašvaldībās dzīvojošas personas ar garīga rakstura traucējumiem, kurām būtu jānodrošina atbalsts dzīvesvietā, tādējādi mazinot nonākšanu institūcijās. Vienlaikus tika paredzēts atbalsts arī pārejai uz patstāvīgu dzīvi sabiedrībā institūcijās dzīvojošām personām ar garīga rakstura traucējumiem.

Labklājības ministrijas ieskatā šāda pieeja DI projektu īstenošanā ir atspoguļojusies arī rezultātos, kas tika sasniegti līdz 2019. gada beigām: sabiedrībā balstīti sociālie pakalpojumi tika nodrošināti 468 personām ar garīga rakstura traucējumiem, no kurām 19 ir pārcēlušās no ilgstošas aprūpes institūcijās uz patstāvīgu dzīvi sabiedrībā.

Izvērtējot Labklājības ministrijas sniegto informāciju, secināms, ka 2019. gadā tikai 24 personas ir izstājušās no valsts sociālās aprūpes centriem, bet no tām sabiedrībā balstītus sociālos pakalpojumus saņēma 19 personas. Turpretim iestājušās valsts sociālās aprūpes centros ir 206 personas ar garīga rakstura traucējumiem un rindā uz institucionālajiem pakalpojumiem gaida vēl 391 persona. Kas nozīmē, ka arī 2020. gadā joprojām dominē institucionālā aprūpe un šīm personām nav tikuši nodrošināti atbilstoši sabiedrībā balstītie pakalpojumi, lai tām nevajadzētu nonākt institūcijās.

Lai precizētu iepriekš minēto Labklājības ministrijas informāciju, tiesībsargs 2020. gada 7. maijā nosūtīja vēstuli arī visu plānošanas reģionu DI projektu vadītājiem  ar lūgumu informēt par veiktajām darbībām, kas attiecināmas uz Valdības rīcības plānā “Deklarācijas Artura Krišjāņa Kariņa vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību īstenošanai” noteiktās apņemšanās izpildi attiecībā uz DI un sabiedrībā balstītu pakalpojumu pieejamību pašvaldībās visā valsts teritorijā.

Apkopojot sniegto informāciju, secināms, ka visu plānošanas reģionu atbildēs tika atspoguļota aina, ka DI projektu realizācija ir ne tikai būtiski iekavējusies, bet pagaidām ir nesusi minimālus rezultātus gan attiecībā uz personām, kuras izstājās no valsts sociālās aprūpes centriem, gan arī personām, kurām viņu pašvaldībās ir nepieciešams saņemt savlaicīgus un viņu vajadzībām atbilstošus sabiedrībā balstītus pakalpojumus. Tāpat secināms, ka visu šo gadu laikā valsts sociālās aprūpes centru darbiniekiem tā arī nav tikušas organizētas profesionālās apmācības par klientu ar garīga rakstura traucējumiem sagatavošanu sabiedrībā balstītu pakalpojumu saņemšanai.

Regulāri apmeklējot valsts sociālās aprūpes centrus, Tiesībsarga biroja pārstāvji ir pārliecinājušies, kas institūciju darbiniekiem trūkst ne tikai zināšanu par darbu ar minēto klientu grupu, bet arī atbilstošas materiāli-tehniskās bāzes (nodarbību telpu, mācību līdzekļu, jēgpilnu individuālu mācību plānu), kas ļautu mērķtiecīgi sagatavot klientus patstāvīgai dzīvei sabiedrībā.

Tādējādi var secināt, ka visas personas, kuras līdz šim DI projektu ietvaros ir izstājušās no valsts sociālās aprūpes centriem, nav tikušas pienācīgi apmācītas un sagatavotas patstāvīgai dzīvei sabiedrība.

[3] Kopš Tiesībsarga biroja pastāvēšanas brīža, Tiesībsarga biroja pārstāvji regulāri apmeklē ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijas, vizīšu laikā īpašu uzmanību pievēršot cilvēktiesību nodrošināšanas aspektiem un klientu tiesību ievērošanai.

Plašu sabiedrības rezonansi bija guvis tiesībsarga 2013. gada 15. februāra Ziņojums “Par Valsts sociālās aprūpes centriem pilngadīgām personām ar garīga rakstura traucējumiem”, kuru papildināja pielikumi:

-     Ziņojums par   cilvēktiesību nodrošināšanu    Valsts  sociālās aprūpes centra “Zemgale” filiālē “Jelgava”;

-     Ziņojums par   cilvēktiesību    nodrošināšanu Valsts   sociālās aprūpes centra “Kurzeme” filiālē “Iļģi”;

-     Ziņojums par cilvēktiesību nodrošināšanu Valsts sociālās aprūpes centra „Vidzeme” filiālē “Ropaži”.

Minētajā Ziņojumā tiesībsargs ne tikai vērsa uzmanību uz valsts sociālās aprūpes centros esošajiem vispārējiem sadzīves apstākļiem, kas bija atzīstami par klientu individuālajām vajadzībām neatbilstošajiem, pilnvērtīgas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas trūkumiem un privātās dzīves neaizskaramības pārkāpumiem, bet arī uz ikviena klienta tiesībām dzīvot sabiedrībā. Vairāki tiesībsarga secinājumi un rekomendācijas vistiešākajā veidā norādīja uz ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas sistēmas nepilnībām.

Ziņojumā tiesībsargs aicināja gan valdību, gan arī par sociālo nozari atbildīgo Labklājības ministriju ne tikai normatīvajā regulējumā, bet arī praksē ieviest principu, ka personu ievietošana valsts sociālas aprūpes centros būtu pēdējais līdzeklis, kuru varētu izmantot tikai situācijās, kad bijuši izmēģināti visi iespējamie sabiedrībā balstītie pakalpojumi. Tika norādīts arī uz nepieciešamību attīstīt alternatīvos sociālās aprūpes pakalpojumus (pusceļa mājas, grupu dzīvokļus, aprūpi mājās u. tml.), tādējādi mazinot arī pašvaldību skepsi par DI ieviešanu un attīstīšanu.

Tiesībsargs norādīja, ka pārskatāmā periodā būtu pilnībā izslēdzama jaunu klientu ievietošana valsts sociālas aprūpes centros, aicinot atbildīgās iestādes risināt Ziņojumā norādītās problēmas, novērst konstatētos pārkāpumus un īpaši veicināt pasākumus, kas vērsti uz personu ar garīga rakstura traucējumiem integrāciju sabiedrībā un tiesību uz patstāvīgu dzīvi nodrošināšanu. Turklāt tiesībsargs arī bija izteicis gatavību līdzdarboties minēto jautājumu risināšanā savas kompetences ietvaros.

Norādāms, ka 2013. gada 5. aprīlī tiesībsargs saņēma Labklājības ministrijas atbildes vēstuli Nr. 36-1-03/806 “Par Latvijas Republikas tiesībsarga ziņojumu “Par valsts sociālās aprūpes centriem pilngadīgām personām ar garīga rakstura traucējumiem ” un “Par cilvēktiesību un labas pārvaldības principu ievērošanas nodrošināšanu ” rekomendāciju ieviešanai plānotajām darbībām ”.

Savā atbildes vēstulē attiecībā uz tiesībsarga rekomendāciju, ka personu ievietošana valsts sociālas aprūpes centros būtu pēdējais līdzeklis, kuru varētu izmantot tikai situācijās, kad bijuši izmēģināti visi iespējamie sabiedrībā balstītie pakalpojumi, Labklājības ministrija akcentēja, ka sākotnēji būtu jārealizē jau iepriekš noteiktais politikas virziens - alternatīvo sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumu attīstība.

Savukārt attiecībā uz tiesībsarga aicinājumu attīstīt alternatīvos sociālās aprūpes pakalpojumus Labklājības ministrija paskaidroja, ka virziens uz alternatīvās aprūpes pakalpojumu attīstību un pakalpojumu piešķiršanu, primāri izvērtējot iespējas tā nodrošināšanai dzīvesvietā, tika noteikts jau 1996. gadā, kad tika uzsākta sociālās palīdzības un pakalpojumu sistēmas reforma. Līdz ar to arī Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā, kurš stājās spēkā 2003. gada 1. janvārī, parādījās īpašs uzsvars uz institūcijām alternatīvajiem sociālās aprūpes pakalpojumiem personām ar garīga rakstura traucējumiem. Vienlaikus, Labklājības ministrijas vēstulē tika norādīts, ka kopumā valstī institucionālo pakalpojumu attiecība pret sabiedrībā balstītajiem pakalpojumiem ir vidēji 81% pret 19% (dati uz 2013. gadu). Labklājības ministrija akcentēja, ka šāds institucionālās aprūpes pārsvars ir nepieļaujams, ņemot vērā, ka jau kopš 1997. gada sociālo pakalpojumu attīstībā ir izvirzīts mērķis veicināt individuālām vajadzībām atbilstošu pakalpojumu pieejamību pēc iespējas tuvāk klienta dzīvesvietai, lai mainītu esošo pakalpojumu sniegšanas modeli.

Šāda modeļa ieviešanai Labklājības ministrija paredzēja attīstību trīs rīcības virzienos:

•     DI, klientiem nodrošinot sabiedrībā balstītus pakalpojumus;

•     sabiedrībā balstīti, pēctecīgi un klienta individuālajām vajadzībām atbilstoši sociālie pakalpojumi;

•     efektīva sociālo pakalpojumu pārvaldība.

[4] Ņemot vērā Labklājības ministrijas 2013. gada 5. aprīļa vēstulē Nr. 36-1-03/806 “Par Latvijas Republikas tiesībsarga ziņojumu “Par valsts sociālās aprūpes centriem pilngadīgām personām ar garīga rakstura traucējumiem ” un “Par cilvēktiesību un labas pārvaldības principu ievērošanas nodrošināšanu” rekomendāciju ieviešanai plānotajām darbībām” sniegtos solījumus tuvākajā laikā ne tikai ieviest tiesībsarga sniegtās rekomendācijas un ievērojami uzlabot valsts sociālās aprūpes centros dzīvojošo personu sadzīves apstākļus un cilvēktiesību ievērošanu, Tiesībsarga biroja pārstāvji turpināja regulāri apmeklēt minētās institūcijas. Vizīšu laikā īpaša uzmanība tika veltīta šādiem jautājumiem:

•     spīdzināšanas un citādas cietsirdīgas vai cieņu pazemojošas izturēšanās aizliegumam;

•     klientu tiesību uz brīvību iespējamiem ierobežojumiem institūcijā;

•     klientu tiesībām uz privātās dzīves neaizskaramību;

•     vispārējiem sadzīves apstākļiem institūcijā;

•     institūcijās sniegto sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumu atbilstībai klientu vajadzībām.

Būtiski, ka par katru vizīti tika sagatavots tiesībsarga ziņojums, sniedzot ne tikai secinājumus par konstatētajiem apstākļiem, bet arī konkrētas rekomendācijas cilvēktiesību pārkāpumu novēršanai ilgtermiņā, kurš tika nosūtīts ne tikai konkrētās institūcijas vadībai, bet arī par sociālo nozari atbildīgai Labklājības ministrijai. Tādējādi tiesībsargs paļāvās, ka Labklājības ministrija operatīvi veiks visas nepieciešamās darbības, lai valsts sociālās aprūpes centros nepieļautu cilvēktiesību pārkāpumus ilgtermiņā.

Apmeklējot vairākas institūcijas, Tiesībsarga biroja pārstāvji bija konstatējuši virkni identisku vispārējiem cilvēktiesību standartiem neatbilstošu apstākļu, lielākā daļa no kuriem tika minēti arī tiesībsarga 2013. gada 15. februāra Ziņojumā “Par Valsts sociālās aprūpes centriem pilngadīgām personām ar garīga rakstura traucējumiem”. Norādāms, ka arī 2018. gadā veikto vizīšu laikā tika secināts, ka sniedzot klientiem pakalpojumus, valsts sociālās aprūpes centri nespēj pilnā apmērā nodrošināt klientu cilvēktiesību ievērošanu vairākos aspektos:

•     nepieciešamā atbalsta un cieņpilnas aprūpes sniegšanu klientiem;

•     elementāru higiēnas un mazgāšanās līdzekļu pieejamību;

•     atbilstošu nodarbību un brīvā laika organizēšanu (īpaši - klientiem ar funkcionālajiem traucējumiem un gulošiem klientiem);

•     nodrošināšanu ar atbilstošajiem tehniskajiem palīglīdzekļiem un ortopēdiskajiem apaviem;

•     klientu dokumentu pienācīgu aizpildīšanu (īpaši - individuālo sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas plānu);

•     klientu emocionālās labsajūtas nodrošināšanu institūcijā.

Rezultātā atbildīgai Labklājības ministrijai un visiem valsts sociālās aprūpes centriem 2018. gada 29. novembrī tika nosūtīta vēstule, līdzīgi kā 2013. gada 15. februāra Ziņojumā arī šoreiz sniedzot vairākas tiesībsarga rekomendācijas cilvēktiesību standartu nodrošināšanai institūcijās.

Neskatoties uz visām tiesībsarga iepriekš sniegtajām rekomendācijām, apmeklējot valsts sociālās aprūpes centrus, 2019. un 2020. gadā atkārtoti tika konstatēta ne tikai nevēlēšanās ievērot cilvēktiesību standartus, bet arī nespēja nodrošināt cieņpilnu izturēšanos pret institūcijās dzīvojošām personām.

[5] Labklājības ministrijas 2013. gada 5. aprīļa vēstulē Nr. 36-1-03/806 “Par Latvijas Republikas tiesībsarga ziņojumu “Par valsts sociālās aprūpes centriem pilngadīgām personām ar garīga rakstura traucējumiem ” un “Par cilvēktiesību un labas pārvaldības principu ievērošanas nodrošināšanu” rekomendāciju ieviešanai plānotajām darbībām” tiesībsargs tika informēts, ka viena no plānotajām darbībām DI realizācijas gaitā būs ne tikai atbalsta palielināšanā pašvaldībām alternatīvo pakalpojumu ieviešanai, bet arī valsts finansēto vietu skaita samazināšana valsts sociālās aprūpes centros par apmēram 1000 vietām (līdz 2020. gadam). Tādējādi Labklājības ministrija paredzēja DI plānotā finansējuma ietvaros izbeigt 2 līdz 4 valsts sociālās aprūpes centru filiāļu darbību.

Norādāms, ka, realizējot minēto plānu par atsevišķu valsts sociālās aprūpes centru filiāļu darbības izbeigšanu, Labklājības ministrijas rīcība bija guvusi skaļu rezonansi sabiedrībā.

Laika posmā no 2015. līdz 2020. gadam Labklājības ministrija pieņēma lēmumus par četru valsts sociālās aprūpes centru filiāļu darbības izbeigšanu un klientu steidzamu pārvietošanu uz citām filiālēm.

Turklāt jautājums par Valsts sociālas aprūpes centra “Vidzeme” filiāles “Rauna” un Valsts sociālas aprūpes centra “Zemgale” filiāles “Kauguri” darbības izbeigšanu un klientu steidzamu pārvietošanu tika apspriests ne tikai informatīvajā telpā, bet arī izvērtēts Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas sēdēs (2015. gada 10. februārī un 2015. gada un 2015. gada 4. martā ) un arī Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēdē (2015. gada 18. martā).

Komisijas dalībnieki Labklājības ministrijai norādīja uz cilvēktiesību aspektu, jo vecāka gadu gājuma klientu pārvietošana uz citu vietu ir emocionāli traumējoša un klientiem valsts sociālās aprūpes centros ir svarīgi atrasties pēc iespējas tuvāk dzīvesvietai un radiniekiem. Tādējādi Labklājības ministrijai tika pārmesta tuvredzība un neizdarība jautājumu sakārtošanā”.

Norādāms, ka neskatoties uz minēto Saeimas aizrādījumu, Labklājības ministrija nebija atzinusi pieļautos cilvēktiesību pārkāpumus un arī lēmumi par Valsts sociālās aprūpes centra “Rīga” filiāles “Baldone” un Valsts sociālās aprūpes centra „Latgale” filiāles „Lubāna” darbības izbeigšanu tika pieņemti sasteigti un organizatoriski nepārdomāti .

Kā satraucošs fakts ir jāmin Madonas un Lubānas novada pašvaldības minētais, ka par Labklājības ministrijas un VSAC “Latgale” plānoto filiāles “Lubāna” darbības pārtraukšanu un klientu steidzamu pārvietošanu pašvaldības uzzināja pēdējā brīdī. Turklāt Madonas novada pašvaldība informāciju par filiāles “Lubāna” likvidāciju saņēma no plašsaziņas līdzekļiem. Tātad, pieņemot lēmumu par Valsts sociālās aprūpes centra „Latgale” filiāles „Lubāna” darbības izbeigšanu, Labklājības ministrija nebija uzskatījusi par nepieciešamu to saskaņot ar vietējām pašvaldībām, kuru pienākums ir nodrošināt klientiem sabiedrībā balstītus sociālos pakalpojumus dzīvesvietā.

Ņemot vērā, ka tiesībsargs jau iepriekš bija norādījis Labklājības ministrijai uz nepārdomātu un sasteigtu lēmumu pieņemšanu attiecībā uz valsts sociālās aprūpes centru filiāļu darbības izbeigšanu un klientu pārvietošanu uz citām institūcijām, kas bijusi organizēta, ignorējot klientu tiesības un vislabākās intereses, šāda Labklājības ministrijas rīcība nekādā veidā nevar tikt vērtēta kā veiksmīga starpinstitucionāla sadarbība  klientu interešu labā.

Lai arī DI process paredz institūciju slēgšanu, šis process netika saskaņots ar vietējām pašvaldībām un notika laikā, kad vēl nebija pieejams faktiski neviens sabiedrībā balstīts sociālais pakalpojums, kas būtu piemērots valsts sociālās aprūpes centru klientiem. Ņemot vērā straujo Labklājības ministrijas rīcību, slēdzot četras valsts sociālās aprūpes centru filiāles, nebija iespējams nodrošināt cilvēku sagatavošanu dzīvei sabiedrībā un lielākā daļa no viņiem tika pārvietoti no valsts sociālās aprūpes centriem ar salīdzinoši mazu klientu skaitu, uz valsts sociālās aprūpes centriem, kuros ir 200 un vairāk klientu. Tādējādi Labklājības ministrijas nepārdomātas rīcības rezultātā, valsts sociālās aprūpes centru klientu dzīves kvalitāte bija pazeminājusies un arī veicināja esošā veselības stāvokļa paasinājumus.

Līdz ar to pastāv pamatotas bažas, ka institūcijās dzīvojošās personas ar garīga rakstura traucējumiem tiek pārvietotas uz citu institūciju, nevis uzsāk patstāvīgu dzīvi un saņem sabiedrībā balstītus pakalpojumus, kas ir pretrunā ne tikai DI pamatmērķim, bet arī starptautisko organizāciju sniegtajām rekomendācijām.

Vienlaikus ir vērojama tendence, ka personas ar smagu un ļoti smagu fizisko vai garīgo spēju ierobežojumu joprojām tiek ievietotas institūcijās, ko pierāda arī Labklājības ministrijas sniegtie dati par esošo rindu uz institucionālajam pakalpojumiem.

Pretstatā DI pamatmērķim, Latvijas pašvaldībās piedāvāto pakalpojumu klāsts personām ar garīga rakstura traucējumiem nav pietiekošs (vērojams dienas centru, grupu dzīvokļu, specializēto darbnīcu trūkums) un bieži arī personu individuālajām vajadzībām neatbilstošs. Personām ar ļoti smagiem attīstības traucējumiem vienīgais valsts piedāvātais pakalpojums ir institucionālā aprūpe, savukārt pašvaldībās vairumā gadījumu sabiedrībā balstīti pakalpojumi nav pieejami vispār un arī netiek plānoti tuvākajā nākotnē. Tāpat konstatējams, ka joprojām valsts līmenī netiek nodrošināts tāds pakalpojums kā atbalsta persona, kas tomēr daudzām personām ar garīga rakstura traucējumiem būtu būtisks priekšnoteikums pilnvērtīgai dzīvei sabiedrībā.

Pašvaldības ir norādījušas tiesībsargam arī uz to, ka reģionos sabiedrībā balstītu pakalpojumu saņemšanu apgrūtina speciālistu trūkums, turklāt DI projekta ietvaros piešķirtie finanšu līdzekļi būs nepietiekami, lai attīstītu iecerētos pakalpojumus, jo projekta virzība ir iekavējusies un sākotnēji plānotās izmaksas ir pieaugušas.

Šeit arī jāpiemin Valsts kontroles revīzijas ziņojumā “Deinstitucionalizācija - iespēju tilts cilvēkiem ar invaliditāti dzīvei sabiedrībā” (publiskots - 2018. gada 11. aprīlī)  minētā informācija, ka iepriekšējā ES struktūrfondu plānošanas periodā no 2007. līdz 2013. gadam sabiedrībā balstīto sociālo pakalpojumu attīstībai kopā bija izlietoti 12,68 milj. euro. Savukārt salīdzinot ar iepriekšējo periodu, ilgstošai institucionālai aprūpei alternatīvu sociālo pakalpojumu attīstībai tika paredzēts gandrīz astoņas reizes lielāks finansējums, t.i., 98,127 milj. euro.

Pašvaldības arī pauž satraukumu, ka viņu rīcībā nav skaidras informācijas, kāds valsts atbalsts tiks paredzēts pēc DI projekta beigām 2023. gadā. Turklāt sabiedrības informēšanas un izglītošanas pasākumi bija uzsākti novēloti, kad projekts daļēji jau tika realizēts, kā arī sabiedrības informēšanas un izglītošanas kampaņas neesamība projekta sākumposmā būtiski apgrūtinājusi DI uzsākšanu un arī apgrūtinājusi uzrunāt mērķauditoriju iesaistei projektā. Rezultātā, pašvaldībās speciālistu un arī institūcijās strādājošo personu vidū joprojām dominē viedoklis, ka personām ar garīga rakstura traucējumiem atrašanās institūcijā ir vēlamāka, nekā dzīve sabiedrībā.

[6] Pamatojoties uz iepriekš minēto, secināms, ka neskatoties uz Labklājības ministrijas ieceri kopš 2014. gada, sadarbībā ar Latvijas plānošanas reģioniem un pašvaldībām īstenot ES struktūrfondu līdzfinansētu projektu ar mērķi ieviest DI, jeb attīstīt sabiedrībā balstītus sociālos pakalpojumus pašvaldībās, valstī trūkst ne tikai kopējās vīzijas un stratēģijas par to, kas notiks ar personām ar garīga rakstura traucējumiem pēc 2023. gada 31. decembra (pēc DI projektu noslēguma), bet arī par to, ka tieši šo personu interesēm jābūt prioritārām.

Akcentējams, ka kopš tiesībsarga 2013. gada 15. februāra Ziņojuma “Par Valsts sociālās aprūpes centriem pilngadīgām personām ar garīga rakstura traucējumiem” publiskošanas, tiesībsargs tā arī nav saskatījis atbildīgo valsts pārvaldes iestāžu konceptuālu rīcību, lai savlaicīgi un kvalitatīvi nodrošinātu DI projektu realizācijas posmus.

Norādāms, ka arī 2020. gadā Tiesībsarga biroja pārstāvju vizīšu laikā valsts sociālās aprūpes centros joprojām tiek konstatēti tie paši cilvēktiesību pārkāpumi, uz kuriem tiesībsargs ir norādījis Labklājības ministrijai vairāku gadu garumā. Tādējādi veiktā institūciju infrastruktūras sakārtošana nav uzlabojusi institūciju klientiem sniegto sociālo aprūpi un sociālo rehabilitāciju, kā arī nav nodrošinājusi cieņpilnu attieksmi pret tām personām, kurām pirms 10 gadiem, ratificējot ANO Konvenciju par personu ar invaliditāti tiesībām, Latvijas Republika solīja vienlīdzīgu tiesību un brīvību nodrošināšanu, īpašu atbalstu un iespēju dzīvot sabiedrībā.

Ņemot vērā minēto, sniedzu šādus priekšlikumus:

1.   Nodrošināt visā valsts teritorijā plašu sabiedrībā balstīto pakalpojumu klāstu, tai skaitā atbalsta personas pakalpojumu, paredzot tam arī valsts budžeta finansējumu;

2.   Līdz 2024. gada 1. janvārim pilnībā pārtraukt jaunu klientu ievietošanu valsts sociālās aprūpes centros, ikvienai personai ar invaliditāti nodrošinot atbilstošu sociālo pakalpojumu piešķiršanu sabiedrībā.

Novērtē šo rakstu:

14
10

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Nomenklatūras valsts un nomenklatūras vara

FotoJau sākumā teicu, ka Juris Stukāns ar prokuratūru galā netiks. Precīzi un pamatīgi aprakstīta viņa darbība šajā rakstā, bet nekad nevar uzrakstīt tik labi, lai nevarētu papildināt vai uzrakstīt labāk.
Lasīt visu...

12

Varbūt arī mēs tāpat kā Kariņa valdība varam sākt uzskatīt, ka likums ir nevis likums, bet ieteikums?

FotoLIKUMU IGNORANCE ir SASNIEGUSI APOGEJU! Ministru kabinetā skata likumprojektu, kur visciniskākajā veidā valsts varu nozagušies demonstrē, kā NELIKUMĪGU lietu PADARĪT PAR LIKUMĪGU!
Lasīt visu...

12

Priesteru padome: ja garīdznieks aicina izvairīties no vakcinācijas, tad viņš šķeļ Baznīcu no iekšienes

Foto2021. gada 22. jūlijā attālināti notika Rīgas arhidiecēzes Priesteru padomes un dekānu tikšanās par vakcinācijas jautājumu, kas šobrīd tik ļoti šķeļ sabiedrību un arī draudzes. Saskaņā ar novērojumiem, vairumam ticīgo vakcinācija ir morāli pieņemama, bet tajā pašā laikā ir daļa katoļu kas aktīvi ieņem negatīvu nostāju pret vakcināciju. Nepieņemamu antivakcinācijas nostājas izpausmju dēļ, kuru rezultātā ir atsevišķas draudzes ir sašķēlušās, Rīgas arhibīskaps metropolīts uzskatīja par nepieciešamu sasaukt Priesteru padomes sēdi.
Lasīt visu...

15

Uzklausiet tikai mūsu pareizo propagandu, nevis citu, nepareizo propagandu!

FotoLaikā, kad pasaulē straujos tempos izplatās Covid-19 vīrusa delta variants, Latvijas Zinātņu akadēmija vēršas pie visiem Latvijas iedzīvotājiem ar aicinājumu nepakļauties pseidozinātniskiem skaidrojumiem par vakcīnu drošību un efektivitāti, bet ieklausīties pierādījumos balstītās zinātnes atziņās.
Lasīt visu...

15

Neadekvāta dzejdaru nīgri ieskābena nepatika pret lielisko prezidentu Levitu

FotoRakstnieks Kārlis Skalbe Satversmes sapulces 4. sesijas 9. sēdē 1921. gada 7. oktobrī teicis: “No šī katedra ir daudz runāts par mūsu neatkarības cīņām, par mūsu valsti. Par ko gan mēs cīnījāmies? Vai par formu, vai par saturu? Es domāju, kungi, mēs cīnījāmies par saturu, un šis saturs, mūsu valsts saturs, nav nekas cits kā mūsu nacionālā kultūra. Mūsu nacionālā kultūra ir tās saturs un valsts – viņas ārējā forma.”
Lasīt visu...

21

Pētera Stučkas idejas dzīvo un uzvar Ekonomisko lietu tiesā?

FotoLasot pēdējā laikā publiskajā telpā pieejamo informāciju par jaunās Ekonomisko lietu tiesas (ELT) darbu, kur tiek uzskaitīti ELT panākumi, konfiscējot par noziedzīgi iegūtiem uzskatītos līdzekļus (skat., piemēram, 08.07.2021. publikāciju www.tiesas.lv), neviļus rodas déjà vu sajūta, t.i. sajūta, ka kaut kas līdzīgs jau kādreiz, senā pagātnē piedzīvots. Proti, arī pēdējos padomju varas gados itin bieži tika publicēta statistika par sasniegumiem cīņā ar bezstrādes ienākumu guvējiem, spekulantiem un sociālistiskā īpašuma izlaupītājiem.
Lasīt visu...

20

Satiksmes drošība vai asfaltbetona seguma iznīcināšana

FotoKā sēnes pēc lietus gan Rīgā, gan uz valsts ceļiem parādās gumijas stabiņi. Šķiet, šī projekta autori ir tik ļoti iemīlējuši šos falliskos simbolus, ka vairs nespēj iedomāties savu ikdienu vai pat dzīvi bez tiem. Dīvainā kārtā autovadītāji nespēj saprast šo mīlestību un tā vietā, lai toleranti pieņemtu kārtējo seksuālo minoritāti, apvelta gan stabiņus, gan to uzstādītājus ar nešpetniem lamuvārdiem. Tomēr uz brīdi aizmirsīsim emocijas, un padomāsim loģiski, cenšoties izvērtēt plusus un mīnusus.
Lasīt visu...

21

Vai tiešām vakcinācija Izraēlā ir cietusi fiasko vai pilnīgu izgāšanos?

FotoPraktiskais piemērs ātrai datu analīzei "uz salvetes", lai varētu analītiski novērtēt apgalvojumu, kas kļuvis par vienas no "nometnēm" jājamzirdziņu, ka vakcinācija Izraēlā ir cietusi fiasko vai pilnīgu izgāšanos (atkarībā no lapas vai rakstītāja).
Lasīt visu...

21

Apstrīdēsim “Reira reformas” atbilstību Satversmei

FotoPartija PROGRESĪVIE gatavojas vērsties Satversmes tiesā pret finanšu ministra Jāņa Reira (Jaunā Vienotība) ieviesto regresīvo minimālo sociālo iemaksu sistēmu. Partija sāk publisku kampaņu jaunā interneta vietnē, lai apzinātu izmaiņu ietekmētos, un aicina strādājošos iesūtīt savus stāstus.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Mums nav valstsvīru, ir tikai politiķi

Par kovidu rakstīts daudz un dažādi. Par kovidu fano un pret kovidu cīnās. Vienaldzīgo nav. Runā gan par miljoniem mirušo,...

Foto

Kā būtu, ja šis parlamentārais negadījums izbeigtu apsaukāt un pazemot cilvēkus?

Kā būtu, ja šis parlamentārais negadījums izbeigtu apsaukāt un pazemot cilvēkus? Levita kungs, ja Jums...

Foto

Vēstule ārstiem

Cienījamie kolēģi, ar šo jūsu steidzamai uzmanībai ir nodotas četras nesenas zinātniskas atziņas. Tās maina visu Covid-19 pandēmijas ainavu, un tās liek mums pārvērtēt...

Foto

Robežas plūstošās smiltīs

Lemjot par Ilūkstes novada iekļaušanu jaunajā Augšdaugavas novadā, likumdevējs nav ievērojis administratīvi teritoriālās reformas (ATR) mērķi un kritērijus un ir rīkojies patvaļīgi -...

Foto

Asins upes

Kāpēc tu domā, ka sludina tikai Dievs? Velns arī sludina, un viņam ir bezgala daudz izpalīdzīgu apustuļu, kuri neatlaidīgi popularizē sātanismu. Velnam arī ir...

Foto

Otro reizi tik sāpīgi uz grābekļa kāpt nevajadzētu

Tas, ka mūsu valdības lēmumi nereti atgādina to pašu bardaku, par ko bieži smejam lielajā kaimiņvalstī, un reizēm...

Foto

Par Rīgas domes plāniem pārcelt bezpajumtnieku patversmes un atskurbšanas telpas no Rīgas centra uz Iļģuciemu

Saistībā ar izskanējušo ieceri pārcelt bezpajumtnieku patversmes un atskurbšanas telpas no...

Foto

Kāpēc tautai jāatbild par valdības “murgiem”?

Valsts kancelejas direktors, pandēmijas ierobežošanai izveidotās  Starpinstitūciju koordinācijas grupas vadītājs Jānis Citskovskis (attēlā) COVID-19 krīzes pārvaldību nosaucis par “murgu”....

Foto

Aktīvāko personību iznīcināšana un sabiedrības kontrole – “Zersetzung” Latvijā

Stāsts nav tikai par VDR, Zersetzung metodi izmantoja visā PSRS un arī tagad izmanto Latvijā. Zersetzung ir cēlonis, kāpēc Latvijas skolās...

Foto

Samaksā man rublīti, es tev parādīšu "īstās vērtības"!

"Ja jau Ogres Helmanim tik loti patīk Ungārija un nepatīk geji, kāpēc viņa pilsētā ir Zilie kalni?" Vairākas...

Foto

Pleca sajūta ir atpakaļ! Prātojums par žesta spēku, deputātu Lagzdiņu atceroties

Kad pagājušo nedēļu interneta duļķainajos viļņos ieraudzīju jaunumu par Veselības ministrijas (VM) jauno špricveicināšanas kampaņu,...

Foto

Iesniegts pieteikums tautas nobalsošanai par ģimenes jēdziena nostiprināšanu Satversmē

16. jūlijā “Latvijas vīru biedrība” valdes priekšsēdētājs Andars Ignacs iesniedza Centrālajā vēlēšanu komisijā likumprojektu, lai ierosinātu tautas nobalsošanu...

Foto

Es uzticos oficiālajai informācijai par vakcīnām un to nepieciešamību

Arī nevakcinētie nonāks debesīs. Tikai krietni ātrāk. (Autors - Māris Antons.) Es esmu ļoti nogurusi no vakcīnu...

Foto

Ķīna un ķīnieši nez kāpēc neuzvedas tā, kā mums gribētos

Latvija pauž bažas par nepārtrauktām ļaunprātīgām kiberdarbībām, kas gan valsts, gan privātu uzņēmumu un organizāciju līmenī...

Foto

Singapūra prezentē jaunu politiku, kas pilnībā maina pieeju, kā cīnīties ar televīrusu

Singapūra izturēsies pret COVID-19 tāpat kā pret jebkuru citu pastāvīgu slimību. Piemēram, pret gripu...

Foto

Esam globālo korporāciju sistēmas pakalpiņu varā un varam to viņiem pateikt tieši acīs

Visu laiku gribas teikt – ko ņemamies? Covids ir globāla – nē, neteiksim...

Foto

Rīkojums par naida aizliegšanu

Kādi tik mums iekšlietu ministri nav bijuši! Kas visus atcerēsies, tikai spilgtākie paliek prātā. Savādnieks Māris Gulbis pats skrēja uz tirgu...

Foto

NBS priekšniecība šauj pār strīpu

Globālā konglomerāta NATO Latvijas meitasuzņēmums Nacionālie bruņotie spēki (NBS) šauj pār strīpu. Jau prasības pamest dienestu militārpersonām, kas atsakās no vakcinācijas...

Foto

"Olainfarm" obligātais akciju atpirkums ir prettiesisks un tiks apstrīdēts

Čehijas investīciju uzņēmums Black Duck Invest, kas šī gada 27.aprīlī ir noslēdzis 42,56% AS Olainfarm akciju pirkuma darījumu ar SIA Olmafarm,...

Foto

Četras vakcīnas, trīs mutācijas, divi pianisti, tik viena nelaime

Ažiotāžu sacēlušie Vestarda Šimkus izteikumi no skatuves par savu klausītāju nedalīšanu vakcinētajos un nevakcinētajos parāda, līdz kam...

Foto

Covid-19 vakcinācijas jautājums: aicinām pārtraukt agresiju pret nozarē strādājošajiem

Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA) turpina iestāties par brīvprātības principu vakcinācijas jautājumā, lai gan valdība...

Foto

Vēl cīņa nav galā un nebeigsies – „Progresīvie” ir neapmierināti, un viena velojosla Aleksandra Čaka ielā ir sāpīgs pagaidu kompromiss

Rīgas domes Satiksmes un transporta lietu...

Foto

Mēs atnācām paskatīties, ko tas Šimkus prot, nevis klausīties viņa sprediķus

2019. gadā “Oskara” balvu par gada labāko filmu ieguva režisora Pītera Farelija “Zaļā grāmata”. Filma...

Foto

Kā var zināt, ka tik ātri izstrādātas vakcīnas ir efektīvas un drošas?

Runājoties ar radiem un draugiem par aktuālo tēmu, ik pa brīdim gadās dzirdēt jautājumu:...

Foto

Rīgas infrastruktūra ir jāveido tā, lai velobraukšana kļūst par patiešām nopietni apsvērtu izvēli

Satiksmes organizēšana Aleksandra Čaka ielā, kas ir viena no Rīgas maģistrālajām ielām, šobrīd...

Foto

Ko Latvijas iedzīvotājiem ar šo žestu cenšas pateikt Daniels Pavļuts?

Veselības ministrs Daniels Pavļuts nolēmis pie mums vērsties ar jaunu reklāmas kampaņu, kā pats saka, „ar...

Foto

Mīļo Lotār, diskriminē, lūdzu, d...st!

“Neesmu ne par, ne pret vakcināciju, bet tūlīt pastāstīšu, kādēļ man ir kruta imunitāte un visi vakcinētie ir aitas!” nosprieda Lotārs,...

Foto

Rokas nost no mūsu stabiņiem – Tērbatas ielā negadījumos cieš vidēji veseli divi gājēji gadā

Šogad aprit jau trešais gads, kad Rīgā beidzot tiek domāts par...

Foto

Stabiņu invāzija Rīgas ielās

Pēdējās dienās daudzi rīdzinieki noteikti ir pievērsuši uzmanību apstāklim, ka vairākās Rīgas ielās veiktas dažādas satiksmes organizācijas izmaiņas, turklāt, šķiet, ir sākusies...

Foto

Loterija uz dzīvību un nāvi

Zināt krievu ruletes principu? Tev tiek iedota pistole ar tikai vienu lodi, un tev nav ne jausmas, kurā brīdī tā vienīgā...

Foto

„Progresīvo” virtuve kļūst aizvien smirdīgāka un smirdīgāka: jautājumi kārtējai aizmuguriskai “Atklātai sarunai par Roberta Putņa izslēgšanu”

1. Kāds tieši ir tiesiskais pamatojums, kāpēc netiek dota iespēja...

Foto

Ja runāšu – “mazgāšu netīro veļu", būs “nesmuki”: šo argumentu esmu dzirdējis neskaitāmas reizes savā pretkorupcijas darbā

Politiķe, kura par pašas sastrādātajām cūcībām lūdz neuzlikt viņai...

Foto

Attopieties!

Vakcinēšanās būšot obligāta ārstniecības, sociālās aprūpes, izglītības un citās iestādēs. Darba devējiem būšot tiesības atlaist darbinieku, kurš nevarēs uzrādīt Covid-19 sertifikātu. Tā vienojusies valdība. Tas...

Foto

Nav pieļaujama piespiedu vakcinācijas pret Covid-19 noteikšana

Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) valde neatbalsta valdības ieceres īstenot pedagogu vai citu jomu darbinieku piespiedu vakcinēšanu pret Covid-19, tā vietā...

Foto

Lielā nauda – „koalicionāru” vai visas sabiedrības atbalstam?

Latvijai uz galvas tuvākajos piecos gados uzkritīs milzīga nauda. Gandrīz divi miljardi eiro no Eiropas Atveseļošanas un noturības...

Foto

Īstenojot savu „satiksmes mierināšanas” eksperimentu, Staķis un Ķirsis bojā Rīgas vēsturiskā centra pilsētvides tēlu

Esam veikuši Tērbatas ielas apsekošanu un konstatējuši satiksmi norobežojošu elementu nesaskaņotu izvietošanu,...

Foto

Palīdziet! Pret mums veselam saprātam neiedomājamā veidā un apjomos tika izplatītas nomelnojošas, falsificētas, neslavu ceļošas, godu un cieņu aizskarošas nepatiesas ziņas

Pašvaldību vēlēšanu laiks ir noslēdzies...

Foto

Mūsu satiksmes mierināšanas pārvērtības ir lieliskas un būs vēl lieliskākas, jums tikai jāizturas cieņpilni

Rīgas centrs ir pārvērtību priekšā. Un šīs pārvērtības ir jau sākušās. Pakāpeniski...

Foto

Juraša un Bordāna sapņi par sev pakļāvīgu tiesu sāk aizvien biežāk piepildīties

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa 22. jūnijā attaisnoja par valsts noslēpuma apzinātu izpaušanu apsūdzēto...

Foto

Naudas kripatiņas

Pirms dažiem gadiem man kāds draugs jautāja par kriptovalūtu (naudas kripatiņām). Nopratu, ka viņš grib tajā, tā teikt, investēt. Pirms to darīt, viņš tomēr...

Foto

Andrejs Ēķis izkalpojas varnešiem

Latviskais un inteliģentais Andrejs Ēķis, lietojot vārdu “atpakaļ” laika nozīmē, kanāla RīgaTV 24 raidījumā “Ziņu TOP 5” sūrojas: “Bet man kaut kādas trīs, četras...

Foto

Paturot apcietinājumā Ādamsonu, tiesa uzņemas atbildību riskēt ar viņa dzīvību

Paturot apcietinājumā Saeimas deputātu Jāni Ādamsonu, tiesa, manuprāt, uzņemas atbildību riskēt ar viņa dzīvību. Vienā svaru...

Foto

Mēs tikām cauri Covidam, bet es nezinu, vai mēs tiksim cauri Reiram vai Kariņa cinismam

No rīta VID telefons vienkārši pīkstēja aizņemto pīkstienu. Beidzot pēc pusstundas...

Foto

Stājas spēkā mans lieliskais likums ar pietiekamiem horizontālās politikas instrumentiem

Atbilstoši Satversmes ievadam viens no Latvijas valsts uzdevumiem ir garantēt latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu...

Foto

Jūlija man pievienojās pēdējā naktī un tagad lielisko mani pamet par labu Aināram, ar kuru viņai ir saites

„Likuma un kārtības” valdes vārdā vēlos sniegt izvērstu...

Foto

Gobzems ar mani nepareizi un nelabi komunicēja, tāpēc es no viņa eju prom

Mīļie draugi! Ar smagu sirdi paziņoju, ka esmu spiesta izbeigt savu darbu partijā...

Foto

„Repharm” kontroli „Olainfarm” pārņēmusi pretlikumīgi

Čehijas investīciju uzņēmums Black Duck Invest, kas šī gada 27.aprīlī ir noslēdzis 42,56% AS Olainfarm akciju pirkuma darījumu ar SIA Olmafarm, uzsver, ka Repharm grupas paziņojums par...

Foto

Ir īstais brīdis, lai es jums atkal kaut ko pastāstītu – šoreiz par vīrusu

Vai kovids atgriezīsies? Īsā atbilde ir – jā. Turklāt tas jau nekur nav...

Foto

„Facebook” mani ir pilnībā banojis

Tātad - Facebook mani ir pilnībā banojis*. Kas interesanti, bans ir pēc raksta par to, ka valdībai būtu jāpiedāvā apdrošināšana tiem, kuri vakcinējas,...

Foto

Brīvības simbols diemžēl būs dzeltena zvaigzne, jo viss sākas ar šķietamu sīkumiņu

Vakar tvitera pseidointelektuāļi un varas apoloģēti uzsprāga, jo mans piemērs ar dzelteno zvaigzni [publicēts...

Foto

Čekas ziņotājs, kolaborants, LU katedras vadītājs: brīvības ierobežošana ir dabisks [normāls] process

“Es domāju, ka šajā situācijā brīvības ierobežošana ir dabisks process, ne lai kādam nodarītu...

Foto

Viss ir daudz vienkāršāk

Kāds ir cilvēka materiālās vajadzības? Īstenībā nemaz tik daudz mums dzīvē nevajag. Mums vajag ērtu mājokli, kur varam labi justies, kādu personīgo...

Foto

Ceļš uz nekurieni

Daudzi brīnās, arī es, par to, ka cilvēkus nav iespējams pārliecināt, viņiem ir grūti izskaidrot, un viņi bieži nespēj saprast pat vienkāršas un...

Foto

Nē, cilvēki Latvijā nav dīvaini un neizvairās no vakcinēšanās!

Par spīti masīvai antivakcinācijas kampaņai soctīklos, ko uzkurina Kremļa troļļi kopā ar visādiem vietējiem dīvainīšiem, un par...

Foto

Viena mācība gan, ja jebkad “ejat politikā” – rūpējieties par sevi!

PROGRESĪVO valde aizmuguriski un negaidīti ir izslēgusi mani no partijas par neseno interviju. Manuprāt, lēmums...

Foto

Omega vēlētāja vilšanās

Aizritējušajās Saeimas vēlēšanās balsoju par KPV LV, pieliekot plusiņu Aldim Gobzemam. Diemžēl, nokļūstot Saeimā, partija neattaisnoja lolotās cerības. Tās suņu būdas cerbers kļuva par Šveices...

Foto

Ja jums ir tikai gurķis, tad nevar uztaisīt gurķu un tomātu salātus

Dārgā Latvijas tiesu vara! Vai arī man jūs tagad jāsauc par likumdevēja varu? Rakstu,...

Foto

Joku diena Evri Dej, teicēnieši gardi smej

Teikas likumdošanai ir jāsoļo soli solī ar Dievzemītē notiekošajām nejēdzībām. Kad savulaik izdevu dekrētus, man prātā nevarēja ienākt, ka...

Foto

Kariņš un Pavļuts ir diskreditējuši vakcinācijas procesu un tagad grasās vakcināciju diskreditēt vēl vairāk

Vispirms valdība politiskas konjunktūras dēļ neiepirka vakcīnas un vakcinācija Latvijā tika novilcināta...

Foto

Izejiet ielās, Levita kungs, sajutīsiet, ko tauta par jums domā

Levits šodien runāja Saeimā. Runa bija tukša. Jautājums ir par redzējumu, Levita kungs. Par adekvātu redzējumu....