Priekšlikums Saeimai par OCTA ieviešanu valsts iestāžu (uzņēmumu) atbildīgajām amatpersonām
Lauris Galiņš07.09.2016.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Vairākus gadus gandrīz visu partiju programmās tiek deklarēts – mēs cīnīsimies ar korupciju un ieviesīsim amatpersonu materiālo atbildību, bet, neskatoties uz šiem vēlētājiem tīkamajiem solījumiem, līdz šim nekas būtisks amatpersonu materiālās atbildības palielināšanā nav mainījies.
Vairākums partiju programmu paredz veidot administratīvos mehānismus un ieviest jaunas institūcijas, kuras, protams, patērēs nozīmīgus valsts resursus, turklāt nav zināms, kāds no tā būs kopējais ieguvums.
Pieļauju, ka priekšlikums par OCTA (obligātās civiltiesiskās atbildības apdrošināšana) ieviešanu atsevišķu kategoriju valsts ierēdņiem vai valsts uzņēmumu amatpersonām nav nekas jauns, ļoti iespējams, ir valstis, kurās darbojas analogas normas.
Ņemot vērā to ka jaunu institūciju ieviešana prasa ievērojamus administratīvos resursus, kā arī jārēķinās ar gariem tiesāšanās procesiem, kuros viena no pusēm būs valsts, varbūt būtu lietderīgi ieviest civiltiesiskās atbildības apdrošināšanu kā obligātu atsevišķu kategoriju valsts ierēdņiem (līdzīgi kā tas ir notāriem un zvērinātiem tiesu izpildītājiem) un valstij piederošu uzņēmumu vadošajām amatpersonām.
Tādā veidā valstij pietiktu konstatēt faktu, ka konkrētā amatpersona ir vainojama mantiskajos zaudējumos, lai atkristu lieki izdevumi tiesāšanās daļā un jaunu institūciju veidošanā, turklāt vienmēr zaudējumi būtu segti, jo tos segtu apdrošināšanas kompānijas, nevis privātpersonas, no kurām ievērojamu zaudējumu gadījumā piedziņa nav īstenojama, bet apdrošināšanas kompānijas regresa prasību veidā pēc tam varētu vērsties pret vainīgajām amatpersonām.
OCTA ieviešanas valsts amatpersonām mērķis - ierēdņu materiālā atbildība - tiktu panākts, lieki netērējot valsts resursus. Papildu labums būtu tas, ka šāda sistēma būtu paškontrolējoša, nebūtu vajadzīgas liekas analīzes vai ilgstoši tiesu procesi, lai atbrīvotos no nevēlamiem ierēdņiem.
Polišu cenas veidotos brīvā tirgū, līdz ar to tās visobjektīvāk liecinātu par patieso ainu (darba kvalitāti) ierēdniecībā un it īpaši par katra atsevišķa ierēdņa darba kvalitāti individuāli, jo var izrādīties, ka apšaubāmiem ierēdņiem neviena kompānija vairs nepārdos polisi, kas pats par sevi nozīmēs, ka tāds ierēdnis atbildīgu valsts darbu strādāt nevar, jo neviens viņu neapdrošina.
Turklāt šāds ierēdnis nevarēs, izmantojot paziņas, arī iekārtoties citā valsts darbā, jo nevarēs iegādāties polisi vai arī tās cena sakarā ar viņa iepriekšējām izdarībām būs ievērojami augstāka, turklāt valsts iestādei nevajadzēs meklēt iemeslus, kā atbrīvoties no negodprātīgiem ierēdņiem, jo pietiks ar to, ka viņam neviens polisi nepārdod vai viņam to iegādāties nav iespēju, jo cena ir augsta viņa iepriekšējās rīcības dēļ.
Augstākminētā sakarā lūdzu apsvērt priekšlikumu par likumprojekta izstrādi.
Seko mums 
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
