Priekšvēlēšanu sacensībā par to, kurš viskarstāk mīl Ukrainu, līderos izvirzās Pavļuts
Māris Krautmanis05.03.2022.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Ukrainā pašlaik notiek karš, kara noziegumi un noziegumi pret cilvēci. Cilvēki ir spiesti bēgt no briesmīgā posta un nāves. Pēc BBC datiem, pašlaik jau vairāk nekā miljons Ukrainas iedzīvotāju ir šķērsojuši Ukrainas robežu ar Rumāniju, Poliju un citām kaimiņvalstīm. Tiek lēsts, ka valsti pametīs aptuveni četri miljoni cilvēku, taču šis vēl var nebūt pēdējais skaitlis. Iespējams, bēgļu būs vēl vairāk.
No šā miljona aptuveni viens tūkstotis pašlaik jau ir Latvijā. Diezin vai Latvija ir bēgļu cerētais mērķis, bet ir ukraiņi, kam Latvijā dzīvo radinieki vai kam ir cita veida saikne ar Latviju, vai kas ieklīduši šeit nejaušības pēc. Jādomā, ka Latvijā nonāks vairāk Ukrainas bēgļu - iespējams, vairāki tūkstoši.
“Ikviens Ukrainas pilsonis, kurš ieradīsies Latvijā vai jau atrodas šeit, bet karadarbības dēļ nevar atgriezties mājās, saņems visus Latvijas valsts apmaksātos veselības aprūpes pakalpojumus, kādi pieejami arī Latvijas iedzīvotājiem,” izgreznojis savu ierakstu ar dzeltenzilo Ukrainas karogu, savā “Twitter” kontā moži paziņo veselības ministrs Daniels Pavļuts (“Attīstībai/Par!”). Līdzīgs teksts ir arī viņa partijas “Twitter” kontā, kur partijas logo tagad ir dzeltenā un zilā krāsā. Bet nu iebilst nav ko - partija atbalsta ukraiņu varonīgo cīņu, un kurš gan neatbalsta, ja neskaita Latvijas Krievu savienību.
Tomēr kaut kā nepamet sajūta, ka tagad virkne partiju teju vai kreklus sev uz krūtīm plēš, kura uzstāsies par lielāko Ukrainas draudzeni.
Dabiski, ka sabiedrības uzmanība ir pievērsta tikai Ukrainai un Ukrainai un Latvijas politikāņiem tagad ir jauna skaņuplate
Jo kovida pandēmijas plate nekam vairs neder - tā jau sen čerkst un nav diez ko izdevusies. Tāpēc vajag, lai cilvēkiem aizmirstas visas kovidšmuces, ko valdība pēdējos divos gados ir paveikusi, - haotiskus un bezjēdzīgus ierobežojumus, karantīnas un mājsēdes, negausīgu nāsīs vilkšanu ar iepirkumiem un tirgus pārdali, biedēšanu un sodīšanu, nepaklausīgo “antivakseru” diskriminēšanu. Un lai aizmirstas arī nauda, kuras vēl nesen bija “tik daudz, kā nekad agrāk nav bijis”.
Tāpēc Pavļuts nevar nesolīt. Viņa tvītu un paudumus piektdienas LTV “Panorāmā” ar dziļu interesi vēro Latvijas pensionāri, slimie un vēl kaut cik veselie ļaudis: “Tiešām? Un ukraiņiem būs viss tas pats, kas mums?” Te gan jāteic, ka, ja ukraiņiem būs visa tā pati veselības aprūpe, kas latviešiem, tad nav iemesla viņus skaust.
Tā ir kovidnomocīta valsts finansētā veselības aprūpe, kurā ir iegrūsti simtiem miljonu eiro, bet nevar saprast, kur nauda ir palikusi. Ārsti, medmāsas, ārstu palīgi, ģimenes ārsti ir pārstrādājušies līdz galīgam spēku izsīkumam, bet algas viņiem ir sīkas, ja neskaita tās brigādes, kas vakcinācijas kampaņā paguva nopelnīt vairākus tūkstošus mēnesī.
Tūkstoti bēgļu droši vien veselības aprūpes sistēma vēl kaut kā spēs “absorbēt”, bet, ja viņu būs vairāki tūkstoši, desmiti tūkstošu, tad tā jau būs problēma. No kādiem līdzekļiem valsts nodrošinās viņu aprūpi? Budžets ir pieņemts, un nākamais budžets vēl ir tālu. Par nākamo budžetu pat domāt ir bail, jo Latviju gaida skarbi ekonomikas satricinājumi, inflācija, ārējā parāda pieaugums, energoresursu cenu kāpums. Bēgļu uzņemšanai vajadzētu papildu naudu, bet no kurienes to ņems, ja līdzekļi neparedzētiem gadījumiem jau izmētāti pa nozarēm kovida sakarā?
Šķiet, ka tāda valdības lēmuma par ukraiņu nodrošināšanu ar veselības aprūpes pakalpojumiem nav vēl bijis. Tātad partija “Attīstībai/Par!” apsola, ka viss būs čikiniekā, nemaz negaidot pārējo koalīcijas partiju akceptu. Bet nu skaidrs, ka citiem nebūs nekas iebilstams, jo kā gan var iebilst, kā var nepiekrist?
Ir vēl arī tāda nianse, ka onkoloģijas pacienti, kam jāiztiek ar valsts apmaksāto veselības aprūpes sistēmu, mēnešiem ilgi ir spiesti gaidīt, kad viņus galu galā vispusīgi izmeklēs. Aparatūra dažbrīd ir salūzusi. Tikmēr vēzis aizvien vairāk izplatās pa ķermeni, un cilvēks ir pagalam.
Starp Ukrainas bēgļiem būs arī onkoloģijas pacienti. Kur viņus liks? Iespraudīs pa vidu rindās vai noliks tai priekšā?
Nav resursu, nav naudas, bet tie ir nieki. Galvenais, ka varas partijām ir administratīvais resurss - var uzstāties rītā un vakarā televīzijā un solīt, solīt un vicināt Ukrainas karodziņus.
Pārpublicēts no neatkariga.nra.lv
Seko mums 
Apvienotais saraksts Ropažos lepni sevi sauc par “komandu”. Spēcīgu, profesionālu, godprātīgu un ar augstāko cieņas līmeni. Taču kādu cieņu pret novada iedzīvotājiem var gaidīt, ja pat šīs “komandas” iekšienē valda savstarpēja konkurence, ambīcijas un čuksti par varas dalīšanu?
Fiziskas aktivitātes nav tikai sports – tās ir arī veselības pamats. Aktīvs, sportisks dzīvesveids stiprina ķermeni un līdzsvaro prātu. Taču Latvijā šo vienkāršo patiesību par tautas sportu atbildīgā iestāde Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) pauž tikai vārdos un preses relīzēs, bet praksē jau otro gadu tiek būtiski un nepamatoti aizkavēta līdzekļu piešķiršana. Atbalsts tautas sportam un fiziskajām aktivitātēm joprojām ir neregulārs, sadrumstalots un nepietiekams. Rezultāts – biedējošs.
Mans draugs, šodien es centīšos kaut cik korekti ieskatīties dažās personībās un idejās, kas ne tikai virmo ap mums, bet arī mūs formē. Šīs idejas nav abstrakti koncepti — tās noteiks, vai valsts ambīcija dubultot ekonomiku kļūs par rīcību vai paliks tikai retorikā. Kādi cilvēki — tāda valsts. Kādas personības — tādi rezultāti.
Manā sirdī ir nemiers. Tāds, kas rodas nevis no pasaules trokšņiem vai politiskiem strīdiem, bet gan no Dvēseles klusuma, kur Svētais Gars elpo un jautā: "Vai tu klusēsi, kad netaisnība kļūst par normu?"
Kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas reģionālās attīstības jautājumi vienmēr ir bijuši politiķu un valsts pārvaldes darba kārtībā. Uz tiem lūkojas gan no pašvaldības, valsts vai Eiropas Savienības perspektīvas, to politikas īstenošanā piemēro dažādas pieejas un principus. Taču tam visam pamatā ir vienkārša patiesība, kas nereti tiek piemirsta - līdzsvarota reģionu attīstība ir nepieciešama, lai radītu iespējas cilvēkiem dzīvot labi tur, kur viņi paši vēlas, nevis tur, kur dzīve spiež pārcelties. Tā nozīmē sakārtotu vidi, pieejamus pakalpojumus, darba iespējas un drošu nākotni tepat, savā dzimtajā vietā.
Vai Latvijas sabiedrība neredz, kā „Latvijas sabiedriskais medijs” bieži izmanto to pašu, ko izmanto krievijas propaganda? Mēs Latvijā cieņpilni vienmēr esam izturējušies pret jebkuras armijas karavīru kapiem. Jūs redzēsiet Bauskā Napaleona karavīru kapus, Cēsīs - turku karavīru kapus, kā arī visā Latvijā - krievu karavīru kapus. Mēs viņus nepostām, viņi visi ir saglabājušies.
Vai pusbeigtam zirgam nav vienalga kam līdzināsies Zaļā kursa remonts 2030. gadā: neliels komentārs par Edvarda Kušnera pausto "Neatkarīgajai":
Latvijas politiskajā telpā bieži dzirdams arguments: “Attīstītajās valstīs ministri pelna vairāk – arī mums tas pienākas.” Šis salīdzinājums tiek piesaukts kā aksioma, kā bezierunu attaisnojums augstāka atalgojuma pieprasījumiem. Taču šī retorika ir selektīva, apzināti ignorējot tos elementus, kas patiesi padara šīs valstis attīstītas – atbildību, caurspīdību, sabiedrisko uzticību un rezultātus.
