Priekšvēlēšanu sacensībā par to, kurš viskarstāk mīl Ukrainu, līderos izvirzās Pavļuts
Māris Krautmanis05.03.2022.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Ukrainā pašlaik notiek karš, kara noziegumi un noziegumi pret cilvēci. Cilvēki ir spiesti bēgt no briesmīgā posta un nāves. Pēc BBC datiem, pašlaik jau vairāk nekā miljons Ukrainas iedzīvotāju ir šķērsojuši Ukrainas robežu ar Rumāniju, Poliju un citām kaimiņvalstīm. Tiek lēsts, ka valsti pametīs aptuveni četri miljoni cilvēku, taču šis vēl var nebūt pēdējais skaitlis. Iespējams, bēgļu būs vēl vairāk.
No šā miljona aptuveni viens tūkstotis pašlaik jau ir Latvijā. Diezin vai Latvija ir bēgļu cerētais mērķis, bet ir ukraiņi, kam Latvijā dzīvo radinieki vai kam ir cita veida saikne ar Latviju, vai kas ieklīduši šeit nejaušības pēc. Jādomā, ka Latvijā nonāks vairāk Ukrainas bēgļu - iespējams, vairāki tūkstoši.
“Ikviens Ukrainas pilsonis, kurš ieradīsies Latvijā vai jau atrodas šeit, bet karadarbības dēļ nevar atgriezties mājās, saņems visus Latvijas valsts apmaksātos veselības aprūpes pakalpojumus, kādi pieejami arī Latvijas iedzīvotājiem,” izgreznojis savu ierakstu ar dzeltenzilo Ukrainas karogu, savā “Twitter” kontā moži paziņo veselības ministrs Daniels Pavļuts (“Attīstībai/Par!”). Līdzīgs teksts ir arī viņa partijas “Twitter” kontā, kur partijas logo tagad ir dzeltenā un zilā krāsā. Bet nu iebilst nav ko - partija atbalsta ukraiņu varonīgo cīņu, un kurš gan neatbalsta, ja neskaita Latvijas Krievu savienību.
Tomēr kaut kā nepamet sajūta, ka tagad virkne partiju teju vai kreklus sev uz krūtīm plēš, kura uzstāsies par lielāko Ukrainas draudzeni.
Dabiski, ka sabiedrības uzmanība ir pievērsta tikai Ukrainai un Ukrainai un Latvijas politikāņiem tagad ir jauna skaņuplate
Jo kovida pandēmijas plate nekam vairs neder - tā jau sen čerkst un nav diez ko izdevusies. Tāpēc vajag, lai cilvēkiem aizmirstas visas kovidšmuces, ko valdība pēdējos divos gados ir paveikusi, - haotiskus un bezjēdzīgus ierobežojumus, karantīnas un mājsēdes, negausīgu nāsīs vilkšanu ar iepirkumiem un tirgus pārdali, biedēšanu un sodīšanu, nepaklausīgo “antivakseru” diskriminēšanu. Un lai aizmirstas arī nauda, kuras vēl nesen bija “tik daudz, kā nekad agrāk nav bijis”.
Tāpēc Pavļuts nevar nesolīt. Viņa tvītu un paudumus piektdienas LTV “Panorāmā” ar dziļu interesi vēro Latvijas pensionāri, slimie un vēl kaut cik veselie ļaudis: “Tiešām? Un ukraiņiem būs viss tas pats, kas mums?” Te gan jāteic, ka, ja ukraiņiem būs visa tā pati veselības aprūpe, kas latviešiem, tad nav iemesla viņus skaust.
Tā ir kovidnomocīta valsts finansētā veselības aprūpe, kurā ir iegrūsti simtiem miljonu eiro, bet nevar saprast, kur nauda ir palikusi. Ārsti, medmāsas, ārstu palīgi, ģimenes ārsti ir pārstrādājušies līdz galīgam spēku izsīkumam, bet algas viņiem ir sīkas, ja neskaita tās brigādes, kas vakcinācijas kampaņā paguva nopelnīt vairākus tūkstošus mēnesī.
Tūkstoti bēgļu droši vien veselības aprūpes sistēma vēl kaut kā spēs “absorbēt”, bet, ja viņu būs vairāki tūkstoši, desmiti tūkstošu, tad tā jau būs problēma. No kādiem līdzekļiem valsts nodrošinās viņu aprūpi? Budžets ir pieņemts, un nākamais budžets vēl ir tālu. Par nākamo budžetu pat domāt ir bail, jo Latviju gaida skarbi ekonomikas satricinājumi, inflācija, ārējā parāda pieaugums, energoresursu cenu kāpums. Bēgļu uzņemšanai vajadzētu papildu naudu, bet no kurienes to ņems, ja līdzekļi neparedzētiem gadījumiem jau izmētāti pa nozarēm kovida sakarā?
Šķiet, ka tāda valdības lēmuma par ukraiņu nodrošināšanu ar veselības aprūpes pakalpojumiem nav vēl bijis. Tātad partija “Attīstībai/Par!” apsola, ka viss būs čikiniekā, nemaz negaidot pārējo koalīcijas partiju akceptu. Bet nu skaidrs, ka citiem nebūs nekas iebilstams, jo kā gan var iebilst, kā var nepiekrist?
Ir vēl arī tāda nianse, ka onkoloģijas pacienti, kam jāiztiek ar valsts apmaksāto veselības aprūpes sistēmu, mēnešiem ilgi ir spiesti gaidīt, kad viņus galu galā vispusīgi izmeklēs. Aparatūra dažbrīd ir salūzusi. Tikmēr vēzis aizvien vairāk izplatās pa ķermeni, un cilvēks ir pagalam.
Starp Ukrainas bēgļiem būs arī onkoloģijas pacienti. Kur viņus liks? Iespraudīs pa vidu rindās vai noliks tai priekšā?
Nav resursu, nav naudas, bet tie ir nieki. Galvenais, ka varas partijām ir administratīvais resurss - var uzstāties rītā un vakarā televīzijā un solīt, solīt un vicināt Ukrainas karodziņus.
Pārpublicēts no neatkariga.nra.lv
Seko mums 
Valsts prezidents Egils Levits kādā nesenā televīzijas intervijā, atbildot uz jautājumu, vai kandidēs uz otro termiņu, atbildēja: „Ja partijas uzskata, ka būtu jēdzīgi to darīt, es varu to darīt.” Par šādu izteikumu ir grūti nesmīnēt, taču pašreizējos apstākļos jāsaka godīgi — ir bezjēdzīgi gaidīt drosmīgāku un skaidrāku atbildi. Jo tāda ir mūsu pašreizējā valsts prezidenta ievēlēšanas kārtība, tāda ir mūsu prezidenta vēlēšanas tradīcija, un tādu piesardzību veicina mūsu attieksme pret zaudētājiem un drosmīgajiem.
2023. gada 14. martā interneta resursā www.makroekonomika.lv tika publicēts 
Grieķija ar NATO atbalstu pašlaik bruņojas, lai varētu aizstāvēties pret iespējamo Turcijas agresiju, bet, lūk, paradokss, arī Turcija ir NATO, līdz ar to arī Turcija rīkojas ar NATO svētību un nebūtu pārsteigts, ka arī ar atbalstu. Visai interesanti, kuras NATO valsts karodziņu Latvijā liks piekārt pie prievītēm šāda visai neizbēgama konflikta gadījumā?
Trīs lietas kultūras skapītī stāv - porcelāns, skandāli un Nacionālā apvienība (NA)… Tādi ir mani iespaidi par pēdējo laiku spilgtākajiem notikumiem kultūras nozarē, kuras politisko vadību NA īsteno jau kādus 12 gadus.
1. Es atzīstu daudzskaitļa pirmo personu mēs, kurā ietilpst visi Latvijas kā suverēnas valsts idejai lojāli Latvijas iedzīvotāji. Es atzīstu visu citu nāciju mēs.
Rit otrais gads kopš Krievijas uzsāktā trīsdienu zibenskara Ukrainā. Pa šo laiku Ukrainas armija papūlējusies demilitarizēt Krievijas bruņotos spēkus par vairāk nekā 20 tūkstošiem militārās tehnikas vienību un vismaz 155 tūkstošiem kritušo iebrucēju. Šie zaudējumi jau ir desmit reizes lielāki nekā PSRS desmit gadu garajā Afganistānas karā.
Nesen medijiem tika ziņots, ka Finanšu izlūkošanas dienests pērn ir saņēmis ziņojumus par vairākiem tūkstošiem aizdomīgu darījumu.
Likumus Latvijā līdzīgi kā citur teorētiski ražo Saeima - mūsu gadījumā 100 deputāti, lai gan faktiski tos nosaka koalīcijas komanda, kuru vieno koalīcijas līgums – deputātu vairākums kas par likumu solidāru apstiprināšanu iepriekš vienojies. Tomēr kas notiktu, ja opozīcija (mazākums) arī vienotos, ka nepieņemamu likumu balsojuma gadījumā viņi vienkārši pamestu zāli un dotos mājās?
Tik daudzi atviegloti uzelpoja, uzzinot, ka pašreizējam Rīgas mēram, stabiņu apmātajam Staķim uz brīdi esot pārgājusi maniakālā kāre uzbrukt pieminekļiem. Uzbrukt mūsu vēsturei un kultūrai. Pār viņu uz brīdi nolaidusies atklāsme, ka Rīgā esot daudz nopietnākas problēmas nekā pieminekļu jaukšana. Protams, ka ir ļoti nopietnas problēmas! Bet patiesībā sašutums sabiedrībā par draudiem pieminekļiem bija tik liels, ka Rīgas mērs kļuva piekāpīgāks.
