
Priekšvēlēšanu sacensībā par to, kurš viskarstāk mīl Ukrainu, līderos izvirzās Pavļuts
Māris Krautmanis05.03.2022.
Komentāri (0)
Ukrainā pašlaik notiek karš, kara noziegumi un noziegumi pret cilvēci. Cilvēki ir spiesti bēgt no briesmīgā posta un nāves. Pēc BBC datiem, pašlaik jau vairāk nekā miljons Ukrainas iedzīvotāju ir šķērsojuši Ukrainas robežu ar Rumāniju, Poliju un citām kaimiņvalstīm. Tiek lēsts, ka valsti pametīs aptuveni četri miljoni cilvēku, taču šis vēl var nebūt pēdējais skaitlis. Iespējams, bēgļu būs vēl vairāk.
No šā miljona aptuveni viens tūkstotis pašlaik jau ir Latvijā. Diezin vai Latvija ir bēgļu cerētais mērķis, bet ir ukraiņi, kam Latvijā dzīvo radinieki vai kam ir cita veida saikne ar Latviju, vai kas ieklīduši šeit nejaušības pēc. Jādomā, ka Latvijā nonāks vairāk Ukrainas bēgļu - iespējams, vairāki tūkstoši.
“Ikviens Ukrainas pilsonis, kurš ieradīsies Latvijā vai jau atrodas šeit, bet karadarbības dēļ nevar atgriezties mājās, saņems visus Latvijas valsts apmaksātos veselības aprūpes pakalpojumus, kādi pieejami arī Latvijas iedzīvotājiem,” izgreznojis savu ierakstu ar dzeltenzilo Ukrainas karogu, savā “Twitter” kontā moži paziņo veselības ministrs Daniels Pavļuts (“Attīstībai/Par!”). Līdzīgs teksts ir arī viņa partijas “Twitter” kontā, kur partijas logo tagad ir dzeltenā un zilā krāsā. Bet nu iebilst nav ko - partija atbalsta ukraiņu varonīgo cīņu, un kurš gan neatbalsta, ja neskaita Latvijas Krievu savienību.
Tomēr kaut kā nepamet sajūta, ka tagad virkne partiju teju vai kreklus sev uz krūtīm plēš, kura uzstāsies par lielāko Ukrainas draudzeni.
Dabiski, ka sabiedrības uzmanība ir pievērsta tikai Ukrainai un Ukrainai un Latvijas politikāņiem tagad ir jauna skaņuplate
Jo kovida pandēmijas plate nekam vairs neder - tā jau sen čerkst un nav diez ko izdevusies. Tāpēc vajag, lai cilvēkiem aizmirstas visas kovidšmuces, ko valdība pēdējos divos gados ir paveikusi, - haotiskus un bezjēdzīgus ierobežojumus, karantīnas un mājsēdes, negausīgu nāsīs vilkšanu ar iepirkumiem un tirgus pārdali, biedēšanu un sodīšanu, nepaklausīgo “antivakseru” diskriminēšanu. Un lai aizmirstas arī nauda, kuras vēl nesen bija “tik daudz, kā nekad agrāk nav bijis”.
Tāpēc Pavļuts nevar nesolīt. Viņa tvītu un paudumus piektdienas LTV “Panorāmā” ar dziļu interesi vēro Latvijas pensionāri, slimie un vēl kaut cik veselie ļaudis: “Tiešām? Un ukraiņiem būs viss tas pats, kas mums?” Te gan jāteic, ka, ja ukraiņiem būs visa tā pati veselības aprūpe, kas latviešiem, tad nav iemesla viņus skaust.
Tā ir kovidnomocīta valsts finansētā veselības aprūpe, kurā ir iegrūsti simtiem miljonu eiro, bet nevar saprast, kur nauda ir palikusi. Ārsti, medmāsas, ārstu palīgi, ģimenes ārsti ir pārstrādājušies līdz galīgam spēku izsīkumam, bet algas viņiem ir sīkas, ja neskaita tās brigādes, kas vakcinācijas kampaņā paguva nopelnīt vairākus tūkstošus mēnesī.
Tūkstoti bēgļu droši vien veselības aprūpes sistēma vēl kaut kā spēs “absorbēt”, bet, ja viņu būs vairāki tūkstoši, desmiti tūkstošu, tad tā jau būs problēma. No kādiem līdzekļiem valsts nodrošinās viņu aprūpi? Budžets ir pieņemts, un nākamais budžets vēl ir tālu. Par nākamo budžetu pat domāt ir bail, jo Latviju gaida skarbi ekonomikas satricinājumi, inflācija, ārējā parāda pieaugums, energoresursu cenu kāpums. Bēgļu uzņemšanai vajadzētu papildu naudu, bet no kurienes to ņems, ja līdzekļi neparedzētiem gadījumiem jau izmētāti pa nozarēm kovida sakarā?
Šķiet, ka tāda valdības lēmuma par ukraiņu nodrošināšanu ar veselības aprūpes pakalpojumiem nav vēl bijis. Tātad partija “Attīstībai/Par!” apsola, ka viss būs čikiniekā, nemaz negaidot pārējo koalīcijas partiju akceptu. Bet nu skaidrs, ka citiem nebūs nekas iebilstams, jo kā gan var iebilst, kā var nepiekrist?
Ir vēl arī tāda nianse, ka onkoloģijas pacienti, kam jāiztiek ar valsts apmaksāto veselības aprūpes sistēmu, mēnešiem ilgi ir spiesti gaidīt, kad viņus galu galā vispusīgi izmeklēs. Aparatūra dažbrīd ir salūzusi. Tikmēr vēzis aizvien vairāk izplatās pa ķermeni, un cilvēks ir pagalam.
Starp Ukrainas bēgļiem būs arī onkoloģijas pacienti. Kur viņus liks? Iespraudīs pa vidu rindās vai noliks tai priekšā?
Nav resursu, nav naudas, bet tie ir nieki. Galvenais, ka varas partijām ir administratīvais resurss - var uzstāties rītā un vakarā televīzijā un solīt, solīt un vicināt Ukrainas karodziņus.
Pārpublicēts no neatkariga.nra.lv





Par būtisko finanšu pasaulē. Situāciju varētu raksturot kā diezgan dramatisku - procentu likmes ASV saglabājas ļoti augstas, tas žņaudz ekonomiku un daudzu cilvēku maciņus. Ne tikai ASV, jo dolāra sistēma ir globālās finanšu sistēmas mugurkauls.
Tālajos padomijas laikos, studējot vēsturnieku pirmajos kursos, neformālās kursabiedru sarunās spriedām par to, ir vai nav bijis PSRS-Vācijas pakta slepenais pielikums. Tie, kas klausījās Rietumu radiobalsis, nešaubījās par tāda eksistenci, tie, kuri klausījās, bet neieklausījās tur teiktajā, un tie, kas klausījās mazāk vai nemaz, apgalvoja, ka pakta pielikums esot sazvērestības teorijas piekritēju izdomājums. Tikai pamuļķīši ticot šīm naivajām pasaciņām.
Piedāvājums, tātad: Latvija sadalīta 17 vēlēšanu iecirkņos, katrā jāievēlē 5-7 deputāti. Balsojot par individuāliem kandidātiem un nevis partijām, ārpus Rīgas iedzīvotājiem šī metode ir daudz izdevīgāka, jo:
Informēju, ka esmu pievienojies Nacionālajai apvienībai (NA) un plānoju startēt 15. Saeimas vēlēšanās. Izvēle par labu NA bija vienkārša, jo esmu Latvijas patriots, iestājos par nacionālām un konservatīvām vērtībām, par ģimenēm ar bērniem, par stingru Latvijas piederību ES un NATO, par latvisku Latviju, par efektīvu valsts pārvaldi un rosīgu uzņēmējdarbību.
Iepriekšējās ziemas Eiropā valdīja saspringta atmosfēra - cilvēku apkures rēķini pieauga, uzņēmumi taupīja elektrību un samazināja apgaismojumu, mediji ziņoja par atlikušo gāzes daudzuma daļu. Aiz tā visa slēpās Latvijai tik ļoti zināmā, bet pārējai Eiropai iepriekš neapzinātā realitāte - Krievija izmantoja Eiropas enerģētisko atkarību kā politisku ieroci. Šī krīze nebija nejaušība, bet gan modinātāja zvans un mācība, ko Eiropa nedrīkst aizmirst.
Viena no Latvijas komercbankām gadu mijā izplatīja svētku vēlējumu, kas norādīja uz šī gada izaicinājumiem – proti, 2026. gadā būšot jāsaglabā “līdzsvars starp fiskālajām vajadzībām un ekonomikas spēju augt, nodrošinot finansējumu visam, kas nepieciešams”. Citiem vārdiem – jādzīvo atbilstoši iespējām.
Imants Freibergs bija cilvēks ar retām īpašībām, tādām, kas sevi neafišē skaļi, bet ir jūtamas ikvienam, kam laimējās viņu satikt.
Tā vēsture jau kāda - pēc WW2 dolārs kļuva par valūtu dievu, jo to balstīja zelts. ASV piederēja aptuveni 70% visa pasaules zelta. Dolārs kļuva ļoti populārs, to vajadzēja visiem, attiecīgi pamazām drukāja.
Lasu par skandālu, kas pirms dažām dienām izraisījās starp krievu politiskās emigrācijas pārstāvjiem – Vladimiru Kara-Murzu no vienas puses un Gariju Kasparovu no otras. Cēloņi – dažādas pieejas, kā cīnīties pret Putina diktatūru - militāri ar ieročiem rokās Ukrainas pusē vai legāli - cerot uz “vēlēšanām” un ‘labo krievu” miermīlīgiem protestiem. “Kam pieder Krima” ir šī konflikta atslēgas vārdi. Domāju, ka sava loma konfliktā ir arī emigrantu cīņai par Rietumu grantiem.