Iesaki rakstu: 
Neiziet no prāta maija sākumā dzirdētā ziņa par to, ka Valsts kontrole (VK) pārbaudījusi Privatizācijas aģentūras (PA) darbu un pakratījusi pirkstu Ekonomikas ministrijas (EM) virzienā, sak, pavērtējiet aģentūras padomes un valdes darbu, jo tā mīņājoties uz vietas, proti, septiņos gados privatizēti tikai 3% no kopējā privatizējamo dzīvokļu skaita, tam izlietojot vien 2% no kopējā sākotnēji izsniegto privatizācijas sertifikātu skaita.
Nu, par tiem mazajiem % nebūtu ko brīnīties, jo no visa, ko 25 gados ir gribēts privatizēt, visā valstī pāri palikušas 20 dzīvojamās mājas, 64 valsts nekustamā īpašuma objekti un 695 valsts zemesgabali, kam pretim vairs tikai nedaudz vairāk nekā 2% no visiem privatizācijas sertifikātiem. Ne vairs, par ko iegādāties tos valsts īpašumus, ne arī vairs īpaša interese par šo lietu, jo viss vērtīgais jau sen prihvatizēts un atlikušos dzīvokļus to īrniekiem acīmredzot nav nekādas vēlmes iegūt pilnā personīgā atbildībā un īpašumā.
Tad nu man šķiet, ka te nu nekas nav līdzas, pakratot pirkstu aģentūras valdes un padomes virzienā, bet jārīkojas kardināli: klapēt ciet to skandalozo kantori, kas par sviestmaizēm ir iztirgojis Latvijas vērtības (kaut vai Ķemeru sanatoriju!), un privatizācijas galīgo pabeigšanu nodot vai nu tieši Ekomomikas ministrijai vai vislabāk pašvaldībām, kur ar pašvaldības īpašumu privatizāciju vairumā pašvaldību galā tikušas nodaļas ar dažiem darbiniekiem atšķirībā no aģentūras, kurā vēl pašlaik ir aptuveni 80 štata vietu!
Intereses pēc ieskatījos aģentūras mājaslapā un ieraudzīju, ka pēdējos divus gadus aģentūra ir strādājusi ar zaudējumiem. Vēl 2013.gadā tās peļņa ir bijusi 6,5 miljoni eiro, bet 2014.gadā – 130 miljonus lieli zaudējumi, pērn mazāk – 71 tūkstotis zaudējumos (laikam jau vairs nav pat, ko zaudēt!).
Nav jau labi skatīties citu cilvēku maciņos, bet tomēr ielūkojos arī datos par to, kādas algas ir ļaudīm aģentūrā, kas strādā ar zaudējumiem. Sak, ja jau valsts ir noteikusi, ka datiem jābūt publicētiem, tad tos nav grēks paskatīties! Diemžēl mājaslapā neatradu reālos algas un citu tai pielīdzināto maksājumu rādītājus katram darbiniekam, bet tikai kopsavilkumu par amatu algu likmēm dažādu funkciju darbiniekiem. Bet arī tas ir gana interesanti.
Amata vietas darbiniekiem, kas pilda vadības funkciju, aģentūrā ir 15, un vidēji viņi katrs saņem 2514 eiro mēnesī bruto pirms nodokļu atvilkšanas. Nākamās lielākās algas ir projektu vadītājiem – vidēji 1736 eiro mēnesī. Viskuplākais darbinieku skaits veic juridisko funkciju – veseli 20, un viņu vidējā darba alga ir 1302 eiro mēnesī.
Sarēķināju, ka aģentūras darbiniekiem cietās mēnešalgās (tajās, kas parādās mājaslapā) vien mēnesī aiziet aptuveni 100 tūkstošu eiro, kas gadā ir gandrīz 1,2 miljoni eiro! Bet tur taču nav pieplusotas prēmijas par labo darbu, privatizētiem objektiem, labi iekasētām īres maksām utml. Lai man piedod, ja kāds tādas piemaksas aģentūrā nesaņem, taču no sava paziņu loka zinu, ka piemaksas pastāv un krietni dāsnas.
Man pat gribas citēt vienu rindkopu no LETAs ziņas, kurā Valsts kontrole norāda, ka „lai arī PA nav definēti konkrēti, izmērāmi sasniedzamie darbības rādītāji un tādējādi nav iespējams novērtēt valdes locekļu ieguldījumu rezultātu sasniegšanā, valdei piešķirta normatīvajos aktos noteiktā atlīdzība maksimālā apmērā un prēmijas, tostarp par nepilna mēneša darbu un aģentūras darbības izbeigšanas stratēģijas īstenošanu, kas valdībā tā arī netika apstiprināta.” Tā, lūk, prēmijas arī par darbiem, kas nemaz nav veikti!
Valsts kontrole savos dokumentos norāda, ka aģentūrā 65 darbiniekiem un trim valdes locekļiem algu fonds ir gandrīz 2 miljoni eiro. Nu, re, te vēl viens apstiprinājums piemaksām, par kurām nupat rakstīju!
Bet ar šiem 2 miljoniem eiro taču itin labi valsts varētu kaut kā pabalstīt, piemēram, mūsu medicīnas sistēmu, lai rentgenologiem atkristu pienākums pēc deguniem atšķirot pacientus, kuram patiešām pienākas ārstējošā ārsta izrakstītais izmeklējums un kuram nepienākas!
Valsts kontrole savā pārbaudē arī secinājusi, ka no 2,3 miljoniem eiro lielajiem aģentūras izdevumiem 2014. gadā ienākumi no tās pamatdarbības, proti, privatizācijas, seguši vien aptuveni trešdaļu, ja vien par trešdaļu no 2,3 miljoniem var saukt 918 tūkstošus eiro, ko nosauc Valsts kontrole!
Manuprāt, pilnīgi lieki Valsts kontrolei tagad likt Ekonomikas ministrijai uzlabot PA pārvaldīšanu, nosakot salīdzināmus un izmērāmus aģentūras darbības rezultātus un rezultatīvos rādītājus un ieviest vēl kādus kritērijus darba samaksai, kad skaidrs ir viens – Privatizācijas aģentūra savu laiku ir nokalpojusi, un nav ko mākslīgi pagarināt tās agoniju!
Ja jau vairs nav, ko privatizēt, un nav vairs, par ko privatizēt, tad taču skaidrs, ka ir zudis Privatizācijas aģentūras ekonomiskais pamats. Jau 2013.gadā aģentūras saimnieciskos izdevumus nesedza atskaitījumi no privatizācijas procesā iegūtajiem līdzekļiem, lai gan šie atskaitījumi jau sen vairs nav sākotnēji noteiktie 7%, bet pērn ar Ekonomikas ministrijas svētību bija izauguši jau līdz 50%. Nu tuvu tas brīdis, kad arī valsts nevis gūs peļņu no savu īpašumu privatizācijas un saņems par to iemaksas valsts budžetā, bet piemaksās Privatizācijas aģentūras štatam, kas nekādi negrib pa īstam privatizāciju pabeigt bailēs par siltajām vietiņām, algām, piemaksām un kas zina, kādiem vēl labumiem.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
