Privatizācijas aģentūrai katastrofāls spriedums tiesvedībā ar Lipmaniem
Lato Lapsa23.10.2018.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Neiegūti 1,9 miljoni eiro, pienākums samaksāt pretējās puses advokātiem gandrīz 38 tūkstošus eiro, bet galvenais – tiesas spriedumā ierakstīts secinājums par nolaidīgumu un nesaimnieciskumu, rīkojoties ar pārdodamu valsts īpašumu. Šāda ir Vladimira Loginova vadītās Privatizācijas aģentūras „bilance” pēc tam, kad pirmdien Rīgas Vidzemes priekšpilsētas tiesa paziņoja spriedumu tās prasībā pret uzņēmējiem Kirovu un Filipu Lipmaniem.
Tā kā šī prasība tika izskatīta slēgtā tiesas sēdē, pilnais sprieduma teksts ar detalizētu tiesas argumentāciju publiski nav pieejams. Taču sprieduma rezolutīvā daļa noteic, ka Privatizācijas aģentūras prasība pret abiem Lipmaniem tiek noraidīta pilnā apmērā.
Turklāt šī Privatizācijas aģentūras vēršanās pret abiem uzņēmējiem, mēģinot pildīt Māra Kučinska valdības uzdevumu un piedzīt no viņiem vairāk nekā 1,9 miljons eiro, dārgi izmaksās nodokļu maksātājiem.
Tiesa ir nospriedusi par labu K. Lipmanam no Privatizācijas aģentūras piedzīt 14 930 eiro, - šādu summu uzņēmējs bija iztērējis par advokāta Jāņa Vildera pakalpojumiem. Savukārt vēl 23 791 eiro nāksies samaksāt par advokāta Pāvela Rebenoka sniegtajiem pakalpojumiem F. Lipmanam.
Privatizācijas aģentūras prasība bija saistīta ar valstij piederējušo AS Grindeks akciju paketi, kas, pildot valdības uzdevumu, pirms nepilniem diviem gadiem, 2016. gada 8. novembrī atklātajās izsolēs biržā tika pārdota par ārkārtīgi zemu cenu.
Tikai nesen atklājās, ka M. Kučinska valdība, tostarp ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens, ir devusi konkrētus norādījumus par to, kā nosakāma Grindeks akciju sākotnējā vērtība, akciju pārdošanas minimālā cena, pārdošanas metode, pretendentu (pircēju) atlases kārtība, samaksas termiņi un kārtība.
Akciju pārdošanai nebija ne meklēts izdevīgāks brīdis, ne veiktas kādas sarežģītākas aplēses. Tā vietā bija vienkārši nolemts akcijas pārdot iespējami ātri, sākumcenu aprēķinot pēc formulas – „80% no vidējās svērtās vienas akcijas cenas biržā divu mēnešu periodā pirms akciju pārdošanas noteikumu apstiprināšanas, bet ne mazāk kā 3,77 euro par vienu akciju”.
Tā nu arī kā Grindeks akciju valsts paketes sākumcena tika noteikti 3,78 eiro par vienu akciju, un valsts akcijas, kuru vidējā cena 2016. gadā bija 5,20 eiro par akciju, tika pārdotas par būtiski zemāku cenu – 3,85 eiro gabalā.
Neviena amatpersona atbildību par šo valstij ievērojamus zaudējumus nodarījušo „darījumu” tā arī neuzņēmās. Tā vietā, opozīcijai saceļot skandālu, M. Kučinska valdība nolēma, ka varētu mēģināt tiesāties ar K. Lipmanu un viņa dēlu F. Lipmanu, kuru „darbības (bezdarbības) dēļ valsts pensiju budžetam, iespējams, ir nodarīti zaudējumi saistībā ar neizteikto akciju sabiedrības Grindeks akciju obligāto atpirkšanas piedāvājumu”.
Līdz ar to M. Kučinska valdība uzdeva Privatizācijas aģentūrai iesūdzēt tiesā K. Lipmanu un F. Lipmanu un piedzīt no viņiem 1,903 miljonus eiro, ko tieši viņu rīcības dēļ esot zaudējusi Latvijas valsts.
K. Lipmanam un viņa dēlam tika pārmests, ka viņi piedāvājumu izpirkt akcijas valstij nav izteikuši 2014. gadā. Taču pēcāk izrādījās, ka tikai gadu vēlāk, 2015. gada 21. oktobrī Laimdotas Straujumas valdība bija pieņēmusi rīkojumu Nr. 642, kas paredzēja Grindeks un vēl virknes uzņēmumu valsts pensiju speciālajam budžetam nodoto valsts kapitāla daļu pārdošanu.
Tas savukārt nozīmēja, ka M. Kučinska valdība ar Privatizācijas aģentūras palīdzību mēģināja piedzīt gandrīz divus miljonus eiro no uzņēmēja, kurš neesot piedāvājis valstij no tās nopirkt akcijas, ko valsts tobrīd nemaz nav bijusi tiesīga pārdot un arī nav vēlējusies to darīt.
No neoficiāliem avotiem zināms, ka pilnajā tiesas sprieduma tekstā varētu būt izteikti ļoti asi pārmetumi Privatizācijas aģentūrai, kas ar valsts mantu – Grindeks akcijām ir rīkojusies nolaidīgi un nesaimnieciski. Tiesa, Privatizācijas aģentūrai vēl ir tiesības Vidzemes priekšpilsētas tiesas spriedumu pārsūdzēt.
Raksts pirmoreiz publicēts Latvijas Avīzē.
Seko mums 
Komentārs nra.lv rakstam "Siliņas valdība apspriedusi "Rail Baltica" būves izbeigšanu un nobijusies": lai kā arī valdībai gribas atlikt lēmuma pieņemšanu, taču tas drīz būs jāpieņem.
Sabiedrības integrācijas fonda Padome* atcēlusi Sabiedrības integrācijas fonda lēmumu, ar kuru "Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centra Re:Baltica"projektam "Šķelšanās" tika noteiktas neattiecināmās izmaksas 35 757,05 EUR apmērā
Saeimas deputāti, čakli diskutējot komisijās, tuvojas budžeta pieņemšanas sēdēm. Tauta un vienkāršie līdzjutēji iegādājas alu un popkornu, gatavojoties garām sēdēm un vētrainiem disputiem, kas budžetā, kā likums, nemaina neko, vai arī – izmaiņas tiek pieļautas procenta tūkstošdaļas līmenī.
VSIA “Latvijas Televīzija”, turpmāk tekstā - “LTV”, ir saņēmusi Jūsu 2024. gada 4. novembra vēstuli, kurā Jūs lūdzat atbildēt uz Jūsu jautājumiem saistībā ar LTV filmēšanas grupas atrašanos ASV. Atbildot uz Jūsu vēstuli, LTV sniedz atbildes uz Jūsu uzdotajiem jautājumiem:
Ministru kabinetā ir apstiprināti noteikumi, kas paredz obligāta centralizēta fizikas, ķīmijas, bioloģijas un dabaszinātņu eksāmena ieviešanu 2025./26. mācību gadā vidējās izglītības pakāpē un pamatskolas absolventiem obligāts starpdisciplinārs eksāmens, kurā ietilpst arī dabaszinātnes, notiks 2024./25. mācību gadā.
Pēc tam, kad aģentūra LETA publicēja ziņu ar virsrakstu – “Progresīvo politiķe rosina maznodrošinātajiem veidot pārtikas pakas no veikalu produktiem ar beigušos derīguma termiņu”, par pārtikas pakām un ēdiena ziedošanu pēdējo nedēļu laikā ir izteikušies visi, kam vien nav slinkums.
Turpmāk par nevēlamu seksuāla rakstura darbību, kuras mērķis ir iebiedēt vai pazemot, varēs piemērot naudas sodu. Līdz šim tā nebija.
Gadījums ar vēršanos pret LSM ir spilgts piemērs tam, kāpēc vairs neesmu tviterī. Cilvēki apzināti izrauj no konteksta citātu, to tiražē tīkliņos (galvenokārt tviterī, jo tur lielāka armija ar viltus ziņu atbalstītājiem) un pārējie apzināti vai aiz stulbuma šīs muļķības tiražē tālāk. Un nožēlojamākais, ka uz šīm provokācijām atsaucas valsts iestāžu darbinieki, politiķi u.c. it kā par saprātīgiem uzskatīti cilvēki, pieprasot žurnālista skaidrojumu par to, ko viņš nav teicis. Arī feisbuks ļoti neatpaliek no tvitera.
