Privātkantoris gadiem ilgi uztur nelicencētus un neakreditētus viltus “kursus” tiesnešiem — iesaistīti neskaitāmi tiesneši
Imants Liepiņš14.06.2021.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Privāti “kursi”, kas patiesībā nav ne licencēti, ne akreditēti, ne saistīti ar zinātnisko darbību un kuros advokāti neformālos apstākļos satiekas ar prokuroriem un tiesnešiem, lai vēl pirms došanās tiesu zālēs privātā kārtā iepazītos cits ar citu un nodibinātu neformālas attiecības, — tāda aina atklājusies, izpētot valsts amatpersonu nepubliskās darbības.
Kopš 1995. gada Latvijā darbojas sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Tiesnešu mācību centrs”, kas 2005.g. pārreģistrēts kā privāts nodibinājums ar reģistrācijas numuru 50003253361 un ar juridisko adresi Mārstaļu ielā 19. Pēc dokumentiem tā esot privātā vidusskola: kā darbības veids norādīta “Vidējā tehniskā un profesionālā izglītība”.
No Izglītības un zinātnes ministrijas sniegtās informācijas ir zināms, ka šī privātstruktūra nekad savas pastāvēšanas 25 gadu laikā nav akreditējusi nevienu pašu mācību programmu nevienā specialitātē un nekādā līmenī vai apjomā.
No Valsts izglītības informācijas sistēmas (VIIS) redzams, ka “Tiesnešu mācību centrs” vienu reizi pirms desmit gadiem mēģinājis saņemt akreditāciju vienai izglītības programmai, taču nav spējis iziet akreditācijas procesu ne šajā, ne citās reizēs (ja tādas vispār ir bijušas).
No Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta informācijas izriet, ka “Tiesnešu mācību centrs” nekad nav izņēmis arī pašvaldības licenci, kādu katra pašvaldība izdod tās administratīvajā teritorijā notiekošajiem pieaugušo tālākizglītības kursiem.
No Zinātnisko institūciju reģistra datiem konstatēts, ka “Tiesnešu mācību centrs” nekad tajā nav bijis iekļauts.
No Uzņēmumu reģistra noskaidrots, ka “Tiesnešu mācību centru” kontrolē “Fonds atvērtai sabiedrībai DOTS” Alberta ielā 13, iepriekšējais nosaukums — “Sorosa fonds-Latvija”. Arī šī juridiskā persona (gan ar tagadējo nosaukumu, gan iepriekšējo) nekad nav mēģinājusi iegūt akreditāciju vai licenci jebkāda veida izglītības pakalpojumu sniegšanai un nav bijusi iekļauta Zinātnisko institūciju reģistrā.
Līdz ar to visi un jebkādi izglītības pakalpojumi, kas tikuši sniegti un saņemti “Tiesnešu mācību centrā”, ir bijuši (un arī šobrīd ir) nelicencēti un neakreditēti. “Tiesnešu mācību centram” nav tiesību izdot nekādus diplomus, jo īpaši tādus, kuros izmantota valsts simbolika.
Publiski nekad nav bijis pieejams neviens nelicencēto, neakreditēto lekciju saraksts, nav minēti to “pasniedzēji” vai apmeklētāji. Tomēr, aplūkojot valsts amatpersonu deklarācijas, ik pa brīdim var uzdurties informācijai, ka daudzas amatpersonas saņēmušas nelikumīgus maksājumus par nelicencēto un neakreditēto kursu nolasīšanu — attiecīgās amatpersonas ir spiestas saņemto naudu (amplitūdā no dažiem desmitiem līdz dažiem tūkstošiem eiro) uzrādīt savās deklarācijās.
No šīm deklarācijām redzams, ka nelicencētajos un neakreditētajos kursos tiesnešus ilgstoši, atkārtoti un regulāri (daudzu gadu garumā) apmācījuši ne tikai advokāti un prokurori, kuru lietas pēc tam tiesnešiem jāizlemj, bet pat atsevišķi politiķi (!), kuru politiskie oponenti pēc tam, pie kam vairākkārt, tikuši saukti pie kriminālatbildības.
Šobrīd visiem Rīgas apgabaltiesas tiesnešiem jau ir nosūtīti - bet tuvākajā laikā sekos arī pārējiem tiesnešiem - detalizēti jautājumi par to, kādus kursus viņi apmeklējuši, kādi lektori (ieskaitot prokurorus, advokātus, politiķus) viņus tur apmācījuši un kas par to maksājis.
Likuma “Par valsts noslēpumu” 5. panta “Ziņas, kuras nevar būt valsts noslēpums” 4. daļa aizliedz šīs ziņas noslepenot, savukārt Informācijas atklātības likuma 10. pants “Pienākums sniegt informāciju” nosaka — informācija izsniedzama jebkuram prasītājam un nekavējoties.
Pēc atbilžu saņemšanas ziņas par neakreditētajiem kursiem, to organizatoriem un viltus lekciju “pasniedzējiem” tiks publicētas, tā ka turpinājums sekos.
Seko mums 
No 2024. gada 30. jūlija līdz 5. augustam Lielbritānijā notika protesti un nemieri, kas vērsti pret imigrāciju. Šie notikumi masu medijos tika interpretēti pamatā kā “galēji labējo” protesti, kurus izprovocējušas “viltus ziņas” par 29. jūlijā Sautportā notikušo slaktiņu, kur imigrantu izcelsmes vīrietis nodūra trīs bērnus. Tāpat tika uzsvērts protestu destruktīvisms un vardarbība.
Kur palikuši strīdi, cik ilgam laikam palicis dažnedažādo resursu, ar ko māte Zeme mūs baro? Piemēram, tā pati nafta. Tie, kam virs 40, noteikti atceras, ka tā bija top tēma 90. gados un šī gadsimta sākumā. Patiesībā tā bija tēma un dažādu zinātnisko prognozētāju maize jau krietni senāk.
Finanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta valdības ieceri samazināt iemaksas pensiju 2.līmenī par 1%, jo ar šādu soli valdība risina šodienas problēmas uz nākotnes pensionāru jeb šodienas strādājošo rēķina.
Ar ko maza pozitīva inflācija, kuras dēļ visu naudas vienību (eiro, ASV dolārs u.c.) pirktspēja visās pasaules valstīs laika gaitā nemitīgi samazinās, ir labāka gan par nemainīgām cenām, gan arī par deflāciju jeb cenu kritumu? Ja cenu kāpums padara mūs nabadzīgākus, vai cenu kritums mūs padarītu bagātus? Vai patiesība, ka no inflācijas visvairāk cieš bagātie, jo inflācija taču samazina uzkrājumu vērtību un nabadzīgiem nav ko uzkrāt? Kāpēc inflācija Latvijā bija un arī paliks nedaudz lielāka nekā vidēji eirozonā, un kāpēc tas ir pat labi?
Pēteris Birkerts (1881–1956), pazīstamā arhitekta Gunara Birkerta tēvs, bija latviešu folklorists un literatūrzinātnieks, tautas parunu, sakāmvārdu, mīklu un anekdošu vācējs. Viņa apkopotā “Birkerta folkloras krātuve” (BFK) ir otra lielākā pēc Latviešu folkloras krātuves. Atšķirībā no citiem folkloristiem, P. Birkerts šim materiālam mēģināja pieiet ne tikai zinātniski, bet arī filozofiski, piedāvājot savu tautas gudrības filozofiskās struktūras versiju. Viņa mūža nogalē iznāca apjomīgs pētījums Latvju tautas estetika divos sējumos. Pirmajā sējumā viņš aplūko “cilvēka auguma, fiziskā ķermeņa un viņa kustību estetiku”, analizējot fizisko daiļumu un nedaiļumu “tautas prātojumos” jeb parunās.
Ir taču jābūt kādam noslēpumam vai būtiskai atšķirībai, kāpēc igauņi var izdarīt pie mums neiespējamo - samazināt savu politiķu ambīcijas, kā arī biznesmeņu alkatību un uzbūvēt "Rail Baltica" staciju gandrīz divas reizes lētāk, nekā sākotnēji plānots.
Komentārs par žurnālista Bena Latkovska rakstu ""Rail Baltica" stratēģiskā jēga nav tā, kuru par to cenšas uzdot". Kopumā piekrītot autora rakstītajam, gribētu uzdot vienu jautājumu: vai "Rail Baltica" stratēģiskā jēga saglabājas, pazūdot ekonomiskajam lietderīgumam, vai arī ir tāda projekta sadārdzinājuma robeža, līdz ar kuras sasniegšanu pat satiksmes ministram Briškena kungam ir pilnīgi skaidrs, ka projekts ir jāaptur?
Rīgas un tuvējos reģionos bezdarba līmenis pašlaik tuvojas 4%, kas nozīmē, ka bezdarba teju nav. Arvien biežāk dzirdam diskusijas par tautsaimniecības bremzēšanos, ko rada virkne dažādu aspektu, taču viens no tiem – darbinieku trūkums. To gana sāpīgi izjūt arī ražojošie uzņēmumi.
Valsts prezidents tēmu par apvienotā Latvijas sabiedriskā medija (LSM) valdes nesamērīgi lielo atalgojumu no publikas pukstēšanas interneta čalotavās aktualizējis līdz valsts politikas augstākajam līmenim. Tādam, ko nevar ignorēt. Bet… vai piedāvātais risinājums neradīs vēl lielāku sajukumu? Un varbūt laiks uzsākt lielākas reformas valsts kapitālsabiedrību vadītāju atalgojuma sistēmā?
