Privāts portāls tērējis naudu, lai reklamētu ģenerālprokurora amata kandidātu Jurisu - naudas ceļi aizved pie labi zināmiem figurantiem
Imants Liepiņš19.04.2020.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Privātas interneta vietnes īpašnieki maksājusi naudu, lai Facebook reklamētu ģenerālprokurora amata kandidātu Juri Jurisu — un pēdas ved pie Rūdolfa Meroni grupējuma, kura eksistences pamatā ir atkarība no šī paša prokurora, kas atbalsta “arestētās mantas glabāšanu”.
Izrādās, joprojām eksistē tāds portāls bnn.lv, ko savulaik nodibināja austriešu interneta uzņēmējs Freds Cimmers, kurš plānoja savu biznesu paplašināt tieši Baltijā, taču pēc viņa ilgstošās slimības un pāragrās nāves portāls kaut kādā nezināmā veidā nonāca “arestētās mantas glabātāja” Rūdolfa Meroni saistīto personu grupas ietekmes sfērā.
Izrādās, ka šis portāls joprojām tiek uzturēts, un to administrē SIA Media Support, kam vienīgais valdes loceklis ir Aivars Gobiņš — Lursoft dati rāda, ka viņš ir bijis padomes vai valdes loceklis vēl vairāk nekā 20 R. Meroni kontrolētos uzņēmumos Latvijā. Kā Media Support patiesā labuma guvēja deklarēta R. Meroni grāmatvede Urzula Harranda, kura līdzīgā statusā ir vēl daudzos R. Meroni kontrolētos uzņēmumos.
A. Gobiņa vadītais uzņēmums no 31. marta līdz 4. aprīlim apmaksājis Facebook maksas reklāmu lielai, slavinošai prokurora (un ģenerālprokurora amata kandidāta) Jura Jurisa intervijai, kas tikusi publicēta otrdien, 31. martā, un kurā pausti “arestētās mantas glabātājam” vēlamie viedokļi.
Tieši šis prokurors desmit gadu garumā ir sistemātiski iebildis katru reizi, kad lietas dalībnieki pieprasījuši R. Meroni atskaitīties par izšķērdēto mantu, kura — it kā būdama arestēta kopš 2007. gada decembra — ir lielā mērā pārceļojusi R. Meroni saistīto personu kabatā, kamēr pats “mantas glabātājs” pērk villas, jahtas, viesnīcas un būvē helikopteru nosēšanās laukumus Krētā.
Konkrēti ar J. Jurisa vārdu saistās aizvadītās desmitgades lielākā afēra Ventspilī: 2015. gada 17. septembrī Kipras ofšors Euromin Holdings (Cyprus) Limited par 50 miljoniem eiro iegādājās 43,25% Ventspils Naftas akciju paketi, kuru pārdeva R. Meroni kontrolē esošais holdings A/S Latvijas Naftas tranzīts. Viena akcija tika pārdota par 1,77 eiro, taču pēc darījuma izrādījās, ka akciju faktiskā cena bija 4,56 eiro gabalā — tātad par 157% dārgāk! “Arestētās mantas glabātājs” tādā veidā pamanījās pazaudēt 126 miljonus.
Pēc trim gadiem klajā nāca dokumenti, kas atklāja: R. Meroni vadīto uzņēmumu intereses apkalpojošs advokātu birojs bija atskaitījies R. Meroni par aizkulišu pārrunām, to gatavojot: „Benita [Balana] sarunāja vakar tikšanos ar J. Jurisu, lai nodotu Latvijas Naftas tranzīta iesniegumu. Tikšanās laikā J. Juriss paskaidroja Benitai, ka ir runājis ar ģenerālprokuroru [...], kas varētu palīdzēt Latvijas Naftas tranzīta iesnieguma izskatīšanas procesā.
[...] J. Juriss ieteica Latvijas Naftas tranzītam šobrīd nesūtīt iesniegumu tiesnesim Geimanam ne pa kādiem kanāliem, bet tā vietā Latvijas Naftas tranzīts lai prasa viedokli J. Jurisam, un J. Juriss Ģenerālprokuratūras vārdā par Latvijas Naftas tranzīta iesniegumu sniegs viedokli (kuru vēlāk varēs izmantot, lai aizsargātu Latvijas Naftas tranzītu, ja kāds gribēs par kaut ko sūdzēties).” Tieši tā arī noticis, un ar J. Jurisa svētību sagatavotais darījums īstenojies, atnesot Latvijas Naftas tranzītam 126 miljonu zaudējumus. Bet tagad firma Media Support (kuras valdē esošais A. Gobiņš patlaban ir arī Latvijas Naftas tranzīta valdes loceklis) tērē naudu, lai internetā reklamētu J. Jurisu, sākoties cīņai par ģenerālprokurora amatu.
Šis fakts varējis nākt gaismā sakarā ar nesen veiktajiem Facebook servisu tehniskajiem uzlabojumiem — tā kā iepriekšējos gados šis sociālais tīkls ticis izmantots nelegālā vēlēšanu ietekmēšanā gan Eiropā, gan Amerikā, turklāt biedējošos apmēros izplatījusies Kremļa propaganda un dažādi “feiki”, tad Facebook par atbildi ieviesa gandrīz pilnīgu caurspīdību reklāmas kampaņu finansējumā.
Tagad par ikvienu sponsorēto postu un reklāmu var redzēt, kurš ir šo reklāmu apmaksājis, kādā periodā un apmēram cik cilvēki to redzējuši — konkrētajā gadījumā sasniegtā auditorija apstājusies starp 15 un 20 tūkstošiem, ko devuši reklāmas tēriņi zem 100 eiro apmērā. Visticamāk, ka Media Support vadītājs nav zinājis, ka viņa apmaksātā reklāma konkrētā prokurora popularizēšanai, no kura ir atkarīga reklamētāja finansiālā labklājība, tagad ir redzama ikvienam.
Kā liecina Facebook publiskotais izvietoto reklāmu pārskats, bnn aktīvi reklamējis tēmas, kas saistītas ar Lemberga tiesas prāvu un darbību kopumā, tāpat regulāri pieaicināti jebkādi politiķi vai personas, kas gatavas par Aivaru Lembergu izteikties kritiski — šeit bnn savā rīcībā kopē Kremļa propagandas TV kanālus un interneta resursus, kas gatavi dot platformu ikvienam dīvainītim vari konspirāciju teorētiķim, ja vien tie izsakās pret Ukrainu vai Baltijas valstīm.
Šādas Media Support sponsorētas, apmaksātas reklāmas ar rakstiem tikai pret A. Lembergu vien pēdējā pusgada laikā bijušas veselas 14, un tas nav viss: reklamētas arī sliktas ziņas par Saeimas deputātu, bijušo ekonomikas ministru Ralfu Nemiro, kolīdz tas uzsāka aktīvu cīņu pret OIK shēmām, tāpat apmaksāta arī negatīvas informācijas popularizēšana par R. Nemiro padomnieku, advokātu Pāvelu Rebenoku un — nezināmu iemeslu dēļ — uzņēmumu Olainfarm.
Pietiek jau rakstīja, ka Administratīvā rajona tiesa tikko nav ļāvusi Media Support pārpirkt A/S Radio SWH kontrolpaketi, jo pircējs neatbilstot Nacionālās drošības likumam.
Tāpat rakstīts arī, ka Media Support laikā, kad centās saņemt atļauju Radio SWH akciju pirkšanai par 2,2 miljoniem, nevar sagrabināt 207 eiro nodokļu parāda nomaksai — tagad redzams, ka nauda aizgājusi ģenerālprokurora amata kandidāta Jura Jurisa reklamēšanai.
Ikviens pats var apskatīties visus minētos datus te:
Savukārt sociālajā tīklā Twitter aktīvi tiek apspriesta vietne www.prokuratura.info, kurā, pēc visa spriežot, publiskota R. Meroni un viņa „kompanjonu” sarakste, - cita starpā tajā sliktā gaismā parādās arī prokurors J. Juriss.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
