Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā
Foto

Problēma – prezidents

Jurģis Liepnieks
08.12.2018.
Komentāri (17)

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Šī gada 20. novembrī Satversmes aizsardzības birojs (SAB) ar savas preses sekretāres starpniecību izplatīja ziņu, ka birojs ir pabeidzis priekšpārbaudes par diviem premjera amata kandidātiem, kuriem jau iepriekš ir bijusi izsniegta speciālā atļauja pieejai valsts noslēpumam. Šie kandidāti ir Artis Pabriks (AP) un Jānis Bordāns (JKP), kuri savulaik jau valdībā strādāja kā aizsardzības un tieslietu ministri. Šiem kandidātiem ir iespējams izsniegt pielaidi valsts noslēpumam. Par trešo premjera amata kandidātu ir nepieciešama papildu pārbaude. SAB par situāciju ir informējis Valsts prezidentu, apstiprināja SAB pārstāve. Sešas dienas vēlāk Valsts prezidents tieši šo trešo kandidātu oficiāli nominēja valdības veidošanai.

Šīs divas ziņas ne tikai bija pretrunīgas, bet faktiski savstarpēji izslēdzošas. Ministru prezidents nevar pildīt savas likumā noteiktās funkcijas, kuru ietvaros darbs ar valsts noslēpuma objektiem notiek teju katru dienu. (Ministru prezidenti, ar kuriem es esmu strādājis, spēja organizēt savu darbu tā, ka nedēļā bija viena vai, augstākais, divas dienas, kurās viņi nestrādāja ar valsts noslēpuma objektiem. Pieņemu, ka pēdējos gados, ņemot vērā saspringto ģeopolitisko situāciju, attiecības ar Krieviju, sankcijas, NATO dalībvalstu karaspēka daļu atrašanos Latvijā un virkni citu jautājumu, valsts noslēpumu objektu skaits, ar kuriem ikdienā jāstrādā Ministru prezidentam, ir vēl būtiski pieaudzis).

Partijas un parlamentā ievēlētie deputāti bija acīmredzamā neizpratnē. Kā ir jāsaprot šī Valsts prezidenta nominācija, neskatoties uz SAB informāciju par pielaides neesamību, vismaz pagaidām? Vai prezidents šādi vēlas ierādīt vietu drošības iestādēm un norādīt, ka to iejaukšanās politiskajos procesos netiks pieļauta? Ja tā, tad varēja domāt, ka līdz ar jaunās valdības apstiprināšanu prezidents nāks klajā ar kādām likumdošanas iniciatīvām, lai mainītu pielaides izsniegšanas kārtību un Gobzems varētu to saņemt kāda jauna regulējuma ietvaros.

Tas teorētiski būtu iespējams, jo Latvija ir vienīgā valsts Eiropas Savienībā ar šādu kārtību pielaižu izsniegšanā. Burtiski vienīgā, taču nekādu signālu par reformām šajā ziņā no prezidenta nesekoja.

SAB direktors Jānis Maizītis pēc Alda Gobzema nominācijas tikai apstiprināja, ka nekāda pārpratuma nav – Gobzemam pielaides nekādā gadījumā nebūs tad, kad viņa valdība eventuāli varētu sākt strādāt, un, ja vispār būs, tad, iespējams, tikai kaut kad pavasarī. Šajā situācijā parlamentā ievēlētās partijas lūdza audienci pie prezidenta, lai viņš izskaidrotu savu lēmumu un radušos situāciju. Prezidents kā bez jebkādiem paskaidrojumiem izvirzījis Gobzemu, tā bez jebkādiem paskaidrojumiem arī atteicās tikties ar parlamenta deputātiem un partiju vadītājiem.

Tāds gadījums Latvijā ir noticis pirmo reizi un savā ziņā ir pilnīgi unikāls vēsturisks notikums. Lielākā daļa parlamentā ievēlēto partiju lūdz prezidentu tikties politiskām konsultācijām, turklāt valstij tiešām grūtā un atbildīgā brīdī, bet prezidents bez jebkādiem paskaidrojumiem atsaka! Viņam nav vai nu laika vai vēlēšanās tērēt laiku kaut kam tādam kā valdības veidošanas process. Laikam ir svarīgākas lietas darāmas, tikai grūti iztēloties, kas tās varētu būt?

Gobzema valdības veidošanas process nu ir beidzies ar pilnīgu izgāšanos, taču jautājumi paliek. Kāpēc prezidents tik neparasti rīkojās? Kādi bija viņa rīcības motīvi?

Pilsēta, protams, nekavējoties piepildījās ar dažādām baumām, kas ir neizbēgami, ja nav informācijas. Vieni apgalvoja, ka prezidents ir lūdzis SAB izplatīt paziņojumu par pielaidēm, jo šāds SAB paziņojums citādi izskatās pilnīgi nevietā. Normāli būtu bijis, ja SAB par priekšpārbaudes rezultātiem informētu tikai Valsts prezidentu, kurš tad attiecīgi ņemtu vai neņemtu vērā šo informāciju, pieņemot savu lēmumu. Publiska paziņojuma izplatīšana no SAB puses dažas dienas pirms kandidāta nominēšanas citādi tiešām būtu rupja iejaukšanās politikā.

Taču, ja prezidents būtu lūdzis SAB tā rīkoties, lai aiz biroja paziņojuma vienkārši paslēptu savu drosmes trūkumu atteikt Gobzemam, tad kāpēc viņš viņu tomēr nosauca?

Otra versija: SAB, zinot, ka prezidents grasās nosaukt Gobzemu, tomēr izlemj iejaukties un uzspēlēt politisku spēli, bet prezidents to ignorē. Varbūt cerībā, ka SAB mainīs savu nostāju un tomēr atradīs iespēju Gobzemam ātri iedot pielaidi, ja jau prezidents viņu tomēr ir nominējis. Tad sanāktu, ka prezidents kaut kādu iemeslu dēļ ļoti vēlējās Gobzemu par Ministru prezidentu un bija gatavs uz daudz ko, lai tomēr Gobzems saņemtu savu nomināciju un, iespējams, tiktu premjera krēslā.

Nevar šeit, protams, nekā izvairīties no versijas, ka varbūt vēl kāds cits spēks prezidentu tik stipri tur aiz kādas vārīgas vietas, ka prezidentam vienkārši ir jādara tas, ko viņam liek, neatkarīgi ne no kādas politiskas loģikas un pat drošības iestāžu skaidriem signāliem.

Figurē arī nevainīgākas versijas: daži pieņem, ka prezidents vienkārši domā par savu pārvēlēšanu un šādi cerēja iegūt KPV LV balsis savam nākamajam termiņam. Un ir arī versija, ka prezidenta intelektuālā kapacitāte pēc pārciestās smagās slimības ir smagi cietusi.

Tāpat tika spekulēts, ka Gobzems tika nosaukts, droši zinot, ka viņš netiks apstiprināts un, pat ja tiktu, tad nevarētu strādāt un izgāztos. Un tad, valstij esot pilnīgā politiskā krīzē un haosā, prezidents varētu piedāvāt kādu pavisam negaidītu premjera kandidātu no malas, kuru parastos, normālos apstākļos neviens neaplūkotu.

Man ne tikai nav informācijas par to, kura no šīm versijām varētu būt tuvāka patiesībai, man pat nav viedokļa, kas tad izskatās ticamāk – versija, ka prezidentu kāds ļoti stipri tur aiz vārīgas vietas, vai tā, ka viņš slimības dēļ ir kļuvis intelektuāli pavisam vājš, vai tā, ka viņš sīki merkantili cer uz pārvēlēšanu un šādi organizē sev atbalstu nākotnē. Vai arī tā, ka viņš īsteno kādu īpaši viltīgu, daudzu gājienu plānu, par kuru mēs neko nezinām. Es nezinu, kurai no šīm versijām pieslieties, bet es zinu vienu – prezidents nerīkojas saprotami un savus lēmumus vispār nekā nepaskaidro.

Diemžēl tas viss notiek situācijā, kad valstij tiešām būtu noderējis līderis – galva, morāla un garīga autoritāte, kas spēj gan ietekmēt un vadīt, gan iedvesmot un dot orientierus kā izkļūt no radušās situācijas. Tagad turpretī mums ir prezidents, uz kuru ir jāskatās ar bažām, kas būs tas, ko viņš izdomās tagad? Kas ir tie cilvēki, ar kuriem viņš konsultējas? Kas ir tie cilvēki, kuri ietekmē viņa lēmumus, kāda ir viņu izpratne un domāšana? Viņš vai viņi tik tikko gandrīz padarīja Latviju par pirmo valsti NATO vēsturē un ES vēsturē, kuras Ministru prezidents pēc pašas valsts drošības iestāžu atzinuma nevar strādāt nedz ar NATO, nedz ES, nedz vietējiem noslēpumiem. Tas noteikti izpelnītos ievērību gan mums draudzīgu, gan nedraudzīgu valstu presē. Kaut kas tāds tiešām var notikt vienīgi failed state.

Es Vējoņa kungu pazīstu personīgi. Mēs esam daudzkārt tikušies, arī privāti (pirms viņa prezidentūras), un Vējoņa kungs man vienmēr ir licies gudrs, pieredzējis politiķis, ļoti patīkams cilvēks. Taču tas, kas notiek šobrīd, tomēr ir pārāk nopietni, lai izliktos, ka viss kārtībā, un klusētu.

Runa tomēr ir par valsti. Gobzema nominēšana pilnīgi noteikti bija kļūda, kā to nosauca Artis Pabriks, bet tā varbūt bija arī kas daudz sliktāks par kļūdu. Netikšanās ar partijām pēc partiju lūguma – tas ir skandāls, kaut kas pilnīgi nepieņemams, un visa prezidenta rīcība šajā valstij tik sarežģītajā situācijā ir tik neprasmīga un aizdomīga, ka, ja tā turpināsies, tad partijām parlamentā nopietni jāapsver, vai pirms valdības izveidošanas, kas tāpat nesolās būt ātra, nebūtu vērts apdomāt šī prezidenta atsaukšanu un tāda prezidenta ievēlēšanu, kuram visi uzticas, kurš ir autoritāte un varētu vadīt valsti šajā sarežģītajā situācijā. Tajā skaitā izvest no krīzes parlamentā.

Prezidentam ir strauji jāmostas no miega vai arī jānokrata no sevis tie, kas diktē viņam šos muļķīgos lēmumus, vai arī jādodas atpūtā.

Pārpublicēts no puaro.lv

Novērtē šo rakstu:

66
16

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

12

Latvijas atbilde uz dezinformācijas izplatīšanas mēģinājumiem ir darbs pie augstākas sabiedrības noturības

FotoSavas uzrunas sākumā vēlos apsveikt Maldīvijas ārlietu ministru Abdulu Šahida kungu ar iecelšanu ANO Ģenerālās asamblejas 76. sesijas priekšsēdētāja amatā. Varu jums apliecināt, ka Latvija aktīvi līdzdarbosies sesijas norisē.
Lasīt visu...

21

Vai “būvnieku karteli” nomainīs “ierēdņu kartelis”?

FotoKonkurences padome skaļi pateica to, par ko citi paklusēja, – ka būvniecībā “karalis ir kails”. Protams, objektu pasūtītāji un viņu draugi politiskajās aprindās to līdz šim nebija ne redzējuši, ne dzirdējuši, ne nojautuši. Bet tagad nu gan ar visu “bezkompromisa tiesiskuma koalīcijas” jaudu tiks aizdarītas sūces! Būvniecību sakārtos ar tādu pašu entuziasmu, kā iepriekš izremontēja banku sektoru – viss tīrs, kaut arī apkārtnē zāle vairs neaug…
Lasīt visu...

18

Pēc iespējas ierobežojiet nevakcinēto personu socializēšanos, citādi mūsu biznesam gals klāt!

FotoLatvijas Viesnīcu un restorānu asociācija (LVRA), kas apvieno vairāk nekā 200 sektora vadošos uzņēmumus, augsti vērtē nozarei sniegto atbalstu, lai pārvarētu smagāko krīzi!
Lasīt visu...

21

Šlesera uzdevums ir spēlēt vāju un haotisku opozīciju, izskatīties impotenti

FotoLai kā es vēlētos iesmiet par Šlesera “ultimāta” iesniegšanas pasākumu, ir arī daži nopietni secinājumi.
Lasīt visu...

21

Valsts sabiedrisko attiecību mazspēja un katastrofa

FotoSakarā ar zemiem Latvijas vakcinācijas skaitļiem un attiecīgu risku, ka atkal būs ierobežojumi un ka mācības atkal notiks attālināti uc, atļaušos izteikt arī savas neprofesionālas pārdomas.
Lasīt visu...

10

Savāds laiks

FotoNo aizmirstības putekļiem mediju starmešos atkal parādījies tas pats vīrs, kurš reiz solījās visus oligarhus apkarot un Latvijā taisnību atjaunot.
Lasīt visu...

21

Vainīguma prezumpcija jāatceļ, citādi – kapitālais remonts beidzies, bet ēka nav apdzīvojama

FotoNeviena persona netiek uzskatīta par vainīgu, kamēr tās vaina noziedzīga nodarījuma izdarīšanā netiek konstatēta likumā noteiktajā kārtībā. Nevienam nav jāpierāda savs nevainīgums. Šie ir jebkuras demokrātiskas, tiesiskas valsts pamatprincipi. Nevainīguma prezumpcija ir nostiprināta arī Latvijas likumdošanā. Izņemot vienu virzienu – banku sektoru.
Lasīt visu...

6

Ultimāts valsts prezidentam Egilam Levitam

FotoMēs ierosināsim valsts prezidenta Egila Levita pirmstermiņa atbrīvošanu no amata, ja mūsu prasības netiks izpildītas divu nedēļu laikā, Jums tiks atņemta prezidenta pensija, dzīvoklis un mašīna. Latvijas Republikā nevar būt prezidents, kas neievēro Satversmi un Tautas gribu. Tādēļ tiks ierosināts Likums par prezidenta pirmstermiņa atbrīvošanu no amata, liedzot Jums visas privilēģijas.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Daudz ko var paveikt īsā laikā, tikai – bez viņiem

Ja esošais ministrs un valdība nezina, kā, un nemāk panākt 60 - 70 procentu vakcinēto skaitu,...

Foto

Es esmu vienīgā īstā opozīcija, nevis kaut kāds tur Šlesers!

Svētdien veltīju nedaudz laika un papētīju publisko informāciju par Aināra Šlesera organizēto pasākumu pie Rīgas pils...

Foto

Ticiet ekspertiem, un viss būs tikpat labi kā līdz šim

Covid-19 vakcīnas trešās devas ievadīšana ir aktuāls jautājums ne tikai Latvijā, bet arī citur pasaulē. Lēmumi...

Foto

Nē cūku un vistu slepkavošanai vēdera baudai!

Katru gadu Latvijā tiek noslepkavoti 700 tūkstoši cūku un vairāk nekā 21 miljons vistu, lai piepildītu iedzīvotāju kāri apmierināt...

Foto

Tagad Latvijas Ārstu biedrība paudīs tikai „pareizo” viedokli: ja nomirst saskaņā ar Covid-19 vadlīnijām, tad OK

Domas kavējas pie Latvijas Ārstu biedrības prezidentes ārstes Ilzes Aizsilnieces...

Foto

VID atņem cilvēku sociālās iemaksas, lai segtu svešu uzņēmumu parādus

Valsts ieņēmumu dienests (VID) ir vērsies pret visiem SIA Tokyo City darbiniekiem, kopumā atņemot viņiem sociālās iemaksas 130...

Foto

Hermanis Rāzens, Putņa sāga

Kas nav ar mums, tas ir pret mums, tas Putnis ir viens pārpratums, viņš visur saskata tik slikto, un tāpēc valdei sāka likties, ka partijā viņš...

Foto

Reālajā dzīvē, kuru, iespējams, no Rīgas pils logiem grūtāk saskatīt, problēmas ir gluži citas

Rudens sesiju atklājot, valsts prezidents Egils Levits informēja Saeimu, ka ar Latvijas...

Foto

Mazais Gobzems gāž lielo vezumu

Uzreiz jāpiebilst, ka autors nav skandalozā deputāta Alda Gobzema cienītājs. Skaļo dīvainīti var uzlūkot ar žēlumu un līdzjūtību. Taču jāatzīst, ka...

Foto

Pateicamies par uzticēšanos valsts prezidenta institūcijai, bet ko tad mēs, mēs jau neko

Cienījamā Rozenbergas kundze! Valsts prezidenta kancelejā 2021. gada 19. jūlijā saņemts valsts prezidentam...

Foto

Vadoņu konstruēšana

Divi pašieceltie un, jāatzīst, daudzu atbalstītie varoņi Latvijā jau ir, jo Saeimas vēlēšanu kampaņa jau ņipri sākusies. Līdz vēlēšanām gan vēl gads ar mazu...

Foto

Neaizmirstam cilvēcību viens pret otru

Īsi un kodolīgi par to, kur slēpjas problēma un kā to risināt. Neaizmirstam cilvēcību viens pret otru - cilvēki ilgstoši ir...

Foto

Ar īpašu minoritāšu politiku uzkrāsim antivielas pret nacionālismu!

“Cilvēkiem jābūt mūsu politikas pašā centrā. Tāpēc es vēlos, lai visi eiropieši aktīvi piedalītos konferencē par Eiropas nākotni...

Foto

Protestētāji neslimo ar kroņa vīrusu

Šobrīd visā pasaulē globālo kungu vietējie pakalpiņi baida ļaudis, ka protesta saietu dēļ pieaugs saslimstība ar koronavīrusu. Taču nekas tamlīdzīgs nenotiek....

Foto

Kā mēs visi vēlamies dzīvot pēc tam, kad šis viss būs beidzies

Pēdējo nedēļu laikā ļoti maz esmu apmeklējis vietējo plašsaziņas mediju kanālus. Tas tāpēc, ka...

Foto

Izziņa kā garīga vērtība

Pirms aptuveni divarpus gadsimtiem vairāki raksti sākās ar paskaidrojumu, kam tie paredzēti – skolniekiem vai skolotājiem. Skolnieku vajadzībām bija jāraksta viegli saprotami...

Foto

Gobzems Latvijā vislabāk slauka dibenu un visu, ko vien spējam iedomāties

"Žurku skrējiens" pēc varas šoreiz sācies agrāk nekā parasti. Draņķīgākie politiķi steidz manipulēt ar masu...

Foto

Vai Kariņa valdību varētu izmest kā mīkstās rotaļlietas?

„Un ko ar tām (mīkstajām mantiņām – E.V.) vajadzēja darīt? Kariņam nest uz mājām un sasēdināt uz viesistabas...