Problēmas ar Eiropas naudas apguvi Paula Stradiņa Klīniskajā universitātes slimnīcā - politiskā atbildība
Oskars Bundža30.10.2023.
Komentāri (42)
Iesaki rakstu: 
Aktuālie notikumi Paula Stradiņa Klīniskajā universitātes slimnīcā (PSKUS) jau kuro reizi apliecina, ka Latvijā neder ministra - profesionāļa, tātad ārpus partijas esošas amatpersonas modelis. Pēdējo pāris nedēļu, jo īpaši pēdējo dienu laikā neesmu manījis pieminam tieši politisko atbildību, par ko citkārt mediji vai opozīcijas politiķi kladzinātu vietā un nevietā.
Nule atlaistās slimnīcas valdes nepieskatīšana un Veselības ministrijas administratīvās vadības grožu atstāšana zināmā pašplūsmā (tika pieļauts, ka nozares vadošā iestāde ilgstoši darbojas bez valsts sekretāra, bet vien ar amata pienākumu izpildītāju) ir bijušās veselības ministres Līgas Menģelsones "nopelns".
Apvienotais saraksts, protams, neizrāda nekādu interesi par PSKUS notiekošo; viņi saprot, ka pagaidām jāizliekas klusiem un maziņiem. Savukārt Jaunā vienotība, domājams, gavilē, ka Meņģelsones kundze, iestājoties partijā iepriekšējās valdības brukšanas laikā, paņēma iesniegumu tai pat dienā atpakaļ.
Gada sākumā valdības sēdē Kariņa kunga izteiktais aizrādījums tābrīža veselības ministrei, ka jābeidz čīkstēt, rada šobrīd vielu pārdomām; proti, kāpēc medicīnas nozare nolaidās līdz "ministrei-profesionālei", kura nemācēja paņemt šķietami elementāri dabūjamu Eiropas naudu? Runa tagad jau par 70 miljoniem...
Un vispār prasītos padomāt dziļāk par atpalicību no Baltijas kaimiņiem - varbūt minētā dāma, iepriekš gadiem ilgi vadot LDDK, veicinājusi šādu atpalicību?! Būtu interesanti uzzināt, piemēram, Gorkša kunga, Bites kunga, Rostovska kunga domas šai jautājumā. Turklāt visi minētie kungi prot par biznesu izteikties lietišķi un vienlaikus džentlmeniski.
Ja PSKUS būvniecības problēmu sakarā ir aizdomas par amatpersonu prettiesisku bezdarbību, tad skats nevarētu aprobežoties vien ar jau atlaisto slimnīcas valdes un padomes locekļu atbildību. Nepārprotami, ir pamats vērtēt Veselības ministrijas bijušo un esošo amatpersonu, kā arī iepriekšējā Ministru kabineta atsevišķu locekļu atbildību.
Seko mums 
Epizode pirms dažām dienām Marākešas (Maroka) lidostā: pasu kontroles rindā stāv apmēram tūkstots cilvēku. Rindā jāgaida vismaz stunda. Milzu telpā neapmierināti, bet pacietīgi drūzmējās ceļotāji no visas pasaules. Tad pēkšņi ierodas latviešu tūristu grupa.
Rīgas centra renesanse ir sākusies – centrā aizvien vairāk parādās jauni restorāni un veikaliņi, iedzīvotāju skaits lēnām, bet pieaug, un tūristu skaits uzņem apgriezienus!
Vara Latvijā 2025.gadā bruks kopā. Iekšējā politiskā krīze un šķelšanās. Jaunas vēlēšanas, izmaiņas valsts pārvaldē. Visdrīzāk prezidents pieņems lēmumu atlaist Saeimu!
2022. gadā līdz ar grozījumiem Konkurences likumā tika stiprinātas Konkurences padomes pilnvaras, neatkarība un resursi. Tika stiprināta arī iestādes lēmējinstitūcija – padome, palielinot tās locekļu skaitu no trim uz pieciem, kā arī padomes pilnvaras, kas sniedz iespēju tai aktīvāk iesaistīties iestādes iekšējo jautājumu apspriešanā, visiem padomes locekļiem ieņemot vienlīdzīgu statusu, tādējādi nodrošinot iestādes darba nepārtrauktību, caurspīdību un tiesiskumu.
Izpļāpājās. Faktiski apstprināja manu kompānijas vērtējumu - ap 300 miljoniem eiro. Formulējumā figurē daudziem neskaidrs „ja vērtējums ir nulle, tad 25% saglabāšanai valstij jāiegulda 75 miljoni”. 75 reiz 4 ir tie 300 miljoni.
Pirms diviem gadiem bērnu ārste Anda Čakša kļuva par izglītības un zinātnes ministri, un viņa skaidri apzinājās, ka bērni jāapmāca peldētprasmē, jo tas glābj bērnu dzīvību. Un vēl viņa apzinājās un deklarēja, ka bērniem jāapmeklē peldēšanas nodarbības, jo tas nostiprina veselību, samazina aptaukošanos un nostiprina stāju. Man ir šo solījumu videoieraksti. Pagājuši divi gadi, bērnu peldētprasmes veicināšana palikusi tukšu solījumu un birokrātisku atskaišu līmenī. 
Šis būs hrestomātisks pastāsts par ierēdņu un politiķu attiecībām. Un te pat nav runa par to, ka konkrētais politiķis ir bijis gana vājš, lai konkrētajā attiecību partijā tiktu apspēlēts, bet gan vairāk to, kādā varas, nesodāmības un ārēju stimulu (?) paralēlajā universā mēdz dzīvot ierēdņi, kuriem mēs visi maksājam algu un esam pastarpināti deleģējuši milzu varu.
Politologs Jānis Ikstens šajās dienās ir paudis, ka lielā problēma ir nevis reisu atcelšana, par ko tagad liela ažiotāža, bet gan tas, ka pretēji solījumiem “airBaltic” joprojām nav izdevies piesaistīt investoru. Precīzi! Bet kāpēc nenāk investors? Jo redz, ka investora piesaiste ir izmisuma solis, lai izdzīvotu, tāpēc vēl nogaida, līdz varēs, tā teikt, savākt par sviestmaizi? Iespējams.
