Iesaki rakstu: 
Izskatās, ka pavisam tālā pagātnē palikuši tie laiki, kad ziņa par kāda ministra atlaišanu vai pat visas valdības demisiju tika uztverta ja ne gluži kā liela sensācija, tad pilnīgi noteikti kā nozīmīgs notikums kā politiskajā, tā arī sociāli ekonomiskajā jomā.
Šādas ziņas tika pamatīgi analizētas gan politiskajās, gan citās aprindās, tika izvirzītas hipotēzes un pieņēmumi, vai un kādas sekas šādi notikumi radīs gan politiķiem, gan valstij kopumā. Nereti pat viena ministra atlaišana uz ilgāku laiku sašūpoja politiskās koalīcijas laivu.
Tagad tas viss notiek ar tādu nenopietnu attieksmi un vieglumu, it kā skartu nevis augstāko valsts vadību un valsts stabilitāti kopumā, bet gan domino spēles (nekādā mērā nenoniecinot šo cilvēku hobiju) cienītāju klubu.
Protams, jāpiekrīt, ka valdības Latvijā ir kritušas pietiekami bieži un arī atsevišķi ministri dažkārt ir mainījušies vienas valdības laikā. Arī iemesli valdības krišanai vai atsevišķu ministru atlaišanai no amata ir bijuši visdažādākie un ne vienmēr loģiski pamatoti.
Taču situācija, sevišķi pēdējos gados, manuprāt, ir strauji mainījusies uz slikto pusi, jo valdību un ministru maiņa kļuvusi ne tikai par ierastu notikumu, bet vēl vairāk – neviens tā īsti necenšas atrast loģisku izskaidrojumu tam. Nemaz nerunājot par to, ka arī politisko izmaiņu īstenotāji pat nepacenšas sagatavot kvalitatīvu un kaut cik saprotamu skaidrojumu savai rīcībai. Tā vietā sabiedrībai ar "stratēģiskās komunikācijas metodēm" mēģina iebarot tādas bezgaumīgi tukšas frāzes kā "valdības restarts", "uzrāviens" un tamlīdzīgi.
Pat īpaši pacenšoties, tomēr ir grūti atrast loģiskus argumentus premjera lēmumam vienlaikus ar viena ministra atlaišanu viņam līdzi nosūtīt vēl vienu tikai tādēļ, lai tādējādi "mazinātu politisko rūgtumu" pirmā atlaistā ministra partijai, – šādu situāciju piedzīvojām pirms dažiem gadiem. Taču tikpat neiespējami ir atrast loģiku valdības restartā, kura rezultātā atlaiž trīs ministrus – pa vienam no katras valdību veidojošās partijas, tā teikt, lai neviens nejustos "apbižots".
Neiedziļināšos nupat svaigi atlaisto ministru darbības analīzē, lai mēģinātu saprast, kāpēc no visiem tika izvēlēti tieši šie trīs cilvēki, tomēr nojaušams, ka ne jau tikai ministru darbības novērtējums ir galvenais faktors, kas ietekmēja viņu likteni. Zemtekstu un minējumu ir gana. Taču būtiskākais aspekts, kas raisa pārdomas šo politisko notikumu kontekstā, ir tas, ar kādu vieglumu, precīzāk, vieglprātību politiķi grauj Ministru kabineta un politisko procesu kopumā reputāciju Latvijas sabiedrības, savu vēlētāju acīs.
Seko mums 
5. martā Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija (turpmāk – Tautsaimniecības komisija) pirms pirmā lasījuma skatīja Ekonomikas ministrijas (EM) sagatavotos un Ministru kabineta atbalstītos grozījumus Negodīgas tirdzniecības prakses aizlieguma likumā (NTPAL). Tas, ka šādi grozījumi taps, bija zināms jau krietni agrāk – pēc Konkurences padomes (KP) veiktās "Olu, zivju, piena, gaļas, graudu un maizes produktu mazumtirdzniecības tirgus uzraudzības" (turpmāk – KP tirgus uzraudzība) un tai sekojoša paziņojuma, ka mazumtirgotāji vietējām pārtikas precēm nosaka lielākus uzcenojumus nekā importētajām.
Kamēr mūsu nevarneši cīnās ar savām sīkajām ķibelēm, mēģinot samazināt birokrātiju un domājot, kādu vēl formālu kosmētisko remontu veikt savai brūkošajai Vienotības dirškenu koalīcijai, VĀCIJA BLIEŽ PA RITĪGO! BLIEŽ TĀ, ka tas ATSAUKSIES UZ visu EIROPU!
Cik laba var būt diena Arodbiedrību vadoņiem, bet lielākajai daļai Latvijas iedzīvotāju tā ir trauksmaina! Droši vien jautāsiet – kādēļ trauksmaina? Mēģināšu ieskicēt trauksmes iemeslus vēsturiskā kontekstā.
Neatkarīgi no tā, cik daudz mēs sacenšamies savās analīzēs un komentāros, lai rastu jaunus, gudrus veidus, kā pateikt "Tramps ir stulbs”, viņš, visticamāk, nemainīsies. Ar to mums ir jāsadzīvo. Šķiet, ka Eiropa nesaprot vienu lietu: Tramps ir ASV prezidents.
Iedomājaties, ka oriģinālā 2011, gadā pasažieru plūsma Rail Baltica tika plānota 3,26 miljoni pasažieru (2040 gadā). Pēdējā 2024.gada CBA dokumentos atradīsiet 51 miljonu pasažieru (2056. gadā).
Rīgas rajona tiesa 14. februārī piemēroja apcietinājumu Aleksandram Gapoņenko, kurš jau iepriekš ir ticis sodīts par nacionālā naida kurināšanu. Vladimirs Žirinovskis reiz solīja Baltijas valstis pārvērst par Krievijas guberņām, Gapoņenko droši vien cerēja reiz kļūt par gubernatoru... Bet nu būs jāsēž cietumā, nevis gubernatora krēslā.
Pagājusi nedaudz vairāk nekā nedēļa, kopš animācijas filma "Straume" pārrakstījusi Latvijas kino vēsturi, saņemot "Oskaru" kā labākā pilnmetrāžas animācijas filma. Kamēr filmas veidotāji turpina darbu pie nākamā projekta, tikmēr politikas veidotājiem arvien jādomā ne vien par plašāku atbalstu kino nozarei Latvijā, bet jāizmanto mirklis Latvijas tēla un Latvijas kā kino uzņemšanai draudzīgas valsts popularizēšanai.
