„Progresīvā” aizsardzības ministra Sprūda izteikumi par atbalstu Latgales medijiem izrādās tukša runāšana
PIETIEK04.04.2024.
Komentāri (61)
Iesaki rakstu: 
„Progrresīvā” aizsardzības ministra Andra Sprūda publiskie izteikumi par atbalstu Latgales medijiem hibrīdkara apstākļos ir izrādījušies tikai tukša runāšana, - to apliecina Aizsardzības ministrijas mēnesi gatavotās atbildes uz Lato Lapsas oficiālo informācijas pieprasījumu šai sakarā.
7. martā Lato Lapsa nosūtīja Aizsardzības ministrijai informācijas pieprasījumu, kurā saistībā ar ministra A. Sprūda publiskajiem izteikumiem bija uzdoti šādi jautājumi:
Šā gada 26. februārī TV24 aizsardzības ministrs Andris Sprūds, atbildot uz jautājumu par piekto kolonnu Latgalē un attiecīgi par mediju darbību, sniedza šādu atbildi:
"Pavisam īsa atbilde ir, mans lēmums ir, ka šāds atbalsts tiek sniegts, tiks sniegts, tagad jau principā ir pieņemts lēmums par finansiālu atbalstu Latgales medijiem... ē... šeit ir protams jānotiek konkursam... jābūt konkrētai atlasei!"
Es kā žurnālists, Latvijas Žurnālistu savienības biedrs, plānojot mediju publikācijas, vēlos saņemt no Jūsu iestādes šādu informāciju un atbildes pēc būtības uz šādiem jautājumiem:
11) kāds atbalsts tiek sniegts medijiem Latgalē?
12) kāds atbalsts un kad tiks sniegts medijiem Latgalē?
13) kas un kad ir pieņēmis ministra minēto lēmumu par finansiālu atbalstu Latgales medijiem?”
Kā tagad izriet no ministrijas mēnesi gatavotajām atbildēm, patiesībā nekādu atbalstu Latgales medijiem Aizsardzības ministrija nesniedz, tikai „kaut kad – nezin kad” esot pieņemts „konceptuāls lēmums” šai sakarā, - taču tā pieņemšanas datumu A. Sprūda vadītā ministrija nosaukt nespēj. Pietiek šodien publicē visu, kas Aizsardzības ministrijai ir bijis atbildams:
„Atbildot uz 11., 12., un 13. jautājumu, Ministrija norāda, ka līdz ar Krievijas sākto pilna mēroga karu Ukrainā un izvērsto hibrīdkaru pret Latviju, arvien vairāk ir aktualizējies jautājums par informatīvās telpas drošību un to, kā veiksmīgāk uzrunāt tieši Latgales reģionā un austrumu pierobežā dzīvojošos iedzīvotājus.
Lai stiprinātu Latgales iedzīvotāju noturību un reģiona informatīvo telpu pret Krievijas dezinformācijas operācijām, Ministrija ir pieņēmusi konceptuālu lēmumu šogad sniegt mērķētu finansiālu atbalstu no sava budžeta tādiem plašsaziņas līdzekļu pārstāvjiem, kuru mērķauditorija ir tieši Latgales reģiona iedzīvotāji un kuri potenciāli nerada apdraudējumu valsts drošībai. Šobrīd Ministrijā notiek darbs pie normatīvo aktu izstrādes, lai nodrošinātu plašsaziņas līdzekļiem brīvu konkurenci un vienlīdzīgu attieksmi.
Vienlaikus norādām, ka Ministrija jau periodiski ir sadarbojusies ar vairākiem Latgales plašsaziņas līdzekļiem, kopīgi veidojot saturu par valsts aizsardzības aktualitātēm un atzinusi augsto kvalitāti Latgales mediju reakciju darbā, kā arī iniciatīvu un izrādīto interesi sadarboties, lai pēc iespējas kvalitatīvāk nodotu informāciju skatītājiem un klausītājiem.”
Seko mums 
Pretēji ekspertiem, kas pēc aizvadītajām vēlēšanām pauž skepsi par iespēju "integrēt krievus", es redzu, ka ir tieši tagad ir pavēries iespēju logs. Krieviskais piedāvājums pašlaik ir tik ļoti sadrumstalots, vēlētāji ir vīlušies savās iepriekšējās simpātijās. "Stabilitāte" ir smagi aplauzusies, kurinot neapvaldītu radikālismu. Krievu elektorāts ir izgājis separācijas procesu - sadalījies radikāļos, mērenajos un liberāļos.
Jau kādu laiku neliek mieru sajūta, ka jādibina jauna partija, lai nākamā gada vēlēšanās “pieteiktos”, bet aiznākamajās vēlēšanās pēc pieciem gadiem jau nostartētu “pa īstam”. Šo sajūtu gan bremzē šaubas, vai pareizāk nebūtu veidot kustību kādas esošas partijas rindās vai arī — paralēli daudzu partiju rindās, tur iesūtot ideju vēstnešus. Tas tomēr ir patiesāks demokrātiskās piekrišanas tests — ja spējat izturēt konkurenci esošas politiskas organizācijas ietvaros, jums ir potenciāls pārliecināt arī vēlētāju. Tajā pašā laikā nevar noliegt arī to, ka esmu īsts latvietis. Proti, cilvēks, kuram reizēm šķiet, ka neviens jau īsti nedomā tāpat kā es un ka nekas cits neatliks kā dibināt teju viena cilvēka partiju.
Vēsturiskais konteksts: Kurzemes un Zemgales hercogs Jēkabs Ketlers (1610–1682) bija viens no ievērojamākajiem Baltijas reģiona valdniekiem, kurš savas valdīšanas laikā ievērojami stiprināja hercogistes ekonomisko neatkarību, attīstot jūrniecību, rūpniecību un diplomātiju. Viens no būtiskākajiem ārpolitiskajiem epizodēm bija sadarbība ar Anglijas karali Čārlzu I un vēlāk netieši — ar Čārlzu II.
Latvijā ir viens pietiekoši zināms ekonomists, kurš (tviteris neļaus samelot) aicināja runāt par kaimiņvalstu iesaisti AirBaltic glābšanā. Es jau ne tikai skaidroju situāciju jau sen. Pa plauktiņiem. Kad man pārmet, ko tikai „kritizēju”, esmu konkrēti piedāvājis arī šo. Tas būtu loģiski - iesaistīt kaimiņvalstis. Vismaz gadu-divus atpakaļ. Zaudējumus nesošu biznesu loģiski būtu stiept uz pleciem trīs, ne vienai valstij. Viņi to var, protams, negribēt.
Latvijas Evaņģēliski luteriskās Baznīcas 30. sinode ir noslēgusies un atstājusi dvēselē daudzveidīgu prieku. Prieku par to, ka ir ievēlēts jauns Rīgas un Latvijas arhibīskaps, un prieku par to, ka balsojums bija tik līdzīgs. Mūsu baznīca spēja izvirzīt bīskapa amatam divus tik godājamus un Svētā Gara pilnus vīrus, ka pašai bija grūti starp viņiem izvēlēties.
Daži citāti: "Tad atkal turpinājās bēdu stāsts par ministrijām, kuru darbinieki nekādus mērķus noteikt neesot spējīgi. Vismaz “airBaltic” gadījumā mērķi neesot noteikti."
Pievienoju tiešām smieklīgu tvītu, pats iesmēju. Pirmajā brīdī. „Guntars Meluškāns: Šlesers sola izvest ielās savus vēlētājus. Rīgas ieslodzījuma vietās valda patīkams satraukums.”
Latvijā 2025. gada 7. jūnijā notika pašvaldību vēlēšanas. Precīzāk – notika vēlētāju gribas izteikšana, taču balsu skaitīšana pārvērtās par valsts funkcionalitātes sabrukuma laboratoriju. Šo notikumu tagad ierakstīsim hronikā kā "demokrātijas beta versiju ar automātisku atbildības apvedceļu".
