„Progresīvā” aizsardzības ministra Sprūda izteikumi par atbalstu Latgales medijiem izrādās tukša runāšana
PIETIEK04.04.2024.
Komentāri (61)
Iesaki rakstu: 
„Progrresīvā” aizsardzības ministra Andra Sprūda publiskie izteikumi par atbalstu Latgales medijiem hibrīdkara apstākļos ir izrādījušies tikai tukša runāšana, - to apliecina Aizsardzības ministrijas mēnesi gatavotās atbildes uz Lato Lapsas oficiālo informācijas pieprasījumu šai sakarā.
7. martā Lato Lapsa nosūtīja Aizsardzības ministrijai informācijas pieprasījumu, kurā saistībā ar ministra A. Sprūda publiskajiem izteikumiem bija uzdoti šādi jautājumi:
Šā gada 26. februārī TV24 aizsardzības ministrs Andris Sprūds, atbildot uz jautājumu par piekto kolonnu Latgalē un attiecīgi par mediju darbību, sniedza šādu atbildi:
"Pavisam īsa atbilde ir, mans lēmums ir, ka šāds atbalsts tiek sniegts, tiks sniegts, tagad jau principā ir pieņemts lēmums par finansiālu atbalstu Latgales medijiem... ē... šeit ir protams jānotiek konkursam... jābūt konkrētai atlasei!"
Es kā žurnālists, Latvijas Žurnālistu savienības biedrs, plānojot mediju publikācijas, vēlos saņemt no Jūsu iestādes šādu informāciju un atbildes pēc būtības uz šādiem jautājumiem:
11) kāds atbalsts tiek sniegts medijiem Latgalē?
12) kāds atbalsts un kad tiks sniegts medijiem Latgalē?
13) kas un kad ir pieņēmis ministra minēto lēmumu par finansiālu atbalstu Latgales medijiem?”
Kā tagad izriet no ministrijas mēnesi gatavotajām atbildēm, patiesībā nekādu atbalstu Latgales medijiem Aizsardzības ministrija nesniedz, tikai „kaut kad – nezin kad” esot pieņemts „konceptuāls lēmums” šai sakarā, - taču tā pieņemšanas datumu A. Sprūda vadītā ministrija nosaukt nespēj. Pietiek šodien publicē visu, kas Aizsardzības ministrijai ir bijis atbildams:
„Atbildot uz 11., 12., un 13. jautājumu, Ministrija norāda, ka līdz ar Krievijas sākto pilna mēroga karu Ukrainā un izvērsto hibrīdkaru pret Latviju, arvien vairāk ir aktualizējies jautājums par informatīvās telpas drošību un to, kā veiksmīgāk uzrunāt tieši Latgales reģionā un austrumu pierobežā dzīvojošos iedzīvotājus.
Lai stiprinātu Latgales iedzīvotāju noturību un reģiona informatīvo telpu pret Krievijas dezinformācijas operācijām, Ministrija ir pieņēmusi konceptuālu lēmumu šogad sniegt mērķētu finansiālu atbalstu no sava budžeta tādiem plašsaziņas līdzekļu pārstāvjiem, kuru mērķauditorija ir tieši Latgales reģiona iedzīvotāji un kuri potenciāli nerada apdraudējumu valsts drošībai. Šobrīd Ministrijā notiek darbs pie normatīvo aktu izstrādes, lai nodrošinātu plašsaziņas līdzekļiem brīvu konkurenci un vienlīdzīgu attieksmi.
Vienlaikus norādām, ka Ministrija jau periodiski ir sadarbojusies ar vairākiem Latgales plašsaziņas līdzekļiem, kopīgi veidojot saturu par valsts aizsardzības aktualitātēm un atzinusi augsto kvalitāti Latgales mediju reakciju darbā, kā arī iniciatīvu un izrādīto interesi sadarboties, lai pēc iespējas kvalitatīvāk nodotu informāciju skatītājiem un klausītājiem.”
Seko mums 
Mazākumtautību tiesību aizsardzību nosaka Latvijas Republikas Satversmes 114.pants, tādēļ gan šo tiesību, gan arī citu personas tiesību un brīvību jautājumi, kas ietverti Satversmes 8.nodaļā, ir valsts atbildības un visas sabiedrības interešu lokā. Kāpēc arī sabiedrības? Tāpēc, ka cilvēktiesību aizsardzībai ir nepieciešama gan atbilstoša likumdošana un metodes, gan valsts budžeta līdzekļi, kas iegūti, citstarp, iedzīvotājiem maksājot nodokļus.
Pēc dažām dienām pasaulē sāksies ievērojamas pārmaiņas. Faktiski - jaunas pasaules kārtības veidošanās.
Epizode pirms dažām dienām Marākešas (Maroka) lidostā: pasu kontroles rindā stāv apmēram tūkstots cilvēku. Rindā jāgaida vismaz stunda. Milzu telpā neapmierināti, bet pacietīgi drūzmējās ceļotāji no visas pasaules. Tad pēkšņi ierodas latviešu tūristu grupa.
Rīgas centra renesanse ir sākusies – centrā aizvien vairāk parādās jauni restorāni un veikaliņi, iedzīvotāju skaits lēnām, bet pieaug, un tūristu skaits uzņem apgriezienus!
Vara Latvijā 2025.gadā bruks kopā. Iekšējā politiskā krīze un šķelšanās. Jaunas vēlēšanas, izmaiņas valsts pārvaldē. Visdrīzāk prezidents pieņems lēmumu atlaist Saeimu!
2022. gadā līdz ar grozījumiem Konkurences likumā tika stiprinātas Konkurences padomes pilnvaras, neatkarība un resursi. Tika stiprināta arī iestādes lēmējinstitūcija – padome, palielinot tās locekļu skaitu no trim uz pieciem, kā arī padomes pilnvaras, kas sniedz iespēju tai aktīvāk iesaistīties iestādes iekšējo jautājumu apspriešanā, visiem padomes locekļiem ieņemot vienlīdzīgu statusu, tādējādi nodrošinot iestādes darba nepārtrauktību, caurspīdību un tiesiskumu.
Izpļāpājās. Faktiski apstprināja manu kompānijas vērtējumu - ap 300 miljoniem eiro. Formulējumā figurē daudziem neskaidrs „ja vērtējums ir nulle, tad 25% saglabāšanai valstij jāiegulda 75 miljoni”. 75 reiz 4 ir tie 300 miljoni.
