Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Krievijas karš pret Ukrainu ir eskalējies (vēlreiz atgādinu, ka tas notiek jau astoņus gadus), un izskan labi domāti un sirdi sildoši aicinājumi visa politiskā spektra latviešiem apvienoties pret lielāko ļaunumu, kas apdraud valsti, – Krieviju. Ideja jau laba. Bet atduras pret faktu, ka šāda iespēja jau tika izniekota astoņus gadus. Vai tagad ir kas būtiski mainījies?

Arī es 2014. gadā uz brīdi mēģināju noticēt, ka latvieši spēs nolikt malā otršķirīgos ideoloģiskos jautājumus daudz lielāka drauda priekšā. Bet kas notika? Ideoloģiskās cīņas intensifikācija no kreisi liberālās nometnes. Un tam sekojošs pienākums nacionālistiem atbildēt.

Pirmkārt, jau paša Ukrainas kara būtība tika pārsaukta neko neizsakošās abstrakcijās – “naids”, “separātisms”, “putinisms”. Otrkārt, “putinisma” jēdziens tika paplašināts līdz visam, kas ir pretējs kreisajam liberālismam. Izrādījās, ka “putinisms” var būt jebkas – ģimenes aizstāvība, reliģija, nacionālisms, pat Krievijas TV slēgšana (jo “cenzūra”), bet zīmīgā kārtā ne divvalodības atražošana, pilsonības dāļāšana un termiņuzturēšanās atļauju tirgošana.

Zināmu apjukumu varbūt radīja fakts, ka Donbasā fronti pret krievu okupantiem noturēja tieši ukraiņu nacionālistu bataljoni. Šis apjukums tika “atrisināts”, kad Latvijā parādījās vietējo kreiso pamuļķu apjūsmots žurnālists Ragozins, kurš izskaidroja “lietas būtību” – tie taču esot nacisti, un viņiem ir arī draugi Latvijā! Jebkāds apjukums ir zudis šobrīd, kad Polijai, kas no Eiropas valstīm sniedz vislielāko atbalstu Ukrainai, tiek uzliktas sankcijas, jo… “putinisti” taču.

Neaizmirsīsim arī 2015. gada imigrantu kvotu afēru (jauna etnocīda mēģinājums pret latviešiem!), sabiedrību šķeļošos “Praida” pasākumus un tos pavadošo propagandu, Satversmes tiesas ideoloģisko aktīvismu, Tukuma lietu, kurā liela daļa “mūsējo” tautiešu bija gatavi nolinčot dabiskas ģimenes aizstāvjus iedomāta nozieguma dēļ. Neaizmirsīsim ne tāpēc, ka esam ļaunatminīgi, bet tāpēc, ka nedrīkstam sevi mānīt – nekas jau nav mainījies!

Vai tad “Progresīvie” ir mainījuši savu antinacionālo ideoloģiju? Vai vairs nesola balstiesības visiem, kas šeit tīko pēc savām “tautas republikām”, kuras Putinam nākt “atbrīvot”? Vai „Attīstībai/Par” joprojām nav tie paši uz “biznesu” orientētie “pragmatiķi”, kas Kremļa oligarham Avenam palīdzēja tikt pie Latvijas pilsonības, bet čekistu biedrībai izlobēja 40 miljonu “reparācijas”?

Nekāda “sadošanās rokās” nav iespējama, ja priekšstats par lielāko draudu atšķiras. Ja man tā ir, pirmkārt, Krievija, tad šiem “progresīvajiem” etnofobiem lielākais drauds ir jebkāda veida nacionālisms. Arī latviešu, bet varbūt – it īpaši latviešu, jo tas ir “tuvais ienaidnieks”. Bet latviešu nacionālisms taču ir Latvijas valsts pamats! Tāpat kā Putinam arī viņu mērķis ir “denacifikācija”, ar to saprotot nacionālās identitātes noliegumu. Tikai Putina mērķis ir mazo tautu asimilācija Krievijas impērijā, kamēr kreisajiem – mazo tautu izšķīdināšana globālajā kausējamā katlā. 

Viņu cīņa pret “naciķvalsti” un “kaujas suņiem” latviešiem ir tik fundamentāla, ka jau šobrīd pilnā gaitā ir iedarbināta propagandas kampaņa, kuras mērķis ir par lielāko problēmu šobrīd padarīt “neiecietīgo” pamatnācijas nacionālismu, kas apdraud nabaga Latvijas krievus… Tas viss brīdī, kad Putina režīms Ukrainā ar šiem saukļiem pamato skolu un dzemdību namu apšaudīšanu.

Tāpat kā Putins kreisie nemaz neatzīst latviešu nācijas realitāti. “Visu tautību latvieši” un “divas kopienas” viņu iecerētajā bezidentitātes telpā ar savādo nosaukumu “Latvija” (nez no kādas tautas izrietošu?) ir pilnībā vienādi. 16. marta piemiņas pasākumi un 9. maija “uzvaras kulta” dzertiņš viņiem šķiet pēc būtības līdzvērtīgas norises. Nē, vēl vairāk – tas ir miljons latviešu, kuriem vienmēr jābūt izprotošiem pret nabaga iemaldījušās minoritātes un viņu 150 miljonu tautas brāļu jūtām.

Varbūt tāpēc kopš 2014. gada gan Krievijas finansējums 9. maija pasākumiem, gan apmeklētāju skaits ir tikai audzis? Varbūt tāpēc tendence sadzīvē uzstājīgi lietot tieši krievu valodu ir pieaugusi kopš “Krim naš”? “Krievu marši” un “Georga lentītes” – tas viss ir noticis pēc zvērībām Donbasā, pēc pasažieru lidmašīnas notriekšanas, kas nebūt nesatrauca mūsu “sabiedētās” minoritātes sirdsapziņu.

Bet varbūt es kļūdos. Varbūt viss ir mainījies fundamentāli. Bet kā gan par to pārliecināties? Saukļi un patriotisma izpausmes pirms vēlēšanām nederēs. To parādīs darbi. Un jau pavisam drīz. 9. maijā latvju kreisi liberālajam flangam būs visas iespējas parādīt, ka viņu tolerantās idejas ir kas vairāk par nāciju dezintegrējošu indi, kas tikai atvieglo darbu agresīvajam krievu imperiālismam. Imperiālismam, kas nekautrēsies ņirgāties ne par latviešu, ne ukraiņu tautas ciešanām, demonstrējot gan komunisma simbolus un “Georga lentes”, gan agresorvalsts Krievijas karogus un Z simbolus.

Ja latviešu leģionāri bez kādas vainas ir bijuši spiesti 16. martā noskatīties uz Brīvības pieminekli caur žogu, tad neredzu nekādus morālus vai tehniskus šķēršļus aizliegt “uzvaras kultu” Latvijā. Atgādinu, ka 9. maija pasākumiem nav nekāda sakara ar kritušo piemiņu – tas ir pseidoreliģisks Krievijas imperiālisma festivāls, kas jau divas desmitgades ir gatavojis Krievijas iedzīvotājus tai cilvēku slepkavošanai, ko redzam Ukrainā. Sāksim ar tā aizliegumu – tad varēsim runāt par pārējo.

Pārpublicēts no austsaule.lv

Novērtē šo rakstu:

94
23

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

13

Pensiju 2.līmeņa iemaksu samazināšana grauj uzticību valsts pensijai

FotoFinanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta valdības ieceri samazināt iemaksas pensiju 2.līmenī par 1%, jo ar šādu soli valdība risina šodienas problēmas uz nākotnes pensionāru jeb šodienas strādājošo rēķina.
Lasīt visu...

21

14 mīti par inflāciju un cenām

FotoAr ko maza pozitīva inflācija, kuras dēļ visu naudas vienību (eiro, ASV dolārs u.c.) pirktspēja visās pasaules valstīs laika gaitā nemitīgi samazinās, ir labāka gan par nemainīgām cenām, gan arī par deflāciju jeb cenu kritumu? Ja cenu kāpums padara mūs nabadzīgākus, vai cenu kritums mūs padarītu bagātus? Vai patiesība, ka no inflācijas visvairāk cieš bagātie, jo inflācija taču samazina uzkrājumu vērtību un nabadzīgiem nav ko uzkrāt? Kāpēc inflācija Latvijā bija un arī paliks nedaudz lielāka nekā vidēji eirozonā, un kāpēc tas ir pat labi?
Lasīt visu...

21

Netematiska un nekonsekventa doma. Latvju tautas vērtējumi

FotoPēteris Birkerts (1881–1956), pazīstamā arhitekta Gunara Birkerta tēvs, bija latviešu folklorists un literatūrzinātnieks, tautas parunu, sakāmvārdu, mīklu un anekdošu vācējs. Viņa apkopotā “Birkerta folkloras krātuve” (BFK) ir otra lielākā pēc Latviešu folkloras krātuves. Atšķirībā no citiem folkloristiem, P. Birkerts šim materiālam mēģināja pieiet ne tikai zinātniski, bet arī filozofiski, piedāvājot savu tautas gudrības filozofiskās struktūras versiju. Viņa mūža nogalē iznāca apjomīgs pētījums Latvju tautas estetika divos sējumos. Pirmajā sējumā viņš aplūko “cilvēka auguma, fiziskā ķermeņa un viņa kustību estetiku”, analizējot fizisko daiļumu un nedaiļumu “tautas prātojumos” jeb parunās.
Lasīt visu...

21

Kur slēpjas igauņu veiksmes atslēga - kāpēc kaimiņi spēj pieņemt racionālus lēmumus, bet mēs ne?

FotoIr taču jābūt kādam noslēpumam vai būtiskai atšķirībai, kāpēc igauņi var izdarīt pie mums neiespējamo - samazināt savu politiķu ambīcijas, kā arī biznesmeņu alkatību un uzbūvēt "Rail Baltica" staciju gandrīz divas reizes lētāk, nekā sākotnēji plānots.
Lasīt visu...

10

Vai patiešām „Rail Baltica” jēgas meklējumu dēļ ir jāieķīlā visas valsts nākotne?

FotoKomentārs par žurnālista Bena Latkovska rakstu ""Rail Baltica" stratēģiskā jēga nav tā, kuru par to cenšas uzdot". Kopumā piekrītot autora rakstītajam, gribētu uzdot vienu jautājumu: vai "Rail Baltica" stratēģiskā jēga saglabājas, pazūdot ekonomiskajam lietderīgumam, vai arī ir tāda projekta sadārdzinājuma robeža, līdz ar kuras sasniegšanu pat satiksmes ministram Briškena kungam ir pilnīgi skaidrs, ka projekts ir jāaptur?
Lasīt visu...

21

Darbinieku trūkums – problēma samilst. Ko varam mācīties no attīstītākajām ekonomikām?

FotoRīgas un tuvējos reģionos bezdarba līmenis pašlaik tuvojas 4%, kas nozīmē, ka bezdarba teju nav. Arvien biežāk dzirdam diskusijas par tautsaimniecības bremzēšanos, ko rada virkne dažādu aspektu, taču viens no tiem – darbinieku trūkums. To gana sāpīgi izjūt arī ražojošie uzņēmumi.
Lasīt visu...

21

Kā var būt, ka atalgojums atsevišķu valsts kapitālsabiedrību vadībai ir lielāks par atalgojumu līdzvērtīgu privātu uzņēmumu vadītājiem?

FotoValsts prezidents tēmu par apvienotā Latvijas sabiedriskā medija (LSM) valdes nesamērīgi lielo atalgojumu no publikas pukstēšanas interneta čalotavās aktualizējis līdz valsts politikas augstākajam līmenim. Tādam, ko nevar ignorēt. Bet… vai piedāvātais risinājums neradīs vēl lielāku sajukumu? Un varbūt laiks uzsākt lielākas reformas valsts kapitālsabiedrību vadītāju atalgojuma sistēmā?
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi