Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Krievijas karš pret Ukrainu ir eskalējies (vēlreiz atgādinu, ka tas notiek jau astoņus gadus), un izskan labi domāti un sirdi sildoši aicinājumi visa politiskā spektra latviešiem apvienoties pret lielāko ļaunumu, kas apdraud valsti, – Krieviju. Ideja jau laba. Bet atduras pret faktu, ka šāda iespēja jau tika izniekota astoņus gadus. Vai tagad ir kas būtiski mainījies?

Arī es 2014. gadā uz brīdi mēģināju noticēt, ka latvieši spēs nolikt malā otršķirīgos ideoloģiskos jautājumus daudz lielāka drauda priekšā. Bet kas notika? Ideoloģiskās cīņas intensifikācija no kreisi liberālās nometnes. Un tam sekojošs pienākums nacionālistiem atbildēt.

Pirmkārt, jau paša Ukrainas kara būtība tika pārsaukta neko neizsakošās abstrakcijās – “naids”, “separātisms”, “putinisms”. Otrkārt, “putinisma” jēdziens tika paplašināts līdz visam, kas ir pretējs kreisajam liberālismam. Izrādījās, ka “putinisms” var būt jebkas – ģimenes aizstāvība, reliģija, nacionālisms, pat Krievijas TV slēgšana (jo “cenzūra”), bet zīmīgā kārtā ne divvalodības atražošana, pilsonības dāļāšana un termiņuzturēšanās atļauju tirgošana.

Zināmu apjukumu varbūt radīja fakts, ka Donbasā fronti pret krievu okupantiem noturēja tieši ukraiņu nacionālistu bataljoni. Šis apjukums tika “atrisināts”, kad Latvijā parādījās vietējo kreiso pamuļķu apjūsmots žurnālists Ragozins, kurš izskaidroja “lietas būtību” – tie taču esot nacisti, un viņiem ir arī draugi Latvijā! Jebkāds apjukums ir zudis šobrīd, kad Polijai, kas no Eiropas valstīm sniedz vislielāko atbalstu Ukrainai, tiek uzliktas sankcijas, jo… “putinisti” taču.

Neaizmirsīsim arī 2015. gada imigrantu kvotu afēru (jauna etnocīda mēģinājums pret latviešiem!), sabiedrību šķeļošos “Praida” pasākumus un tos pavadošo propagandu, Satversmes tiesas ideoloģisko aktīvismu, Tukuma lietu, kurā liela daļa “mūsējo” tautiešu bija gatavi nolinčot dabiskas ģimenes aizstāvjus iedomāta nozieguma dēļ. Neaizmirsīsim ne tāpēc, ka esam ļaunatminīgi, bet tāpēc, ka nedrīkstam sevi mānīt – nekas jau nav mainījies!

Vai tad “Progresīvie” ir mainījuši savu antinacionālo ideoloģiju? Vai vairs nesola balstiesības visiem, kas šeit tīko pēc savām “tautas republikām”, kuras Putinam nākt “atbrīvot”? Vai „Attīstībai/Par” joprojām nav tie paši uz “biznesu” orientētie “pragmatiķi”, kas Kremļa oligarham Avenam palīdzēja tikt pie Latvijas pilsonības, bet čekistu biedrībai izlobēja 40 miljonu “reparācijas”?

Nekāda “sadošanās rokās” nav iespējama, ja priekšstats par lielāko draudu atšķiras. Ja man tā ir, pirmkārt, Krievija, tad šiem “progresīvajiem” etnofobiem lielākais drauds ir jebkāda veida nacionālisms. Arī latviešu, bet varbūt – it īpaši latviešu, jo tas ir “tuvais ienaidnieks”. Bet latviešu nacionālisms taču ir Latvijas valsts pamats! Tāpat kā Putinam arī viņu mērķis ir “denacifikācija”, ar to saprotot nacionālās identitātes noliegumu. Tikai Putina mērķis ir mazo tautu asimilācija Krievijas impērijā, kamēr kreisajiem – mazo tautu izšķīdināšana globālajā kausējamā katlā. 

Viņu cīņa pret “naciķvalsti” un “kaujas suņiem” latviešiem ir tik fundamentāla, ka jau šobrīd pilnā gaitā ir iedarbināta propagandas kampaņa, kuras mērķis ir par lielāko problēmu šobrīd padarīt “neiecietīgo” pamatnācijas nacionālismu, kas apdraud nabaga Latvijas krievus… Tas viss brīdī, kad Putina režīms Ukrainā ar šiem saukļiem pamato skolu un dzemdību namu apšaudīšanu.

Tāpat kā Putins kreisie nemaz neatzīst latviešu nācijas realitāti. “Visu tautību latvieši” un “divas kopienas” viņu iecerētajā bezidentitātes telpā ar savādo nosaukumu “Latvija” (nez no kādas tautas izrietošu?) ir pilnībā vienādi. 16. marta piemiņas pasākumi un 9. maija “uzvaras kulta” dzertiņš viņiem šķiet pēc būtības līdzvērtīgas norises. Nē, vēl vairāk – tas ir miljons latviešu, kuriem vienmēr jābūt izprotošiem pret nabaga iemaldījušās minoritātes un viņu 150 miljonu tautas brāļu jūtām.

Varbūt tāpēc kopš 2014. gada gan Krievijas finansējums 9. maija pasākumiem, gan apmeklētāju skaits ir tikai audzis? Varbūt tāpēc tendence sadzīvē uzstājīgi lietot tieši krievu valodu ir pieaugusi kopš “Krim naš”? “Krievu marši” un “Georga lentītes” – tas viss ir noticis pēc zvērībām Donbasā, pēc pasažieru lidmašīnas notriekšanas, kas nebūt nesatrauca mūsu “sabiedētās” minoritātes sirdsapziņu.

Bet varbūt es kļūdos. Varbūt viss ir mainījies fundamentāli. Bet kā gan par to pārliecināties? Saukļi un patriotisma izpausmes pirms vēlēšanām nederēs. To parādīs darbi. Un jau pavisam drīz. 9. maijā latvju kreisi liberālajam flangam būs visas iespējas parādīt, ka viņu tolerantās idejas ir kas vairāk par nāciju dezintegrējošu indi, kas tikai atvieglo darbu agresīvajam krievu imperiālismam. Imperiālismam, kas nekautrēsies ņirgāties ne par latviešu, ne ukraiņu tautas ciešanām, demonstrējot gan komunisma simbolus un “Georga lentes”, gan agresorvalsts Krievijas karogus un Z simbolus.

Ja latviešu leģionāri bez kādas vainas ir bijuši spiesti 16. martā noskatīties uz Brīvības pieminekli caur žogu, tad neredzu nekādus morālus vai tehniskus šķēršļus aizliegt “uzvaras kultu” Latvijā. Atgādinu, ka 9. maija pasākumiem nav nekāda sakara ar kritušo piemiņu – tas ir pseidoreliģisks Krievijas imperiālisma festivāls, kas jau divas desmitgades ir gatavojis Krievijas iedzīvotājus tai cilvēku slepkavošanai, ko redzam Ukrainā. Sāksim ar tā aizliegumu – tad varēsim runāt par pārējo.

Pārpublicēts no austsaule.lv

Novērtē šo rakstu:

94
23

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Jo tuvāk vēlēšanas, jo vairāk bezjēdzīgu, populistisku ideju dzird vēlētāji

FotoZaļo un Zemnieku savienība atbalsta iespēju Latvijā izveidot musulmaņu mošejas. Partija paziņoja, ka tā aicinās partijas, kas ir koalīcijā ar to, atbalstīt šo ideju. Īsāk sakot, jo tuvāk vēlēšanas, jo vairāk bezjēdzīgu, populistisku ideju dzird vēlētāji.
Lasīt visu...

21

Par ko balsot vai nebalsot pašvaldību vēlēšanās 7.jūnijā Salaspilī?

FotoPar ko balsot pašvaldību vēlēšanās 7.jūnijā Salaspilī? Šāds jautājums nodarbina daudzu salaspiliešu prātus, un daudzi arī jautā man, lai es skaidri pasaku, par ko balsot. Baznīca ir šķirta no valsts, bet nav šķirta no sabiedrības, tādēļ neaģitēšu ne par vienu konkrētu partiju, bet kā Salaspils Romas katoļu draudzes prāvests došu savu vērtējumu par visām partijām, kas kandidē šajās vēlēšanās.
Lasīt visu...

12

Apvienotais saraksts Ropažu novadā – komanda vai tikai ilūzija?

FotoApvienotais saraksts Ropažos lepni sevi sauc par “komandu”. Spēcīgu, profesionālu, godprātīgu un ar augstāko cieņas līmeni. Taču kādu cieņu pret novada iedzīvotājiem var gaidīt, ja pat šīs “komandas” iekšienē valda savstarpēja konkurence, ambīcijas un čuksti par varas dalīšanu?
Lasīt visu...

21

Tauta skrien, bet valsts bremzē

FotoFiziskas aktivitātes nav tikai sports – tās ir arī veselības pamats. Aktīvs, sportisks dzīvesveids stiprina ķermeni un līdzsvaro prātu. Taču Latvijā šo vienkāršo patiesību par tautas sportu atbildīgā iestāde Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) pauž tikai vārdos un preses relīzēs, bet praksē jau otro gadu tiek būtiski un nepamatoti aizkavēta līdzekļu piešķiršana. Atbalsts tautas sportam un fiziskajām aktivitātēm joprojām ir neregulārs, sadrumstalots un nepietiekams. Rezultāts – biedējošs.
Lasīt visu...

21

Neviens nerunā par izrāvienu. Neviens nesaka: „Rīga būs instruments Latvijas izaugsmei!”

FotoMans draugs, šodien es centīšos kaut cik korekti ieskatīties dažās personībās un idejās, kas ne tikai virmo ap mums, bet arī mūs formē. Šīs idejas nav abstrakti koncepti — tās noteiks, vai valsts ambīcija dubultot ekonomiku kļūs par rīcību vai paliks tikai retorikā. Kādi cilvēki — tāda valsts. Kādas personības — tādi rezultāti.
Lasīt visu...

21

Klusēšana nav miers

FotoManā sirdī ir nemiers. Tāds, kas rodas nevis no pasaules trokšņiem vai politiskiem strīdiem, bet gan no Dvēseles klusuma, kur Svētais Gars elpo un jautā: "Vai tu klusēsi, kad netaisnība kļūst par normu?"
Lasīt visu...

3

Mūsu viedās ministrijas viedie soļi un viedā rīcība

FotoKopš Latvijas neatkarības atjaunošanas reģionālās attīstības jautājumi vienmēr ir bijuši politiķu un valsts pārvaldes darba kārtībā. Uz tiem lūkojas gan no pašvaldības, valsts vai Eiropas Savienības perspektīvas, to politikas īstenošanā piemēro dažādas pieejas un principus. Taču tam visam pamatā ir vienkārša patiesība, kas nereti tiek piemirsta - līdzsvarota reģionu attīstība ir nepieciešama, lai radītu iespējas cilvēkiem dzīvot labi tur, kur viņi paši vēlas, nevis tur, kur dzīve spiež pārcelties. Tā nozīmē sakārtotu vidi, pieejamus pakalpojumus, darba iespējas un drošu nākotni tepat, savā dzimtajā vietā.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi