Iesaki rakstu: 
Joprojām nav norimusi ažiotāža ap Stambulas konvenciju. Sākotnēji tās aizstāvji uzsvēra, ka tā ir nepieciešama, lai apturētu vardarbību pret sievietēm. Protams, ka nekādas konvencijas tam nav nepieciešamas un vienīgo rezultātu dos institūciju stiprināšana, nevis konvencija.
Tad “eksperti” atkal un atkal atkārtoja, ka Stambulas konvencijai nav nekāda sakara ar dzimtes ideoloģiju un dzimumu maiņu. Tie ir klaji, bezkaunīgi meli. Gan es, gan arī daudzi citi, piemēram, Saeimas deputāte Linda Liepiņa, ir ļoti lakoniskā un saprotamā veidā skaidrojuši, ka konvencijas tekstā ir vairākas “sāpīgās” vietas.
Ir skaidrs, ka sabiedrības un konvencijas autoru uzskats par to, kas ir sieviete, būtiski atšķiras. Konvencijā nav definēts, kas ir “sieviete”, un tas ir ļoti būtiski, jo konvencijā ir izšķirts, ka sieviete ir gan bioloģisks dzimums, gan sociāla dzimte. Tas nozīmē, ka arī bārdains vīrietis ar lūpu krāsu, neīstām krūtīm un parūku teorētiski var būt sieviete – jo “sieviete” var būt jebkurš, kurš par tādu pasludina savu sociālo dzimti.
Iepriekš esmu minējis konvencijas strīdīgos pantus, kur pats būtiskākais ir 4. panta 3. punkts, kas paredz, ka valstīs, kuras ratificējušas konvenciju, nenotiek nekāda diskriminācija, kuras pamatā ir dzimtes identitāte.*
Ja vīrietis gribēs apmeklēt sieviešu tualetes, apmeklēt sieviešu cietumu, sacensties ar sievietēm sportā vai vēlēsies, lai viņu uzrunā ar “viņa”, mums tam būtu jāpakļaujas, jo citādi tā būtu dzimtes identitātes diskriminēšana.
Vēl “sāpīgs” ir konvencijas 14. pants, kurš paredz, ka visos izglītības līmeņos tiktu iekļauta mācību viela par tādiem jautājumiem kā sieviešu un vīriešu līdztiesība un tādām dzimumu sociālajām lomām, kas nav padarītas par stereotipiem.** Pirmkārt, tā kā nav definēts, kas ir sieviete, tad šis pants var nozīmēt trans-sievietes (bioloģiska vīrieša) pielīdzināšanu sievietei. Otrkārt, kādas ir sieviešu un vīriešu līdztiesības robežas? Vai gluži kā Zviedrijas bērnudārzos, kur zēniem tiks likts čurāt sēdus, lai neizceltos uz meiteņu fona?
Visbeidzot, nonākam pie jaunākā etapa Stambulas konvencijas aizstāvēšanā. Nu viedokļu līderi ir izlēmuši saukt Stambulas konvencijas kritiķus par Kremļa propagandas upuriem. Konvencijas denonsēšana būšot uzvara Krievijai. Ir sasniegta patiešām jauna demagoģijas virsotne.
Uzreiz jāmin Vaira Vīķe-Freiberga, kura 28. oktobrī paziņoja: “Manās acīs jebkurš Saeimas deputāts, kurš balsos par Stambulas konvencijas denonsēšanu, līdz ar to būs sevi pierādījis kā Putina propagandas iespaidotu. Te absolūti sen vairs nav runa par šīs konvencijas saturisko būtību. Nedrīkstam krist laukā no Eiropas vērtību kodola!”[1.]
Tātad vairs pat nav nozīmes konvencijas saturiskajai būtībai, nu stāsts ir tikai par vērtībām! Mums ir jāpaliek Stambulas konvencijā, jo tās ir “Eiropas vērtības”. Bet vai tas nešķiet dīvaini? Tas ir pilnīgā pretrunā ar to, ko Stambulas konvencijas aizstāvji teica iepriekš. Visu šo laiku būtiskākais bija konvencijas dievišķais devums vardarbības apkarošanai, bet uz vērtībām (dzimtes ideoloģiju) bija jāpiever acis. Tagad ir pretēji – vienalga, ko tā konvencija saka par vardarbību, mums tajā ir jāpaliek, lai nesūtītu sliktu signālu Briselei!
Šādam viedoklim piespēlē mūsu satiksmes ministrs Atis Švinka, kurš platformā “X” paziņoja: “Esot vieniem savās lokālajās interpretācijās, mēs kļūstam par vieglu mērķi imperiālismam, agresorvalstīm un lielvaru cīņām. Latvijai eksistenciāli un drošības ziņā ir svarīgi būt daļai no starptautiskajām organizācijām, tiesību telpas, sadarbībām un konvencijām. Nedrīkst pieļaut starptautisko tiesību un konvenciju demontāžu. Stambulas konvencijas denonsēšana ir solis ceļā uz Putina un Orbāna pasauli.” [2.]
Fantastiski teikts, Švinkas kungs! Kā gan Latvija pati lemtu savu likteni un noteiktu, kurām konvencijām pievienoties? Kā Brisele teiks, tā būs!
Šis ir patiešām ironiski, jo gadiem Kremļa propagandisti ir izteikušies, ka Latvija ir Eiropas Savienības pakalpiņš, kolonija. Tieši Kremļa zombijiem vajadzētu atbalstīt Latvijas palikšanu Stambulas konvencijā, jo tas parādītu, ka Latvija pati nelemj savu likteni, mēs tikai darām kā mums liek.
Izstājoties no Stambulas konvencijas, Latvija parāda, ka ir suverēna, demokrātiska valsts ar pašnoteikšanos. Mēs paši nosakām savus spēles nosaukumus, un mums ir vienalga, ko par to domā Urzula fon der Leiena vai Roberta Metsola Briselē.
Un Stambulas konvencijas denonsēšana neiedragās mūsu starptautisko tēlu. Kuram interesē, ko domā progresīvie Vācijā, Lielbritānijā, Nīderlandē vai Beļģijā – valstīs, kuras ir kolektīvi nolēmušas nomainīt savus pamatiedzīvotājus ar trešo pasaules valstu imigrantiem? Kā ar to, ka Latviju pozitīvi lūkos Polija, Ungārija, Turcija, ASV un, jā, pat Krievija – kurai mēs parādīsim, ka neesam Briseles vergi.
Ata Švinkas un co izpratnē šķiet, ka “demokrātija” ir beznosacījumu pakļaušanās citiem. Kā gan mēs izstāsimies no Stambulas konvencijas?! Brisele būs dusmīga! Ja Zviedrijā līdz 2050. gadam katrs trešais iedzīvotājs būs musulmanis, tad arī Latvijā tā jābūt! Jo mēs esam demokrātiski!
Precīzs ir Agneses Krastas (JV) Pietiek.com publicētā raksta virsraksts: “Mūsu silei Stambulas konvencija ir nepieciešama un izdevīga!” To apliecina tas, ka opozīcijas partijas NA un AS, kā arī savu vēlētāju nodevēji, kuri paši ratificēja konvenciju – ZZS, ir sagatavojušas deklarāciju, kura ir alternatīva Stambulas konvencijai. Šīs partijas skaidri parāda, ka ir pret vardarbību pret sievietēm un ir gatavas meklēt alternatīvas. Bet JV un “Progresīvos” tas neinteresē, viņiem vajag “vērtības” (dzimtes ideoloģiju) un simbolisku piesliešanos Briselei. Tas parāda, ka koalīcijas dinamiskajam duo neinteresē vardarbības mazināšana kā vien vērtību signalizēšana.
Konvenciju popularitātes gūšanai izmanto gan populisti Šlesera izskatā, gan paši progresīvie, kuriem nerūp pati vardarbības apkarošana, jo Stambulas konvencijas ratificēšana ir pirmām kārtām viņu priekšvēlēšanu solījums. Mūsu stratēģisko partneru (īpaši ASV) acīs prestižs nekritīsies. Pie varas esošo JV un “Progresīvo” prestižs gan kritīs viņu idejisko rietumu saimnieku acīs, jo viņi nespēja izskalot smadzenes sabiedrības vairākumam.
Stambulas konvencija ir trešās šķiras problēma. Tā nobāl uz demogrāfijas problēmu fona. 2015. gadā Latvijā piedzima pavisam teju 22 tūkstoši bērnu, bet drīz mēs nespēsim sasniegt pat desmit tūkstošus gadā.[4.] Gluži kā ar krievisko ielu nosaukumu nomaiņu, tā ir ātri jādonensē un jāaizmirst, lai var pievērsties īstajām problēmām. Vienīgā praktiskā ietekme uz vardarbības apkarošanu būs vietējo policijas spēku un institūciju stiprināšanai. Tieši tā kā tas ir noticis ar varmāku elektroniskās uzraudzības ieviešanu, kurai nav nekāda sakara ar konvencijām.
Nobeigumā vēl deva ironijas: ja ar konvenciju var glābt sievietes no vardarbības, tad pieņemiet konvenciju par plaukstošu tautsaimniecību, veselīgu tautu un jebkādas noziedzības izskaušanu.
*Pilns SK 3. panta 4. punkta teksts: “Dalībvalstis garantē to, ka, īstenojot šīs konvencijas noteikumus, it īpaši veicot vardarbības upuru tiesību aizsardzības pasākumus, nenotiek nekāda diskriminācija neatkarīgi no tā, vai šādas diskriminācijas pamatā ir dzimums, sociālais dzimums, rase, ādas krāsa, valoda, reliģiskā pārliecība, politiskie vai citi uzskati, nacionālā piederība, sociālā izcelsme, piederība mazākumtautībai, īpašums, izcelšanās, dzimumorientācija, dzimuma identitāte, vecums, veselības stāvoklis, invaliditāte, ģimenes stāvoklis, migranta vai bēgļa statuss vai cits statuss.
**Pilns SK 14. panta teksts: “14. pants. Izglītība
1. Dalībvalstis attiecīgos gadījumus veic vajadzīgos pasākumus, lai visu izglītības līmeņu mācību programmās iekļautu mācību vielu par tādiem jautājumiem kā sieviešu un vīriešu līdztiesība, tādas dzimumu sociālās lomas, kas nav padarītas par stereotipiem, savstarpējā cieņa, nevardarbīga konfliktu atrisināšana savstarpējās attiecībās, ar dzimumu saistīta vardarbība pret sievietēm un tiesības uz personas integritāti, un lai šī mācību viela būtu pielāgota audzēkņu spēju attīstības līmenim.
2. Dalībvalstis veic nepieciešamos pasākumus, lai 1. daļā minēto principu ieviešanu veicinātu ikdienējās izglītības ieguves vietās, kā arī sporta, kultūras un atpūtas vietās un plašsaziņas līdzekļos.”
Avoti:
[1.] https://www.delfi.lv/193/politics/120092999/vike-freiberga-atbalsts-stambulas-konvencijas-denonsesanai-putina-propagandas-iespaida
[2.] https://x.com/atis_svinka/status/1983133358604386766
[3.] https://www.delfi.lv/193/politics/120092665/nemsanas-ap-stambulas-konvenciju-ir-ievads-nakamo-saeimas-velesanu-kampanai-uzskata-kalniete
[4.] https://stat.gov.lv/lv/statistikas-temas/iedzivotaji/dzimstiba/238-dzimuso-skaits-un-dzimstibas-koeficienti
Seko mums 
Šonedēļ kustība “Bez partijām” aicina dalīties ar saviem “desmit punktiem”, kas aprakstītu to, par ko jūs politiski iestājaties. Šī nav mūsu “programma”, bet tikai mana izejas pozīcija, ar kuru es stājos pretī vai kopā ar pārējiem. Par laimi, ne viss šai pasaulē notiek pēc mana prāta, un nevienam nebūs jāpiedzīvo visu manu vēlmju piepildīšanās, bet ceru, ka šis manifests palīdzēs jums saprast, cik dažādi prāti ir vienojušies kustībā “Bez partijām” ar galveno virsmērķi — atgriezt demokrātisko varu tautai, mainot vēlēšanu kārtību.
Šī nav “Bez partijām” programma (tāda sekos vēlāk), bet mans privāts viedoklis par darbiem, kas būtu darāmi:
Ja vīrietis un sieviete ir divas dažādas lietu dabas, tad ir loģiski, ka tiktāl, cik runa ir par vienas dabas atšķirību no otras, vienu dabu iemiesojošie indivīdi būs savu īpatnējo dabu aprakstošo īpašību ziņā pārāki par indivīdiem, kuri nepieder pie šīs dabas.
Esmu pret Stambulas konvenciju un jebkuru citu konvenciju, kas atdod suverēna varu nevēlētām, ideoloģiskām ārvalstu institūcijām. Šī konvencija ir nevis apņemšanās partneriem, ka mēs labticīgi ievērosim zināmas civilizētā sabiedrībā pieņemtas normas (un viņi mums attālināti iedos varbūt kādu atzīmi, kas ļaus citu valstu pilsoņiem rēķināties ar zināmu paredzamu tiesisko ietvaru), bet, ka mēs atdodam imūniem GREVIO inspektoriem teikšanu pār savu zemi, teikšanu par to, kāda veida patvaļīgi interpretētas “jebkādas vardarbības” mums būs viņu institucionalizētā uzraudzībā jāievieš un kādi normāli un sakārtotā divu dzimumu sabiedrībā nenovēršami stereotipi viņu ideoloģiskās noslieces dēļ mums būs “jāizskauž”. Tā nav vienošanās, tā ir neskaidru robežu pilnvaru atdošana.
Ekselences, godātie delegāti, vispirms vēlos pateikties Brazīlijas prezidentam un valdībai par viesmīlību. Mēs tiekamies ANO Klimata pārmaiņu COP30 konferencē. Šī gada konference ir veltīta globālai mobilizācijai. Lai kopīgi virzītos no sarunām uz mērķu īstenošanu.
Par kādu žurnālistu neitralitāti šeit var runāt? Sen tādas mūsu valstī vairs nav. Par deputātu balsojumu rebaltikas žurnāliste aicina citus viņus kancelēt.
Šodien koncertzāles Palladium mājaslapā es atradu paziņojumu par krievu mūziķa „голосанебесныхтел” uzstāšanos.
