Iesaki rakstu: 
Soli pa solim ķeramies klāt partijā PROGRESĪVIE valdes “aizliegtajām domām”. Tādas saskaņā ar Edmunda Cepurīša rakstīto ir veselas trīs. “Kā maldinošu un ar būtisku negatīvu ietekmi uz partijas tēlu" PROGRESĪVIE valde raksturo "pride.lv intervijā minēto domu, ka PROGRESĪVIE Rīgas domes 2020. gada ārkārtas vēlēšanās izmantojuši "jaunupa naudu"”. Tas, kā Cepurītis turpina valdes vārdā, esot “pretrunā ar faktisko vēlēšanu kampaņas finansēšanu proporcionāli kandidātu skaitam sarakstā”.
Tomēr “faktiskā situācija” ir pilnīgi citāda, nekā biedriem un sabiedrībai to stāsta partijas vadība: oficiāls kompetentās valsts iestādes lēmums un piespriesta soda nauda apliecina, ka PROGRESĪVIE Rīgas domes vēlēšanās ir tikuši pastarpināti pieķerti priekšvēlēšanu kampaņas aģitācijas pārkāpumos. Taču šim pārkāpumam nav sekojusi ne pilnīgi nekāda valdes izmeklēšana, ne veidota iekšēja biedru diskusija, kur nu izstrādāts kāds plāns šāda veida “šmuces” novērst nākotnē.
Par ko ir runa?
Runa ir par Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) 2020.gada 29.septembra lēmumu, ar kuru televīzijas “Rīga TV24” ēterā tiek konstatēti “būtiski” un “ilgstoši” priekšvēlēšanu aģitācijas pārkāpumi par labu (citu starpā) PROGRESĪVO kandidātiem Rīgas domes ārkārtas vēlēšanās. Par to NEPLP ir uzlikusi TV24 īpašniekam soda naudu par kopsummā EUR 10.500,00.
Te varu tikai atgādināt, ka, piemēram, 2019.gada Eiropas Parlamenta vēlēšanu kampaņas laikā NE REIZI NEVIENS PROGRESĪVO kandidāts neparādījās TV24 ēterā, kamēr "Atīstībai/Par!" kandidāti Ivars Ījabs vai Baiba Rubesa tur gozējās burtiski vairākas reizes nedēļā.
Melns uz balta – PROGRESĪVIE Rīgas domē ir ievēlēti negodīgā konkurencē un, izmantojot netīru naudu.
Vēl jautājumi? Jā!
Ne KNAB "formāli pareizi" iesniegto “Attīstībai/Par!” finanšu atskaišu dēļ PROGRESĪVIE 2018.gada Saeimas vēlēšanās izvēlējās nestartēt kopā ar šo partiju apvienību. Arguments toreiz bija tieši “netīrās naudas” neredzamā ietekme. Ja kāds Latvijas politikā jums apgalvo, ka netīrās naudas ietekmes nav vai viņš to “neredz”, tad šis cilvēks jums melo – tik stulbs, lai to "neredzētu" un/vai "neapzinātos", viņš vai viņa tiešām nevar būt.
Atgādinājumam PROGRESĪVO apsvērumi par sadarbību ar “Latvijas Attīstībai” un “Par!” 2018.gadā, kad februārī PROGRESĪVIE par sadarbību ar “Latvijas Attīstībai” izteicās, ka “Latvija ir pelnījusi idejās balstītu politiku” un ka “līdzdalība vienā apvienībā ar partiju “Latvijas Attīstībai” grautu partijas PROGRESĪVIE uzticamību”.
Saeimas priekšvēlēšanu kontekstā PROGRESĪVIE turpat norādīja “uz problēmām, kas izriet no tādas apvienības veidošanas, kurai nav precīza politiskā profila. Ļoti plaša ideoloģiskā spektra partiju apvienība atbilst līdzšinējai Latvijas politiskajai tradīcijai, ko PROGRESĪVIE vēlas lauzt".
PROGRESĪVO ieskatā toreiz nebija "nepieciešamības atkārtot partijas “Vienotība” izveidošanas scenāriju" - "šāda jauna apvienība (...) faktiski nostiprinās no oligarhiem atkarīgos un konservatīvos politiskos spēkus”.
PROGRESĪVIE tad arī kā vienu no “Latvijas politikas pamatproblēmām” uzsvēra “sazarotu korumpētu sistēmu, kurā ir sapītas arī politiskās partijas, partijai “Latvijas Attīstībai” vēsturiski esot daļai no šīs sistēmas”.
Tāpēc PROGRESĪVIE uzskatīja “par savu pienākumu piedāvāt vēlētājiem alternatīvu politisku redzējumu par tādu valsts attīstību, kas skaidri balstīta sociāli atbildīgas demokrātijas principos un ir brīva no oligarhu ietekmes, kā arī nekalpo šaurām interešu grupām.”
2018.gada martā partija "Kustība Par!" neatsaucās PROGRESĪVO aicinājumam sadarbības vārdā vienoties ”par nevainojamu izcelsmi līdzekļiem, kas pieejami partneru politiskajai darbībai”, ar to saprotot “gan vienošanos par nākotni, gan pilnvērtīgu atbildības uzņemšanos un caurskatāmību par politisko spēku pagātni”.
Attiecīgi mans jautājums intervijā PRIDE.lv bija tieši šis – kas kopš 2018.gada ir un bija tik kardināli mainījies, lai PROGRESĪVIE pilnībā aizmirstu savus kritiskos argumentus par netīrās naudas ietekmi tieši saistībā ar partiju apvienību “Attīstībai/Par!” pat tad, kad aizdomu ēna sāk krist pār pašiem PROGRESĪVAJIEM?
Pareizā atbilde ir šāda: mainījies nav nekas, izņemot PROGRESĪVO valdes sastāvu. Un šis secinājums nevar būt nekāda "aizliegtā doma".
Seko mums 
Kur palikuši strīdi, cik ilgam laikam palicis dažnedažādo resursu, ar ko māte Zeme mūs baro? Piemēram, tā pati nafta. Tie, kam virs 40, noteikti atceras, ka tā bija top tēma 90. gados un šī gadsimta sākumā. Patiesībā tā bija tēma un dažādu zinātnisko prognozētāju maize jau krietni senāk.
Finanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta valdības ieceri samazināt iemaksas pensiju 2.līmenī par 1%, jo ar šādu soli valdība risina šodienas problēmas uz nākotnes pensionāru jeb šodienas strādājošo rēķina.
Ar ko maza pozitīva inflācija, kuras dēļ visu naudas vienību (eiro, ASV dolārs u.c.) pirktspēja visās pasaules valstīs laika gaitā nemitīgi samazinās, ir labāka gan par nemainīgām cenām, gan arī par deflāciju jeb cenu kritumu? Ja cenu kāpums padara mūs nabadzīgākus, vai cenu kritums mūs padarītu bagātus? Vai patiesība, ka no inflācijas visvairāk cieš bagātie, jo inflācija taču samazina uzkrājumu vērtību un nabadzīgiem nav ko uzkrāt? Kāpēc inflācija Latvijā bija un arī paliks nedaudz lielāka nekā vidēji eirozonā, un kāpēc tas ir pat labi?
Pēteris Birkerts (1881–1956), pazīstamā arhitekta Gunara Birkerta tēvs, bija latviešu folklorists un literatūrzinātnieks, tautas parunu, sakāmvārdu, mīklu un anekdošu vācējs. Viņa apkopotā “Birkerta folkloras krātuve” (BFK) ir otra lielākā pēc Latviešu folkloras krātuves. Atšķirībā no citiem folkloristiem, P. Birkerts šim materiālam mēģināja pieiet ne tikai zinātniski, bet arī filozofiski, piedāvājot savu tautas gudrības filozofiskās struktūras versiju. Viņa mūža nogalē iznāca apjomīgs pētījums Latvju tautas estetika divos sējumos. Pirmajā sējumā viņš aplūko “cilvēka auguma, fiziskā ķermeņa un viņa kustību estetiku”, analizējot fizisko daiļumu un nedaiļumu “tautas prātojumos” jeb parunās.
Ir taču jābūt kādam noslēpumam vai būtiskai atšķirībai, kāpēc igauņi var izdarīt pie mums neiespējamo - samazināt savu politiķu ambīcijas, kā arī biznesmeņu alkatību un uzbūvēt "Rail Baltica" staciju gandrīz divas reizes lētāk, nekā sākotnēji plānots.
Komentārs par žurnālista Bena Latkovska rakstu ""Rail Baltica" stratēģiskā jēga nav tā, kuru par to cenšas uzdot". Kopumā piekrītot autora rakstītajam, gribētu uzdot vienu jautājumu: vai "Rail Baltica" stratēģiskā jēga saglabājas, pazūdot ekonomiskajam lietderīgumam, vai arī ir tāda projekta sadārdzinājuma robeža, līdz ar kuras sasniegšanu pat satiksmes ministram Briškena kungam ir pilnīgi skaidrs, ka projekts ir jāaptur?
Rīgas un tuvējos reģionos bezdarba līmenis pašlaik tuvojas 4%, kas nozīmē, ka bezdarba teju nav. Arvien biežāk dzirdam diskusijas par tautsaimniecības bremzēšanos, ko rada virkne dažādu aspektu, taču viens no tiem – darbinieku trūkums. To gana sāpīgi izjūt arī ražojošie uzņēmumi.
Valsts prezidents tēmu par apvienotā Latvijas sabiedriskā medija (LSM) valdes nesamērīgi lielo atalgojumu no publikas pukstēšanas interneta čalotavās aktualizējis līdz valsts politikas augstākajam līmenim. Tādam, ko nevar ignorēt. Bet… vai piedāvātais risinājums neradīs vēl lielāku sajukumu? Un varbūt laiks uzsākt lielākas reformas valsts kapitālsabiedrību vadītāju atalgojuma sistēmā?
