Progresīvie uzskata, ka tādi “etniskie eiropieši” neeksistē un mēs visi esam pasaules pilsoņi
Haralds Brauns20.01.2026.
Komentāri (48)
Iesaki rakstu: 
Padalīšos ar kaut ko interesantu. Runa ir par gada nevārdu Vācijā, bet kā visam, savas glumās roķeles tam ir uzlikuši progresīvie. Īsumā: katru gadu Vācijā tiek izvēlēts gada nevārds, bet to izvēlas īpašs panelis, kuru vada progresīvo ideoloģiskas intereses.
Ja vārdiņus iesūta sabiedrība, tad gala lēmumu pieņem “eksperti”. Nu gluži kā Eirovīzijā 2024. gadā, kur tikai dievs zina kāpēc gandrīz visu valstu žūrijas pārstāvji bija nolēmuši maksimālos punktus atdot nebinārajai personai Nemo jeb, kā es viņu esmu iesaucis, “gailim zeķubiksēs”. Šim lēmumam noteikti nebija nekādu ideoloģisku motīvu.
Jau pēdējie pāris gadu nevārdi kļuva aizvien kreisāki, bet 2024. gada nevārds sasniedza jaunus augstumus. Šis (ne)vārdiņš ir biodeutsch jeb bioloģiskais vācietis.[1]
Eksperti par „etnisko“ jeb „bioloģisko vācieti“ izsakās šādi: „Termins biovācietis bija aizvien biežāk izmantots publiskajā un sociālajā diskursā 2024. gadā, īpaši sociālajos tīklos, lai kategorizētu, vērtētu un diskriminētu cilvēkus, balstoties bioloģiskos kritērijos. Sākotnēji termins tika lietots kā bioloģiskās produkcijas kvalitātes apzīmējums „bio“, taču pēdējos gados tas ir ieguvis nesatīrisku, burtisku lietojumu, kur „vāciskums“ tiek definēts bioloģiski, lai nošķirtu un noniecinātu vāciešus, kuri ir imigrantu pēcteči. Šis dalījums it kā „īstajos“ un otršķirīgajos vāciešos tiek kritizēts kā ikdienas rasisma forma.”
Tātad it kā neitrālie „eksperti” skaidri pasaka: nav tāda etniskā vācieša. Jebkurš turks, nēģeris no Kongo, japānis, aborigēns no Austrālijas vai indietis ir līdzvērtīgs vācietim Vācijā. Mēs visi esam pasaules pilsoņi, svarīgi tikai, kas rakstīts mūsu pasē.
Varam apskatīt arī citu gadu „nevārdus“, kuri, atgādinu, ir domāti kā neitrālas komisijas izvēlēti. Tiem nav jābūt galēji kreisiem vai pat saistītiem ar politiku.
1991. gada nevārds ir ausländerfrei jeb brīvs no ārzemniekiem. “Eksperti” izsakās šādi: “Ksenofobisks, galēji labējs sauklis, kas attiecas uz (ideālu) kopienu bez neviena nevācu iedzīvotāja.” Tātad nevēlēšanās dzīvot kopienā ar trešās pasaules vazaņķiem padara tevi par “galēji labējo ksenofobu” un riebekli.
1993. gada nevārds Überfremdung jeb pārmērīgs ārzemnieciskums. Tas esot “ksenofobisks sauklis, kas attiecas uz bailēm no imigrantu negatīvās ietekmes uz vācu kultūru”. Tātad atkal gada būtiskākais nevārds, gada ķecerība, gada lingvistiskā riebeklība ir vēlēties saglabāt savas kultūras unikalitāti.
2000. gada nevārds national befreite Zone jeb nacionāli atbrīvotā zona. „Ekspertu panelis” skaidro: „Neonacistu izmantots eifēmisms, lai apzīmētu reģionus, kuros ir augsti galēji labējo un ksenofobisko noziegumu līmenis un kuros neieiet ārzemnieki un kreisie.” Tātad tūkstošgades nevārds ir par neliešiem, kuri vēlas dzīvot rajonos ar līdzīgi domājošiem cilvēkiem un saviem tautiešiem.
2006. gada nevārds Freiwillige Ausreise jeb brīvprātīgā emigrācija. Šis ir termins, ko lieto attiecībā uz noraidījumu saņēmušiem patvēruma meklētājiem, kuri izvēloties pamest Vāciju pēc saviem ieskatiem, nevis tikt oficiāli deportēti. Nevārds, jo formulējuma eifēmiskais raksturs liek domāt, ka emigrācija ir “brīvprātīga”.
Ak, nabaga patvēruma meklētāji! Progresīvie viņus aizstāvēs līdz kapa malai. Atcerēsimies 2015./16. gada Jauno gadu Ķelnē, kad nabaga bēglīši izlēma kolektīvi izvarot, uzbrukt, piekaut un aplaupīt vairāk nekā tūkstoš vācu sieviešu. Neaizmirstama saskare ar citām kultūrām.
2013. gada nevārds Sozialtourismus jeb pabalstu tūrisms. Termins attiecas uz ārvalstniekiem, kuri Vācijā it kā ir ieradušies parazitēt uz labklājības sistēmas rēķina. Nu, kā var saukt imigrantus par pabalstu tūristiem? Kā teicis progresīvo apustulis, Londonas mērs, pakistāniešu imigrants Sadiks Hans: „Dažādība ir mūsu spēks!”[2]
2015. gada nevārds Gutmensch jeb laba darītājs/krietns pilsonis. Termins ir aizskarošs un attiecas uz tādiem, kuri „dara labu“, atbalstot dažādību, multikulturālismu un bēgļus Vācijā; tiek izmantots, lai kritizētu liberāļu aklumu, neredzot draudus, kādus ārvalstnieki rada Vācijai. Nu, kā gan varētu kritizēt tos, kuri iziet uz ielas ar plakātiem „Refugees are welcome“? Labās progresīvās jaunietes vēl bēgļiem izdala siltas sedziņas, lai viņas pēc tam uz tiem tiktu izvarotas.
2016. gada nevārds Volksverräter jeb tautas nodevējs. Šo terminu izmantojot anti imigrācijas labējo grupas. Jo imigrantu ievedēji ir nevis nodevēji, bet krietni cilvēki, viņi ir, kā kreisie saka, “empātiski” un “toleranti”!
2021. gada nevārds Pushback jeb atstumšana/atgrūšana. Termins attiecināms uz bēgļu „atgrūšanu“ uz robežas. „Ekspertu“ panelis uzskatīja, ka šis ir neatbilstoši izmantots termins, jo neitrāli apraksta kaut ko šausmīgu: bēgļu neielaišanu valstī, dažreiz ignorējot pat likumā noteikto kārtību!
Retorisks jautājums kreisajiem, kuru viņi nekad nevar un nevarēs atbildēt: ja jūs vēlaties būt humāni, uzņemot bēgļus, tad kur ir limits? Pus planēta ir gatava šodien pārvākties uz Eiropu, uzņemsim viņus visus?
2023. gada nevārds Remigration jeb reemigrācija. Termins tiekot lietots eifēmiski, slēpjot tā īsto nozīmi, kas ir piespiedu deportācijas.
Nobeigumā
Tādi nu ir progresīvie. Viņi ir par cilvēktiesībām, humānismu, demokrātiskiem principiem, bet tikai attiecībā uz iebraucējiem-salašņām, ne pašiem eiropiešiem.
Vēl var pieminēt Oskaru ceremoniju, par kuru progresīvie gadiem raudāja burtiskā un pārnestā nozīmē, jo tā neesot pietiekami “dažādīga” un “iekļaujoša”. 2024. gadā “neatkarīgie eksperti” nolēma, ka neskatāmam mēslam, sauktam arī par filmu ar nosaukumu “Emilia Perez”, ir jātiek izvirzītam Oskaram veselās 13 kategorijās! Neskatoties uz negatīvām atsaucēm no skatītājiem, filma ieguva veselus divus Oskarus. Kā jūs domājat, vai šim visam ir kāds sakars ar to, ka galveno varoni spēlēja Karla Sofía Gascón jeb transseksuāla sieviete – bioloģisks vīrietis?
Šis ir atgādinājums šajās aukstajās janvāra dienās, ka progresīvie ir nelieši un kaitēkļi, kuri vēlas izdzēst mūsu saknes un nomainīt mūs ar trešās pasaules vazaņķiem. Mēs esam vēstures punktā, kad eiropieša etniskā piederība ir rupjība un ķecerība. Ja tu vienam no 7 miljoniem turku imigrantiem/migrantu pēctečiem Vācijā pateiksi, kas viņš patiesībā ir, tu nodarbosies ar „ikdienišķu rasismu“.
Seko mums 
Latvijas valdības pārstāvju skaits Itālijā šobrīd ir tik iespaidīgs, ka šķiet – nevis Olimpiskās spēles, bet gan ministēriju salidojums tiek rīkots. Valsts kancelejas direktors Raivis Kronbergs TV24 mierina, ka mums jālepojas par mūsu sportistu sasniegumiem – jo kurš gan vairāk spēj parādīt atbalstu kā visa valdība uz vietas, kamerām fonā?
Godātā Zariņas Stūres kundze! Biedrība Asociācija “Ģimene”, kuras darbības mērķis ir ģimenes, vecāku un bērnu pamattiesību aizsardzība, vēršas pie Jums kā Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētājas ar atkārtotu aicinājumu izvērtēt un pašreizējā redakcijā neturpināt virzīt likumprojektu “Grozījumi Izglītības likumā” (865/Lp14).
Latvijas likumdevēja darba kārtība nereti atgādina greizo spoguļu karaļvalsti. Tā vietā, lai mērķtiecīgi veiktu "valsts audumu" lāpīšanu – novērstu tiesību aktu kolīzijas, revidētu novecojušas normas un risinātu gadiem iestāvējušās sistēmiskas problēmas –, enerģija tiek izšķiesta tur, kur tās ietekme uz sabiedrības labklājību ir margināla. Mēs redzam hiperaktivitāti tur, kur var kaut ko aizliegt, ierobežot vai apgrūtināt, radot ilūziju par darbu, kas patiesībā ir tikai administratīvs slogs.
2026. gada janvārī ministrs Raimonds Čudars daļēji apturēja Preiļu novada teritorijas plānojumu, pamatojot to ar it kā nepamatotiem ierobežojumiem vēja elektrostaciju un saules parku attīstībai.
Savas frakcijas vārdā es vēlos iezīmēt, kā esošo situāciju pasaulē redzam mēs, Progresīvie, un kas, mūsuprāt, ir Latvijas ārpolitikas svarīgākie uzdevumi gan šogad, gan arī turpmākajos gados.
35 gadus pēc 1991.gada janvāra notikumiem, atskatoties uz barikāžu laiku, ir svarīgi to neuztvert tikai kā lappusi Latvijas vēstures grāmatā. Barikādes ir dzīva pieredze, no kuras mums jāņem mācības sev un jānodod tās jaunākajām paaudzēm. Šodien, kad pasaule atkal piedzīvo nemierīgus laikus, barikāžu atziņas skan īpaši aktuālas.
20. gadsimta otrajā pusē, bērni izauga kopā ar saviem populārākiem pasaku varoņiem – Karlsonu, Pifu un Kazlēnu, kas prata skaitīt līdz desmit. Ne tikai pie mums, bet visā Austrumeiropā, kur šie varoņi popularitātes ziņā bija neadekvāti plaši zināmi pat attiecībā pret šo varoņu autoru dzīves zemēm. Katrs no šiem varoņiem ir unikāls un sekmīgi konkurēja ar Pepiju Garzeķi un Vārnu ielas delveriem.
Nesen vienā no daudzajām intervijām sakarā ar birokrātijas apkarošanu J.Endziņš teica: „Un, citējot Raini, tādas lielas laimes nemaz nav – ir tikai sīkas laimītes. Tas, runājot par darāmo birokrātijas apkarošanā.”
Latvijas ainavas un lauku iedzīvotāju dzīves kvalitāte ir augstākas vērtības nekā nosacītais ekonomiskais un enerģētikas “labums”, kas pamatā pastāv Eiropas Savienības virzītā “zaļā kursa” ietvaros, t. i. ir mākslīgi radīts un mākslīgi uzturēts “labums”. Šī labuma lielākie ieguvēji ir lielākās pasaules piesārņotājvalstis, piemēram, Ķīna.
