“Progresīvo” īstā seja: kur ir valstiska nozīme, tur viss tiek bīdīts uz iznīcības pusi
Pietiek lasītājs15.10.2025.
Komentāri (16)
Iesaki rakstu: 
Esam jau pieraduši: kur „Progresīvie’, tur skandāli, nolaidība un “jaunās vēsmas”, kas parasti beidzas ar valsts intereses graušanu. Aizsardzības ministrijā – zobenu iepirkumi, dronu koalīcijas un bruņumašīnas par zeltu. Satiksmes ministrijā – Rail Baltica, AirBaltic un eCMR, kas nav nekur redzams, lai gan hibrīdkara apstākļos tas būtu kritiski. Kaitniecība vai nejauša nekompetence? Katrs lai pats izlemj.
Uz šī fona kultūras ministre Agnese Lāce šķiet teju kā “nevainīgā kaitniece” – nevis tautas ienaidnieks, bet vien tāda kā pieklusināta partijas kolēģu ēna. Taču – nesteidzieties atviegloti nopūsties. Arī viņa progresē.
Valsts kontrole nesen publiskoja ziņojumu: Kultūras ministrija nespēj (vai nevēlas) norēķināties ar Latvijas Nacionālo bibliotēku par valsts nozīmes datu centra pakalpojumiem. Jā, to pašu datu centru, kas uztur kritiskus valsts resursus. Tā vietā KM uzskata, ka LNB tas jāsedz no sava budžeta – no tā paša, kas paredzēts bibliotēkas pamatfunkcijām un kultūras vērtību saglabāšanai.
Bet šī nav kāda mazsvarīga grāmatvedības kļūda. Valsts IKT nozares centralizācija tika veikta tieši tāpēc, lai katra ministrija neveidotu savus “mazos datu kambarīšus” ar diviem serveriem un nenodarbinātu savu IT “virtuvi”. Latvijā ir četri valsts nozīmes datu centri – LVRTC, LNB, ZM un IeM IC –, un to uzdevums ir nodrošināt drošību, efektivitāti un stratēģisku valsts datu aizsardzību. Šādai valsts politikai, it īpaši šobrīd, hibrīdkara apstākļos, ir stratēģiska nozīme arī no valsts drošības viedokļa un datu centru drosības risinājumu viedokļa.
Šie centri saskaņā ar VESPC noteikumiem nestrādā ar peļņu, to cenas sedz tikai izmaksas. Tā ir papild funkcija par papildu samaksu, ko ir uzņēmušās šis iestādes. Tas nevis tiek finansēts no pašas iestādes pamatbudžeta, bet gan katra ministrija vai tās padotības iestādes, kas izvieto savus resursus kādā no šiem datu centriem, par to maksā no sava IKT budžeta par saņemto pakalpojumu.
Tagad iznāk tā: LNB no sava budžeta – tātad no kultūras vērtību uzturēšanas rēķina – finansē Kultūras ministrijas un tās iestāžu IT pakalpojumus. KM par pakalpojumu nemaksā, bet no pakalpojumiem neatsakās un nesamazina.
Ministre Lāce ar šo “progresīvo” gājienu vienlaikus nogalina divus zaķus: iznīcina kultūras finansējumu un apdraud datu centra drošību.
Ja datu centrs nesaņem samaksu, tam nav līdzekļu drošības risinājumiem, jaunu resursu iegādei, un tas rada risku visiem – arī citām ministrijām, kas tur izvietojušas savus datus. Tas vairs nav tikai LNB jautājums, tas ir valsts drošības jautājums.
Un te atklājas “Progresīvo” īstā seja – tur, kur ir valstiska nozīme, viņi uzreiz pieliek savu roku. Kultūra, aizsardzība, valsts dati – viss tiek bīdīts uz iznīcības pusi. Cik ilgi to pieļausim? Vai mēs tiešām sēdēsim un vērosim, kā jaunās “vēsmas” izpūš pēdējo, kas valstī vēl palicis?
Seko mums 
Apvienotā saraksta (AS) Saeimas frakcijas deputāti vērsušies ar pieprasījumu pie iekšlietu ministra Riharda Kozlovska, prasot skaidrot ministra rīcību un atbildību par telefonkrāpniecības apkarošanu. Saskaņā ar pētījumu aģentūras «Norstat» 2025. gadā veikto aptauju 71% Latvijas iedzīvotāju ir saskārušies ar telefonkrāpniecību. Savukārt Valsts policijas dati liecina, ka 2025. gadā krāpnieki Latvijas iedzīvotājiem izkrāpuši vismaz 23,7 miljonus eiro, salīdzinot ar 16 miljoniem eiro 2024. gadā.
Tuvojas Krievijas uzsāktā pilna mēroga kara pret Ukrainu ceturtā gadadiena. Nemainīgs ir fakts, ka šis ir masīvākais un intensīvākais bruņotais konflikts Eiropā kopš 1945. gada. Krievijas agresiju raksturo bezprecedenta kara vešanas un okupācijas nosacījumu pārkāpumi Ukrainā, kuru dēļ masveidā cieš civiliedzīvotāji, civilā infrastruktūra un Ukrainas tautas vēsturiskais mantojums. Jāpieņem, ka uz jautājumu, vai šo karu varēja izbeigt ātrāk un vai to var izbeigt drīzumā, atbildes būs atšķirīgas politikas, militāro, ekonomikas un dažādu citu ekspertu vidū.
Latvijas valdības pārstāvju skaits Itālijā šobrīd ir tik iespaidīgs, ka šķiet – nevis Olimpiskās spēles, bet gan ministēriju salidojums tiek rīkots. Valsts kancelejas direktors Raivis Kronbergs TV24 mierina, ka mums jālepojas par mūsu sportistu sasniegumiem – jo kurš gan vairāk spēj parādīt atbalstu kā visa valdība uz vietas, kamerām fonā?
Godātā Zariņas Stūres kundze! Biedrība Asociācija “Ģimene”, kuras darbības mērķis ir ģimenes, vecāku un bērnu pamattiesību aizsardzība, vēršas pie Jums kā Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētājas ar atkārtotu aicinājumu izvērtēt un pašreizējā redakcijā neturpināt virzīt likumprojektu “Grozījumi Izglītības likumā” (865/Lp14).
Latvijas likumdevēja darba kārtība nereti atgādina greizo spoguļu karaļvalsti. Tā vietā, lai mērķtiecīgi veiktu "valsts audumu" lāpīšanu – novērstu tiesību aktu kolīzijas, revidētu novecojušas normas un risinātu gadiem iestāvējušās sistēmiskas problēmas –, enerģija tiek izšķiesta tur, kur tās ietekme uz sabiedrības labklājību ir margināla. Mēs redzam hiperaktivitāti tur, kur var kaut ko aizliegt, ierobežot vai apgrūtināt, radot ilūziju par darbu, kas patiesībā ir tikai administratīvs slogs.
2026. gada janvārī ministrs Raimonds Čudars daļēji apturēja Preiļu novada teritorijas plānojumu, pamatojot to ar it kā nepamatotiem ierobežojumiem vēja elektrostaciju un saules parku attīstībai.
Savas frakcijas vārdā es vēlos iezīmēt, kā esošo situāciju pasaulē redzam mēs, Progresīvie, un kas, mūsuprāt, ir Latvijas ārpolitikas svarīgākie uzdevumi gan šogad, gan arī turpmākajos gados.
35 gadus pēc 1991.gada janvāra notikumiem, atskatoties uz barikāžu laiku, ir svarīgi to neuztvert tikai kā lappusi Latvijas vēstures grāmatā. Barikādes ir dzīva pieredze, no kuras mums jāņem mācības sev un jānodod tās jaunākajām paaudzēm. Šodien, kad pasaule atkal piedzīvo nemierīgus laikus, barikāžu atziņas skan īpaši aktuālas.
