Progresīvo nodokļu „plāns”: vispirms jāizpļekarē, un tad jāsola kaut kas no neeksistējošas naudas
Guntars Vītols13.05.2024.
Komentāri (14)
Iesaki rakstu: 
Ko nodokļu jomā piedāvā Progresīvie un konkrēti Andris Šuvajevs? Pirmā lieta ir vispārzināma un pareiza - jāizlīdzina neapliekamais minimums. Tagad tas attiecas faktiski tikai uz mazo algu saņēmējiem. Lai to realizētu, vajag pārsimt miljonus eiro gadā.
Es savulaik (pirms šīgada budžeta pieņemšanas) teicu, ka to varēja izdarīt jau, sākot ar šogadu. Kā? Izmantojot no gaisa nokritušos plus 500 miljonus (negaidīti lielās inflācijas sekas).
Progresīvie bija pret. Piekrita naudu izpļekarēt, kas pareizi, - vispirms jāizpļekarē un tad jāsola kaut kas no neeksistējošas naudas (kā var nesolīt)? Kur ņemšot naudu tagad? To viņi nespēj pateikt.
Plāns ir ieviest „dividenžu nodokli”, bet tas ienesīs tikai 50 miljonus. Tā kā neviens tāpat nesaprot atšķirību starp 50 un pārsimts miljoniem, progresam tāds arguments laikam darbojas.
Un kas tas tāds par dividenžu nodokli? Šobrīd tāds jau ir, bet viņi to nezina. Savulaik Latvija salika kopā peļņas nodokli 15% un dividenžu nodokli 10%. Kopā tas tagad saucas UIN (peļņas nodoklis), bet faktiski tas ir divi vienā.
Tagad viņi izdomājuši, ka dividenžu nodokļa komponente ir jādubulto. Tas automātiski mazinās nodokļu sistēmas konkurētspēju (un nekompensēs izlīdzinātā neapliekamā radīto caurumu budžetā).
Seko mums 
Epizode pirms dažām dienām Marākešas (Maroka) lidostā: pasu kontroles rindā stāv apmēram tūkstots cilvēku. Rindā jāgaida vismaz stunda. Milzu telpā neapmierināti, bet pacietīgi drūzmējās ceļotāji no visas pasaules. Tad pēkšņi ierodas latviešu tūristu grupa.
Rīgas centra renesanse ir sākusies – centrā aizvien vairāk parādās jauni restorāni un veikaliņi, iedzīvotāju skaits lēnām, bet pieaug, un tūristu skaits uzņem apgriezienus!
Vara Latvijā 2025.gadā bruks kopā. Iekšējā politiskā krīze un šķelšanās. Jaunas vēlēšanas, izmaiņas valsts pārvaldē. Visdrīzāk prezidents pieņems lēmumu atlaist Saeimu!
2022. gadā līdz ar grozījumiem Konkurences likumā tika stiprinātas Konkurences padomes pilnvaras, neatkarība un resursi. Tika stiprināta arī iestādes lēmējinstitūcija – padome, palielinot tās locekļu skaitu no trim uz pieciem, kā arī padomes pilnvaras, kas sniedz iespēju tai aktīvāk iesaistīties iestādes iekšējo jautājumu apspriešanā, visiem padomes locekļiem ieņemot vienlīdzīgu statusu, tādējādi nodrošinot iestādes darba nepārtrauktību, caurspīdību un tiesiskumu.
Izpļāpājās. Faktiski apstprināja manu kompānijas vērtējumu - ap 300 miljoniem eiro. Formulējumā figurē daudziem neskaidrs „ja vērtējums ir nulle, tad 25% saglabāšanai valstij jāiegulda 75 miljoni”. 75 reiz 4 ir tie 300 miljoni.
Pirms diviem gadiem bērnu ārste Anda Čakša kļuva par izglītības un zinātnes ministri, un viņa skaidri apzinājās, ka bērni jāapmāca peldētprasmē, jo tas glābj bērnu dzīvību. Un vēl viņa apzinājās un deklarēja, ka bērniem jāapmeklē peldēšanas nodarbības, jo tas nostiprina veselību, samazina aptaukošanos un nostiprina stāju. Man ir šo solījumu videoieraksti. Pagājuši divi gadi, bērnu peldētprasmes veicināšana palikusi tukšu solījumu un birokrātisku atskaišu līmenī. 
Šis būs hrestomātisks pastāsts par ierēdņu un politiķu attiecībām. Un te pat nav runa par to, ka konkrētais politiķis ir bijis gana vājš, lai konkrētajā attiecību partijā tiktu apspēlēts, bet gan vairāk to, kādā varas, nesodāmības un ārēju stimulu (?) paralēlajā universā mēdz dzīvot ierēdņi, kuriem mēs visi maksājam algu un esam pastarpināti deleģējuši milzu varu.
Politologs Jānis Ikstens šajās dienās ir paudis, ka lielā problēma ir nevis reisu atcelšana, par ko tagad liela ažiotāža, bet gan tas, ka pretēji solījumiem “airBaltic” joprojām nav izdevies piesaistīt investoru. Precīzi! Bet kāpēc nenāk investors? Jo redz, ka investora piesaiste ir izmisuma solis, lai izdzīvotu, tāpēc vēl nogaida, līdz varēs, tā teikt, savākt par sviestmaizi? Iespējams.
