Iesaki rakstu: 
Visam ir robežas. Var būt viedokļi, ideoloģijas, nostājas. Reālistiskas, fantastiskas, kaitīgas un attīstošas. Taču, lai skaļi paustu atbalstu cilvēkēdāju grupējumiem, kas laupa, izvaro un nogalina bērnus, ir jābūt tādā apziņas stāvoklī, ko nav iespējams apzīmēt citādi kā vien par progresējošu, ļaundabīgu apziņas vēzi. Tur nav ne vēsts no cilvēcīga saprāta.
Kad redzēju protesta akcijās Eiropā “mūsu” progresīvos liberāļus – Bogustovu un Viņķeli plecu pie pleca ar tiem, kas izkliedz saukļus, atbalstot “Hamas”, atzīšos, ka biju pārsteigts par to, ka mani redzētais absolūti nemaz nepārsteidz. Tas likās organisks turpinājums ideju mikslim, ko “paristi” un “progresīvie” līdz šim ir nesuši publiskajā telpā.
Viņu apvērstā loģika liek mesties aizstāvēt okupantu “tiesības” brīdī, kad latvieši mēģina iztaisnot muguru, atgūt savu dzīves telpu, atgūt savas valodas lomu. Viņu murgainās idejas spiež viņus mesties uz ceļiem, lai nožēlotu savu “vainu” verdzībā, atvainotos melnādainiem masu nekārtību rīkotājiem ASV. Viņu narkotiskajā pasaules ainā katrs var izvēlēties dzimumu, vecumu vai piederību kādai dabā neeksistējošu vienradžu sugai. Haoss ir viņu kārtība, un progresējošs sairums – vislielākā attīstība.
Dabā līdztekus augšanai un attīstībai pastāv arī pūšanas un sairuma procesi. Līdzīgas tendences vienmēr ir līdzpastāvējušas arī sabiedrībā. Iemesls, kādēļ to nevar atstāt bez ievērības, ir tajā, ka šo īpatņu politiskie spēki atrodas pie teikšanas, ietekmē un degradē visu mūsu dzīves vidi un kvalitāti.
Esmu pārliecināts, ka ministre Logina nevis pārteicās, nevis izmantoja kādu juridisku konstrukciju, bet gluži vienkārši – tāda ir viņas apziņas struktūra. Tajā nav vietas jēdzienam “latviešu valoda”, jo tas skan “neiekļaujoši”, nemultikulturāli. Viņas apziņa prasa pārdefinēt patriotisma jēdzienu, jo viņai tas šķiet pārāk nacionālistisks.
“Parists” Pēteris Viņķelis, kurš vada eiroparlamentārieša Ivara Ijaba biroju, bez kautrēšanās prasti melo par savu nejaušo atrašanos demonstrācijā, kopā ar teroristu atbalstītājiem. Esot, lūk, gājis no metro, un nabadziņu aiznesusi demonstrantu straume. Acīgāki ļaudis gan ieskatījušies Briseles kartē un pamanījuši, ka vieta, kur kameras objektīvā ietrāpījis Viņķelis, ir krietnu gabalu pretējā virzienā no viņa minētā maršruta. No otras puses – varētu jau pat mēģināt ticēt; savulaik bariņš “paristu” bija iemaldījušies arī kādā piketā pie Ogres muzeja, nezinot “ne rītu, ne vakaru”.
“Iecelt āzi par dārznieku” nav tik bīstami kā iedot varu šiem izmainītās apziņas reevolucionāriem. Āzis nograuzīs tik, cik spēs apēst, šie – postīs prieka pēc, jo viņu apziņā posts ir progress.
Kultūras ministre, kam latviskums izraisa spazmas, aizsardzības ministrs, kurš citē Putinu un ir no partijas, kas simpatizē teroristiem. Tāda ir mūsu šodienas politiskā realitāte.
Es vēlos atvainoties visiem Latvijas sabiedrotajiem; šīs sērgas nokļūšana pie varas Latvijā ir mūsu kļūda un pārpratums, ko novērsīsim iespējami drīz!
Seko mums 
Latvijas valdības pārstāvju skaits Itālijā šobrīd ir tik iespaidīgs, ka šķiet – nevis Olimpiskās spēles, bet gan ministēriju salidojums tiek rīkots. Valsts kancelejas direktors Raivis Kronbergs TV24 mierina, ka mums jālepojas par mūsu sportistu sasniegumiem – jo kurš gan vairāk spēj parādīt atbalstu kā visa valdība uz vietas, kamerām fonā?
Godātā Zariņas Stūres kundze! Biedrība Asociācija “Ģimene”, kuras darbības mērķis ir ģimenes, vecāku un bērnu pamattiesību aizsardzība, vēršas pie Jums kā Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētājas ar atkārtotu aicinājumu izvērtēt un pašreizējā redakcijā neturpināt virzīt likumprojektu “Grozījumi Izglītības likumā” (865/Lp14).
Latvijas likumdevēja darba kārtība nereti atgādina greizo spoguļu karaļvalsti. Tā vietā, lai mērķtiecīgi veiktu "valsts audumu" lāpīšanu – novērstu tiesību aktu kolīzijas, revidētu novecojušas normas un risinātu gadiem iestāvējušās sistēmiskas problēmas –, enerģija tiek izšķiesta tur, kur tās ietekme uz sabiedrības labklājību ir margināla. Mēs redzam hiperaktivitāti tur, kur var kaut ko aizliegt, ierobežot vai apgrūtināt, radot ilūziju par darbu, kas patiesībā ir tikai administratīvs slogs.
2026. gada janvārī ministrs Raimonds Čudars daļēji apturēja Preiļu novada teritorijas plānojumu, pamatojot to ar it kā nepamatotiem ierobežojumiem vēja elektrostaciju un saules parku attīstībai.
Savas frakcijas vārdā es vēlos iezīmēt, kā esošo situāciju pasaulē redzam mēs, Progresīvie, un kas, mūsuprāt, ir Latvijas ārpolitikas svarīgākie uzdevumi gan šogad, gan arī turpmākajos gados.
35 gadus pēc 1991.gada janvāra notikumiem, atskatoties uz barikāžu laiku, ir svarīgi to neuztvert tikai kā lappusi Latvijas vēstures grāmatā. Barikādes ir dzīva pieredze, no kuras mums jāņem mācības sev un jānodod tās jaunākajām paaudzēm. Šodien, kad pasaule atkal piedzīvo nemierīgus laikus, barikāžu atziņas skan īpaši aktuālas.
20. gadsimta otrajā pusē, bērni izauga kopā ar saviem populārākiem pasaku varoņiem – Karlsonu, Pifu un Kazlēnu, kas prata skaitīt līdz desmit. Ne tikai pie mums, bet visā Austrumeiropā, kur šie varoņi popularitātes ziņā bija neadekvāti plaši zināmi pat attiecībā pret šo varoņu autoru dzīves zemēm. Katrs no šiem varoņiem ir unikāls un sekmīgi konkurēja ar Pepiju Garzeķi un Vārnu ielas delveriem.
Nesen vienā no daudzajām intervijām sakarā ar birokrātijas apkarošanu J.Endziņš teica: „Un, citējot Raini, tādas lielas laimes nemaz nav – ir tikai sīkas laimītes. Tas, runājot par darāmo birokrātijas apkarošanā.”
Latvijas ainavas un lauku iedzīvotāju dzīves kvalitāte ir augstākas vērtības nekā nosacītais ekonomiskais un enerģētikas “labums”, kas pamatā pastāv Eiropas Savienības virzītā “zaļā kursa” ietvaros, t. i. ir mākslīgi radīts un mākslīgi uzturēts “labums”. Šī labuma lielākie ieguvēji ir lielākās pasaules piesārņotājvalstis, piemēram, Ķīna.
