Iesaki rakstu: 
Visam ir robežas. Var būt viedokļi, ideoloģijas, nostājas. Reālistiskas, fantastiskas, kaitīgas un attīstošas. Taču, lai skaļi paustu atbalstu cilvēkēdāju grupējumiem, kas laupa, izvaro un nogalina bērnus, ir jābūt tādā apziņas stāvoklī, ko nav iespējams apzīmēt citādi kā vien par progresējošu, ļaundabīgu apziņas vēzi. Tur nav ne vēsts no cilvēcīga saprāta.
Kad redzēju protesta akcijās Eiropā “mūsu” progresīvos liberāļus – Bogustovu un Viņķeli plecu pie pleca ar tiem, kas izkliedz saukļus, atbalstot “Hamas”, atzīšos, ka biju pārsteigts par to, ka mani redzētais absolūti nemaz nepārsteidz. Tas likās organisks turpinājums ideju mikslim, ko “paristi” un “progresīvie” līdz šim ir nesuši publiskajā telpā.
Viņu apvērstā loģika liek mesties aizstāvēt okupantu “tiesības” brīdī, kad latvieši mēģina iztaisnot muguru, atgūt savu dzīves telpu, atgūt savas valodas lomu. Viņu murgainās idejas spiež viņus mesties uz ceļiem, lai nožēlotu savu “vainu” verdzībā, atvainotos melnādainiem masu nekārtību rīkotājiem ASV. Viņu narkotiskajā pasaules ainā katrs var izvēlēties dzimumu, vecumu vai piederību kādai dabā neeksistējošu vienradžu sugai. Haoss ir viņu kārtība, un progresējošs sairums – vislielākā attīstība.
Dabā līdztekus augšanai un attīstībai pastāv arī pūšanas un sairuma procesi. Līdzīgas tendences vienmēr ir līdzpastāvējušas arī sabiedrībā. Iemesls, kādēļ to nevar atstāt bez ievērības, ir tajā, ka šo īpatņu politiskie spēki atrodas pie teikšanas, ietekmē un degradē visu mūsu dzīves vidi un kvalitāti.
Esmu pārliecināts, ka ministre Logina nevis pārteicās, nevis izmantoja kādu juridisku konstrukciju, bet gluži vienkārši – tāda ir viņas apziņas struktūra. Tajā nav vietas jēdzienam “latviešu valoda”, jo tas skan “neiekļaujoši”, nemultikulturāli. Viņas apziņa prasa pārdefinēt patriotisma jēdzienu, jo viņai tas šķiet pārāk nacionālistisks.
“Parists” Pēteris Viņķelis, kurš vada eiroparlamentārieša Ivara Ijaba biroju, bez kautrēšanās prasti melo par savu nejaušo atrašanos demonstrācijā, kopā ar teroristu atbalstītājiem. Esot, lūk, gājis no metro, un nabadziņu aiznesusi demonstrantu straume. Acīgāki ļaudis gan ieskatījušies Briseles kartē un pamanījuši, ka vieta, kur kameras objektīvā ietrāpījis Viņķelis, ir krietnu gabalu pretējā virzienā no viņa minētā maršruta. No otras puses – varētu jau pat mēģināt ticēt; savulaik bariņš “paristu” bija iemaldījušies arī kādā piketā pie Ogres muzeja, nezinot “ne rītu, ne vakaru”.
“Iecelt āzi par dārznieku” nav tik bīstami kā iedot varu šiem izmainītās apziņas reevolucionāriem. Āzis nograuzīs tik, cik spēs apēst, šie – postīs prieka pēc, jo viņu apziņā posts ir progress.
Kultūras ministre, kam latviskums izraisa spazmas, aizsardzības ministrs, kurš citē Putinu un ir no partijas, kas simpatizē teroristiem. Tāda ir mūsu šodienas politiskā realitāte.
Es vēlos atvainoties visiem Latvijas sabiedrotajiem; šīs sērgas nokļūšana pie varas Latvijā ir mūsu kļūda un pārpratums, ko novērsīsim iespējami drīz!
Seko mums 
Latvijas Evaņģēliski luteriskās Baznīcas 30. sinode ir noslēgusies un atstājusi dvēselē daudzveidīgu prieku. Prieku par to, ka ir ievēlēts jauns Rīgas un Latvijas arhibīskaps, un prieku par to, ka balsojums bija tik līdzīgs. Mūsu baznīca spēja izvirzīt bīskapa amatam divus tik godājamus un Svētā Gara pilnus vīrus, ka pašai bija grūti starp viņiem izvēlēties.
Daži citāti: "Tad atkal turpinājās bēdu stāsts par ministrijām, kuru darbinieki nekādus mērķus noteikt neesot spējīgi. Vismaz “airBaltic” gadījumā mērķi neesot noteikti."
Pievienoju tiešām smieklīgu tvītu, pats iesmēju. Pirmajā brīdī. „Guntars Meluškāns: Šlesers sola izvest ielās savus vēlētājus. Rīgas ieslodzījuma vietās valda patīkams satraukums.”
Latvijā 2025. gada 7. jūnijā notika pašvaldību vēlēšanas. Precīzāk – notika vēlētāju gribas izteikšana, taču balsu skaitīšana pārvērtās par valsts funkcionalitātes sabrukuma laboratoriju. Šo notikumu tagad ierakstīsim hronikā kā "demokrātijas beta versiju ar automātisku atbildības apvedceļu".
Rosļikovs visu acu priekšā gatavo augsni krievijas specoperācijai tautiešu aizstāvēšanai. Saku kā režisors, kurš kaut ko saprot no dramaturģijas likumiem. Ja viņu nenoņem no trases savlaicīgi (likuma pārkāpumi acīmredzami, un to var izdarīt legāli), tad gaidiet tankus Rīgas ielās, iespējams, jau rudenī.
Gan jau arī šoreiz polittehnoloģi būs atraduši veidu kā lielākajai daļai pilsoņu uzlauzt apziņas kodus, apiet krititiskās domāšanas barjeras un panākt saviem klientiem vajadzīgos rezultātus. Visiem nevajag. Tikai vairākumam. Tātad grābekļi ir sagatavoti vajadzīgās krāsās un izlikti iepriekš aprēķinātās vietās. Vairākums ar garantiju uzkāps. Tas tā, ievadam.
Pēdējās nedēļas jau bija tik notikumu pilnas, ka ziņu atkarības sirdzējiem nebija laika ne normālai ēdienreizei, ne mierīgi uz poda pasēdēt. Tipiska aina – glaudāmrīks vienumēr rokā, nedaudz šķielējošs acu skats displeju nepamet ne uz mirkli. Un te nu sākās tādi trakumi, salīdzinājumā ar kuriem Holivudas pasakas sāka izskatīties garlaicīgas kā komjauniešu atskaites. Bet lai nu uguņošana, neticamie video skati un pārgudrā spriešana par ģeopolitiskajām sekām paliek citiem.
