Projektētās kadastrālās vērtības pārsniedz tirgus cenas pat vairākas reizes: lielākie cietēji – dzīvokļu, biroju un citu komercobjektu īpašnieki Rīgā
Artūrs Žuromskis*20.07.2020.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Š.g. 15. jūlijā tika prezentētas un publiskotas ilgi gaidītās LR Valsts zemes dienesta (VZD) aprēķinātās 2022. gadam „projektētās” kadastrālās vērtības.[1]Parādījušies arī daži skaidrojošie raksti, kuros gan lielākā uzmanība vērsta Tieslietu ministra Bordāna k-ga ierosinājumiem par piešķiramajiem atvieglojumiem - atšķirīgu aprēķina metodiku nodoklim mājokļiem.[2] Tāpat arī publiski parādās dažādu speciālistu viedokļi par nepieciešamību palielināt nekustamā īpašuma nodokļu slogu pakāpeniski.[3]
Tomēr, pirms ķeramies klāt atvieglojumiem un nodokļa pieauguma ierobežošanai, būtu svarīgi iedziļināties, kāds tad ir “jauno” aprēķinu rezultāts un ko tad Valsts zemes dienesta speciālisti ir sarēķinājuši?
Līdz 2020. gada 28. jūlijam (tātad tikai 2 nedēļu laikā no publicēšanas) jebkurš var iesniegt savus iebildumus vai priekšlikumus, un daudzas man zināmās profesionālās organizācijas un biedrības (t.sk. Latvijas Īpašumu vērtētāju asociācija) un nekustamā īpašuma konsultāciju, brokeru un investīciju uzņēmumi aktīvi gatavo argumentāciju iebildumiem un priekšlikumiem, jo izmaiņas nudien ir nepieciešamas!
Jau dažās dienās kopš projektēto kadastrālo vērtību publicēšanas manā rīcībā ir nonākuši vairāk nekā simts piemēru, kas pierāda jauno projektēto kadastrālo vērtību absurdumu un absolūtu nesasaisti ar īpašumu tirgus vērtību pretēji tam, kā to apgalvo VZD pārstāvji savā analīzē par atbilstību tirgus cenām, un to var pārbaudīt jebkurš, kam ir pieeja publiskajām datu bāzēm – zemesgrāmatas datiem par notikušiem darījumiem un VZD datu bāzei kadastrs.lv.
Protams, ne visi darījumi notiek par tirgus cenu taču, manis apskatītajos darījumos iekļauti tikai darījumi uz pirkuma līguma pamata, līdz ar to izslēdzot no analīzes izsoles, dāvinājumus un tml. Tāpat, protams, uzmanīgi jāizvērtē darījumu atbilstība tirgum, īpaši tirgus segmentos, kur ir aizdomas par pazeminātām darījumu cenām, lai izvairītos no valsts nodevas samaksas.
Esmu analizējis nejaušas atlases rezultātā atlasītus notikušus darījumus un iespēju robežās arī to sludinājumus pēdējā gada laikā (no 01.07.2019. līdz 30.06.2020.) un salīdzināju tās ar šībrīža kadastrālajām vērtībām un projektētājām kadastrālām vērtībām uz 2022. gadu.
Izvēlējos salīdzinoši nelielu darījumu skaitu katrai apskatāmajai īpašumu kategorijai, taču, lai izvairītos no subjektivitātes, apskatāmo darījumu sarakstam izmantoju nejaušo skaitļu ģenerēšanas rīku random.org. Darījumu dati iegūti no www.cenubanka.lv, taču tie pieejami jebkuram publisko darījumu datu abonentam no Valsts vienotās datorizētās zemesgrāmatas vai VZD.
Analīzei izvēlējos šādus darījumus:
10 dzīvokļi Latvijas lielākajās pilsētās – Rīgā, Daugavpilī, Liepājā, Jelgavā un Jūrmalā;
10 privātmājas ar zemi Rīgā un Mārupē;
10 savrupmāju apbūves zemes Rīgā;
10 biroju ēkas ar zemi Rīgā;
10 biroju telpas Rīgā;
10 komercapbūves zemes Rīgā;
10 noliktavu ēkas Rīgā;
10 lauksaimniecības zemes visā Latvijā.
Kopumā apskatīti un salīdzināti dati par darījumiem un kadastrālajām vērtībām 130 dažādiem īpašumiem.
Jāsecina, ka iepriekš kadastrālās vērtības vairumā gadījumu bija zemākas, bieži – būtiski zemākas nekā konkrēto īpašumu tirgus cenas, un vairākkārt no VZD puses ir pieminēta robežšķirtne, ka kadastrālām vērtībām jāatbilst tirgus cenām 85% apmērā.[4]
Apskatot analīzes rezultātus, jāsecina, ka VZD ir pārspējis jebkuras gaidas un projektētās kadastrālās vērtības 39 (!) no 130 apskatītiem darījumiem (tātad 30% gadījumu) būtiski, tātad vairāk nekā par 15% pārsniedz darījumu cenas!
Vislielākie projektētās kadastrālās vērtības pārsniegumi novērojami dzīvokļiem Rīgā, kur projektētā kadastrālā vērtība ir augstāka nekā tirgus darījumu vērtība 4 no 10 apskatītajiem piemēriem. Lielākā starpība +85.9% (projektētā kadastrālā vērtība ir par 86% augstāka nekā darījums), zemākā – +35.3%! Jāpiebilst, ka 2 no 10 apskatītajiem piemēriem projektētā kadastrālā vērtība bija ļoti tuvu darījuma cenai un 4 gadījumos projektētā kadastrālā vērtība bija būtiski zemāka nekā darījumi (starpības no -20.2% līdz -45.1%).
Tātad projektētās kadastrālās vērtības izkliede ir no -45.1% līdz +85.9%, salīdzinot to ar darījumiem. Vairumam no apskatītajiem darījumiem pieejama informācija arī par sludinājumiem, un vidēji darījumi bijuši par 8% zemāku cenu nekā piedāvājums, līdz ar to apšaubīt darījumu cenas nav pamata.
Līdzīga situācija, kā liekas pirmšķietami, ir arī ar dzīvokļiem Daugavpilī un Liepājā, taču jāsecina, ka pat nelielajā izlases datu kopā ir daži darījumi, kas būtiski atšķiras no piedāvājumiem vai tie noslēgti par cenu, kas faktiski ir vienāda ar šībrīža kadastrālo vērtību.
Iespējams, tas saistīts ar patiesās darījuma cenas neuzrādīšanu valsts nodevas no darījuma taupības nolūkos, vai tas skaidrojams ar darījuma piespiedu raksturu, līdz ar to tādi dati salīdzināšanai jāizmanto piesardzīgi.
Tomēr, pat atmetot 2 darījumus, kur darījums ir vienāds ar kadastrālo vērtību un būtiski zemāks nekā piedāvājums, jāsecina, ka visās 4 pārējās apskatītajās pilsētās pat mazajā darījumu izlases kopā (angl. “sample”) ir 10 piemēri no 38 (26% no visiem apskatītiem darījumiem), kur projektētā kadastrālā vērtība dzīvokļiem būtiski pārsniedz darījuma cenu! Lielākā starpība ir +153.2%, mazākā – +20.9%!
Pārējos gadījumos novērojama spēcīga tendence, ka projektētā kadastrālā vērtība ir būtiski zemāka nekā darījumi – 20 gadījumos (tātad, 53% no koriģētās darījumu izlases kopas). Lielākā starpība ir -68.5%, mazākā -17.4%. Tikai 8 gadījumos projektētā kadastrālā vērtība vairāk vai mazāk atbilst notikušajiem darījumiem.
Nedaudz labvēlīgāka situācija no īpašnieku viedokļa ir ar privātmājām ar zemi Rīgā – pārsvarā gadījumu projektētā kadastrālā vērtība ir būtiski zemāka nekā notikušie darījumi (6 no 10 piemēriem). Lielākā starpība ir -54.7%, mazākā -15.8%. Tomēr 2 gadījumos (tātad 20% no darījumu izlases kopas) projektētā kadastrālā vērtība ir attiecīgi par 24.4% un 34.6% augstāka nekā notikušie darījumi, un tikai 2 gadījumos projektētā kadastrālā vērtība atbilst notikušajiem darījumiem.
VZD aprēķini par privātmājām ar zemi Mārupē vairumā gadījumu iztur kritiku - no apskatāmās darījumu izlases kopas ir 4 piemēri, kad projektētā kadastrālā vērtība ir būtiski zemāka nekā notikušie darījumi (lielākā starpība -54.7%, mazākā -29.7%), taču vai jūs būtu ar mieru maksāt nekustamā īpašuma nodoklī uz pusi vairāk nekā jūsu kaimiņš? Vienā gadījumā projektētā kadastrālā vērtība ir būtiski (+35.8%) augstāka nekā darījums.
Līdzīga situācija ir ar savrupmāju apbūves zemi Rīgā – 4 gadījumos projektētā kadastrālā vērtība ir būtiski zemāka nekā notikušie darījumi (lielākā starpība -70.3%, mazākā -20.5%), un vienā gadījumā tā ir augstāka (+16.7%).
Ar biroju telpām un biroju ēkām Rīgā VZD speciālistiem pavisam nav vedies – būtiska atšķirība no darījumiem ir 17 gadījumos no 20 piemēriem (tātad 85% gadījumu)! Turklāt 12 piemēros (tātad 60% gadījumu) projektētā kadastrālā vērtība ir būtiski augstāka nekā notikušie darījumi (lielākā starpība, atmetot vienu ekstrēmu gadījumu, ir +333.7%, mazākā - +18.8%). Svarīgi piebilst, ka 6 gadījumos (30% gadījumu) projektētās kadastrālās vērtības ir vairāk nekā 2x lielākas nekā darījumi!
Komercapbūves zemes kadastrālajā vērtēšanā saskatāmas līdzīgas tendences – būtiska atšķirība vērojama 9 no 10 piemēriem (90% gadījumu). 3 gadījumos projektētā kadastrālā vērtība ir būtiski augstāka (lielākā starpība – +117.1%, mazākā - +44.3%), savukārt 4 gadījumos projektētā kadastrālā vērtība ir būtiski zemāka (lielākā starpība -75.1%, mazākā -17.3%).
No noliktavas ēku darījumu datu kopas 5 gadījumos no 10 (50% gadījumu) projektētā kadastrālā vērtība ir būtiski augstāka nekā darījumi (lielākā starpība - +65%, mazākā starpība – 16.2%). Tikai 1 gadījumā projektētā kadastrālā vērtība ir būtiski zemāka nekā darījums (starpība -88.2%).
Lauksaimniecības zemes īpašnieki var atviegloti nopūsties, jo gandrīz visos apskatītajos piemēros projektētā kadastrālā vērtība ir būtiski zemāka nekā darījumi (9 no 10 piemēriem), turklāt vairumā gadījumu (55%) projektētā kadastrālā vērtība ir gandrīz 2x zemāka (lielākā starpība -94.7%, mazākā -24%). Tikai 1 gadījumā projektētā kadastrālā vērtība bija būtiski (par +38.4%) augstāka nekā darījums.
Kopumā jāsecina, ka VZD aplēstās projektētās kadastrālās vērtības ir ar nepieļaujami lielu izkliedi, salīdzinot ar darījumiem! Īpaši liela izkliede no apskatāmās datu kopas ir attiecībā uz biroju ēkām un telpām, kā arī dzīvokļiem Rīgā. Tāpat absolūti nav pieļaujams, ka kadastrālā vērtība konkrētam īpašumam pārsniedz tā tirgus vērtību!
Ņemot vērā augstākminēto, manuprāt, kadastrālās vērtēšanas sistēmā un metodoloģijā ir veicams nevis vienkārši remonts, bet gan kapitālas pārmaiņas.
Mana profesija saistīta ar novērtēšanu un datu analītiku jau vairāk nekā 15 gadus, esmu arī sertificēts nekustamā īpašuma vērtētājs un biedrības “Latvijas Īpašumu vērtētāju asociācija” valdes loceklis. Esmu veicis dažādu lielu īpašuma, kredītu un investīciju portfeļu novērtēšanu visās Baltijas valstīs, līdz ar ko ar pilnu pārliecību varu teikt, ka arī masveida novērtēšana nodokļu vajadzībām ir jāveic, ievērojot profesionālos standartus, t.sk. starptautiskos vērtēšanas standartus, uz ko ir balstīts arī Latvijas standarts, un to var veikt kvalitatīvi un profesionāli.
Es aicinu katru no jums sniegt atsauksmes un iebildumus par Ministru kabineta noteikumu projektu “Noteikumi par kadastrālo vērtību bāzi 2022., 2023., 2024. un 2025. gadam” pa e-pastu [email protected], savukārt LR Tieslietu ministriju un Valsts zemes dienestu aicinu uz dialogu ar profesionālajām organizācijām un asociācijām par steidzamu atbalstu kadastrālās vērtēšanas sistēmas sakārtošanai Latvijā!
Tabula 1. 10 nejauši izvēlētie darījumi ar dzīvokļiem Rīgā
|
Atrašanās vieta |
Darījuma summa, EUR |
Projektētā kadastrālā vērtība, EUR |
Starpība ar darījumu |
|
Vecpilsētas iela, Rīga |
259 000 |
142 085 |
-45.1% |
|
Birzes iela, Rīga |
21 500 |
17 156 |
-20.2% |
|
Lāčplēša iela, Rīga |
21 000 |
11 637 |
-44.6% |
|
Parādes iela, Rīga |
10 000 |
13 527 |
35.3% |
|
Zvaigžņu iela, Rīga |
30 500 |
42 724 |
40.1% |
|
Jūrmalas iela, Rīga |
14 000 |
23 103 |
65.0% |
|
Pils iela, Rīga |
135 000 |
84 931 |
-37.1% |
|
Lokomotīves iela, Rīga |
42 800 |
44 393 |
3.7% |
|
Vienības iela, Rīga |
23 500 |
43 688 |
85.9% |
|
Veldres iela, Rīga |
37 000 |
36 407 |
-1.6% |
Tabula 2. 10 nejauši izvēlēti darījumi ar dzīvokļiem Daugavpilī
|
Atrašanās vieta |
Darījuma summa, EUR |
Projektētā kadastrālā vērtība, EUR |
Starpība ar darījumu |
|
Tukuma iela, Daugavpils |
9 000 |
16 676 |
85.3% |
|
Arhitektu iela, Daugapvils |
3 000 |
5 641 |
88.0% |
|
Cialkovska iela, Daugavpils |
10 000 |
12 092 |
20.9% |
|
Stadiona iela, Daugavpils |
8 140 |
14 626 |
79.7% |
|
Smilšu iela, Daugavpils |
10 500 |
6 126 |
-41.7% |
|
Miera iela, Daugavpils |
4 200 |
7 996 |
|
|
Malu iela, Daugavpils |
15 000 |
13 205 |
-12.0% |
|
Miera iela, Daugavpils |
7 000 |
7 832 |
11.9% |
|
Višķu iela, Daugavpils |
23 000 |
14 772 |
-35.8% |
|
Sporta iela, Daugavpils |
14 000 |
12 052 |
-13.9% |
Tabula 3. 10 nejauši izvēlēti darījumi ar dzīvokļiem Liepājā
|
Atrašanās vieta |
Darījuma summa, EUR |
Projektētā kadastrālā vērtība, EUR |
Starpība ar darījumu |
|
Oskara iela, Liepāja |
2 000 |
4 567 |
|
|
Šķēdes iela, Liepāja |
25 200 |
13 674 |
-45.7% |
|
Klaipēdas iela, Liepāja |
21 000 |
15 097 |
-28.1% |
|
Siļķu iela, Liepāja |
24 000 |
14 546 |
-39.4% |
|
Uliha iela, Liepāja |
100 000 |
38 511 |
-61.5% |
|
Šķēdes iela, Liepāja |
6 000 |
6 007 |
0.1% |
|
Siļķu iela, Liepāja |
10 000 |
7 287 |
-27.1% |
|
Eduarda iela, Liepāja |
34 550 |
19 138 |
-44.6% |
|
Rīgas iela, Liepāja |
3 500 |
3 629 |
3.7% |
|
Apšu iela, Liepāja |
5 000 |
2 696 |
-46.1% |
Tabula 4. 10 nejauši izvēlēti darījumi ar dzīvokļiem Jelgavā
|
Atrašanās vieta |
Darījuma summa, EUR |
Projektētā kadastrālā vērtība, EUR |
Starpība ar darījumu |
|
Vecpilsētas iela, Jelgava |
7 000 |
2 991 |
-57.3% |
|
Aspazijas iela, Jelgava |
38 500 |
25 899 |
-32.7% |
|
Puķu iela, Jelgava |
45 500 |
40 863 |
-10.2% |
|
Ganību iela, Jelgava |
12 000 |
18 182 |
51.5% |
|
Dobeles iela, Jelgava |
51 646 |
32 667 |
-36.7% |
|
Lielā iela, Jelgava |
17 700 |
14 619 |
-17.4% |
|
Garozas iela, Jelgava |
14 000 |
4 406 |
-68.5% |
|
Cepļu iela, Jelgava |
7 000 |
11 496 |
64.2% |
|
Ganību iela, Jelgava |
16 000 |
40 516 |
153.2% |
|
Asteru iela, Jelgava |
36 000 |
28 300 |
-21.4% |
Tabula 5. 10 nejauši izvēlēti darījumi ar dzīvokļiem Jūrmalā
|
Atrašanās vieta |
Darījuma summa, EUR |
Projektētā kadastrālā vērtība, EUR |
Starpība ar darījumu |
|
Skolas iela, Jūrmala |
40 000 |
34 946 |
-12.6% |
|
Skolas iela, Jūrmala |
24 000 |
23 585 |
-1.7% |
|
Engures iela, Jūrmala |
28 500 |
23 480 |
-17.6% |
|
Raiņa iela, Jūrmala |
28 600 |
16 663 |
-41.7% |
|
Kārsas iela, Jūrmala |
120 100 |
77 826 |
-35.2% |
|
Skolas iela, Jūrmala |
38 000 |
37 352 |
-1.7% |
|
Brīvības iela, Jūrmala |
65 000 |
46 483 |
-28.5% |
|
Tallinas iela, Jūrmala |
15 000 |
28 008 |
86.7% |
|
Grīšļa iela, Jūrmala |
104 700 |
163 903 |
56.5% |
|
Jāņa iela, Jūrmala |
63 000 |
50 044 |
-20.6% |
Tabula 6. 10 nejauši izvēlēti darījumi ar privātmājām Rīgā
|
Atrašanās vieta |
Darījuma summa, EUR |
Projektētā kadastrālā vērtība, EUR |
Starpība ar darījumu |
|
Airu iela, Rīga |
160 000 |
128 790 |
-19.5% |
|
Susējas iela, Rīga |
173 000 |
176 621 |
2.1% |
|
Vēlavu iela, Rīga |
200 000 |
269 188 |
34.6% |
|
Gaujas iela, Rīga |
200 000 |
248 795 |
24.4% |
|
Pludmales iela, Rīga |
255 000 |
211 002 |
-17.3% |
|
Ķiburgas iela, Rīga |
64 000 |
53 915 |
-15.8% |
|
Sesku iela, Rīga |
200 000 |
206 206 |
3.1% |
|
Daugavmalas iela, Rīga |
75 300 |
34 090 |
-54.7% |
|
Jaunelku iela, Rīga |
17 500 |
10 525 |
-39.9% |
|
Trīsstūra iela, Rīga |
97 000 |
79 619 |
-17.9% |
Tabula 7. 10 nejauši izvēlēti darījumi ar privātmājām Mārupē
|
Atrašanās vieta |
Darījuma summa, EUR |
Projektētā kadastrālā vērtība, EUR |
Starpība ar darījumu |
|
Mārupītes gatve, Mārupe |
158 000 |
137 560 |
-12.9% |
|
Stīpnieku ceļš, Mārupe |
188 000 |
124 395 |
-33.8% |
|
Mēmeles iela, Mārupe |
165 000 |
103 460 |
-37.3% |
|
Liepkalnu iela, Mārupe |
200 000 |
200 311 |
0.2% |
|
Rožleju iela, Mārupe |
180 000 |
126 575 |
-29.7% |
|
Braslas iela, Mārupe |
100 000 |
135 774 |
35.8% |
|
Pilskalnu iela, Mārupe |
250 000 |
280 312 |
12.1% |
|
Kurpnieku iela, Mārupe |
317 000 |
355 217 |
12.1% |
|
Kabiles iela, Mārupe |
214 000 |
235 878 |
10.2% |
|
Orhideju iela, Mārupe |
287 000 |
130 035 |
-54.7% |
Tabula 8. 10 nejauši izvēlēti darījumi ar savrupmāju apbūves zemi Rīgā
|
Atrašanās vieta |
Darījuma summa, EUR |
Projektētā kadastrālā vērtība, EUR |
Starpība ar darījumu |
|
Sesku iela, Rīga |
20 000 |
22 400 |
12.0% |
|
bez adreses |
33 880 |
26 700 |
-21.2% |
|
Eiženijas iela, Rīga |
30 000 |
25 235 |
-15.9% |
|
Kaplavas iela, Rīga |
60 000 |
70 033 |
16.7% |
|
Slampes iela, Rīga |
42 000 |
27 860 |
-33.7% |
|
Vecāķu iela, Rīga |
18 000 |
17 952 |
-0.3% |
|
Imulas iela, Rīga |
55 000 |
43 720 |
-20.5% |
|
Rubīna iela, Rīga |
103 880 |
30 867 |
-70.3% |
|
Apļa iela, Rīga |
13 900 |
13 440 |
-3.3% |
|
bez adreses |
8 000 |
9 088 |
13.6% |
Tabula 9. 10 nejauši izvēlēti darījumi ar biroju ēkām ar zemi Rīgā
|
Atrašanās vieta |
Darījuma summa, EUR |
Projektētā kadastrālā vērtība, EUR |
Starpība ar darījumu |
|
Aristida Briāna iela, Rīga |
1 776 738 |
1 725 033 |
-2.9% |
|
Laboratorijas iela, Rīga |
370 000 |
1 306 489 |
253.1% |
|
Kr Valdemāra iela, Rīga |
24 424 512 |
17 678 385 |
-27.6% |
|
Miesnieku iela, Rīga |
450 000 |
840 241 |
86.7% |
|
Stabu iela, Rīga |
650 000 |
991 693 |
52.6% |
|
Kaļķu iela, Rīga |
14 100 000 |
4 742 125 |
-66.4% |
|
Brīvības iela, Rīga |
600 000 |
1 272 173 |
112.0% |
|
Ventspils iela, Rīga |
530 000 |
592 560 |
11.8% |
|
Krāmu iela, Rīga |
262 885 |
641 889 |
144.2% |
|
Bauskas iela, Rīga |
250 100 |
111 815 |
-55.3% |
Tabula 10. 10 nejauši izvēlēti darījumi ar biroju telpām Rīgā
|
Atrašanās vieta |
Darījuma summa, EUR |
Projektētā kadastrālā vērtība, EUR |
Starpība ar darījumu |
|
Kr. Valdemāra iela, Rīga |
37 000 |
43 958 |
18.8% |
|
Brīvības iela, Rīga |
22 700 |
98 456 |
333.7% |
|
Mazā iela, Rīga |
36 000 |
44 482 |
23.6% |
|
Skolas iela, Rīga |
64 200 |
47 720 |
-25.7% |
|
Katoļu iela, Rīga |
390 |
6 264 |
1506.2% |
|
Tomsona iela, Rīga |
24 500 |
27 746 |
13.2% |
|
Vidus iela, Rīga |
25 000 |
64 796 |
159.2% |
|
Zolitūdes iela, Rīga |
18 500 |
37 573 |
103.1% |
|
Alfrēda iela, Rīga |
44 990 |
55 263 |
22.8% |
|
Miera iela, Rīga |
44 500 |
42 417 |
-4.7% |
Tabula 11. 10 nejauši izvēlēti darījumi ar komercapbūves zemi Rīgā
|
Atrašanās vieta |
Darījuma summa, EUR |
Projektētā kadastrālā vērtība, EUR |
Starpība ar darījumu |
|
Dāliju iela, Rīga |
39 600 |
34 100 |
-13.9% |
|
Pildas iela, Rīga |
240 000 |
113 240 |
-52.8% |
|
bez adreses |
150 122 |
323 400 |
115.4% |
|
bez adreses |
56 817 |
50 400 |
-11.3% |
|
Kalētu iela, Rīga |
13 800 |
12 594 |
-8.7% |
|
Reinvaldu iela, Rīga |
1 405 248 |
350 231 |
-75.1% |
|
bez adreses |
21 000 |
16 738 |
-20.3% |
|
Fridriķa iela, Rīga |
23 000 |
33 200 |
44.3% |
|
Kārļa iela, Rīga |
300 000 |
248 216 |
-17.3% |
|
Dzelzceļa iela, Rīga |
22 000 |
47 760 |
117.1% |
Tabula 12. 10 nejauši izvēlēti darījumi ar noliktavu ēkām ar zemi Rīgā
|
Atrašanās vieta |
Darījuma summa, EUR |
Projektētā kadastrālā vērtība, EUR |
Starpība ar darījumu |
|
Daugavgrīvas iela, Rīga |
1 383 120 |
163 728 |
-88.2% |
|
Dzirciema iela, Rīga |
20 150 |
32 497 |
61.3% |
|
Zārdu iela, Rīga |
690 120 |
770 792 |
11.7% |
|
Vējstūru iela, Rīga |
110 000 |
121 593 |
10.5% |
|
Ceraukstes iela, Rīga |
175 000 |
207 355 |
18.5% |
|
Mārkalnes iela, Rīga |
245 000 |
343 931 |
40.4% |
|
Katlakalna iela, Rīga |
2 107 |
3 477 |
65.0% |
|
Ilzenes iela, Rīga |
79 000 |
91 776 |
16.2% |
|
Āpšu iela, Rīga |
290 000 |
278 553 |
-3.9% |
|
Ganību iela, Rīga |
337 000 |
314 274 |
-6.7% |
Tabula 13. 10 nejauši izvēlēti darījumi ar lauksaimniecības zemi Latvijā
|
Atrašanās vieta |
Darījuma summa, EUR |
Projektētā kadastrālā vērtība, EUR |
Starpība ar darījumu |
|
Baldones pag., Baldones nov. |
4 000 |
2 828 |
-29.3% |
|
Baldones pag., Baldones nov. |
10 000 |
2 404 |
-76.0% |
|
Tīņūžu pag., Ikšķiles nov. |
11 000 |
992 |
-91.0% |
|
Jaunsātu pag., Tukuma nov. |
27 500 |
20 895 |
-24.0% |
|
Vānes pag., Kandavas nov. |
55 000 |
76 129 |
38.4% |
|
Viļķenes pag., Limbažu nov. |
35 000 |
4 377 |
-87.5% |
|
Tomes pag., Ķeguma nov. |
10 000 |
11 145 |
11.5% |
|
Sauleslejas, Zaķumuiža, Ropažu nov. |
800 |
138 |
-82.8% |
|
Pūres pag., Tukuma nov. |
42 075 |
2 244 |
-94.7% |
|
Pūres pag., Tukuma nov. |
14 000 |
12 780 |
-8.7% |
* sertificēts nekustamā īpašuma vērtētājs
Seko mums 
Medijos ir izskanējuši nopietni, pirmšķietami ticami, publiski apgalvojumi par LU Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultātes (LU FMOF) pasniedzēja Dmitrija Bočarova nepieņemamām darbībām un seksuālu uzmākšanos attiecībās ar sievietēm, tai skaitā ar nepilngadīgu personu un LU studenti.
Rietumeiropa un arvien vairāk arī Centrāleiropa lielākoties joprojām ir Amerikas protektorāts, un šīs valstis atgādina senos vasaļus, tāpēc pats tuvākais amerikāņu uzdevums ir nodrošināt, lai neviena valsts vai valstu kombinācija neiegūtu spēju izraidīt ASV no Eirāzijas vai pat būtiski samazināt tās izšķirošo šķīrējtiesas lomu.
Jautājums par tuvāko drošo vietu militāra apdraudējuma gadījumā joprojām nav atbildēts kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā 2022. gada 24. februārī. Kad varēs atbildēt uz šo vienkāršo iedzīvotāja jautājumu, kas ir paveikts līdz šim un kas vēl ir darāms? Šis būs ieskats Rīgas līdz šim paveiktajā.
“Atceros tos jocīgos laikus, kad amatpersonas atkāpās sīkumu dēļ. (..) Veselības ministrs Guntis Belēvičs atkāpās tāpēc, ka tika pieķerts ārpusrindas apkalpošanā Onkoloģijas centrā,” piektdien rakstīju savā “Dienas citātā”. Guntis Belēvičs sarunā ar “Neatkarīgo” papildināja redzējumu uz senajiem 2016. gada notikumiem, kuru morālais aspekts šodien kļūst arvien aktuālāks.
Tā sauktais finanšu sistēmas kapitālais remonts joprojām raisa diskusijas kā Latvijā, tā citās valstīs, kurās tas notika, un tiek meklētas atbildes uz jautājumiem, vai reizēm cēlu mērķu vārdā nav maksāta pārāk dārga cena, bremzēta ekonomikas attīstība, upurēti veiksmīgi strādājoši uzņēmumi, vai nav cietuši cilvēki, kas neko neatļautu nedarīja. Un vai nav bijis arī tā, ka ar "kapitālā remonta" lozungu tika mēģināts sasniegt pavisam citus mērķus, kā arī norakstīt klaju amatpersonu nekompetenci?
Grūti izvērtēt, vai ārlietu ministra Krišjāņa Kariņa (Jaunā vienotība – JV) “skaidrojumi” par viņa lidināšanos ar privātiem lidaparātiem ir nekaunības, augstprātības, melīguma vai prastas muļķības radīti. Varbūt tur ir viss kopā. Taču simptomātiski ir tas, ka iezīmējas plaisa starp JV līdera un valsts prezidenta pozīcijām.
Diskusijās par Stambulas konvenciju (jeb Eiropas Padomes Konvencija par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu) pazūd būtisks jautājums – kāpēc vispār ir domātas konvencijas, kāda ir to nozīme un kāpēc valstis tām pievienojas? Šajā rakstā pievērsīšos potenciālajiem ieguvumiem no konvencijas, kā arī pretestības iemesliem.
“Biju pārliecināts, ka mūsu ceļi nekad nekrustosies. Bet, re, valsts svētki ir tas, kas tomēr vieno, kaut arī mūsu politiskie uzskati ir pilnīgi pretēji,” saldi smaidot, vienā no 18. novembra pasākumiem mani uzrunāja kāds augsts ierēdnis. Vienojošais elements gan bija tikai reālā, “taustāmā” telpa, kurā atradāmies, bet politiskajā, sociālajā telpā mūs šķīra bezdibenis. Un joprojām šķir. Tas paliek arvien dziļāks un platāks. Ne jau tikai starp mani un konkrēto ierēdni, bet starp tautu un ierēdniecisko valsts aparātu.
Uzskatu, ka par mana tēva Andra Ļubkas (attēlā) slepkavību aizdomās turētās personas un to tuvinieki šobrīd apzināti apmelo manu tēvu nacionālā naida kurināšanā, lai tādējādi novērstu uzmanību no patiesajiem slepkavības iemesliem. Kā arī, apzināti publiski nomelnojot manu tēvu, notiek klajš mēģinājums ietekmēt tiesībsargājošās institūcijas un pat tiesu.
