Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Eiropas struktūrfondu apguve Latvijā notiek kā pa celmiem – programmu un projektu ieviešana regulāri buksē, katru gadu bremzējot investīciju ieplūšanu Latvijas ekonomikā simtiem miljonu eiro apmērā. Īpaši klibo ar uzņēmējdarbību saistīto fondu apgūšana, kur projektu atlases birokrātijā parādās jaunas un jaunas “vilku bedres”. Piemēram, inovāciju jomā neproporcionāli lielu ietekmi ieguvuši t.s. neatkarīgie eksperti, kuri rada nopietnas šaubas par savu kompetenci. Viens no tiem jau iemantojis iesauku Projektu Bende.

Gluži kā Žila Verna grāmatās

2014.-2020.g. plānošanas periodā projektu atlasi un vērtēšanu veic Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (CFLA). Praksē tas nozīmē to, ka apmēram astoņas CFLA ierēdnes izvērtē neticami plašu projektu spektru. Tā pēc būtības ir projektu vērtēšanas fabrika: gandrīz vieni un tie paši cilvēki vērtē projektus visās iespējamajās jomās, tostarp bezdarbnieku apmācības, dzelzceļa elektrifikācijas, kapu tramvaju, krastu erozijas, kompetenču centru, pēcdoktorantūras studiju projektu, Natura 2000 u.c.

Viss jau būtu jauki, bet šīs ekspertes, iespējams, nekad mūžā nav bijušas nevienā ražotnē. To varbūt varētu atļauties mākslinieki vai rakstnieki: piemēram, rakstnieks Žils Verns savos romānos ļāva vaļu fantāzijai, izsmeļoši stāstot par tobrīd vēl neeksistējošām tehnoloģijām – zemūdenēm un kosmosa kuģiem, kā arī krāšņi aprakstot zemes, kurās nebija spēris savu kāju. Bet projektu atlasē prasītos pēc lielākas kompetences – un tā mēs palēnām tuvojamies stāstam par Projektu Bendi...

Kosmiskie standarti

Raugoties uz ES fondu piedāvājumu no uzņēmēju pozīcijām, viena no praktiski noderīgākajām programmām ir “Jaunu produktu ieviešana ražošanā”. Atbalsts paredzēts tieši jaunu iekārtu ieviešanai, un pretendentam jāspēj pierādīt, ka tiek ieviests kaut kas inovatīvs.

Taču inovācija – tas ir staipāms jēdziens. Lai to pārbaudītu, CFLA ar Ekonomikas ministrijas svētību ir ieviesusi supersarežģītu “kosmisku” metodoloģiju – pārņemtu no Eiropas Kosmosa aģentūras. Tas ir deviņu pakāpju ceļš, kurā jāpierāda ideja, jāpārbauda tā laboratorijas apstākļos, jāizgatavo prototips, jāizmēģina ekspluatācijā u.tml.

Šāda metodoloģija varbūt var lieliski noderēt, piemēram, jaunu digitālu zenītteleskopu ieviešanā, bet tā šķiet mazliet pārspīlēta parastajiem mirstīgajiem ražotājiem. Bet, lai nu kā, latvju inovatīvākie ražotāji atvīstīja piedurknes un izstrādāja projektus saskaņā ar kosmiskajām regulām. Galvenais rūpju objekts ražotājiem nešaubīgi bija inovācijas aspekts, kas projektā ir īpaši jāpierāda.

Vējā darbs un materiāls

Programmā tika plānots sadalīt pieklājīgu summu – 60 miljonus eiro, un visas pazīmes liecināja, ka 41 drosmīgs uzņēmums, kas bija iesniedzis apjomīgos projektus, saņems pieprasīto atbalstu, kas, loģiski, būtu arī pozitīvs iespaids uz Latvijas ekonomiku. Pieprasītā finansējuma summa bija tikai aptuveni 53 miljoni eiro, tātad – ja nu kāds paliktu aiz borta, tad, visticamāk, tad, ja tiktu pieļautas rupjas kļūdas.

Skaidrs, ka uzņēmēji centās pirkt un ieviest ko nebijušu, kas vēl netiek ražots utt. Taču, kā dziedāja Igo, dzīvē viss ir savādāk. CFLA noslēdza projektu vērtēšanu ar negaidīti depresīvu ziņu: atbalstīti mazāk nekā puse no iesniegtajiem projektiem, izdalot tikai trešdaļu (!!!) pieejamās summas. Apstiprināti tikai 17 projekti, savukārt atlikušie 24 uzņēmumu projekti izrādījušies... nepietiekami inovatīvi. Šajā brīdī mēs jau pavisam strauji pietuvojamies stāstam par Projektu Bendi...

Dāmas un kungi, iepazīstieties...

Projektu izstrādātājiem par lielu pārsteigumu, konkursa rezultāti liecina, ka ir pat veselas ekonomikas nozares, kuras – pēc visa spriežot – vispār nevar būt inovatīvas. Smagāko belzienu dabūjis mūsu tautsaimniecības stūrakmens – kokapstrāde, kur 12 no 13 iesniegtajiem projektiem tikuši taisnā ceļā pārmesti pār bortu. Interesanti, ka vienīgais kokrūpnieku projekts, kas paglābies, ražo dārza kastes ar neredzēti inovatīvām eņģēm. Nepietiekami inovatīva izrādījusies arī kūdras nozare, pārtikas rūpniecība, gumijas pārstrāde ar pasaulē vēl nebijušu tehnoloģiju...

Kā tad tā? Un šeit beidzot uz skatuves iznāk Projektu  Bende. Tā kā minētās astoņas CFLA speciālistes tomēr nevar būt vienlīdz kompetentas visos specifiskos ražošanas sektoros, talkā tiek aicināti padomdevēji – neatkarīgi eksperti. Tā kā inovāciju projektos tehnoloģiju gatavības līmenis tiek vērtēts pēc kosmiskiem standartiem, tad par vienu no vadošajiem ekspertiem arī izraudzīts speciālists ar kosmosa projektu pieredzi. Tikai nesaprotamu apsvērumu dēļ viņš viens arī izvērtējis lielāko daļu projektu.

Universālais saprāts?

Kā tas iespējams, ka ar to, ko nevar izvērtēt 8 ekspertes, var tikt galā viena fiziska persona? Vai mums ir darīšana ar ģēniju, cilvēku-orķestri vai universālo saprātu? To mēs tūlīt mēģināsim saprast.

Tātad, dāmas un kungi – šī cilvēka vārds ir Kaspars Kalniņš. Būvinženieris, inženierzinātņu doktors, Rīgas Tehniskās universitātes Materiālu un konstrukciju institūta vadošais pētnieks. Tieši viņa rokās tiek nodota lielākā daļa uzņēmējdarbības atbalsta programmas projektu un no viņa kosmiski objektīvā sprieduma ir atkarīgs katra projekta liktenis.

Kaspars Kalniņš ir tas, kurš šķietami zina – kas ir un kas nav inovatīvs šajā pasaulē. Un tomēr – eiforijai nav pamata, jo tūlīt sapratīsim, ka miljoniem eiro vērto projektu izvērtēšana daudzos gadījumos izrādījusies viena aktiera teātris…

Cer noārdīt riepas ar ozonu...

Kolīdz sākam analizēt visgudrā eksperta vairāk nekā 20 (!) noraidītos projektus, atklājas pavisam interesanti fakti un motīvi. Piemēram, vienā no projektiem paredzēts ar ozona palīdzību efektīvāk pārstrādāt gumiju. Uzņēmums Rubber Tech Latvia vienojies ar Krievijas zinātniekiem – doktoru Jevgēņiju Danščikovu un Jevgēņiju Voroņinu – par viņu izstrādātā patenta īstenošanu dzīvē, solot radīt pasaulē pirmo eksperimentālo ražotni, kur augstas koncentrācijas ozona maisījums kombinācijā ar mehānisku iedarbību ļautu pārstrādāt riepas un citus gumijas izstrādājumus smalkā pulverī.

Tas risinātu Latvijā aktuālu problēmu – nav noslēpums, ka, piemēram, nolietotās riepas bieži tiek vienkārši izmestas vai slepus noraktas mežos. Pasaulē komerciāla prototipa šādai tehnoloģijai vēl nav, tātad grūti iedomāties, kā šo projektu varētu neuzskatīt par inovatīvu.

... bet noārdīts tiek pats projekts

Taču Kaspars Kalniņš šai iecerei ar veiklu rokas kustību ir pārvilcis pāri svītru – tomēr atradis savu uti. Kalniņš nācis klajā ar unikālu atklājumu – izrādās, autoriepu ražotāji pievienojot riepām speciālas piedevas, kas samazina atmosfērā esošā ozona noārdošo ietekmi. Līdz ar to, secina eksperts, šī tehnoloģija nevarot funkcionēt.

Ir tikai viens mazs “bet”, ko Projektu Bende nav ņēmis vērā – SIA Rubber Tech Latvia projekts paredz izmantot aptuveni miljona (!) reižu lielāku ozona koncentrāciju, nekā tas sastopams Zemes atmosfērā – tāpēc faktiski ir vienalga, vai ražotāji riepām kaut kas ir vai nav pievienojuši – šīs koncentrācijas ir faktiski nesalīdzināmas, un projektā paredzētais ozona maisījums ļautu pilnībā samalt pulverī jebkuru gumijas izstrādājumu, lai kādas piedevas tam arī nebūtu pievienotas.

Dēlis un baļķis – tad ta’ starpība!

SIA Jēkabpils Mežrūpniecība projektā, kas saistīts ar zāģmateriālu šķirošanas tehnoloģijām, Kaspara Kalniņa slēdziens liek atkal atsaukt atmiņā Žilu Vernu, precīzāk, viņa romāna “Kapteiņa Granta bērni” ekscentrisko personāžu Paganelu, kurš, pats būdams ģeogrāfs, allaž uzjautrināja publiku, putrojot vietvārdus un pat kontinentus.

Paganels, būdams lāga vīrs, gan savas kļūdas allaž vērsa par labu. Būtu jauki saglabāt līdzīgu jautrību, lasot Kaspara Kalniņa slēdzienus – Jēkabpils Mežrūpniecības projekta gadījumā viņš sajaucis tādas lietas kā “dēlis” un “baļķis”. Sak’ – koka gabals paliek koka gabals.

Eksperts savā noraidošajā vērtējumā ir apskatījis nevis zāģmateriālu (dēļu u.tml.) šķirošanas tehnoloģijas, bet gan zāģbaļķu šķirošanas tehnoloģijas, kas, maigi izsakoties, ir pilnīgi cits industrijas segments. Un tomēr – projekta iesniedzējam ir grūti smaidīt par šo kļūdu, jo projektā ieguldīts diezgan padaudz laika un naudas.

Helikopteru gaidot

Ceļu būvniecības sabiedrība Igate no Projektu Bendes rokas saņēma nokautu pavisam citu iemeslu dēļ. Igate savā projektā paredzēja lielizmēra presēšanas sistēmas izstrādi lielizmēra koka konstrukciju ražošanai, kur cita starpā bija paredzēts 45 metru garu konstrukciju transportēšana.

Kaspars Kalniņš vienpersoniski nospriedis, ka ražot šādas konstrukcijas nav jēgas, jo vienīgais veids, kā tās varētu transportēt, esot helikopters. Tas jau, protams, tīrais nieks, ka projekta iesniedzējs projektam pievienojis Latvijas Valsts Ceļu 2017. gada 10. janvārī izsniegto atļauju, kur melns uz balta rakstīts – atļautais lielgabarīta transporta līdzekļa garums ir 49 metri, kas ir vairāk par projektā nepieciešamajiem 45 metriem. Bet Projektu Bende paliek pie sava – esot vajadzīgs helikopters.

Koks nav tik apaļš, kā izskatās?

Ne mazāk lielu neizpratni Kaspars Kalniņš izsaucis ar savu atzinumu par kokzāģētavas Latvāņi iesniegto projektu, kur paredzēts ieviest īpašu radiālu koksnes zāģēšanas veidu, iegūstot lielāku daudzumu augstvērtīgu zāģmateriālu.

Projektu Bende projektu noairējis ar galvu reibinošu paziņojumu, kam no formālās loģikas viedokļa gan nav ne mazākā sakara ar tehnoloģiju, par kuru ir runa projektā: “Radiāla koksne dabiski augot sastāda 10-15% no visa apaļkoka”. Ņemot vērā, ka visām Latvijā sastopamajām koku sugām ir radiāla (apļveida) koksne, gribot negribot jāsecina, ka radiāla koksne veido 100% no visa apaļkoka.

Kā tas gadījies, ka Kaspars Kalniņš nonācis pie tik ļoti savdabīga secinājuma? Projekta autoriem tā arī nav izdevies noskaidrot, kas ar šo aforismu īsti ir domāts. Koksni var zāģēt visdažādākajos veidos – tangensiālā, pusradiālā, radiālā utt. “Vai nu puisis nemāk vai nepietiek laika argumentēt, bet nu viņa apgalvojumi ir tādi, ka būtu jāatņem doktora grāds. Apgalvojums “radiāla koksne dabiski augot sastāda 10-15% no visa apaļkoka” ir pilnīgi diletantisks,” tā Kaspara Kalniņa atzinumu komentē neatkarīgs koksnes eksperts.

Ērmotā attieksme pret finieri

Visbeidzot, minēsim arī piemēru ar uzņēmuma ASG 1 iesniegto projektu par kompozītfiniera izgatavošanu. Uzņēmums šo prezentē kā jaunu, eksperimentālu materiālu, kur finiera lobskaidas vietā daļēji tiktu izmantots sintētisks materiāls. Resursu ekonomijas un precizitātes vārdā paredzēts ieviest jaunu līmes uzklāšanas tehnoloģiju, kur dažādas līmes tiek uzklātas ar divām atšķirīgām līmes galvām. Pasaulē šāda tehnoloģija vēl nekur nav ieviesta.

Taču – Kaspars Kalniņš projektu vienpersoniski noraida – ieejot projekta sadarbības partnera Raute mājaslapā, viņam mārketinga materiālos tūlīt esot kļuvis skaidrs, ka Somijā kaut kas līdzīgs jau top: tur arī figurējot līmēšanas iekārtas. Interesanti, ar kādām paranormālām spējām ir apveltīts Kalniņš, lai jau no iekārtu nosaukuma, kas sastāv no pāris vārdiem, viņš jau spētu secināt, ka ASG 1 iesniegtais projekts ir nepietiekami inovatīvs.

Bet varbūt CFLA viņu nolīgusi tieši tāpēc, ka zina – Kasparam piemīt paranormālas spējas? Projekta iesniedzējs gan ir licis galdā minētā Somijas uzņēmuma raute atzinumu, ka ASG 1 izstrādātajai tehnoloģijai tirgū vēl nav izstrādāts neviens prototips. Taču Kaspars Kalniņš, kā vienmēr, zina labāk.

Ir stingums, un ir stingums

Vēl – Kaspars Kalniņš savā negatīvajā atzinumā par ASG 1 projektu drosmīgi apgalvo, ka sintētiskajam materiālam esot “gandrīz identisks stinguma koeficients” bērza saplāksnim.

Kompānija to nosauc par galēji absurdu apgalvojumu, jo sintētiskajam materiālam šis stinguma koeficients saskaņā ar vispārzināmiem datiem ir aptuveni 3-4 (!) reizes lielāks, nekā bērza saplāksnim. Bet ko tu padarīsi – bumba ir eksperta pusē, jo – kas ir visdīvainākais – ekspertam nekas nav jāpierāda.

Gribas sūdzēties? Paraudi zem spilvena!

Visā šajā kontekstā rodas pašsaprotams jautājums: ja reiz tik ērmotos veidos tiek noraidīti projekti un ņemot vērā, ka dzīvojam tiesiskā valstī, būtu taču jābūt veidam, kā šos noraidījumus pārsūdzēt un atkal kļūt laimīgiem? Taču izrādās, ka arī šajā jomā mūs sagaida interesanti pārsteigumi.

Vai varat iedomāties situāciju, ka jūs pārsūdzat CFLA noraidījumu augstākstāvošajā instancē, proti, Finanšu ministrijā? Retorisks jautājums: kurš tad īsti pārskata jūsu pārsūdzību? Tam būs grūti noticēt, taču – FM jūsu sūdzības par Kaspara Kalniņa dīvainībām pārsūtīs... Kasparam Kalniņam. Recepte vienkārša un nevainojama, vai ne tā? Ko šajā situācijā iesāks Kaspars Kalniņš? Tā kā viņš nesirgst ar vēlmi atzīt savas kļūdas, Kaspars nu atrotīs piedurknes un vēl efektīvāk pamatos savu taisnību.

Vai tad nauda ir galvenais?

Tādā, lūk, aizraujošā notikumu pārstāstā mēs atgriežamies pie raksta sākumā izskanējušās tēmas: par Latvijas ekonomikai garām aizplūstošajām summām.

Lai arī cik ļoti dīvainos veidos nebūtu noraidīti mūsu pieminētie inovācijām paredzētā finansējuma pretendenti, lai arī cik ļoti savādi neuzvestos Projektu Bendes titulu iemantojušais Kaspars Kalniņš, skaidrs ir viens – kārtējie vairāki desmiti miljoni eiro tā visa rezultātā gluži vienkārši ir iesprūduši birokrātijas gaiteņos.

Lai arī cik ļoti daudz netiktu runāts par to, ka Eiropas programmas vajadzētu labāk apgūt, izvirzot saprotamākus noteikumus, notiek pretējais – ir mīnu lauks, ir vilku bedres. Un iespēja izlavierēt starp šādiem Projektu Bendēm ir diezgan neliela. Mazs eksperts gāž veselas nozares…

Ministru prezidents Māris Kučinskis pavisam nesen uzsvēra, ka mēs nepildām Nacionālo Attīstības plānu – nekas nenotiekot. Bet kā tad lai notiek, ja Eiropas fondu apguvi piežmiedz birokrāti, ja nacionālie uzņēmumi netiek atbalstīti sīvajā konkurencē ar transnacionālajām korporācijām. Būtu tikai pašsaprotami darīt visu iespējamo, lai eksportējošie uzņēmēji spētu radīt inovatīvus produktus, kam ir lielāka pievienotā vērtība un kas pienestu vairāk naudas Latvijas ekonomikai. Bet šī lielā bilde tiek vienkārši aizmirsta visā pieminētajā birokrātijā. 

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Grēkāzis ir, upurnazis trinas

FotoVecam sunim jaunus trikus neiemācīsi. Mežu daudzīpašnieks Modris Fokerots riskē sabiedrības ilgākā piemiņā palikt tieši kā uzskatāma ilustrācija šai parunai.
Lasīt visu...

21

Pieprasām atsaukt raidījumā "Nekā personīga" paustās nepatiesās un maldinošas ziņas

FotoSIA Pata un SIA Pata Board advokāti ir vērsušies SIA All Media Latvia ar pretenziju, kurā pieprasa atsaukt desmit maldinošas ziņas sižetā, kas tika pieteikts kā "No "Latvijas valsts mežu" koksnes eksporta uz Skandināviju krējumu nosmeļ privāts uzņēmums".
Lasīt visu...

21

Dieva valstība

FotoJānis Kristītājs ir teicis: «Atgriezieties no grēkiem, jo Debesu valstība ir tuvu klāt pienākusi.» (Mt 3:2) Ar šādiem vārdiem Jānis Kristītājs sāka savu publisko kalpošanu un kļuva par ļoti ievērojamu Dieva Vārda sludinātāju.
Lasīt visu...

21

IZM izstrādātie Augstskolu likuma grozījumi ir brāķis, kas būtiski jāuzlabo

FotoRektoru padome atklātā vēstulē vērsusies pie Saeimas deputātiem, kā arī Latvijas augstskolu mācībspēkiem un studentiem, informējot, ka likuma grozījumus, ko Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) izstrādājusi ar mērķi ieviest augstskolās padomes, uzskata par juridisku brāķi. Likumprojekta zemo kvalitāti apliecina fakts, ka dažādu institūciju iebildumi pret to izziņā apkopoti uz 570 lapām. Likumprojekts Saeimā ir būtiski jāuzlabo, un augstskolu pārstāvji aktīvi iesaistīsies šajā procesā.
Lasīt visu...

18

Tumsas spēki mēģina ierobežot mūsu iespējas tērēt nodokļu maksātāju miljonus tā, kā mēs vēlamies

FotoAr nekorektu un godprātīgas konkurences principiem neatbilstošu vēstuli Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) aicinājusi Latvijas Televīziju "savos redakcionālajos lēmumos neveidot papildus konkurenci komerciālajiem elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem". LTV lūgusi Eiropas Raidorganizāciju apvienību (EBU) un Konkurences padomi sniegt savu vērtējumu par radušos situāciju. Latvijas Televīzija uzskata, ka NEPLP aicinājums ir ne vien nekorekts un liek domāt par mēģinājumiem ietekmēt sabiedriskās televīzijas redakcionālo neatkarību, bet arī uzskatāmi demonstrē NEPLP ieienteresētību komercmediju interešu aizstāvībā.
Lasīt visu...

21

Latvijā ar novadu reformu cenšas ievilkt un nostiprināt okupāciju radītās sekas – kam tas izdevīgi?

FotoLatvija kā novads, kā zeme gadsimtu gaitā bija dažādu okupācijas jūgu ietekmē. Ne mazums no jūras un sauszemes ieradās dažādi pirātiskie ieklejotāji. Un šo kungu valdīšanas vai ietekmes laikā izveidojās arī atsevišķu Latvijas zemes nostūru reliģiskās, kultūras un valodas tendences, ko tagad apzīmē par kultūrvēsturiskiem novadiem, ko saistībā ar novadu reformu izceļ, šķeļ un sadala Latviju un nu jau virza likumus un normas, lai ierādītu katra šī “novada” administratīvās robežas.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Valdība plāno pieņemt ar nejēdzībām pārpilnas dzīvnieku labturības prasības

Šajās dienās Ministru kabinets pieņem noteikumus „Dzīvnieku labturības prasības dzīvnieku patversmēs un dzīvnieku viesnīcās”. Nosaukšu tikai lielākās...

Foto

Tas apdraudēs dzīvības

Veselības ministrijas tuvākajā laikā plānotā slimnīcu līmeņu pārskatīšana var būtiski samazināt ārstniecības pakalpojumu pieejamību reģionu iedzīvotājiem....

Foto

Aicinu nepakļauties šauras personu grupas spiedienam un balsot par Varakļānu novada iekļaušanu Madonas novadā

Kā Varakļānu novada iedzīvotājs un viens no lielākajiem novada uzņēmējiem vēršos pie...

Foto

Viss, kas šobrīd notiek Latvijā, ir totāls cilvēktiesību un tiesiskuma pārkāpums

Viss, kas šobrīd notiek Latvijā, ir totāls cilvēktiesību un tiesiskuma pārkāpums. Un Jums un mums...

Foto

Troļļi

Troļļošana - tas nav tikai internets, tā ir sadzīvē sen izmantota metode kādu ietekmēt, kādu nosodīt, kādam sariebt. Tas notiek skolās, darba vietās un citos...

Foto

Vai Latvija izmantos vai izniekos jaunas biznesa iespējas post-COVID pasaulē?

Savulaik vēl jaunā un naivā Latvija sapņoja kļūt par banku paradīzi – “tuvāk par Šveici”. Par...

Foto

Pieprasu pārtraukt pārkāpt Satversmi un Saeimas Kārtības rulli: vēstule Saeimas priekšsēdētājai Inārai Mūrniecei

Saskaņā ar Satversmes 15.pantu "Saeima savas sēdes notur Rīgā un tikai ārkārtīgu apstākļu...

Foto

Kā tagad pareizi vajadzētu „apgūt” Eiropas naudu

Eiropa gatavojas vērienīgai ekonomikas atjaunošanas programmai, plānojot tērēt simtiem miljardu, iespējams, pat triljonu eiro. Tā ir labā ziņa. Pats...

Foto

Notiek valsts apvērsums: ja jūs tagad necelsieties, tad paši vainīgi

Saeimas Prezidijs ir sasaucis Saeimas attālināto ārkārtas sēdi 2020.gada 26.maijā pulksten 14.00 (e-Saeima platformā). Tas ir...

Foto

Tiek pārkāptas kaucošo motoru trokšņa ietekmes zonā dzīvojošo iedzīvotāju Satversmē noteiktās cilvēktiesības

Ne tikai jaunā koronavīrusa izraisītā slimība Covid-19 veicina nāves gadījumus, bet arī „...69 000 cilvēku...

Foto

Latvijā ir padevīga tauta, kas lieto vārdus, kuri "negriež" ausīs nevienam, un bāž galvu smiltīs

Mums Latvijā ir bijuši visvisādi "laiki". Vieni no senākajiem bija "vācu...

Foto

Izlaidums pandēmijas laikā: neviens tiesību akts neparedz vecāku tiesības piedalīties sava bērna izlaidumā

Tiesībsargs aicina IZM izstrādāt vadlīnijas par izglītības iestāžu izlaiduma pasākuma organizēšanu, ievērojot Covid-19...

Foto

Kad TAS beigsies?

Ārkārtas stāvokļa ieviešana ir ļoti būtisks solis, jo ietekmē visus valsts iedzīvotājus. Ņemot to vērā, būtu tikai normāli, ja valdība mūs informētu, kādiem...

Foto

Bondara situācijā būtu jāatkāpjas jebkuram

Progresīvie uzskata, ka pēc trešās instances nelabvēlīgā sprieduma maksātnespējīgās Latvijas Krājbankas lietā Mārtiņam Bondaram ir jāatkāpjas no Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētāja...

Foto

Kāpēc mūs uzskata par idiotiem?

Izskaidrojiet man. Es tiešām nesaprotu. 1. Epidemiologs (infektologs) Uga Dumpis neuzskata, ka visiem publiskās vietās obligāti sejas maskas būtu jānēsā. Un...

Foto

Aicinu mūsu gejus: jo vairāk palīdzēsiet aizsargāt daudzbērnu mammu un tēti, jo mazāk jums nāksies izmantot retoriku - mūs diskriminē

Ugunsdzēsēju un glābēju diena. Apsveicu! Taču...

Foto

Žurka Sparāns, JKP, Lembergs, valsts noslēpums un izzagšana, Kalnozola uzstājība, Pelēkie spēki un Tautas vara

Liels paldies M.Kučinska, J.Maizīša un N.Mežvieta kungiem, ka esat izķēruši žurku,...

Foto

Viendzimuma pāru kopdzīves regulējuma tiesībpolitiskā problemātika (pilnā versija, bez cenzūras)

2014. gada nogalē Latvijas juristu, politiķu un sabiedrisko darbinieku aprindās arvien biežāk sāka skanēt viendzimuma attiecību...

Foto

Kamēr pasaule cīnās pret netīriem miljardiem, tikmēr mums ir tikai “otkati” un nodokļu nemaksātāji

Cīņai pret nelegālās naudas legalizāciju pēdējo gadu laikā pasaulē pievērsta pastiprināta uzmanība....

Foto

Valsts naudu nedrīkst ieguldīt tur, kur nebūs pietiekamas atdeves

Igaunija, Latvija un Lietuva ir izveidojušas "mazo Šengenas" telpu Eiropā – telpu bez iekšējām robežām. No šodienas...

Foto

“Izdzīt četrgadīgu bērnu no tiesas zāles”: ieraksts no tiesas sēdes

Koronavīrusa pašizolācijas un attālinātā darba laikā bez ierobežojumiem turpinās Aivara Lemberga tiesāšana, kura norisinās pietiekami lielā...

Foto

Kāpēc jums jātic, ka mēs visu izdarījām ļoti laikus un ļoti labi, bet pie visa vainīgi tikai apstākļi

Ņemot vērā publiski izskanējušo informāciju, kas radījusi šaubas...

Foto

Vienkārši par sarežģīto: tikai tautiska, suverēna, pēc nacionālisma principiem veidota valsts var būt par pamatu īstas demokrātijas pastāvēšanai

Reizēm mēs pārāk sarežģīti runājam par vienkāršām lietām....

Foto

Par 2. Pasaules karu, 9. maiju, Latviju, latviešiem, krieviem un vēl šo to

Šodien ir divas aktualitātes - pasaules tautu celšanās cīņā pret "kovida" mega afēru,...

Foto

Kopā ar kinologiem un hipologiem mēs 9. maijā lieliski pastrādājām

“Ministru kabineta izdotais rīkojums par ārkārtējās situācijas izsludināšanu neierobežo cilvēku tiesības individuāli apmeklēt jebkuru piemiņas vietu,...

Foto

Pārdomas par Covid - 19 afēru un ne tikai...

Mani draugi un tuvinieki var liecināt, ka sākotnēji, kad vēl nebija pietiekami daudz informācijas, es pret jauno...

Foto

Nepazaudēt Latvijas ekonomikas kodolu

COVID-19 krīze pasaules ekonomikā ienesusi krietnu devu nenoteiktības, sašūpojusi ierastās piegāžu ķēdes un patēriņa tirgus. Atsaukšos uz Alberta Einšteina teikto: “Kad tiek...

Foto

Bērniem invalīdiem nav naudas, 250 tūkstoši PR pakalpojumiem "APar" kampaņas veidotāja sievai gan ir

Tātad. C19 kļūst ļoti bīstams pēc 24.00, tad visam būs jābūt ciet....

Foto

Kurš normāls cilvēks dzird Dieva balsi un uzklausa aicinājumu glābt dzimteni no okupantiem?

Šorīt pa radio skanēja raidījums, kurā tika uzskaitītas visas iespējamās Žannas d'Arkas psihiskās...

Foto

Kam nāk smiekli, var pasmieties, bet šī ir mana prognoze par tuvāko nākotni

Kādreiz es izklaidējos ar troļļu kaitināšanu vienā no lielākajiem ziņu portāliem Latvijā. It...

Foto

Teorijā Latvija ir brīva valsts, praksē tā nav

Man nav nekādas saistības ar aktīvistiem, kas tika aizturēti pie Brīvības pieminekļa. Man nav skaidri šo cilvēku motīvi....

Foto

Koku ciršana Ziepniekkalnā ir ķecerīga rīcība: vēstule Rīgas Grebenščikova vecticībnieku draudzei

Daudziem Ziepniekkalnā viens no sāpīgākajiem notikumiem ir atļauja masveidā nocirst kokus, cik lasāms presē –...

Foto

Aicinu atcerēties, cik daudz pacietības ir mūsu tautā

Tautas vēsturiskajā likteņgaitā ir brīži, kuros summējas pašas būtiskākās, eksistenciālākās izvēles. Tad lemtais un paveiktais uz ilgiem laikiem...

Foto

Ko mums nozīmē 4. maijs?

Precīzākā un īsākā atbilde uz šo jautājumu iekodēta pašā svētku nosaukumā – "Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanas diena". Tāds formulējums valsts kalendārā...

Foto

Vai tiešām vajag, par nākotni nedomājot, atteikties no dzelzceļa elektrifikācijas?

Rakstu saistībā ar savu reālu sirdssāpi par valdības publiskoto informācija, ka ekonomiku sildīs ar 75 miljoniem...

Foto

Vienotā likteņkopībā un vienotā gribā pašnoteicās visa latviešu nācija

Mīļie draugi! Demokrāti! Sirsnīgi jūs visus sveicu šodien mūsu demokrātijas pirmā gadsimta svētkos! Šodien aprit tieši gadsimts,...

Foto

Kur Latvijas valstij ņemt naudu? No cilvēkiem, kuriem tā ir?

Mūsu valsts ir nabadzīga, jo tajā piekopj atņemšanas un represiju politiku. Uz šīm pārdomām mani pamudināja...

Foto

Kā krīzē klājas vienkāršajai tautai, un cik taisnīgi mūsu valdības aparāts palīdz cilvēkiem pārvarēt krīzi

Dīkstāves pabalstus atsaka nodokļu nemaksātājiem? Prēmijas maksā visiem par papildu darbu...

Foto

Man kā Saeimas loceklim ir nodarīts pāri

Latvijas Republika ir neatkarīga demokrātiska republika, kurā Latvijas valsts suverēnā vara pieder Latvijas tautai, kura vispārīgās, vienlīdzīgās, tiešās, aizklātās...

Foto

Pasaka par loģiskās domāšanas attīstību

Pasakās, kuras paredzētas bērniem, labais vienmēr uzvar ļauno. Loģiskās domāšanas vidē izaugušais bērns kļūst par pieaugušo, kuram ir prasība, lai pareizais...

Foto

Krīze – iespēja drosmīgiem lēmumiem

Kā jau katra krīze, tā ir ne tikai lielāka vai mazāka ķibele, bet arī zināmā mērā iespēja. Šoreiz manas pārdomas par...

Foto

Ekonomiskais vīruss

Ekonomikas izaugsmes bremzēšana, darbaspēka trūkums, algu lielāka izaugsme par darba ražīgumu - tie bija daži no jaunas ekonomiskās krīzes vēstnešiem, ko uzņēmēji un ekonomisti...

Foto

Dabas aizsardzības sistēmas reforma ir aizsegs nezaļu lobistu atbalstam

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības (VARAM) ministra Jura Pūces (A/PAR) steidzīgās reformas valstī izsludinātās ārkārtas situācijas laikā,...

Foto

Valdība, attopies

Neesmu nekāds profesors, esmu parasta "skrūvīte", kas strādā valsts pārvaldē un dzīvo no algas līdz algai. Bet vēlos padalīties ar dažām pārdomām par šodienas...

Foto

Vai var uzticēties Aigaram Strupišam kā Augstākās tiesas priekšsēdētāja amata kandidātam

Nododu publicēšanai pēdējos safabricēto disciplinārlietu tiesnešu disciplinārtiesas safabricētos lēmumus, no kuriem redzams, kā vienā gadījumā...

Foto

BVKB ietaupīja vairāk nekā 50%, uzstādot GPS, - paraksties par likumdošanas iniciatīvu

Būvniecības valsts kontroles birojs (BVKB) 2018. gada sākumā lietoja 16 automašīnas un mēnesī patērēja 1600...

Foto

Kad Viņķele ļurina tukšu kā zariņu govs par savām orbītām

Noskatieties vēlreiz uzmanīgi Facebook publicēto video ar Viņķeli! Viņa vairākkārt saka, ka ministrijas ierēdņi no janvāra strādā “pastiprinātā...

Foto

Miljons eiro, lai korumpētu presi

Informācijas nozari ir būtiski skārusi Covid-19 krīze. Laikā, kad cilvēki paliek mājās, drukātās preses pārdošanas apjomi neglābjami samazinās. Lai ierobežotu epidēmiju,...

Foto

No kā vajadzētu mācīties mūsu politiķiem un ierēdņiem

“Unikāli! Tā kā Valkā mazturīgos, trūcīgos un daudzbērnu ģimeņu bērnus sākām ēdināt pirms MK noteikumiem, Izglītības un zinātnes...

Foto

Tas jaunais laiks, kas šalkās trīs... Pārdomas par zināmo nezināmajā

Dārgo lasītāj, ja vēlies viedokli par mūsu valdības pareizo/nepareizo rīcību epidēmijas laikā, infekcijas izplatības datu patiesumu/nepatiesumu...

Foto

Iebilstam pret Kalnciema kvartāla izpostīšanu

Rīgas domes Apstādījumu saglabāšanas komisijai, Rīgas pilsētas būvvaldei, RD Satiksmes departamentam no Āgenskalna iedzīvotājiem: lūdzam nelikvidēt kokus Āgenskalnā un rūpēties par...

Foto

Kas ir mana Galileja?

Dārgie brāļi un māsas Kristū. Jūdiem bija paraža pēc apbedīšanas vēl trīs dienas apciemot kapu, lai pārliecinātos, ka aizgājējs patiešām ir miris;...

Foto

Covid-19 pandēmijas aizsegā notiek mēģinājums iznīcināt iepakojuma depozīta sistēmu

Depozīta sistēma ir ražotāju atbildības sistēma – tas ir veids, kādā ražotāji nodrošina tiem uzlikto pienākumu izpildi...

Foto

Šis piebremzētais laiks un īpatnējās Lieldienas būs jauna, vienojoša pieredze mūsu likteņkopībā un iespēja apzināties garīgo brīvtelpu

Mīļie Latvijas cilvēki! Ir Lieldienu laiks. Mēs to sagaidām...