Prokremliska ukraiņu deputāta iemešana miskastē – apdraudējums Latvijas Republikas valsts iekārtai?
N. Andersons13.09.2021.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Tauta Ukrainā met miskastēs prokremliskus deputātus un filmē procesu, bet kāds mūsu bāleliņš to uzskata par “apdraudējumu Latvijas Republikas valsts iekārtai”. Nē, tas nav joks. Jūrmalas policijas izskatītais iesniegums par uzņēmējas un bijušās Saeimas deputātes Lindas Liepiņas pārpublicēto ziņu raidījuma video no Ukrainas, pēc kura sākta policijas resoriskā pārbaude, liek jautāt: vai tiešām pie mums iestājies Kremļa režīms, kur rosina izmeklēšanas pret iedzīvotājiem par linku un video pārpostēšanu?
L. Liepiņa bija pārpublicējusi video no Ukrainas, kurā apkopoti lielākā Ukrainas TV kanāla “1+1” ziņu dienesta TCH kadri no 2014. gada pavasara, kad pēc Eiromaidana revolūcijas uzvaras sākās pretkorupcijas normu pieņemšana un valsts amatpersonu lustrācija pret korupcijas pazīmēm.
Tā kā lustrācijas process noritēja lēnāk, nekā bija cerēts, tad pilsoņi veica paši savu “tautas lustrāciju”, kas izpaudās kā korumpētu amatpersonu, tautas nodevēju vai atklātu Kremļa līdzskrējēju noķeršana un publiska iemešana atkritumu konteinerā, dažreiz vēl aplejot “lustrējamos” ar briljantzaļo vai sametot pa virsu konteinerā riepas.
Video redzams, kā šāds liktenis piemeklē prokremliskās Reģionu partijas deputātu Žuravski un citus politiķus, savukārt kādam pašvaldības deputātam, kurš slēpjas pašvaldības ēkā un neiet ārā uz ielas pie mītiņotājiem, tiek uzmaukts galvā papīrgrozs. Citā gadījumā mazais 120 litru plastmasas konteiners tiek ienests iekšā kādā no iestādēm, apgriezts otrādi un uzmaukts stāvošam deputātam no galvas līdz kājām.
Tagad Linda Liepiņa ziņo: “Manās mājās ieradās divi policijas darbinieki un mani meklēja. Nebiju mājās, tomēr ziņu par policijas ierašanos saņēmu no kaimiņiem. Saņēmu ļoti pieklājīgu zvanu no policijas darbinieka, kurš man paskaidroja, ka vizītes iemesls esot bijis iesniegums, kurā esot sūdzība par [video]. Pārpublicējot šo video, biju ievietojusi šādu savu tekstu: “Jūs bieži uzdodat jautājumu, ko darīt ar politiķiem nodevējiem. Šeit uzskatāms piemērs, kā tauta rīkojas kādā citā valstī.” Pret mani policija ir uzsākusi resorisko pārbaudi, lai iespējams uzsāktu pret mani lietu pēc Krimināllikuma 80., 81. un 86. pantiem. Šie Krimināllikuma panti ir noziegumi pret Latvijas Republiku, valsts iekārtu, suverenitāti un neatkarību, viens pants par uzbrukumu deputātam… Sirsnīgi.”
Kā rāda ekrānšāviņš, Jūrmalas policijas iecirknī no kāda K. Kirša 2. augustā esot saņemts iesniegums, kurā šī persona sūdzas par L. Liepiņas pārpostēto video “ar acīmredzamo aicinājumu, kurš ir vērsts pret valstisko neatkarību un lēmējinstitūcijās ievēlētiem cilvēkiem”.
Faktiski “tautas lustrāciju” Ukrainā veica nevis valstisko neatkarību apdraudoši, bet tieši to pārstāvoši iedzīvotāju aktīvisti, kuri valkāja višivankas, brīvprātīgo bataljonu formastērpus vai T-kreklus ar Ukrainas ģerboņa simbolu — trijzobi, vienlaikus pavadot korumpantu mešanu miskastēs ar tradicionālo patriotisko saukli “Slava Ukrainai — varoņiem slava!”
Savukārt miskastēs samestie bija korupcijā pieķerti Viktora Janukoviča (uz to brīdi jau aizbēgušā prokremliskā prezidenta) vadītās Reģionu partijas un tobrīd vēl nelikvidētās Komunistiskās partijas deputāti. Vēlāk viņi, izlīduši no miskastēm, pārdēvējās par “Oppobloku” un “OPZŽ”, taču putinisko politisko nostāju saglabājuši līdz pat šim laikam, tāpēc ar katru gadu zaudē vēl atlikušos nedaudzos elektorāta procentus un šobrīd vēlēšanās cīnās vairs ne par uzvaru, bet par 5% barjeras pārvarēšanu.
Līdz ar to šāda video pārpublicēšanā nevar saskatīt Krimināllikuma 80., 81. un 86. pantu pārkāpumu par “noziegumiem pret valsts iekārtu, suverenitāti un neatkarību, par uzbrukumu deputātam”, tieši otrādi — ziņu videomateriālos iemūžinātas pilsoniskās akcijas pret tādiem deputātiem, kuri paši ir bijuši noskaņoti pret savas valsts demokrātisko valsts iekārtu, suverenitāti un neatkarību.
Jāpiezīmē, ka L. Liepiņas ieteiktais video liecina par zināmu pašironiju, ņemot vērā, ka viņa pati bijusi ievēlēta Saeimā, taču mandātu nolikusi. Toties K. Kirša iesniegums un uz tā pamata uzsāktā resoriskā pārbaude Jūrmalas policijā atgādina regulāros ziņojumus no Krievijas, kur soctīklu lietotājiem tiek piespriesti sodi par ziņu materiālu un viedokļu ieteikšanu un pārpostēšanu.
Savukārt ukraiņu aktīvistiem, metot deputātus miskastēs, acīmredzot vajadzēja pievienot klāt paskaidrojumu — “no politicians were actually harmed while making this video”.
Video: https://www.facebook.com/100040784289318/videos/961707687955210
Seko mums 
Es te paklausījos Ivo Butkeviča podkāstu ar bijušo AirBaltic padomes priekšsēdētāju Klāvu Vasku. Doma bija saprast, kur mans un amatpersonas viedokļi varētu atšķiras. Vai arī viņš lies bleķi kā Jānis Ošlejs un dezinformēs sabiedrību?
Zaļo un Zemnieku savienība atbalsta iespēju Latvijā izveidot musulmaņu mošejas. Partija paziņoja, ka tā aicinās partijas, kas ir koalīcijā ar to, atbalstīt šo ideju. Īsāk sakot, jo tuvāk vēlēšanas, jo vairāk bezjēdzīgu, populistisku ideju dzird vēlētāji.
Par ko balsot pašvaldību vēlēšanās 7.jūnijā Salaspilī? Šāds jautājums nodarbina daudzu salaspiliešu prātus, un daudzi arī jautā man, lai es skaidri pasaku, par ko balsot. Baznīca ir šķirta no valsts, bet nav šķirta no sabiedrības, tādēļ neaģitēšu ne par vienu konkrētu partiju, bet kā Salaspils Romas katoļu draudzes prāvests došu savu vērtējumu par visām partijām, kas kandidē šajās vēlēšanās.
Apvienotais saraksts Ropažos lepni sevi sauc par “komandu”. Spēcīgu, profesionālu, godprātīgu un ar augstāko cieņas līmeni. Taču kādu cieņu pret novada iedzīvotājiem var gaidīt, ja pat šīs “komandas” iekšienē valda savstarpēja konkurence, ambīcijas un čuksti par varas dalīšanu?
Fiziskas aktivitātes nav tikai sports – tās ir arī veselības pamats. Aktīvs, sportisks dzīvesveids stiprina ķermeni un līdzsvaro prātu. Taču Latvijā šo vienkāršo patiesību par tautas sportu atbildīgā iestāde Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) pauž tikai vārdos un preses relīzēs, bet praksē jau otro gadu tiek būtiski un nepamatoti aizkavēta līdzekļu piešķiršana. Atbalsts tautas sportam un fiziskajām aktivitātēm joprojām ir neregulārs, sadrumstalots un nepietiekams. Rezultāts – biedējošs.
Mans draugs, šodien es centīšos kaut cik korekti ieskatīties dažās personībās un idejās, kas ne tikai virmo ap mums, bet arī mūs formē. Šīs idejas nav abstrakti koncepti — tās noteiks, vai valsts ambīcija dubultot ekonomiku kļūs par rīcību vai paliks tikai retorikā. Kādi cilvēki — tāda valsts. Kādas personības — tādi rezultāti.
Manā sirdī ir nemiers. Tāds, kas rodas nevis no pasaules trokšņiem vai politiskiem strīdiem, bet gan no Dvēseles klusuma, kur Svētais Gars elpo un jautā: "Vai tu klusēsi, kad netaisnība kļūst par normu?"
Kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas reģionālās attīstības jautājumi vienmēr ir bijuši politiķu un valsts pārvaldes darba kārtībā. Uz tiem lūkojas gan no pašvaldības, valsts vai Eiropas Savienības perspektīvas, to politikas īstenošanā piemēro dažādas pieejas un principus. Taču tam visam pamatā ir vienkārša patiesība, kas nereti tiek piemirsta - līdzsvarota reģionu attīstība ir nepieciešama, lai radītu iespējas cilvēkiem dzīvot labi tur, kur viņi paši vēlas, nevis tur, kur dzīve spiež pārcelties. Tā nozīmē sakārtotu vidi, pieejamus pakalpojumus, darba iespējas un drošu nākotni tepat, savā dzimtajā vietā.
