Prokremliska ukraiņu deputāta iemešana miskastē – apdraudējums Latvijas Republikas valsts iekārtai?
N. Andersons13.09.2021.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Tauta Ukrainā met miskastēs prokremliskus deputātus un filmē procesu, bet kāds mūsu bāleliņš to uzskata par “apdraudējumu Latvijas Republikas valsts iekārtai”. Nē, tas nav joks. Jūrmalas policijas izskatītais iesniegums par uzņēmējas un bijušās Saeimas deputātes Lindas Liepiņas pārpublicēto ziņu raidījuma video no Ukrainas, pēc kura sākta policijas resoriskā pārbaude, liek jautāt: vai tiešām pie mums iestājies Kremļa režīms, kur rosina izmeklēšanas pret iedzīvotājiem par linku un video pārpostēšanu?
L. Liepiņa bija pārpublicējusi video no Ukrainas, kurā apkopoti lielākā Ukrainas TV kanāla “1+1” ziņu dienesta TCH kadri no 2014. gada pavasara, kad pēc Eiromaidana revolūcijas uzvaras sākās pretkorupcijas normu pieņemšana un valsts amatpersonu lustrācija pret korupcijas pazīmēm.
Tā kā lustrācijas process noritēja lēnāk, nekā bija cerēts, tad pilsoņi veica paši savu “tautas lustrāciju”, kas izpaudās kā korumpētu amatpersonu, tautas nodevēju vai atklātu Kremļa līdzskrējēju noķeršana un publiska iemešana atkritumu konteinerā, dažreiz vēl aplejot “lustrējamos” ar briljantzaļo vai sametot pa virsu konteinerā riepas.
Video redzams, kā šāds liktenis piemeklē prokremliskās Reģionu partijas deputātu Žuravski un citus politiķus, savukārt kādam pašvaldības deputātam, kurš slēpjas pašvaldības ēkā un neiet ārā uz ielas pie mītiņotājiem, tiek uzmaukts galvā papīrgrozs. Citā gadījumā mazais 120 litru plastmasas konteiners tiek ienests iekšā kādā no iestādēm, apgriezts otrādi un uzmaukts stāvošam deputātam no galvas līdz kājām.
Tagad Linda Liepiņa ziņo: “Manās mājās ieradās divi policijas darbinieki un mani meklēja. Nebiju mājās, tomēr ziņu par policijas ierašanos saņēmu no kaimiņiem. Saņēmu ļoti pieklājīgu zvanu no policijas darbinieka, kurš man paskaidroja, ka vizītes iemesls esot bijis iesniegums, kurā esot sūdzība par [video]. Pārpublicējot šo video, biju ievietojusi šādu savu tekstu: “Jūs bieži uzdodat jautājumu, ko darīt ar politiķiem nodevējiem. Šeit uzskatāms piemērs, kā tauta rīkojas kādā citā valstī.” Pret mani policija ir uzsākusi resorisko pārbaudi, lai iespējams uzsāktu pret mani lietu pēc Krimināllikuma 80., 81. un 86. pantiem. Šie Krimināllikuma panti ir noziegumi pret Latvijas Republiku, valsts iekārtu, suverenitāti un neatkarību, viens pants par uzbrukumu deputātam… Sirsnīgi.”
Kā rāda ekrānšāviņš, Jūrmalas policijas iecirknī no kāda K. Kirša 2. augustā esot saņemts iesniegums, kurā šī persona sūdzas par L. Liepiņas pārpostēto video “ar acīmredzamo aicinājumu, kurš ir vērsts pret valstisko neatkarību un lēmējinstitūcijās ievēlētiem cilvēkiem”.
Faktiski “tautas lustrāciju” Ukrainā veica nevis valstisko neatkarību apdraudoši, bet tieši to pārstāvoši iedzīvotāju aktīvisti, kuri valkāja višivankas, brīvprātīgo bataljonu formastērpus vai T-kreklus ar Ukrainas ģerboņa simbolu — trijzobi, vienlaikus pavadot korumpantu mešanu miskastēs ar tradicionālo patriotisko saukli “Slava Ukrainai — varoņiem slava!”
Savukārt miskastēs samestie bija korupcijā pieķerti Viktora Janukoviča (uz to brīdi jau aizbēgušā prokremliskā prezidenta) vadītās Reģionu partijas un tobrīd vēl nelikvidētās Komunistiskās partijas deputāti. Vēlāk viņi, izlīduši no miskastēm, pārdēvējās par “Oppobloku” un “OPZŽ”, taču putinisko politisko nostāju saglabājuši līdz pat šim laikam, tāpēc ar katru gadu zaudē vēl atlikušos nedaudzos elektorāta procentus un šobrīd vēlēšanās cīnās vairs ne par uzvaru, bet par 5% barjeras pārvarēšanu.
Līdz ar to šāda video pārpublicēšanā nevar saskatīt Krimināllikuma 80., 81. un 86. pantu pārkāpumu par “noziegumiem pret valsts iekārtu, suverenitāti un neatkarību, par uzbrukumu deputātam”, tieši otrādi — ziņu videomateriālos iemūžinātas pilsoniskās akcijas pret tādiem deputātiem, kuri paši ir bijuši noskaņoti pret savas valsts demokrātisko valsts iekārtu, suverenitāti un neatkarību.
Jāpiezīmē, ka L. Liepiņas ieteiktais video liecina par zināmu pašironiju, ņemot vērā, ka viņa pati bijusi ievēlēta Saeimā, taču mandātu nolikusi. Toties K. Kirša iesniegums un uz tā pamata uzsāktā resoriskā pārbaude Jūrmalas policijā atgādina regulāros ziņojumus no Krievijas, kur soctīklu lietotājiem tiek piespriesti sodi par ziņu materiālu un viedokļu ieteikšanu un pārpostēšanu.
Savukārt ukraiņu aktīvistiem, metot deputātus miskastēs, acīmredzot vajadzēja pievienot klāt paskaidrojumu — “no politicians were actually harmed while making this video”.
Video: https://www.facebook.com/100040784289318/videos/961707687955210
Seko mums 
Rietumeiropa un arvien vairāk arī Centrāleiropa lielākoties joprojām ir Amerikas protektorāts, un šīs valstis atgādina senos vasaļus, tāpēc pats tuvākais amerikāņu uzdevums ir nodrošināt, lai neviena valsts vai valstu kombinācija neiegūtu spēju izraidīt ASV no Eirāzijas vai pat būtiski samazināt tās izšķirošo šķīrējtiesas lomu.
Jautājums par tuvāko drošo vietu militāra apdraudējuma gadījumā joprojām nav atbildēts kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā 2022. gada 24. februārī. Kad varēs atbildēt uz šo vienkāršo iedzīvotāja jautājumu, kas ir paveikts līdz šim un kas vēl ir darāms? Šis būs ieskats Rīgas līdz šim paveiktajā.
“Atceros tos jocīgos laikus, kad amatpersonas atkāpās sīkumu dēļ. (..) Veselības ministrs Guntis Belēvičs atkāpās tāpēc, ka tika pieķerts ārpusrindas apkalpošanā Onkoloģijas centrā,” piektdien rakstīju savā “Dienas citātā”. Guntis Belēvičs sarunā ar “Neatkarīgo” papildināja redzējumu uz senajiem 2016. gada notikumiem, kuru morālais aspekts šodien kļūst arvien aktuālāks.
Tā sauktais finanšu sistēmas kapitālais remonts joprojām raisa diskusijas kā Latvijā, tā citās valstīs, kurās tas notika, un tiek meklētas atbildes uz jautājumiem, vai reizēm cēlu mērķu vārdā nav maksāta pārāk dārga cena, bremzēta ekonomikas attīstība, upurēti veiksmīgi strādājoši uzņēmumi, vai nav cietuši cilvēki, kas neko neatļautu nedarīja. Un vai nav bijis arī tā, ka ar "kapitālā remonta" lozungu tika mēģināts sasniegt pavisam citus mērķus, kā arī norakstīt klaju amatpersonu nekompetenci?
Grūti izvērtēt, vai ārlietu ministra Krišjāņa Kariņa (Jaunā vienotība – JV) “skaidrojumi” par viņa lidināšanos ar privātiem lidaparātiem ir nekaunības, augstprātības, melīguma vai prastas muļķības radīti. Varbūt tur ir viss kopā. Taču simptomātiski ir tas, ka iezīmējas plaisa starp JV līdera un valsts prezidenta pozīcijām.
Diskusijās par Stambulas konvenciju (jeb Eiropas Padomes Konvencija par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu) pazūd būtisks jautājums – kāpēc vispār ir domātas konvencijas, kāda ir to nozīme un kāpēc valstis tām pievienojas? Šajā rakstā pievērsīšos potenciālajiem ieguvumiem no konvencijas, kā arī pretestības iemesliem.
“Biju pārliecināts, ka mūsu ceļi nekad nekrustosies. Bet, re, valsts svētki ir tas, kas tomēr vieno, kaut arī mūsu politiskie uzskati ir pilnīgi pretēji,” saldi smaidot, vienā no 18. novembra pasākumiem mani uzrunāja kāds augsts ierēdnis. Vienojošais elements gan bija tikai reālā, “taustāmā” telpa, kurā atradāmies, bet politiskajā, sociālajā telpā mūs šķīra bezdibenis. Un joprojām šķir. Tas paliek arvien dziļāks un platāks. Ne jau tikai starp mani un konkrēto ierēdni, bet starp tautu un ierēdniecisko valsts aparātu.
Uzskatu, ka par mana tēva Andra Ļubkas (attēlā) slepkavību aizdomās turētās personas un to tuvinieki šobrīd apzināti apmelo manu tēvu nacionālā naida kurināšanā, lai tādējādi novērstu uzmanību no patiesajiem slepkavības iemesliem. Kā arī, apzināti publiski nomelnojot manu tēvu, notiek klajš mēģinājums ietekmēt tiesībsargājošās institūcijas un pat tiesu.
