Prokremliska ukraiņu deputāta iemešana miskastē – apdraudējums Latvijas Republikas valsts iekārtai?
N. Andersons13.09.2021.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Tauta Ukrainā met miskastēs prokremliskus deputātus un filmē procesu, bet kāds mūsu bāleliņš to uzskata par “apdraudējumu Latvijas Republikas valsts iekārtai”. Nē, tas nav joks. Jūrmalas policijas izskatītais iesniegums par uzņēmējas un bijušās Saeimas deputātes Lindas Liepiņas pārpublicēto ziņu raidījuma video no Ukrainas, pēc kura sākta policijas resoriskā pārbaude, liek jautāt: vai tiešām pie mums iestājies Kremļa režīms, kur rosina izmeklēšanas pret iedzīvotājiem par linku un video pārpostēšanu?
L. Liepiņa bija pārpublicējusi video no Ukrainas, kurā apkopoti lielākā Ukrainas TV kanāla “1+1” ziņu dienesta TCH kadri no 2014. gada pavasara, kad pēc Eiromaidana revolūcijas uzvaras sākās pretkorupcijas normu pieņemšana un valsts amatpersonu lustrācija pret korupcijas pazīmēm.
Tā kā lustrācijas process noritēja lēnāk, nekā bija cerēts, tad pilsoņi veica paši savu “tautas lustrāciju”, kas izpaudās kā korumpētu amatpersonu, tautas nodevēju vai atklātu Kremļa līdzskrējēju noķeršana un publiska iemešana atkritumu konteinerā, dažreiz vēl aplejot “lustrējamos” ar briljantzaļo vai sametot pa virsu konteinerā riepas.
Video redzams, kā šāds liktenis piemeklē prokremliskās Reģionu partijas deputātu Žuravski un citus politiķus, savukārt kādam pašvaldības deputātam, kurš slēpjas pašvaldības ēkā un neiet ārā uz ielas pie mītiņotājiem, tiek uzmaukts galvā papīrgrozs. Citā gadījumā mazais 120 litru plastmasas konteiners tiek ienests iekšā kādā no iestādēm, apgriezts otrādi un uzmaukts stāvošam deputātam no galvas līdz kājām.
Tagad Linda Liepiņa ziņo: “Manās mājās ieradās divi policijas darbinieki un mani meklēja. Nebiju mājās, tomēr ziņu par policijas ierašanos saņēmu no kaimiņiem. Saņēmu ļoti pieklājīgu zvanu no policijas darbinieka, kurš man paskaidroja, ka vizītes iemesls esot bijis iesniegums, kurā esot sūdzība par [video]. Pārpublicējot šo video, biju ievietojusi šādu savu tekstu: “Jūs bieži uzdodat jautājumu, ko darīt ar politiķiem nodevējiem. Šeit uzskatāms piemērs, kā tauta rīkojas kādā citā valstī.” Pret mani policija ir uzsākusi resorisko pārbaudi, lai iespējams uzsāktu pret mani lietu pēc Krimināllikuma 80., 81. un 86. pantiem. Šie Krimināllikuma panti ir noziegumi pret Latvijas Republiku, valsts iekārtu, suverenitāti un neatkarību, viens pants par uzbrukumu deputātam… Sirsnīgi.”
Kā rāda ekrānšāviņš, Jūrmalas policijas iecirknī no kāda K. Kirša 2. augustā esot saņemts iesniegums, kurā šī persona sūdzas par L. Liepiņas pārpostēto video “ar acīmredzamo aicinājumu, kurš ir vērsts pret valstisko neatkarību un lēmējinstitūcijās ievēlētiem cilvēkiem”.
Faktiski “tautas lustrāciju” Ukrainā veica nevis valstisko neatkarību apdraudoši, bet tieši to pārstāvoši iedzīvotāju aktīvisti, kuri valkāja višivankas, brīvprātīgo bataljonu formastērpus vai T-kreklus ar Ukrainas ģerboņa simbolu — trijzobi, vienlaikus pavadot korumpantu mešanu miskastēs ar tradicionālo patriotisko saukli “Slava Ukrainai — varoņiem slava!”
Savukārt miskastēs samestie bija korupcijā pieķerti Viktora Janukoviča (uz to brīdi jau aizbēgušā prokremliskā prezidenta) vadītās Reģionu partijas un tobrīd vēl nelikvidētās Komunistiskās partijas deputāti. Vēlāk viņi, izlīduši no miskastēm, pārdēvējās par “Oppobloku” un “OPZŽ”, taču putinisko politisko nostāju saglabājuši līdz pat šim laikam, tāpēc ar katru gadu zaudē vēl atlikušos nedaudzos elektorāta procentus un šobrīd vēlēšanās cīnās vairs ne par uzvaru, bet par 5% barjeras pārvarēšanu.
Līdz ar to šāda video pārpublicēšanā nevar saskatīt Krimināllikuma 80., 81. un 86. pantu pārkāpumu par “noziegumiem pret valsts iekārtu, suverenitāti un neatkarību, par uzbrukumu deputātam”, tieši otrādi — ziņu videomateriālos iemūžinātas pilsoniskās akcijas pret tādiem deputātiem, kuri paši ir bijuši noskaņoti pret savas valsts demokrātisko valsts iekārtu, suverenitāti un neatkarību.
Jāpiezīmē, ka L. Liepiņas ieteiktais video liecina par zināmu pašironiju, ņemot vērā, ka viņa pati bijusi ievēlēta Saeimā, taču mandātu nolikusi. Toties K. Kirša iesniegums un uz tā pamata uzsāktā resoriskā pārbaude Jūrmalas policijā atgādina regulāros ziņojumus no Krievijas, kur soctīklu lietotājiem tiek piespriesti sodi par ziņu materiālu un viedokļu ieteikšanu un pārpostēšanu.
Savukārt ukraiņu aktīvistiem, metot deputātus miskastēs, acīmredzot vajadzēja pievienot klāt paskaidrojumu — “no politicians were actually harmed while making this video”.
Video: https://www.facebook.com/100040784289318/videos/961707687955210
Seko mums 
Latvijas valdības pārstāvju skaits Itālijā šobrīd ir tik iespaidīgs, ka šķiet – nevis Olimpiskās spēles, bet gan ministēriju salidojums tiek rīkots. Valsts kancelejas direktors Raivis Kronbergs TV24 mierina, ka mums jālepojas par mūsu sportistu sasniegumiem – jo kurš gan vairāk spēj parādīt atbalstu kā visa valdība uz vietas, kamerām fonā?
Godātā Zariņas Stūres kundze! Biedrība Asociācija “Ģimene”, kuras darbības mērķis ir ģimenes, vecāku un bērnu pamattiesību aizsardzība, vēršas pie Jums kā Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētājas ar atkārtotu aicinājumu izvērtēt un pašreizējā redakcijā neturpināt virzīt likumprojektu “Grozījumi Izglītības likumā” (865/Lp14).
Latvijas likumdevēja darba kārtība nereti atgādina greizo spoguļu karaļvalsti. Tā vietā, lai mērķtiecīgi veiktu "valsts audumu" lāpīšanu – novērstu tiesību aktu kolīzijas, revidētu novecojušas normas un risinātu gadiem iestāvējušās sistēmiskas problēmas –, enerģija tiek izšķiesta tur, kur tās ietekme uz sabiedrības labklājību ir margināla. Mēs redzam hiperaktivitāti tur, kur var kaut ko aizliegt, ierobežot vai apgrūtināt, radot ilūziju par darbu, kas patiesībā ir tikai administratīvs slogs.
2026. gada janvārī ministrs Raimonds Čudars daļēji apturēja Preiļu novada teritorijas plānojumu, pamatojot to ar it kā nepamatotiem ierobežojumiem vēja elektrostaciju un saules parku attīstībai.
Savas frakcijas vārdā es vēlos iezīmēt, kā esošo situāciju pasaulē redzam mēs, Progresīvie, un kas, mūsuprāt, ir Latvijas ārpolitikas svarīgākie uzdevumi gan šogad, gan arī turpmākajos gados.
35 gadus pēc 1991.gada janvāra notikumiem, atskatoties uz barikāžu laiku, ir svarīgi to neuztvert tikai kā lappusi Latvijas vēstures grāmatā. Barikādes ir dzīva pieredze, no kuras mums jāņem mācības sev un jānodod tās jaunākajām paaudzēm. Šodien, kad pasaule atkal piedzīvo nemierīgus laikus, barikāžu atziņas skan īpaši aktuālas.
20. gadsimta otrajā pusē, bērni izauga kopā ar saviem populārākiem pasaku varoņiem – Karlsonu, Pifu un Kazlēnu, kas prata skaitīt līdz desmit. Ne tikai pie mums, bet visā Austrumeiropā, kur šie varoņi popularitātes ziņā bija neadekvāti plaši zināmi pat attiecībā pret šo varoņu autoru dzīves zemēm. Katrs no šiem varoņiem ir unikāls un sekmīgi konkurēja ar Pepiju Garzeķi un Vārnu ielas delveriem.
Nesen vienā no daudzajām intervijām sakarā ar birokrātijas apkarošanu J.Endziņš teica: „Un, citējot Raini, tādas lielas laimes nemaz nav – ir tikai sīkas laimītes. Tas, runājot par darāmo birokrātijas apkarošanā.”
Latvijas ainavas un lauku iedzīvotāju dzīves kvalitāte ir augstākas vērtības nekā nosacītais ekonomiskais un enerģētikas “labums”, kas pamatā pastāv Eiropas Savienības virzītā “zaļā kursa” ietvaros, t. i. ir mākslīgi radīts un mākslīgi uzturēts “labums”. Šī labuma lielākie ieguvēji ir lielākās pasaules piesārņotājvalstis, piemēram, Ķīna.
