Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā
VDK kartotēka

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Latvijas nodokļu maksātāji ir lietas kursā par jaunajiem izdevumiem. 2017.gadā Latvijā pirmo reizi izveidoja valsts „domāšanas tanku” – Saeimas Analītisko dienestu. To finansēs no valsts budžeta līdzekļiem. Lai izraudzītos vispiemērotāko vadītāju, izsludināja konkursu. Tajā uzvarēja Dr. Inese Grumolte-Lerhe. Darbu jaunajā amatā viņa sāks 22.martā.

Nodokļu maksātāju uzmanība tagad ir pievērsta laimīgajai lēdijai. Šis dienests ir inovācija latviešu kultūrā. Dienests ir saistīts ar tautas intelektuālo varenību. Tas noteikti intriģē ikvienu latviešu intelekta patriotu. Turklāt viss notiek par tautas naudu un tautas labā. Tāpēc pamatota ir pastiprinātā interese par jaunās vadītājas personu. Vēlamies zināt, cik lielā mērā viņa ir piemērota dotajam amatam, kāds ir viņas analītiskais potenciāls un vai viņa atbilst parlamenta, sacīsim patētiski, funkcionālajai specifikai.

Laimīgā lēdija agrāk dažus mēnešus strādāja Izglītības un zinātnes ministrijas Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju departamentā. Viņa tika dēvēta par eksperti augstākās izglītības jautājumos. 2017.gada janvārī ministrijā viņas alga bija 792.62 eiro. Analītiskā dienesta vadītāja alga plānota 2360 eiro. Dienesta ierindas pētnieku alga būs 2015 eiro. Tāda informācija ievietota internetā.

Protams, tie cilvēki, kuri objektīvi vērtē LR virzību, pret Saeimas Analītisko dienestu izturas adekvāti „valsts” reālajai būtībai. Analītiskais dienests būs adekvāts LR būtībai. Analītiskajam dienestam vajadzēs mocīties ar 100 gudrāko galvu muļķībām, saglabāt un pilnveidot Astoņkājim un Lielajai Bandai vajadzīgo likumdošanu. Analītiskais dienests noteikti būs noziegumu brīvības juridiskais sargs.

 Inese Grumolte-Lerhe doktora disertāciju aizstāvēja nesen – 2016.gada 10.jūnijā. Tiekamies ar gados jaunu kundzi, kurai nevar būt ilga pieredze zinātnē un administratīvajā darbā. Nevar būt arī respektabls publikāciju saraksts. Tāpēc ļoti noder viņas internetā lasāmā disertācija. Tā palīdz atbildēt uz minētajiem jautājumiem par vadītājas personu.

Manuprāt, palīdz atbildēt samērā precīzi un vispusīgi. Disertācijā tiekamies gan ar autores uzskatiem un ideoloģisko orientāciju, gan ar zināšanu apjomu un zināšanu izpratnes pakāpi. Atspoguļojās analītiskuma potenciāls, ņemot vērā Ineses Grumoltes-Lerhes vecumu.

Disertācija pieder īpašas kategorijas darbiem. Īpašā kategorijā ietilpst darbi, jau kuru nosaukums uzjundī smagus jautājumus.

Ineses Grumoltes-Lerhes disertācijas nosaukums ir „Nepiesaistītā intelektuāļa iesaistīšanās valsts pārvaldē: Rainis un Vaclavs Havels”. Tā ir disertācija doktora grāda iegūšanai politikas zinātnes apakšnozarē „Politikas teorija”. Darba zinātniskais vadītājs ir Dr. phil., prof. Juris Rozenvalds no LU Sociālo zinātņu fakultātes.

Pirmie jautājumi attiecās uz disertācijas objektu un priekšmetu. Kāpēc autore izvēlējās mākslinieciski radošas personības? Vai autore ir pārliecināta par savu konģenialitāti un daiļrades psiholoģijas pazīšanu? Vai autore vispār zina, ka bez konģeniālās vienotības (tādām pašām spējām) un daiļrades psiholoģijas pazīšanas nopietna saruna par dzejnieka, prozaiķa, dramaturga personību nav iespējama? Vai autore ir gatava tikties ar metafiziku? Vai viņa saprot, ka radošām personībām piemīt metafiziskās noslieksmes pašanalīzē un ārējās pasaules analīzē? Kāpēc divus literātus, izcilus vārda meistarus, nepieciešams sapīt ar politiku? Kāpēc izvēlējās Raini, kurš pret politiku neizturējās ar lielu cieņu un kura personības aicinājums bija māksla, bet nevis politika? Kāpēc tiek salīdzināti krasi atšķirīgos laikmetos un krasi atšķirīgos kultūras apstākļos dzīvojoši cilvēki? Kāds labums var būt no mākslinieka „preparēšanas” politikas „morgā”? Kāpēc uz Raini jāattiecina intelektuāļa jēdziens, ja tas nāca modē tikai XX gs. beigās un arī tikai Austrumeiropā, kur valdošās kliķes nekaunīgie tipi pavēlēja viņus saukt par intelektuāļiem? Kāds labums var būt „Politikas teorijai” no jēdziena „intelektuālis”, ja šo jēdzienu visbiežāk ir smieklīgi attiecināt uz politiķiem? Kāpēc „Politikas teorijai” ir vajadzīgi literāri radoši cilvēki, bet nevis profesionāli politiķi? Kāpēc autore neizvēlējās šodienas vietējos politiķus? Piemēram, Inu Druvieti un Janīnu Kursīti-Pakuli. Abas dāmas arī ir radošas būtnes. Abas ir intelektuāles, kuras ir atdevušās politikai un sevi uzskata par politiķēm. Abas ir viena laikmeta un vienas kultūras pārstāves. Abas ir vienlīdz vērtīgas zinātnē un politikā. Vārdu sakot, ideāls materiāls „preparēšanai” politikas „morgā”. Turklāt no abu dāmu „preparēšanas” var būt praktisks labums. Viņu paraugs var stimulēt jeb nestimulēt arī citas vietējās radošās dāmas atdoties jeb neatdoties politikai, sēdēt jeb nesēdēt parlamentā par diezgan labu algu.

Atsevišķa šarāde koncentrējās ap vārdu „nepiesaistītais”. Disertācijas nosaukuma mīklainība šajā vārdā sasniedz kulmināciju. Kāpēc ne „nepieķēdētais”, „nepiesietais”, „nepiekaltais”, „nepieskrūvētais”, „nepietauvotais”? „Nepiesaistītais” nav tālu no identitātes „nepieskaitāmais”. Saprotams, ne uz brīdi nav ticama autores vēlēšanās runāt par abu personību nepieskaitāmību. Tomēr mīklainība saglabājās.

Turpina uzbāzties smagi jautājumi. Ko vispār nozīmē „nepiesaistītais intelektuālis”? Kad viņš ir piesaistīts un kad viņš nav piesaistīts? Kam viņš ir piesaistīts vai nepiesaistīts? Kas viņu piesaista vai nepiesaista? Vai Raiņa variantā tā ir Aspazija? Bet varbūt Stučka, Jansons-Brauns, cars, Vidzemes gubernators?

Šarāde pakāpeniski pierimst, un nosaukuma mīkla tiek varbūtēji (hipotētiski) atminēta, izlasot disertācijas nosaukumu angļu valodā. Tajā vārdi „nepiesaistītais intelektuālis” ir iztulkoti kā „unattached intellectual”. Vārdu „unattached” filologi iesaka tulkot „brīvs”, „nesaistīts”, „viens bez pavadoņa”.

Uz radošām personībām Raini un Havelu katrā ziņā ir jāattiecina vārds „brīvs”, bet nevis „nesaistīts”. Citu variantu nevar būt. Tāda ir vēsturiskā pieredze. Bet galvenais – tāda ir realitātes prasība.

Radoša personība ir brīva personība. Radoša personība visaugstāk vērtē savu brīvību. Nav tik svarīgi, kas tā ir par brīvību. Galvenais ir brīvības apziņa. Radoša personība nevēlas zaudēt brīvību ne politiskajā, ne ideoloģiskajā ziņā. Nevēlas kalpot zinātniskajām un filosofiskajām doktrīnām, sabiedriskajām organizācijām un politiskajām partijām. Nevēlas kalpot varai. Radoša personība vēlas būt brīva estētiskajā jomā.

Tas viss ir labi zināms. Par to stāsta literatūras un mākslas vēsture, literaturzinātnes un mākslas zinātnes biogrāfiskie pētījumi. Ticu, politikas teorijas profesionāli pārņemts gados jauns cilvēks to var tik labi nezināt. Politoloģijā brīvības kategorija dominē politiskās brīvības aspektā, bet nevis radošas personības brīvības aspektā. Atšķirība ir milzīga. Rietumu civilizācija šodien ir tik zemu nolaidusies, ka runāt par politiķa idejisko brīvību vispār vairs nav pieklājīgi. Raiņa laikā vēl bija pieklājīgi, un Rainis par to runāja. Taču Havela laikā jau vairs nebija pieklājīgi. Savukārt „kultūras industriju” biznesa ērā vairs nav pieklājīgi runāt par mākslinieka brīvību. To liedz darīt naudas vara, neoliberālisma un postmodernisma diktatūra.

Vārdus „nepiesaistītais intelektuālis” autore ir izlasījusi ārzemju speciālajā literatūrā. Tāds varētu būt mīklas atminējums. Zinātnē turpinās polemika par „unattached intellectual”. Protams, polemika ir par intelektuāļa idejisko brīvību, bet nevis „nepiesaistāmību”. Polemika ir turpinājums slavenā vācu sociologa Karla Manheima XX gs. sākumā ievadītajai teorijai par inteliģences idejisko brīvību un inteliģences „specifisko attieksmi pret kultūru”. Manheima jēdzienu vācu valodā „fieischwebende Intelligenz” mūsdienās angļu valodā visbiežāk tulko kā „free-floating intelligentsia”. Sastopams arī tulkojums „unattached intellectual”.

Karls Manheims sociālajās zinātnēs viens no pirmajiem kritiski pievērsās inteliģences idejiskās brīvības teorijai. Disertācijā Manheims neeksistē. Tas nav labi. Tas nepavisam nav labi. Tas ir tas pats, ja pētījumā par marksismu neeksistē Markss, pētījumā par freidismu neeksistē Freids, pētījumā par kulturoloģiju neeksistē Vilhelms Ostvalds – kulturoloģijas jēdziena autors un kulturoloģijas zinātnes iniciators.

Bet tagad par Prokrustu, ar kuru lasītājs jau sasveicinājās šīs esejas virsrakstā. Par Prokrusta gultu ir dzirdējis katrs izglītots cilvēks. Daudzi varbūt paši ir izmantojuši Prokrusta metodi apcirst materiālu saskaņā ar iepriekš formulēto shēmu, neuztraucoties par šīs shēmas neatbilstību dotajam materiālam. Varbūt arī pats esmu grēkojis aizvadītajā pusgadsimtā. Teorētiskās un metodoloģiskās domas apsēsts cilvēks var nepamanīt Prokrusta gultas kluso ielavīšanos abstraktās konstrukcijās.

Inesei Grumoltei-Lerhei acīmredzot ļoti interesē radošu cilvēku saistība ar politiku. Viņai šī saistība liekas ļoti aktuāla tēma. Tas ir apsveicami. Vienmēr ir apsveicama sprigana interese. Pat tad, ja šī spriganā interese ne pie kā nozīmīga nenovedīs.

Viņas priekšstatus kardināli ietekmēja mūsu nesenā vēsture – „perestroika” un radošās inteliģences loma Eiropas sociālisma sistēmas sabrukumā. Disertācijā viņa to godīgi paskaidro.

Diemžēl viņa nav ņēmusi vērā, kas no tā visa sanāca. Viņa nav ņēmusi vērā specdienestu lomu radošās inteliģences nelietīgajā izmantošanā unikālās laupīšanas un kriminālo valstu organizēšanā. Viņa varbūt ne visai skaidri apzinās, ka LR kā kriminālā valsts ir specdienestu angažētās latviešu radošās inteliģences noziegums un tādējādi viņas mīlestības objekts ir specdienestu angažētie „intelektuāļi”, par kuriem Rainim noteikti būtu kolosāli trāpīgi epiteti.

Bet liksim mierā mūsu traģisko stāvokli. Tas disertācijas virtuvē nav tik svarīgi, kaut gan uzskatāmi liecina par jaunās zinātnieces mūsdienu sociālo procesu ne visai korekto izpratni.

Svarīgākais ir viņas izvēlētā Prokrusta metode, disertācijas objektu un priekšmetu iebīdot pilnīgi nepiemērotā gultā. Faktiski iebīdot divās nepiemērotās gultās. Tā, piemēram, Raiņa personību viņa iebīda vienā nepiemērotā gultā, bet Raiņa laikmetu viņa iebīda otrā nepiemērotā gultā. Tas griezīgi atklājās salīdzinājumā ar Havela laikmetu.

Diemžēl disertācijas autore Raiņa personību atkal velk uz „barikādēm”. Pirmo reizi Raini vilka uz sociālisma ideoloģijas „barikādēm” akadēmiķis Vilis Samsons. Tas notika 1985.gadā izdotā grāmatā. Ineses kundze Raini velk uz politiķa „barikādēm”. Respektīvi, tiecās „piesaistīt” politikai. Disertācijā Rainis „nepiesaistīts” ir 1905.-1920.g. Tolaik viņš esot bijis „nepiesaistīts” tāpēc, ka Šveicē nevarēja nodarboties ar politiku. Autore 1905.-1920.g. periodu Raiņa dzīvē dēvē par „politiski nozīmīgu darbības sfēru”.

Tas ir pilnīgi aplami. Minētajos gados Rainis nodarbojās ar literatūru. Tas bija mākslinieciski visbagātākais periods viņa mūžā. Rainis nenodarbojās ar politiku. To viņš savā mūžā nekad nav darījis. Viņš nodarbojās ar mākslu un jutās kā mākslinieks. Viņš nebija piemērots politiķa manipulatīvajām kalkulācijām un demagoģiskajai retorikai. Tas cilvēks, kurš Raini vilka uz sociālisma ideoloģijas „barikādēm”, bija ļoti gudrs vīrs. Es to lieliski zinu, jo man bija gods un laime strādāt viņa vadībā daudzus gadus. To saku ar neslēptu lepnumu. Vilis Samsons necieta muļķus un pielīdējus – tolaik dažādus stradiņus, kristapsonus, hausmaņus. Vilis Samsons Raini vienmēr redzēja „dzejas Olimpā”. Viņš pirmkārt un galvenokārt Rainī saskatīja dzejnieku, bet nevis politiķi un sociālisma ideologu. V.Samsona grāmatas nosaukums ir „Dzejas Olimpā un uz barikādēm”.

Disertācijas nepilnība ir neprasme pietiekamā mērā nošķirt sociālo pozīciju no politiskās pozīcijas. Pētījumos par radošām personībām tas ir obligāti nepieciešams. Katra radošā personība domā par sabiedrību un tās šķirām, slāņiem, grupām; domā par tautu, nāciju, valsti. Tātad domā par sociālajām parādībām. Domā ieinteresēti, atbildīgi, sakāpināti, patriotiski, kritiski.

Radoša personība var domāt arī par politiku, un radošai personībai var būt noteikta politiskā pozīcija. Taču politiskā pozīcija ir šaurāka un empīriski piezemētāka nekā sociālā pozīcija, kas ne reti uzplaukst sociālajā filosofijā. Politiskā pozīcija attiecās uz konkrēto varu un tās konkrēto politiku. Ne reti radoša personība neciena pastāvošo politisko varu un nevēlās ar to sadarboties.

Raiņa personībā galvenais ir viņa sociālā pozīcija. Nebaidos to klasificēt kā sociālo filosofiju. Rainis ir atstājis filosofiski dziļu, erudētu, plašu un daudzpusīgu mantojumu, un disertācijā tas ir izmantots.

Tikai disertāciju ir izkropļojis Prokrusts. Raiņa sociālā filosofija apzāģēta politikas „gultas” izmēros. Tekstā lasāms, ka Rainim „vismaz divas reizes XX gadsimtā ir nācies pārdefinēt savu lomu sabiedriski politiskajā izkārtojumā”. Tas nav pareizi. Viņam nenācās sevi „pārdefinēt”. Rainis vienmēr bija un palika mākslinieks. Arī tad, kad sapņoja par Valsts prezidenta krēslu un sēdēja izglītības ministra krēslā. Arī tad, kad pret viņu nelietīgi izturējās partijas biedri un (kā raksta jaunā zinātniece) „nepiesaistīto intelektuāļu pārorientēšanās uz politiķa lomu bija problemātiska”.

Raiņa laikmeta un Havela laikmeta salīdzinājums arī ir Prokrusta manierē. Mākslīgi uzstutēta otra Prokrusta gulta.

Autores terminoloģijā Rainis un Havels dzīvoja „represīvos režīmos”. Tā var teikt par pēckara sociālistisko Čehoslovākiju. Bet tā nevar teikt par Krieviju. Manuprāt, arī Rainis tā neteiktu, kaut gan tika sodīts par pretvalstisko darbību. Cariskajā Krievijā represijas bija sastopamas, taču tās ir grūti salīdzināt ar nežēlīgajām represijām sociālistiskajā iekārtā. Par to amizanti liecina Raiņa pieredze.

Piemēram, pirms došanās uz izsūtījuma vietu Slobodskā Rainis ar Aspaziju detalizēti apsprieda jautājumu par revolvera pirkšanu. Raiņa ieskatā ar ieroci būšot drošāk tālajā ceļā un svešajā vietā. Vēstulēs no Slobodskas Rainis sievai bieži žēlojās par pārēšanos, kas traucējot strādāt pie rakstāmgalda. Sociālistiskās Čehoslovākijas disidenta Havela cietumnieka pieredzē tādas apspriedes un tāda žēlošanās nebija iespējama.

Inesei Grumoltei-Lerhei pietrūka Tēseja, kurš uzvarēja Prokrustu un Prokrustu iebīdīja Prokrusta gultā. Jaunajai zinātniecei Tēsejs varēja būt gudrs un zinošs zinātniskais vadītājs, sniedzot vērtīgus padomus un novēršot „mīļās aplamības”, kā parasti vīpsnāja Vilis Samsons, tekstā izlasot kārtējās muļķības par Raini.

No jaunās lēdijas var iznākt lietaskoks. Iespaids ir cerīgs. Viņa nemētājās ar pārgudriem jēdzieniem. Viņas tekstā nav terminoloģiskā bezjēdzība un pretrunīgums. Nav arī murgaina teorētiskā eklektika, kā tas, piemēram, ir nesen uzspodrināto zintnieku mūrnieku, poriņu, sedlenieku vervelējumos.

Esmu lasījis ne tikai Ineses kundzes disertāciju. Noskatījos arī video ierakstu. Tas ir ievietots internetā un veltīts Rainim. Bija interesanti un patīkami. Viņa runā par tēmu, bet nevis par savām emocionālajām izjūtām tēmas sakarā, kā to slimīgi aizgrābti dara daudzi mūsu jaunie zinātnieki.

Manuprāt, Ineses kundzes darbavieta nav Bruņinieku namā. Nespēju viņu iedomāties viņķeļu, mūrnieču, kursīšu, āboltiņu, barču, rībenu, kaimiņu, buiķu, bondaru, cilinsku, dombravu, dzintaru, judinu, kiršteinu, kolu, urbanoviču kompānijā. Dr. Ineses Grumoltes-Lerhes darbs kriminālās valsts kalpībā noteikti ir viņas zinātniskā talanta bendēšana.

Novērtē šo rakstu:

1
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Prātojums par raibiem laikiem

FotoPrātoju par raibiem laikiem, gluži vai negaidīti uzkritušiem. Jutos pilnībā apradis ap mūsu sabiedrības mierīgo, bet neizbēgamo virzību uz arvien jauniem atklātības un caurspīdības krastiem. Ikkatrs viens jau esam aizpildījuši savā bankā anketu un svēti nozvērējušies, ka neesam kamieļi, ka cienījamās institūcijas kontos zagtu naudu neliksim un teroristiem nepārskaitīsim, un pārraugošās instances modri to visu pārrauga.
Lasīt visu...

21

Kur tad palika šie „riski nacionālajai drošībai”?

FotoJau vairākus mēnešus Latvijas sabiedrībai ir pieejams daļējs tā saucamo čekas maisu saturs, un atgādināšu – „kartītes” apskatei ir pieejamas ikvienam no mums. Loģisks jautājums būtu, vai kas ir mainījies pa šo laiku? Nē, pilnībā nekas, tikai sabiedrība uzzinājusi jaunus vārdus, kas savulaik tieši vai netieši ir iesaistījušies „kopīgajās” lopiskajās aktivitātēs ar PSRS KGB.
Lasīt visu...

21

Jaunās pamatšķiras un to sekmes

FotoAizvadītais XX gadsimts ir ievērojams ar kardinālu sabiedrības pārveidošanos. Zinātnes valodā sabiedrības pārveidošanos dēvē par sociālo transformāciju. XX gadsimtā būtiski izmainījās sabiedrības šķiriskā struktūra. Tas attiecas galvenokārt uz eiropeīdu civilizāciju, kaut gan analoģisks process bija sastopams arī citās civilizācijās.
Lasīt visu...

21

No visiem kaktiem lien ārā mošķi, kas vēlas mūsdienu Latviju padarīt par totalitāru zemi

FotoVai tiešām LTV izlems, kurš drīkst nomāt telpas, vadoties pēc tā, kāds viedoklis ir tam, kurš vēlas nomāt telpas? Pirmais atjaunotās Latvijas ārlietu ministrs Jānis Jurkāns mūslaikos vairs nebūs tiesīgs paust savas domas, ja viņš tās pauž nomātās LTV telpās? Vai Jurkānam tas, ko viņš vēlas paust, tagad jānes saskaņot uz Patiesības ministriju?
Lasīt visu...

21

Izglītības ministrija ir ļoti ieinteresēta aprobežotas nācijas radīšanā

FotoTas, ka katrs cenšas paķert to, kas nav piesiets vai ir slikti piesiets, zināms jau sen. Pēdējā laika izskanējusī informācija par kukuļdošanas gadījumiem ir tikai nelielā apmērā rezultējies fakts, par ko runāja un nojauta daudzi.
Lasīt visu...

6

Kamēr Jānis Sārts guļ uz NATO lauriem, Kremlis plūc augļus informācijas kaujas laukā

FotoJau kādu laiku atpakaļ līdztekus tādiem jau zināmiem formulējumiem kā bruņots konflikts un karš (konvencionāla karadarbība) parādījās vēl divi jauni termini – informatīvais karš un hibrīdkarš, kas būtībā ir sinonīmi. Visos iepriekš minētājos formulējumos viens no svarīgākajiem vārdiem ir tieši „karš”.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Augsti godātajam Latvijas Valsts prezidentam Raimondam Vējonim - par pedagogu darba samaksas pieauguma grafika izpildi

Informējam, ka Ministru kabineta (turpmāk - MK) atbalstītajā un Saeimai iesniegtajā...

Foto

Atvērtās sabiedrības nacionālās īpatnības

Atvērtās sabiedrības idejas Latvijā kļuva populāras 80. gadu beigās. Daudzi no mums uzzināja, ka pretstatā atvērtai sabiedrībai pastāv arī slēgtā sabiedrība, kuru...

Foto

Par tikumu, bērnu drošību, fizisko un garīgo veselību: iesniegums Ilgai Šuplinskai, izglītības un zinātnes ministrei

Baudām aizvien lielāku materiālo labklājību. Tomēr vērojumi viena cilvēka mūža garumā...

Foto

Dieva dāvana, svētuma deficīts un algas

Acīmredzot latviešu tautas dzīvē kā Dieva dāvanu nākas uztvert neilgo padomju periodu. XX gs. 70.gados latviešu kultūras attīstībā tika sasniegta...

Foto

Kas mūsdienu politiķiem liek vairīties no leģionāriem?

Arī šogad pie Mātes Latvijas atnāks sirmie leģionāri. Varbūt kādam rokās būs necils ziedu pušķītis, cits iztiks bez tā....

Foto

Nu sajuka vienā katlā jums tie Aivaru Skrindu īpašumi un viņu sievas...

Raksta Jums korumpētākais un mafiozākais Valsts meža dienesta organizētā grupējuma šūniņas – Daugavpils nodaļas...

Foto

Valsts meža dienests: apgalvojumi par „mežziņu mafiju” ir abstrakti, pie mums viss labākajā kārtībā

Anda Krēsliņa (attēlā) vadītā Valsts meža dienesta iekšējās kontroles sistēma strādā lieliski,...

Foto

Vitālijs Reinbahs Augstākajā tiesā atkārtoti uzvar Rīgas mēru Nilu Ušakovu

12. martā juridisko pierādījumu trūkuma dēļ ar Augstākās tiesas lēmumu tika izbeigta tiesvedība saistībā ar Rīgas...

Foto

Zagļiem un teroristiem nav nacionalitātes

Kremlis reiz cerēja, ka ar Imantas betona bloku namu pagalmā uzaugušā naivā Nila palīdzību tam izdosies pārņemt varu un kontroli Rīgā...

Foto

Kā tālāk?

Uzrakstīju jau maisu atvēršanas dienā, bet ilgi šaubījos, vai manam vārdam būs kāds svars. Nemetu akmeni pirmais. Vispār nemetu. Nezinu, cik pats būtu stiprs,...

Foto

Sācies skaistumkonkurss pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām

No 6.marta drīkst iesniegt partiju sarakstus Eiropas Parlamenta vēlēšanām. Šķiet, ka šogad šīm vēlēšanām tiek pievērsta lielāka uzmanība nekā agrāk....

Foto

Lai mazinātu ekonomiskos noziegumus un krāpšanas, jāizskauž bezskaidras naudas maksājumi

Saistībā ar politiķu un VID priekšlikumiem mazināt skaidras naudas apriti, kas it kā "mazināšot ekonomiskos noziegumus",...

Foto

Visu vāciešu sterilizācija. Kaufmana plāns

„Vācieši nav cilvēki. No šā brīža vārds „vācietis” mums skan kā lāsts. No šā brīža vārds „vācietis” liek strādāt šautenes aptverei....

Foto

Vējonis uz atvadām vēlreiz mēģinās Latvijai uzdāvināt dzeguzes olu

Pašreizējais valsts prezidents Raimonds Vējonis, vadot pēdējos mēnešus savā amatā, nolēmis vēlreiz mēģināt „izbīdīt” Saeimā savu ieceri...

Foto

Pagrimuma realitāte jeb morālā poliūrija

Atkal medicīnas termins! Jā, pareizi! “Poliūrija” ir medicīnas termins. Bez tā nevarēsim iztikt. Tagad sociālajā publicistikā ir stabila situācija un stabila...

Foto

Prokuroru apsūdzība tiks pilnībā “iznīcināta”, ja kāds to vēlēsies dzirdēt

Šodien, pildot Šveices blēža Rudolfa Meroni finansiāli koruptīvo pasūtījumu un tieslietu ministra Jāņa Bordāna politisko uzstādījumu,...

Foto

Dažas ātras piezīmes par Emanuela Makrona eseju “Eiropas atdzimšanai”

Francijas prezidents Emanuels Makrons nācis klajā ar spēcīgu un skaidru redzējumu par Eiropas Savienības nākotni. Manuprāt, sen...

Foto

Eiropas atdzimšanai

Eiropas pilsoņi, ļaujiet man vērsties pie jums ne tikai vēstures un to vērtību vārdā, kas mūs vieno. Pēc dažām nedēļām Eiropas vēlēšanas kļūs izšķirošas,...

Foto

Mežonības klasifikācija, tautas mīmika un cilvēka kanons

Tagad lieliski iederas birokrātijas smalkajās aprindās iemīļotie vārdi “izaicinājums” un “risks”. Tos godam pelnījusi latviešu jaunā paaudze – tautai...

Foto

Kā trockisti radīja Eiropas LGBT kustību (Francijas piemērs), un kādi ir tās patiesie mērķi

Uz XXI gadsimta sākumu Rietumu sabiedrība ir kardināli mainījusies. Viendzimuma “laulību” legalizācija...

Foto

„Ellex Kļaviņš” atsakās no atzinuma sagatavošanas par OIK tiesiskuma izvērtējumu un iespējamo atcelšanu

Zvērinātu advokātu birojs (ZAB) Ellex Kļaviņš vienmēr ir ļoti atbildīgi izturējies pret interešu konflikta jautājumiem....

Foto

Mēs tiekam apšaudīti ar informācijas smagās artilērijas lādiņiem

Ņemot vērā dažādu apšaubāmas izcelsmes, anonīmu raksteļu parādīšanos interneta vidē un citur, gribētu ar jums par to mazliet...

Foto

Ārprātīgā eskalācija

2019.gada februāra beigās Latvijā organizētās noziedzības eskalācija (intensificēšanās) ir sasniegusi nacionāli ārprātīgu līmeni. Tas, kas notiek ar organizētās noziedzības nesodamību banku sfērā, Valsts bankas...

Foto

Viesstrādnieki kā politikas jaunais trends

Pēdējo dienu laikā vairākas partijas ir paziņojušas par saviem kandidātu sarakstiem Eiropas Parlamenta vēlēšanās. Nerunājot par šo cilvēku piemērotību darbam Eiropas...

Foto

Kādam jābūt manam prezidentam

Manam prezidentam jāpiemīt spējām sniegt runu ANO varas elitei, bet arī nebaidīties paņemt rokās lāpstu. Viņam jāspēj iedvesmot gan tepat Latvijā, gan...

Foto

Reorganizācija Jelgavas stilā: ja jau reiz ko likvidējam, tad sākam ar lielu un labu skolu

Vispārzināma ir mazo skolu problēma, kurās ir maz skolēnu, skolotāju slodzes...

Foto

Labais Rīgas cars Nils

Kaut arī jau ir daudz runāts par “Saskaņas” piketu Rīgas mēra Nila Ušakova atbalstam, kas tika rīkots š.g. 9.februārī, ir interesanti pavērot...

Foto

Morālā neatlaidīgā prasība jeb nacionāli politiskais imperatīvs

Morāla neatlaidīga prasība un organiska nepieciešamība ir sastopama ne tikai ētikā atbilstoši slavenā filosofa slavenajam terminam “kategoriskais imperatīvs”. Kants...

Foto

Pieteikšanās par vainīgu

Godātā redakcija, vairs nevaru to paturēt sevī. Esmu vainīgs, atzīstos. Atzīstos pilnīgi brīvprātīgi, bez spaidiem, viltus un maldības. Nevaru gan solīties še iederīgo...

Foto

Vadoņa gaidīšanas svētki

Šovasar plānotas Latvijas prezidenta vēlēšanas, un šobrīd neviens vispār nepiemin tagadējo prezidentu Raimondu Vējoni. Liekas, ka viņa izredzes tikt ievēlētam uz otru prezidentūras...

Foto

Egils Levits ir devis neatsveramu ieguldījumu, ir vienīgais un vislabākais

Šī gada jūnijā tiks ievēlēts nākamais Latvijas Valsts prezidents. Latvija ir parlamentāra republika, kurā Valsts prezidenta...

Foto

Muļķim būt

Maz ir to, kuri spēj saprast, kas notiek, un tomēr viņiem ir svarīgi, lai tiem būtu savs viedoklis par notiekošo....

Foto

Rietumu civilizācijas krīze

Ievērojamais britu vēsturnieks Arnolds Toinbijs ir rakstījis, ka nevienas nācijas un nācijvalsts vēsturi nevar izskaidrot pašu par sevi – tas ir iespējams tikai...

Foto

Divi vienā

Lasot manas publikācijas laikrakstos no astoņdesmito gadu beigām līdz manis uzrakstītām un izdotām grāmatām, lasītāji zina, ka nespecializējos uz kādu konkrētu tematu, bet rakstu...

Foto

Trīs aktuāli izskaidrojumi un viens negaidīts secinājums

1.Nogurums no patiesības jeb patiesības destruktivitāte. Nogurums no patiesības ir realitāte. Tāds psihiskais stāvoklis ir iespējams individuālā līmenī. Iespējams...

Foto

Rīga. Vai tiešām bezceRīga?

Kādu laiku nebiju braukusi pa Rīgu, taču aizvadītajās brīvdienās pabraukāju pa vairākiem mikrorajoniem (man gan labāk patīk teikt apkaimēm). Ticiet man –...

Foto

Vai „Jaunajai Vienotībai” ir jāpilda „Vecās Vienotības” solījumi?

Izglītības un zinātnes ministrija Vienotību pārstāvošā ministra Kārļa Šadurska personā 2018.gadā apsolīja pedagogiem darba samaksas pieaugumu. Šis solījums turklāt tika...

Foto

Kam mēs esam pret

KPV LV vajadzētu sākt aizdomāties par to, lai latvieši neatceras, kā boļševiki kungu mājas dedzināja. Kam pieder valsts vēlētājiem solīto darbu izpilde -...

Foto

Linkaits izvēlas „Yandex Taxi”?

Otrdien, 12.februārī pie Satiksmes ministrijas (SM) tiek plānots protests, kas tieši vērsts pret nozares politisko vadītāju Tāli Linkaitu (Jaunā konservatīvā partija). To...

Foto

Latvietis "Saskaņas" mītiņā pie Rīgas domes

Mans paziņojums par vēlmi piedalīties „Saskaņas” mītiņā pie Rīgas domes bija izsaucis vētru ne tikai sociālajos tīklos, bet arī ģimenē...

Foto

Ģeopolitika un mūsu neapskaužamais stāvoklis

Visjaunākie notikumi Venecuēlā, saprotams, pirmkārt un galvenokārt attiecas uz šīs valsts iedzīvotājiem un nekorekti ir iejaukties ar komentāriem viņu kultūras norisēs....

Foto

Koncepcijas projekts „Harmoniska Latvija. Taisnīgāka sabiedriskā iekārta”

Gatavojot šo projektu, par pamatu ņēmu Vācijas Brēmenes zemes satversmi. Domājot par Stradiņu dzimtas dzimto novadu Sēliju, Brēmenes zemi...