Prokuratūra lien vai no ādas ārā, lai tikai Bunkus slepkavības lietā nepieļautu nekādus papildu lieciniekus vai „nepareizus” faktus: pieci izteiksmīgi videoieraksti
PIETIEK05.08.2024.
Komentāri (13)
Iesaki rakstu: 
Jura Stukāna vadītā prokuratūra lien vai no ādas ārā, lai tikai skandalozā maksātnespējas administratora Mārtiņa Bunkus slepkavības lietā nepieļautu nekādus papildu lieciniekus vai „nepareizus” faktus, kas varētu vēl vairāk sagraut safabricēto apsūdzību. Lato Lapsa savā YouTube kanālā ir publicējis piecus īsus videoierakstus no aizvadītās nedēļas norisēm hiēnu biznesa projekta tiesas prāvā, - publicējam tos arī šeit.
Vēl kādi liecinieki, kas var pateikt kaut ko "nepareizu"? Vēl kādi dokumenti, fakti, ekspertīzes, kas var vēl vairāk sagraut safabricēto apsūdzību Mārtiņa Bunkus slepkavības lietā? NĒ, NEPARKO! 17 minūšu ieraksts no hiēnu tiesas prāvas uzskatāmi apliecina – Jura Stukāna prokuratūrai par visu mazāk interesē patiesības noskaidrošana. Plašāk - grāmatās "Hiēnu banda" un "Hiēnu biznesa projekts":
https://www.youtube.com/watch?v=a23x51lAO9w
Hiēnu prāvā Jura Stukāna koruptūras prokurora izstrādājums Aldis Lasmanis acīmredzami saņēmis pareizās instrukcijas un personiskās garantijas un nu jau mauc vienkārši nekaunīgi: liecinieki, kas varētu stāstīt par “killera” pārrunām ar noziedzības pārstāvi un hiēnu policistu Romānu Jašinu Stambulā, esot noraidāmi, jo… safabricētajā apsūdzībā par Stambulu tak nekā neesot… Un arī Ukrainas dokuments par nozīmīgā liecinieka Vladimira Marčuka atrašanās vietu nekur nederot:
https://www.youtube.com/watch?v=bHBAd7abcgs
Hiēnu prāva: ja nu kādai naivai dievgosniņai ir palikušas ilūzijas, ka Latvijas PSR Jura Stukāna koruptūrai interesē patiesības noskaidrošana un taisnība…
https://www.youtube.com/watch?v=8empVzt8F2Y
Hiēnu banda gandrīz paniski cenšas nepieļaut Ukrainā “sēdošā” profesionālā killera Vladimira Marčuka liecināšanu… Kāpēc? Vai ne tāpēc, ka tieši viņam hiēnu policists Romāns Jašins vispirms “lūdzis” uzņemties vainu Mārtiņa Bunkus slepkavībā:
https://www.youtube.com/watch?v=U2k_h02eSn8
Ir vienkārši meļi, ir stulbi un nekaunīgi meļi, un ir arī prokurora izstrādājums Aldis Lasmanis:
Seko mums 
Finanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta valdības ieceri samazināt iemaksas pensiju 2.līmenī par 1%, jo ar šādu soli valdība risina šodienas problēmas uz nākotnes pensionāru jeb šodienas strādājošo rēķina.
Ar ko maza pozitīva inflācija, kuras dēļ visu naudas vienību (eiro, ASV dolārs u.c.) pirktspēja visās pasaules valstīs laika gaitā nemitīgi samazinās, ir labāka gan par nemainīgām cenām, gan arī par deflāciju jeb cenu kritumu? Ja cenu kāpums padara mūs nabadzīgākus, vai cenu kritums mūs padarītu bagātus? Vai patiesība, ka no inflācijas visvairāk cieš bagātie, jo inflācija taču samazina uzkrājumu vērtību un nabadzīgiem nav ko uzkrāt? Kāpēc inflācija Latvijā bija un arī paliks nedaudz lielāka nekā vidēji eirozonā, un kāpēc tas ir pat labi?
Pēteris Birkerts (1881–1956), pazīstamā arhitekta Gunara Birkerta tēvs, bija latviešu folklorists un literatūrzinātnieks, tautas parunu, sakāmvārdu, mīklu un anekdošu vācējs. Viņa apkopotā “Birkerta folkloras krātuve” (BFK) ir otra lielākā pēc Latviešu folkloras krātuves. Atšķirībā no citiem folkloristiem, P. Birkerts šim materiālam mēģināja pieiet ne tikai zinātniski, bet arī filozofiski, piedāvājot savu tautas gudrības filozofiskās struktūras versiju. Viņa mūža nogalē iznāca apjomīgs pētījums Latvju tautas estetika divos sējumos. Pirmajā sējumā viņš aplūko “cilvēka auguma, fiziskā ķermeņa un viņa kustību estetiku”, analizējot fizisko daiļumu un nedaiļumu “tautas prātojumos” jeb parunās.
Ir taču jābūt kādam noslēpumam vai būtiskai atšķirībai, kāpēc igauņi var izdarīt pie mums neiespējamo - samazināt savu politiķu ambīcijas, kā arī biznesmeņu alkatību un uzbūvēt "Rail Baltica" staciju gandrīz divas reizes lētāk, nekā sākotnēji plānots.
Komentārs par žurnālista Bena Latkovska rakstu ""Rail Baltica" stratēģiskā jēga nav tā, kuru par to cenšas uzdot". Kopumā piekrītot autora rakstītajam, gribētu uzdot vienu jautājumu: vai "Rail Baltica" stratēģiskā jēga saglabājas, pazūdot ekonomiskajam lietderīgumam, vai arī ir tāda projekta sadārdzinājuma robeža, līdz ar kuras sasniegšanu pat satiksmes ministram Briškena kungam ir pilnīgi skaidrs, ka projekts ir jāaptur?
Rīgas un tuvējos reģionos bezdarba līmenis pašlaik tuvojas 4%, kas nozīmē, ka bezdarba teju nav. Arvien biežāk dzirdam diskusijas par tautsaimniecības bremzēšanos, ko rada virkne dažādu aspektu, taču viens no tiem – darbinieku trūkums. To gana sāpīgi izjūt arī ražojošie uzņēmumi.
Valsts prezidents tēmu par apvienotā Latvijas sabiedriskā medija (LSM) valdes nesamērīgi lielo atalgojumu no publikas pukstēšanas interneta čalotavās aktualizējis līdz valsts politikas augstākajam līmenim. Tādam, ko nevar ignorēt. Bet… vai piedāvātais risinājums neradīs vēl lielāku sajukumu? Un varbūt laiks uzsākt lielākas reformas valsts kapitālsabiedrību vadītāju atalgojuma sistēmā?
