Prokuratūra par Vilnīti, Strīķi un Jurašu: par tukšām runām nevar apsūdzēt ne runātājus, ne aprunāto
L. Lapsa12.05.2011.
Komentāri (0)
Par tukšām runām nevar apsūdzēt ne Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) darbiniekus Juri Jurašu un Jutu Strīķi, kas tās izplatījušas, ne KNAB priekšnieku Normundu Vilnīti, kuru šīs runas skārušas, - tādi ir Ģenerālprokuratūras „Zālamana spriedumi”, ar kuriem šī iestāde oficiāli iepazīstinājusi Pietiek. Tikmēr Pietiek pārstāvis vērsies administratīvajā rajona tiesā ar pieteikumu par Juraša un Strīķes rīcību, pretēji likuma normām nesniedzot atbildes uz viņiem uzdotiem jautājumiem. Saistībā ar pieteikumu par Vilnīša līdzīgu rīcību tiesa jau sākusi administratīvo tiesvedību.
Marta beigās, attīstoties KNAB vadītāju konfliktam, biroja Operatīvo izstrāžu nodaļas vadītājs Jurašs publiski paziņoja, ka Vilnītis „prettiesiski un bez pamata” esot lūdzis viņam noklausīties politiķu sarunas, savukārt Vilnīša vietniece Strīķe apgalvoja – viņa esot bijusi lieciniece sarunām, Vilnītim bez tiesiska pamata lūdzot veikt operatīvās darbības pasākumus pret atsevišķiem politiķiem.
Pēc šī paziņojuma Vilnītis vērsās Ģenerālprokuratūrā ar iesniegumu, aicinot sākt pret Jurašu un Strīķi kriminālprocesu par neslavas celšanu, savukārt prokuratūra pēc pārbaudes beigšanas šajā lietā sniedza pretrunīgu un neskaidru paskaidrojumu lēmumam nesākt kriminālprocesu ne par vienu no šiem publiskajiem apgalvojumiem. Pēc ilgākas vilcināšanās prokuratūra apmierinājusi Pietiek pieprasījumu iepazīties ar šiem lēmumiem, skaidri rādot – saistībā ar iespējamo noklausīšanos un iespējamo neslavas celšanu ir pieņemti „kompromisa lēmumi”, kas turklāt rakstīti ar „copy – paste” metodi.
No vienas puses, prokuratūra apliecina, ka nekādus pierādījumus saviem apgalvojumiem Strīķe un Jurašs nav spējuši sniegt. „Pārbaudes rezultātā nav bijis iespējams gūt pierādījumus, kas apstiprinātu vai izslēgtu J. Juraša un J. Strīķes paustos apgalvojumus, līdz ar ko N. Vilnīša darbībās nav konstatēts noziedzīga nodarījuma sastāvs,” teikts vienā prokurores Evitas Upenieces lēmumā.
No otras puses, prokuratūra apliecina - arī Vilnītis nav spējis pierādīt, ka „viņš nav zilonis”. „Pārbaudes rezultātā nav bijis iespējams gūt pierādījumus, kas apstiprinātu vai izslēgtu J. Juraša un J. Strīķes paustos apgalvojumus, līdz ar ko izdarītajā nodarījumā nav konstatēts noziedzīga nodarījuma saturs,” teikts tās pašas prokurores Upenieces lēmumā par Vilnīša iesniegumu, lūdzot sākt kriminālprocesu par neslavas celšanu.
Tikmēr ne Strīķe, ne Jurašs pusotra mēneša laikā, pārkāpjot likumdošanā noteikto mēneša termiņu, neuzskatīja par vajadzīgu sniegt atbildes uz Pietiek viņiem oficiāli nosūtītajiem jautājumiem, un pašlaik administratīvajai rajona tiesai nosūtīts jau kārtējais pieteikums par KNAB rīcību: tiesa jau iepriekš sākusi administratīvo tiesvedību par Vilnīša rīcību, neatklājot ziņas par KNAB darbinieka izglītības līmeni.
Strīķe un Jurašs nevēlējās paskaidrot, kādā tieši veidā un uz kādu normatīvo aktu pamata viņi saskaņā ar viņu publiskajiem paziņojumiem konstatējuši, ka KNAB priekšnieks Vilnītis viņiem bez tiesiska pamata lūdzis veikt operatīvās darbības pasākumus pret atsevišķiem politiķiem.
Tāpat abi KNAB vadošie darbinieki nevēlējās paskaidrot, kādā tieši veidā un uz kādu normatīvo aktu pamata KNAB darbinieks vispār var nekavējoties secināt, ka KNAB priekšnieks vai priekšnieka vietnieks dod viņam rīkojumu veikt darbības bez tiesiska pamata.
Kā jau ziņots, arī pats KNAB kopumā nav sniedzis pārliecinošu skaidrojumu – kādi normatīvie akti dod iespēju konkrētam KNAB darbiniekam operatīvi konstatēt, ka viņš ir saņēmis prettiesisku vai pretlikumīgu uzdevumu. Tā vietā KNAB preses pārstāve ir varējusi pateikt vienīgi to, ka biroja darbiniekiem jāpaļaujas uz savu apzinīgumu un patstāvīgu vērtējumu.
„KNAB darbinieki vadās no likumu normām, kas saistītas ar darba pienākumu veikšanu, un pirms jebkādu darbību vai uzdevumu veikšanas patstāvīgi izvērtē to tiesiskumu, bet gadījumos, ja ir šaubas, nekavējoties vēršas pie sava tiešā vadītāja vai pārraugošās amatpersonas.
Saskaņā ar Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likuma 11.pantu KNAB amatpersonas un darbinieka pienākums ir apzinīgi, izrādot personisko iniciatīvu un darbojoties sabiedrības interesēs, pildīt amata vai darba pienākumus, lai nodrošinātu šajā likumā paredzēto KNAB funkciju pienācīgu izpildi, atbildēt par savu rīcību normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā un ievērot KNAB ētikas kodeksā noteiktos profesionālās ētikas un uzvedības pamatprincipus,” – šāda bija pilnā KNAB atbilde.
Līdztekus tam KNAB arī skaidri apliecināja: birojs uzskata, ka pastāvošā likumdošana tam noteiktos gadījumos dod tiesības telefonsarunas noklausīties līdz pat trim diennaktīm ilgi, pat nemēģinot iegūt tiesneša sankciju, - pietiek tikai ar prokurora informēšanu, kuras termiņus likums nenosaka.
„Atsevišķos gadījumos operatīvās darbības pasākumus sevišķajā veidā var uzsākt pirms tiesneša akcepta, bet noteiktā laika periodā – 72 stundās - tāds ir jāsaņem, lai attiecīgās darbības varētu turpināt. Ja tiesneša akcepts netiek saņemts, attiecīgo operatīvo darbību veikšana ir jāpārtrauc. Savukārt gadījumos, kad operatīvā darbība ir pabeigta pirms 72 stundu termiņa, šīs darbības turpināšana nenotiek un līdz ar to tiesneša akcepts to turpināšanai nav nepieciešams,” skanēja KNAB oficiālais skaidrojums.