Prokuratūra sākusi pārbaudi par šokējošajā VID izmeklētājas intervijā atspoguļoto
Rolands Pētersons, Neatkarīgā21.02.2023.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Ģenerālprokuratūra ir sākusi pārbaudi par atstādinātās Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Nodokļu un muitas policijas pārvaldes Finanšu noziegumu izmeklēšanas daļas darbinieces Initas Lūres intervijā laikrakstā “Diena” pausto informāciju.
“Neatkarīgo” par to vakar informēja Ģenerālprokuratūras preses sekretāre Aiga Eiduka. “Neatkarīgā” prokuratūrai cita starpā uzdeva jautājumu, vai tad, ja Initas Lūres teiktais par spiedienu uz izmeklētājiem no VID augstāko amatpersonu, tajā skaitā direktores Ievas Jaunzemes, puses “atrast jebko” par konkrētām personām un viņu radiniekiem ir patiess, tas varētu būt uzskatāms par likumā paredzētu gadījumu, kurā prokuratūrai pašai jāreaģē uz likuma pārkāpumu.
Savukārt tagadējā iekšlietu ministra, bijušā Saeimas Nacionālās drošības komisijas priekšsēdētāja Māra Kučinska (“Apvienotais saraksts”) preses pārstāvis Andrejs Vaivars komentāru par VID notiekošo izteica ļoti lakoniski: “Jautājums nav ministra kompetencē.”
Objektīvi tas gan nav īsti pamatoti, jo, kā zināms, iekšlietu ministra padotībā ir Valsts drošības dienests, starp kura kompetencēm ir arī, piemēram, valsts ekonomiskā drošība. Ja VID vadību faktiski ir pārņēmis noziedzīgs grupējums, kā tas izriet no I. Lūres teiktā, tad ir grūti atrast būtiskāku problēmu valsts ekonomiskajai drošībai.
Kopumā vismaz valdības partiju politiķu aprindās vakar bija vērojama tendence izvairīties no sarunas par VID notiekošo ar mājienu - “lai finanšu ministrs Arvils Ašeradens un tiesībsargājošās institūcijas ar to tiek galā”, lai gan, ja I. Lūres teiktais atbilst patiesībai, situācija VID ir galēji katastrofāla. Finanšu ministra kā VID galvenā “uzrauga” viedokli “Neatkarīgā” līdz vakardienas vakaram tā arī nesaņēma.
Jāatzīst, ka A. Ašeradens ir nonācis politiskās sprukās, jo pat viņa partijas “Jaunā Vienotība” Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Ainars Latkovskis iepriekš atzina, ka tad, ja nelikumības VID atkārtosies, “tas būs pēdējais piliens, lai partija prasītu no finanšu ministra atbildīgu lēmumu”. Proti, lēmumu par I. Jaunzemes atlaišanu.
Laikraksta “Diena” 17. februāra numurā publicēta Guntara Gūtes intervija ar nosaukumu “Kas un kā “pasūtīja” Lato Lapsu un Jurģi Liepnieku”. Sarunā ar Guntaru Gūti VID izmeklētāja I. Lūre norāda: “Man tika pateikts, ka man ir jāatrod jebkas uz šīm personām vai šo personu radiniekiem.” Te gan jāpiebilst, ka pati I. Lūre pērn četrus mēnešus pavadīja apcietinājumā, saskaņā ar oficiālo, medijiem noplūdināto versiju - tiekot turēta aizdomās kā dalībniece noziedzīgā grupā, kura centusies izspiest kukuli no meža nozares miljonāra Andra Ramoliņa.
Jebkurā gadījumā, neatkarīgi no tā, vai I. Lūres stāsts ir pilnīgi, daļēji vai kaut nedaudz patiess, skandāli VID šķiet jau sasnieguši to robežu, kad jāvaicā pēc pilnīgas dienesta revīzijas un restrukturizācijas.
Red.piez. Jāpiebilst, ka arī Ģenerālprokuratūras objektivitāte un ieinteresētība šīs lietas izmeklēšanā ir apšaubāma. "Dienas" intervijā ir arī šāds fragments:
- Parasti šādas darbības nenotiek bez prokuratūras līdzdalības. Vai šajā situācijā, kad bija runa par šādu pasūtījumu, neko aizdomīgu nesaskatīja prokuratūra?
- Dažas dienas pirms kratīšanām es kopā ar savu vadību un VID ģenerāldirektori Ievu Jaunzemi braucām uz Ģenerālprokuratūru, kur ģenerālprokurors Juris Stukāns tika informēts par plānotajām aktīvām darbībām.
Seko mums 
Valsts prezidents Egils Levits kādā nesenā televīzijas intervijā, atbildot uz jautājumu, vai kandidēs uz otro termiņu, atbildēja: „Ja partijas uzskata, ka būtu jēdzīgi to darīt, es varu to darīt.” Par šādu izteikumu ir grūti nesmīnēt, taču pašreizējos apstākļos jāsaka godīgi — ir bezjēdzīgi gaidīt drosmīgāku un skaidrāku atbildi. Jo tāda ir mūsu pašreizējā valsts prezidenta ievēlēšanas kārtība, tāda ir mūsu prezidenta vēlēšanas tradīcija, un tādu piesardzību veicina mūsu attieksme pret zaudētājiem un drosmīgajiem.
2023. gada 14. martā interneta resursā www.makroekonomika.lv tika publicēts 
Grieķija ar NATO atbalstu pašlaik bruņojas, lai varētu aizstāvēties pret iespējamo Turcijas agresiju, bet, lūk, paradokss, arī Turcija ir NATO, līdz ar to arī Turcija rīkojas ar NATO svētību un nebūtu pārsteigts, ka arī ar atbalstu. Visai interesanti, kuras NATO valsts karodziņu Latvijā liks piekārt pie prievītēm šāda visai neizbēgama konflikta gadījumā?
Trīs lietas kultūras skapītī stāv - porcelāns, skandāli un Nacionālā apvienība (NA)… Tādi ir mani iespaidi par pēdējo laiku spilgtākajiem notikumiem kultūras nozarē, kuras politisko vadību NA īsteno jau kādus 12 gadus.
1. Es atzīstu daudzskaitļa pirmo personu mēs, kurā ietilpst visi Latvijas kā suverēnas valsts idejai lojāli Latvijas iedzīvotāji. Es atzīstu visu citu nāciju mēs.
Rit otrais gads kopš Krievijas uzsāktā trīsdienu zibenskara Ukrainā. Pa šo laiku Ukrainas armija papūlējusies demilitarizēt Krievijas bruņotos spēkus par vairāk nekā 20 tūkstošiem militārās tehnikas vienību un vismaz 155 tūkstošiem kritušo iebrucēju. Šie zaudējumi jau ir desmit reizes lielāki nekā PSRS desmit gadu garajā Afganistānas karā.
Nesen medijiem tika ziņots, ka Finanšu izlūkošanas dienests pērn ir saņēmis ziņojumus par vairākiem tūkstošiem aizdomīgu darījumu.
Likumus Latvijā līdzīgi kā citur teorētiski ražo Saeima - mūsu gadījumā 100 deputāti, lai gan faktiski tos nosaka koalīcijas komanda, kuru vieno koalīcijas līgums – deputātu vairākums kas par likumu solidāru apstiprināšanu iepriekš vienojies. Tomēr kas notiktu, ja opozīcija (mazākums) arī vienotos, ka nepieņemamu likumu balsojuma gadījumā viņi vienkārši pamestu zāli un dotos mājās?
Tik daudzi atviegloti uzelpoja, uzzinot, ka pašreizējam Rīgas mēram, stabiņu apmātajam Staķim uz brīdi esot pārgājusi maniakālā kāre uzbrukt pieminekļiem. Uzbrukt mūsu vēsturei un kultūrai. Pār viņu uz brīdi nolaidusies atklāsme, ka Rīgā esot daudz nopietnākas problēmas nekā pieminekļu jaukšana. Protams, ka ir ļoti nopietnas problēmas! Bet patiesībā sašutums sabiedrībā par draudiem pieminekļiem bija tik liels, ka Rīgas mērs kļuva piekāpīgāks.
