Prokuratūra sākusi pārbaudi par šokējošajā VID izmeklētājas intervijā atspoguļoto
Rolands Pētersons, Neatkarīgā21.02.2023.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Ģenerālprokuratūra ir sākusi pārbaudi par atstādinātās Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Nodokļu un muitas policijas pārvaldes Finanšu noziegumu izmeklēšanas daļas darbinieces Initas Lūres intervijā laikrakstā “Diena” pausto informāciju.
“Neatkarīgo” par to vakar informēja Ģenerālprokuratūras preses sekretāre Aiga Eiduka. “Neatkarīgā” prokuratūrai cita starpā uzdeva jautājumu, vai tad, ja Initas Lūres teiktais par spiedienu uz izmeklētājiem no VID augstāko amatpersonu, tajā skaitā direktores Ievas Jaunzemes, puses “atrast jebko” par konkrētām personām un viņu radiniekiem ir patiess, tas varētu būt uzskatāms par likumā paredzētu gadījumu, kurā prokuratūrai pašai jāreaģē uz likuma pārkāpumu.
Savukārt tagadējā iekšlietu ministra, bijušā Saeimas Nacionālās drošības komisijas priekšsēdētāja Māra Kučinska (“Apvienotais saraksts”) preses pārstāvis Andrejs Vaivars komentāru par VID notiekošo izteica ļoti lakoniski: “Jautājums nav ministra kompetencē.”
Objektīvi tas gan nav īsti pamatoti, jo, kā zināms, iekšlietu ministra padotībā ir Valsts drošības dienests, starp kura kompetencēm ir arī, piemēram, valsts ekonomiskā drošība. Ja VID vadību faktiski ir pārņēmis noziedzīgs grupējums, kā tas izriet no I. Lūres teiktā, tad ir grūti atrast būtiskāku problēmu valsts ekonomiskajai drošībai.
Kopumā vismaz valdības partiju politiķu aprindās vakar bija vērojama tendence izvairīties no sarunas par VID notiekošo ar mājienu - “lai finanšu ministrs Arvils Ašeradens un tiesībsargājošās institūcijas ar to tiek galā”, lai gan, ja I. Lūres teiktais atbilst patiesībai, situācija VID ir galēji katastrofāla. Finanšu ministra kā VID galvenā “uzrauga” viedokli “Neatkarīgā” līdz vakardienas vakaram tā arī nesaņēma.
Jāatzīst, ka A. Ašeradens ir nonācis politiskās sprukās, jo pat viņa partijas “Jaunā Vienotība” Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Ainars Latkovskis iepriekš atzina, ka tad, ja nelikumības VID atkārtosies, “tas būs pēdējais piliens, lai partija prasītu no finanšu ministra atbildīgu lēmumu”. Proti, lēmumu par I. Jaunzemes atlaišanu.
Laikraksta “Diena” 17. februāra numurā publicēta Guntara Gūtes intervija ar nosaukumu “Kas un kā “pasūtīja” Lato Lapsu un Jurģi Liepnieku”. Sarunā ar Guntaru Gūti VID izmeklētāja I. Lūre norāda: “Man tika pateikts, ka man ir jāatrod jebkas uz šīm personām vai šo personu radiniekiem.” Te gan jāpiebilst, ka pati I. Lūre pērn četrus mēnešus pavadīja apcietinājumā, saskaņā ar oficiālo, medijiem noplūdināto versiju - tiekot turēta aizdomās kā dalībniece noziedzīgā grupā, kura centusies izspiest kukuli no meža nozares miljonāra Andra Ramoliņa.
Jebkurā gadījumā, neatkarīgi no tā, vai I. Lūres stāsts ir pilnīgi, daļēji vai kaut nedaudz patiess, skandāli VID šķiet jau sasnieguši to robežu, kad jāvaicā pēc pilnīgas dienesta revīzijas un restrukturizācijas.
Red.piez. Jāpiebilst, ka arī Ģenerālprokuratūras objektivitāte un ieinteresētība šīs lietas izmeklēšanā ir apšaubāma. "Dienas" intervijā ir arī šāds fragments:
- Parasti šādas darbības nenotiek bez prokuratūras līdzdalības. Vai šajā situācijā, kad bija runa par šādu pasūtījumu, neko aizdomīgu nesaskatīja prokuratūra?
- Dažas dienas pirms kratīšanām es kopā ar savu vadību un VID ģenerāldirektori Ievu Jaunzemi braucām uz Ģenerālprokuratūru, kur ģenerālprokurors Juris Stukāns tika informēts par plānotajām aktīvām darbībām.
Seko mums 
Saeima Baibu Braži ārlietu ministres amatā apstiprināja 2024. gada 19. aprīlī. Visu ministres darba vizīšu un tikšanos fokusā ir bijis atbalsts Ukrainai, Latvijas drošība un ekonomiskā izaugsme, un Latvijas cilvēki, viņu drošība un labklājība.
Daži mēļo, ka krievija esot piedāvājusi Trampam šādu gājienu: atbloķēt iesaldēto krievu naudu un par to iepirkt krievijai ASV lidmašīnas. Pagaidām civilās.
Publiskajā telpā ik pa laikam uzvirmo kārtējie apgalvojumi par to, cik daudz kas Latvijas veselības aprūpes sistēmā nenotiek, cik daudz tiek kavēts, cik dārgi viss izmaksā. Taču daudz mazāk tiek runāts par to, kas patiesi tiek darīts, kas ir paveikts, kāpēc izmaksas ir tādas, kādas tās ir, kādi faktori to ietekmē un cik būtiska ir lēmumu pieņemšana slimnīcas un sabiedrības labā.
Kad Ogres deputāte, kura ir pazīstama vairāk ar vājību uz stiprajiem dzērieniem nekā ar konkrētiem darbiem, pēkšņi sāk uztraukties par droniem, pagrabiem un plūdiem, cilvēkiem ir pilnīgas tiesības uzdot vienu vienkāršu jautājumu: kur Tu biji visu šo laiku?
Birokrātijas mazināšana ir viena no valdības prioritātēm, kas tika definētas šī gada sākumā, izveidota arī birokrātijas mazināšanas rīcības grupa. Kamēr gari un plaši diskutējam par nepieciešamību samazināt birokrātiju, ik dienas tā izmaksā noteiktu summu no mūsu, nodokļu maksātāju, līdzekļiem. Turklāt birokrātija patērē ne tikai mūsu naudu, bet arī laiku, taču laiks, kā zināms, arī ir nauda. Diemžēl no birokrātijas šobrīd nav pasargāta neviena nozare, tostarp, arī izglītība.
Ir kāds parasts žurnālistu – politiķu dialogs, kurš visbiežāk atkārtojas medijos pirms parlamenta vai pašvaldību vēlēšanām. Uz žurnālistu jautājumu par kāda apsūdzībā iesaistītā kandidāta iespējamo likuma pārkāpumu saņemts gandrīz automātisks partijas biedra vai sabiedrotā enerģisks atbildes atteikums, šoreiz kā vairogu priekšā liekot nevis parasto "nav komentāru", bet daudz iespaidīgāku nevainīguma prezumpcijas argumentu.
Starptautiskās attiecības kļūst arvien samezglotākas un nervozākas. Taču vismaz mums, Latvijai un Baltijas valstīm, tajās ir iespējams izdzīvot pavisam vienkāršā, jau senāk lietotā un pietiekami efektīvā uzvedības modelī.
2. aprīlī raidījumā "Kas notiek Latvijā?" tika apspriests jautājums par trešo valstu pilsoņu klātbūtni Latvijas augstskolās un darba tirgū. Kā Informācijas sistēmu menedžmenta augstskola (ISMA) vēlamies reaģēt uz raidījumā izskanējušajiem apgalvojumiem, kas bieži vien balstījās uz vispārinājumiem, kuri, manipulējot ar nepilnīgiem vai kontekstā neizvērtētiem datiem, var radīt sabiedrībā maldīgu priekšstatu par Latvijas augstākās izglītības eksporta nozīmi un potenciālu, tostarp tieši par ISMA darbu.
Šogad tikai 3., 6. un 9. klasēs vēl varēja īstenot mazākumtautību programmas. Izglītības kvalitātes valsts dienests (IKVD) mācību gada sešos mēnešos izvērtēja 72 izglītības iestādes, tostarp Ludzas novadā, un tikai trijās konstatēti atkārtoti būtiski trūkumi, bet 14 skolas nonākušas vērtētāju redzeslokā, jo to 9. klašu absolventiem, turpinot mācības profesionālajās skolās, radās problēmas nepietiekamo latviešu valodas zināšanu dēļ. Par šo un citām aktualitātēm lasiet šodienas laikrakstā.
