Prokuratūra: tas, ka tiesa prokurori atzīst par nekompetentu, vēl neko nenozīmē: galvenais, lai nav nolaidības vai tīša likumpārkāpuma
PIETIEK19.02.2017.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Tas, ka tiesa prokurori un viņas rīcību konkrēta kriminālprocesa ietvaros ir atzinusi par faktiski nekompetentu vai neobjektīvu, vēl neko nenozīmē, turklāt galvenais, lai prokurore tīši nepārkāptu likumu vai nebūtu nolaidīga, - šādu oficiālu Rīgas tiesas apgabala prokuratūras skaidrojumu Pietiek ir saņēmis saistībā ar Rīgas Vidzemes priekšpilsētas tiesas lēmumu, ar kuru noraidīts prokurores Līgas Ozoliņas (iepriekš Sudakovas) ierosinājums vienkārši tāpat, bez tiesas sprieduma atdot strīdīgo Vecrīgas viesnīcu vienai no strīdā iesaistītajām pusēm.
Pietiek jau iepriekš aprakstījis, kā prokurore Ozoliņa (attēlā) Rīgas Vidzemes priekšpilsētas tiesai bija ieteikusi strīdīgo viesnīcu Rīgā, Kaļķu ielā 3 atdot nevis kādai "nepiederošai" personai, bet gan sava vīra kompanjonu nozīmīgam klientam.
Taču, kā rāda tiesas lēmums, kas datēts ar pagājušā gada 12. decembri un ko Pietiek jau ir publiskojis, tā prokurores ierosinājumu bija uzskatījusi par nepamatotu un līdz ar to noraidījusi.
Turklāt tiesas lēmums vairākās sadaļās bija atklāti neglaimojošs prokuratūras pārstāvei un pat atklāti norādīja uz prokurores Ozoliņas nekompetenci vai neobjektivitāti.
Tiesas ieskatā prokurore Ozoliņa bija „formāli norādījusi uz noziedzīgā nodarījuma raksturu un noziedzīga nodarījuma izdarīšanas apstākļiem, nemotivējot, kāds tad ir šis raksturs un izdarīšanas apstākļi un kāpēc tieši šajā lietā tie liedz lietu nodot tiesai saprātīgā termiņā”.
Vidzemes priekšpilsētas tiesa lēmumā arī bija minējusi, ka prokurorei, „lai izdalītu procesu par noziedzīgi iegūtu mantu, savs lēmums ir jāmotivē ar konkrētiem apstākļiem, kas pierāda, ka valstu starptautiskā sadarbība kavē lietas nodošanu tiesai saprātīgā termiņā”, bet tas nav izdarīts.
Tāpat tiesa bija secinājusi, ka „procesa virzītāja lēmumā, motivējot, kāpēc tiek izdalīts process par noziedzīgi iegūtu mantu, nepamatoti atsaucas uz Kriminālprocesā likuma 389.pantu, ka jāievēro personu tiesību ierobežošanas termiņš pirmstiesas procesā uz arestēto mantu”.
Savukārt attiecībā uz lēmumā norādīto prokurores Ozoliņas apgalvojumu attiecībā uz uzņēmumu kapitāldaļu izkrāpšanu tiesa bija kritiski secinājusi, ka „šāds apgalvojums ir tikai un vienīgi procesa virzītājas pieņēmums”.
Nu Pietiek ir saņēmis oficiālu Rīgas tiesas apgabala prokuratūras skaidrojumu, kurā būtībā norādīts – tas, ka tiesa norāda uz prokurores nekompetenci, neko nenozīmē, jo prokurore attiecīgo tiesas lēmumu ir noprotestējusi, turklāt prokurore neesot rīkojusies ne tīši nelikumīgi, ne nolaidīgi. Publicējam šo prokuratūras skaidrojumu pilnībā:
„Kriminālprocesa likuma 355.panta pirmā daļa nosaka, ka manta ir atzīstama par noziedzīgi iegūtu, ja personas īpašumā vai valdījumā tā tieši vai netieši nonākusi noziedzīga nodarījuma rezultātā.
Savukārt Kriminālprocesa likuma 356.panta otrās daļas 1.punkts paredz, ka pirmstiesas kriminālprocesa laikā mantu par noziedzīgi iegūtu var atzīt ar rajona (pilsētas) tiesas lēmumu šā likuma 59.nodaļā noteiktajā kārtībā, ja procesa virzītājam ir pietiekami pierādījumi, kas nerada šaubas par mantas noziedzīgo izcelsmi vai mantas saistību ar noziedzīgu nodarījumu.
Kriminālprocesa likuma 626.pants nosaka, ka procesa virzītājam ir tiesības pirmstiesas kriminālprocesā radušos mantisko jautājumu savlaicīgas atrisināšanas un procesa ekonomijas interesēs izdalīt no krimināllietas materiālus par noziedzīgi iegūtu mantu un uzsākt procesu, ja pierādījumu kopums dod pamatu uzskatīt, ka mantai, kura izņemta vai kurai uzlikts arests, ir noziedzīga izcelsme vai saistība ar noziedzīgu nodarījumu un objektīvu iemeslu dēļ krimināllietas nodošana tiesai tuvākajā laikā (saprātīgā laika periodā) nav iespējama vai tas var radīt būtiskus neattaisnotus izdevumus.
Konstatējot minēto tiesību normu atbilstību kriminālprocesā Nr. 11518005713 noskaidrotajiem apstākļiem, prokurore L.Sudakova 2016.gada 21.janvārī, izdalot no krimināllietas Nr. 11518005713 materiālus, uzsāka procesu par noziedzīgi iegūtu mantu, kas nodots izlemšanai Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesai ar lūgumu arestēto mantu - nekustamo īpašumu Rīgā, Kaļķu ielā 3A un SIA “Garden Palace” kapitāldaļas - atzīt par noziedzīgi iegūtu mantu un atdot pēc piederības īpašniekam Uzbekistānas Republikas pilsonim Elioram Junusovam.
Ar 2016.gada 12.decembra Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas lēmumu process par noziedzīgi iegūtu mantu, kas izdalīts no krimināllietas Nr. 11518005713, tika izbeigts.
2017.gada 2.janvārī prokurore L.Ozoliņa (uzvārds pirms tā maiņas - Sudakova) iesniedza protestu par Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas 2016.gada 12.decembra lēmumu, ar kuru izbeigts process par noziedzīgi iegūtu mantu. Tādējādi minētais tiesas lēmums nav stājies likumīgā spēkā.
Informēju, ka prokurores L.Ozoliņas procesuālais lēmums, uzsākot procesu par noziedzīgi iegūtu mantu un nododot to izlemšanai Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesai, atbilst Kriminālprocesa likuma prasībām, līdz ar to atzīstams par likumīgu.
Bez tam saskaņā ar Prokuratūras likuma 5.panta pirmo daļu prokurors lēmumus pieņem patstāvīgi un vienpersoniski, pamatojoties uz savu pārliecību un likumiem. Prokurore L.Ozoliņa, izvērtējot kriminālprocesa Nr. 11518005713 materiālus, atzina šāda lēmuma pieņemšanu par lietderīgu un pamatotu, un rīkojās likumā noteiktajā kārtībā.
Prokuratūras likuma 43.panta otrā daļa nosaka, ka procesuālo lēmumu atcelšana vai attaisnojoša sprieduma taisīšana pati par sevi nevar būt par pamatu prokurora disciplinārajai atbildībai, ja vien prokurors nav pieļāvis tīšu likuma pārkāpumu vai nolaidību, kura izraisījusi būtiskas sekas. Prokurores L.Ozoliņas rīcībā nedz tīšs likuma pārkāpums, nedz nolaidība nav konstatēta.
Tāpat informēju, ka spēkā ir stājies Rīgas tiesas apgabala prokuratūras virsprokurora 2016.gada 11.februāra lēmums par atteikšanos noraidīt prokuroru - procesa virzītāju. Šis lēmums tika pieņemts, izskatot apsūdzētās personas aizstāvja noraidījuma pieteikumu procesa virzītājai prokurorei L.Sudakovai, ko pieteicējs cita starpā pamatoja ar prokurores laulātā koleģiālajām attiecībām ar Rīgas pastāvīgās šķīrējtiesas šķīrējtiesnešiem, kā arī ar pieteicēja ieskatā pretlikumīgo prokurores 2016.gada 21.janvārī pieņemto lēmumu par procesa uzsākšanu par noziedzīgi iegūtu mantu un materiālu par noziedzīgi iegūtu mantu nodošanu izlemšanai tiesai.
Šai atbildei ir informatīvs raksturs.”
Seko mums 
Medijos ir izskanējuši nopietni, pirmšķietami ticami, publiski apgalvojumi par LU Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultātes (LU FMOF) pasniedzēja Dmitrija Bočarova nepieņemamām darbībām un seksuālu uzmākšanos attiecībās ar sievietēm, tai skaitā ar nepilngadīgu personu un LU studenti.
Rietumeiropa un arvien vairāk arī Centrāleiropa lielākoties joprojām ir Amerikas protektorāts, un šīs valstis atgādina senos vasaļus, tāpēc pats tuvākais amerikāņu uzdevums ir nodrošināt, lai neviena valsts vai valstu kombinācija neiegūtu spēju izraidīt ASV no Eirāzijas vai pat būtiski samazināt tās izšķirošo šķīrējtiesas lomu.
Jautājums par tuvāko drošo vietu militāra apdraudējuma gadījumā joprojām nav atbildēts kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā 2022. gada 24. februārī. Kad varēs atbildēt uz šo vienkāršo iedzīvotāja jautājumu, kas ir paveikts līdz šim un kas vēl ir darāms? Šis būs ieskats Rīgas līdz šim paveiktajā.
“Atceros tos jocīgos laikus, kad amatpersonas atkāpās sīkumu dēļ. (..) Veselības ministrs Guntis Belēvičs atkāpās tāpēc, ka tika pieķerts ārpusrindas apkalpošanā Onkoloģijas centrā,” piektdien rakstīju savā “Dienas citātā”. Guntis Belēvičs sarunā ar “Neatkarīgo” papildināja redzējumu uz senajiem 2016. gada notikumiem, kuru morālais aspekts šodien kļūst arvien aktuālāks.
Tā sauktais finanšu sistēmas kapitālais remonts joprojām raisa diskusijas kā Latvijā, tā citās valstīs, kurās tas notika, un tiek meklētas atbildes uz jautājumiem, vai reizēm cēlu mērķu vārdā nav maksāta pārāk dārga cena, bremzēta ekonomikas attīstība, upurēti veiksmīgi strādājoši uzņēmumi, vai nav cietuši cilvēki, kas neko neatļautu nedarīja. Un vai nav bijis arī tā, ka ar "kapitālā remonta" lozungu tika mēģināts sasniegt pavisam citus mērķus, kā arī norakstīt klaju amatpersonu nekompetenci?
Grūti izvērtēt, vai ārlietu ministra Krišjāņa Kariņa (Jaunā vienotība – JV) “skaidrojumi” par viņa lidināšanos ar privātiem lidaparātiem ir nekaunības, augstprātības, melīguma vai prastas muļķības radīti. Varbūt tur ir viss kopā. Taču simptomātiski ir tas, ka iezīmējas plaisa starp JV līdera un valsts prezidenta pozīcijām.
Diskusijās par Stambulas konvenciju (jeb Eiropas Padomes Konvencija par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu) pazūd būtisks jautājums – kāpēc vispār ir domātas konvencijas, kāda ir to nozīme un kāpēc valstis tām pievienojas? Šajā rakstā pievērsīšos potenciālajiem ieguvumiem no konvencijas, kā arī pretestības iemesliem.
“Biju pārliecināts, ka mūsu ceļi nekad nekrustosies. Bet, re, valsts svētki ir tas, kas tomēr vieno, kaut arī mūsu politiskie uzskati ir pilnīgi pretēji,” saldi smaidot, vienā no 18. novembra pasākumiem mani uzrunāja kāds augsts ierēdnis. Vienojošais elements gan bija tikai reālā, “taustāmā” telpa, kurā atradāmies, bet politiskajā, sociālajā telpā mūs šķīra bezdibenis. Un joprojām šķir. Tas paliek arvien dziļāks un platāks. Ne jau tikai starp mani un konkrēto ierēdni, bet starp tautu un ierēdniecisko valsts aparātu.
Uzskatu, ka par mana tēva Andra Ļubkas (attēlā) slepkavību aizdomās turētās personas un to tuvinieki šobrīd apzināti apmelo manu tēvu nacionālā naida kurināšanā, lai tādējādi novērstu uzmanību no patiesajiem slepkavības iemesliem. Kā arī, apzināti publiski nomelnojot manu tēvu, notiek klajš mēģinājums ietekmēt tiesībsargājošās institūcijas un pat tiesu.
