Prokuratūra un Jelgavas novada bāriņtiesa pieprasa izjaukt ģimeni - vai tiešām bērna interesēs?

2024.gadā Ģenerālprokuratūra prokurora Laura Guļāna personā un Jelgavas novada bāriņtiesa priekšsēdētājas Solveigas Alksnes personā iesniedza pieteikumu Administratīvajā rajona tiesā, lūdzot tai atcelt citas bāriņtiesas lēmumu.

Ar šo lēmumu noteikts, ka konkrēta bērna adopcija kādā ģimenē (sauksim viņus par Kalniņiem) ir bērna interesēs, un attiecīgi pagarināts bērna pirmsadopcijas aprūpes termiņš līdz adopcijas apstiprināšanai tiesā.

Gan prokurors Lauris Guļāns, gan Jelgavas novada bāriņtiesas priekšsēdētāja Solveiga Alksne apgalvo, ka rīkojas tieši un tikai bērna interesēs. Taču lietas materiāli un pārsūdzībai izmantotie argumenti liecina par pilnīgi pretējo.

Svarīgi piebilst, ka prokurors Lauris Guļāns un Jelgavas novada bāriņtiesas priekšsēdētāja Solveiga Alksne ir vienīgie, kas apgalvo, ka meitenītes adopcija Kalniņu ģimenē nav bērna interesēs, un arī vienīgie, kas bērnu nekad nav redzējuši ‒ ne vienu pašu, ne kopā ar Kalniņiem.

Turpretī visi speciālisti (psihologi, pedagogi, sociālie darbinieki, Ropažu novada bāriņtiesas locekļi, ārsti, Theraplay speciālisti), kuri redzējuši meitenīti kopā ar Kalniņiem, vienprātīgi pauž viedokli, ka meitenītes adopcija Kalniņu ģimenē ir viņas interesēs.

Laura Guļāna un Solveigas Alksnes argumenti, kāpēc, viņuprāt, nepieciešams nepieļaut bērna adopciju un līdz ar to atņemt bērnam faktiski jau izveidojošos ģimeni, ir šādi: Kalniņi esot par vecu, Kalniņi esot nonāvējuši kaimiņu (sauksim viņus par Ļudojediem) suni, pret Kalniņiem ir uzsākts kriminālprocess par Ļudojedu vajāšanu. Turpmāk ‒ īsumā par šo argumentu pamatotību ‒ atbilstību tiesību normām un pierādījumiem lietā.

Par vecumu.

Likumdevējs nav noteicis adoptētāja maksimālo vecumu. Tātad, paužot argumentu, ka Kalniņi ir pārāk veci, lai adoptētu konkrēto bērnu, Jelgavas novada bāriņtiesas priekšsēdētāja Solveiga Alksne un prokurors Lauris Guļāns Kalniņus klaji un rupji diskriminē pēc vecuma pazīmes un pārkāpj Satversmes 91.pantu un Eiropas Cilvēktiesību konvencijas 14.pantu kopsakarā ar 8.pantu. Tiesiskā valstī tiesisko kārtību noteic tauta un tās pilnvarojuma robežās un uzdevumā arī likumdevējs, nevis tiesību piemērotājs.

Latvijas Republikas tiesībsargs ierosināja pārbaudes lietu Nr.2025-05-26AC pēc Kalniņu iesnieguma par iespējamu diskrimināciju vecuma dēļ adopcijas procesā, kurā Jelgavas novada bāriņtiesa un Latvijas Republikas prokuratūra pauž viedokli, ka Kalniņi ir pārāk veci bērna adopcijai. Atzinumā pārbaudes lietā Nr.2025-05-26AC tiesībsargs secina: «[..] Institūcijas nav pamatojušas vecuma minēšanu to dokumentos adopcijas lietā. Līdz ar to tiesībsargs konstatē diskriminācijas aizlieguma pārkāpumu vecuma dēļ – attiecībā uz vienu konkrētu argumentu Institūciju dokumentos, saistībā ar Iesniedzēju vecumu.»

Par suņa nonāvēšanu.

Prokurors Lauris Guļāns pieteikumu tiesai, kurā lūdz tiesu atņemt bērnam jau faktiski izveidojušos ģimeni, atļaujas pamatot ar to, ka Kalniņi ir nonāvējuši Ļudojedu suni, jo Ļudojedi ir 100% pārliecināti, ka to izdarīja Kalniņi. Jelgavas novada bāriņtiesa šim argumentam pievienojas.

Neviens pierādījums faktam, ka Kalniņi ir izdarījuši šādu noziegumu, nevienā lietā nav iesniegts. Tieši otrādi ‒ administratīvajā lietā ir ziņas, ka kriminālprocess par suņa iespējamu noindēšanu ir izbeigts, nekonstatējot vainīgo personu. Turklāt šajā kriminālprocesā Kalniņi nekad nav bijuši personas, kurām ir tiesības uz aizstāvību (respektīvi, kriminālprocess par suņa iespējamu nonāvēšanu nekad nav bijis uzsākts pret Kalniņiem).

Pārfrāzējot vienkāršiem vārdiem, Ģenerālprokuratūras prokurors Lauris Guļāns saka: nav svarīgi, kas ir vai nav bijis konstatēts saistībā ar suņa nāvi ierosinātajā kriminālprocesā, ja suņa saimnieki uzskata, ka suni nonāvēja Kalniņi, tad pret viņiem nepieciešams izturēties tā, it kā viņi būtu vainīgi šajā noziegumā. Prokurora Guļāna ieskatā, kaut arī kriminālprocesa ietvaros Kalniņu vainu neizdevās pierādīt, viņi tik un tā ir vainīgi un ir jāsoda administratīvā procesa ietvaros, liedzot viņiem adoptēt bērnu.

Paužot nepatiesus apgalvojumus (izplatot nepatiesas ziņas), ka Kalniņi izdarījuši noziedzīgu nodarījumu, Jelgavas novada bāriņtiesa un prokuratūra pārkāpj nevainīguma prezumpciju, ceļ Kalniņiem neslavu un aizskar viņu godu un cieņu, tādējādi pārkāpjot attiecīgi Satversmes 92. un 96.pantu un Eiropas Cilvēktiesību konvencijas 6. un 8.pantu. Šādu ziņu paušana judikatūrā, tostarp Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta Civillietu departamenta nolēmumos, jau vairākkārt konsekventi atzīta par cilvēka godu un cieņu aizskarošu. Par šādiem un pat daudz pieticīgākiem apvainojumiem cilvēki ir krimināli sodīti par neslavas celšanu.

Latvijas Republikas tiesībsargs atbildē uz Kalniņu iesniegumu prokurora Laura Guļāna apgalvojumus kvalificē kā nepatiesas informācijas sniegšanu un secina: «Līdz ar to situācijā, kad kāds no procesa dalībniekiem savas tiesības izmanto negodprātīgi un sniedz nepatiesu informāciju (tostarp izsaka nepamatotus apgalvojumus par personu vainojamību noziedzīga nodarījuma izdarīšanā), tiesai pašai ir jānoskaidro objektīvā patiesība, un šādi nepamatoti apgalvojumi nevar radīt tiesiskas sekas attiecībā uz tiesvedības iznākumu.» Tiesa arī ir attiecīgi rīkojusies.

Kalniņi (un ne tikai viņi) savukārt ir 100% pārliecināti, ka suņa saimnieki Ļudojedi savu suni ir nonāvējuši paši, lai varētu tajā vainot Kalniņus, pamatojoties uz faktu, ka viņi izteikuši iebildumus pret suņa atrašanos viņu īpašumā un ārpus saimnieku teritorijas kopā ar tikai 9 gadus vecu zēnu, kurš nevar savaldīt 40 kg smagu suni. Nav ne mazāko šaubu: personas, kas, lai tikai ieriebtu Kalniņiem, ir gatavas izpostīt maza bērniņa dzīvi, ir spējīgas nogalināt suni, ja ir cerība, ka vainu par nodarīto izdosies uzvelt Kalniņiem.

Par vajāšanu.

Nevienā lietā, tostarp krimināllietā, nav neviena pierādījuma, ka Kalniņi kādu būtu vajājuši. Krimināllieta safabricēta, pamatojoties uz Ļudojedu melīgajām liecībām (par to arī garāmejot pieminēts Administratīvās rajona tiesas spriedumā, kas publicēts pie šā raksta). Apsūdzības uzrādīšana nav vainas pierādīšana saskaņā ar likumu, kā to prasa Satversmes 92.pants un Eiropas Cilvēktiesību konvencijas 6.pants. Tātad, paužot nepatiesus apgalvojumus (izplatot nepatiesas ziņas), ka Kalniņi izdarījuši noziedzīgu nodarījumu, Jelgavas novada bāriņtiesa un prokuratūra pārkāpj nevainīguma prezumpciju, ceļ Kalniņiem neslavu un aizskar viņu godu un cieņu, tādējādi pārkāpjot attiecīgi Satversmes 92. un 96.pantu un Eiropas Cilvēktiesību konvencijas 6. un 8.pantu.

Svarīgi piebilst, ka pret Ļudojediem ir uzsākts kriminālprocess par Kalniņu vajāšanu. Tiklīdz tas būs iespējams, par abiem kriminālprocesiem tiks publicēti atsevišķi stāsti.

Saprotam, ka lielai daļai sabiedrības stāsts šķitīs neticams, tādēļ pielikumā ir pievienots anonimizēts Administratīvās rajona tiesas spriedums. Tajā tiesa (nevis kāda ieinteresēta persona) izvērsti apraksta faktiskos apstākļus un, pamatojoties uz tiesību normām, veic to juridisku analīzi. Izlasījis spriedumu, katrs pats var izdarīt secinājumus par to, vai prokurors Lauris Guļāns un Jelgavas novada bāriņtiesas priekšsēdētāja Solveiga Alksne rīkojas bērna interesēs vai tomēr ne.

Domāšanas procesa veicināšanai jāmin turpmākais. Latvijas iedzīvotāji bieži tiek informēti par ļoti smagiem bērnu tiesību pārkāpumiem. Lūk, tikai daži piemēri: https://www.la.lv/video-

plikam-kajinam-un-gauzi-raudot-likumsargi-palidz-atgriezties-majas-mazam-puisitim-kurs- nakts-vidu-viens-izgajis-uz-ielas;     https://www.la.lv/video-tu-esi-idiots-slims-tu-esi-publice-

briesmigu-video-kur-ebelmuizas-pamatskolas-skolotaja-kliedz-uz-nedzirdigu-bernu;

https://x.com/EdijsKlaisis/status/1883786739673604141. Vai tur tuvumā kāds guļāns ir manīts? Vai kāds guļāns ir iestājies par kaut viena patiešām smagi cietuša bērniņa tiesībām un interesēm? Tad kāpēc viņš tik agresīvi un neatlaidīgi cīnās, lai izjauktu šo adopcijas procesu?

Citus adoptētājus, kuri vēl nav tikuši pie bērniņa, aicinām padomāt, vai esat gatavi iet cauri kaut kam tādam. Respektīvi, daudzu mēnešu garumā gaidīt, vai jums atņems vai neatņems bērniņu, ko sen jau esat iemīļojuši kā savējo. Par daudzajām sadzīviskajām problēmām te pat nerakstīsim. Nemieriniet sevi, ka ar jums tā nebūs. Ja tas var notikt ar vienu ģimeni, tas var notikt arī ar jebkuru citu.

Publicēsim arī apelācijas sūdzības, ja tādas tiks iesniegtas administratīvajā lietā.

Tiklīdz būs iespējams, Pietiek lasītāji tiks iepazīstināti ar visu šā adopcijas procesa gaitu, atklāti minot visu to personu vārdus, kuri mēģināja to apturēt un kavēt. Pastāstīsim arī par personas datu prettiesisku izplatīšanu un prokuratūras savdabīgo rīcību saistībā ar to. Ņemiet vērā, ka bāriņtiesu rīcībā ir ļoti privāta informācija ne tikai par adoptētājiem un adoptējamiem bērniem, bet arī par ļoti daudzām ģimenēm, kam nācies risināt ar bērniem saistītus strīdus, jo tajos vienmēr iesaistās bāriņtiesa.

NORAKSTS

Lieta Nr.A[..]

Administratīvā rajona tiesa

Rīgas tiesu nams

SPRIEDUMS^[1]

Latvijas tautas vārdā

Rīgā 2025.gada [..]

Tiesa šādā sastāvā: tiesnese Aija Tauriņa,

piedaloties pieteicējas [Meitenītes] likumiskā pārstāvja Jelgavas novada bāriņtiesas pilnvarotajai pārstāvei Solveigai Alksnei, prokuroram Laurim Guļānam, kurš pieteikumu iesniedzis pieteicējas [Meitenītes] interesēs, atbildētājas Ropažu novada pašvaldības pusē pieaicinātās iestādes Ropažu novada bāriņtiesas pārstāvim [..] un pārstāvei [..], un trešajām personām [Līgai Kalniņai] un [Jānim Kalniņam],

slēgtā tiesas sēdē, izskatīja administratīvo lietu, kas ierosināta pēc [Meitenītes] likumiskās pārstāves Jelgavas novada bāriņtiesas un prokurora Laura Guļāna nepilngadīgās [Meitenītes] interesēs iesniegtā pieteikuma par Ropažu novada bāriņtiesas 2024.gada [..] lēmuma Nr.[..] atcelšanu.

Aprakstošā daļa

Ropažu novada bāriņtiesas 2024.gada [..] lēmumu Nr.[..] atzīts, ka bērna [Meitenītes] adopcija [Līgas Kalniņas] un [Jāņa Kalniņa] (turpmāk arī – trešās personas) ģimenē atbilst bērna interesēm un pagarināts bērna pirmsadopcijas aprūpes termiņš trešo personu ģimenē uz laiku līdz adopcijas apstiprināšanai tiesā.

Pārsūdzētais lēmums pamatots ar turpmāk minēto.

Trešās personas nodrošina un arī turpmāk spēs nodrošināt bērnam drošu, ģimenisku vidi, attīstību, izglītību, veselības aprūpi, pasargās un nodrošinās labus apstākļus bērna labklājībai, sagatavojot bērnu patstāvīgai dzīvei sabiedrībā, pēc iespējas respektējot bērna individualitāti un ievērojot bērna spējas un intereses.

Trešajām personām ir regulāri ienākumi, pietiekoši iztikas līdzekļi, labiekārtots mājoklis. Bērns ir nodrošināts ar nepieciešamajā mēbelēm, lietām, attīstošajām rotaļlietām, bērnu grāmatām. Dzīves vide, kur atrodas bērns, ir droša. Pēc bērna ņemšanas aprūpē trešās personas ir pievērsušas lielu vērtību bērna veselībai. Bērns vests pie speciālistiem un uz peldēšanas nodarbībām. Trešās personas ir izpildījušas visus ārsta noraidījumus bērna veselības aprūpē, veikuši nepieciešamās pārbaudes. Adoptētāji ir veicinājuši bērna attīstību, emocionālo un psiholoģisko labsajūtu. Bērnam nodrošināta labvēlīga ģimeniskā vide. Bērns droši staigā, mācās runāt, [..]. Trešās personas sadarbojas ar speciālistiem, lai labāk izprastu bērna vajadzības un saņemtu atbalstu, ja tas būs nepieciešams.

Ir pamats uzskatīt, ka starp trešajām personām un bērnu adopcijas rezultātā izveidosies patiesas vecāku un bērna attiecības. Bērns atrodas trešo personu aprūpē gandrīz sešus mēnešus. Pārbaudot dzīves apstākļus novērots, ka trešajām personām un bērnam izveidojušās savstarpēji drošas, emocionāli tuvas attiecības. Nevienam no lietas dalībniekiem nebija šaubu par trešo personu un bērna savstarpējo piesaisti.

Ņemot vērā bērna vecumu, bērna viedokli noskaidrot nav iespējams. No lietā esošajiem dzīves apstākļu pārbaudes aktiem, redzams, ka bērns ar savu attieksmi un izturēšanos pierāda, ka trešo personu klātbūtnē jūtas droši, brīvi, ir smaidīgs, draudzīgs, omulīgs.

Trešo personu lēmums par bērna adopiciju ir pieņemts pārdomāti, iepazīstoties ar bērnu, veidojot pakāpenisku emocionālu saskarsmi, izmantojot lielāko daļu no pirmsadopicijas aprūpei paredzēto laiku. Adopcijas motivācija ir rūpes par adoptējamo kā par savu bērnu, vēlme audzināt viņu ģimenē, sniedzot mīlestību, drošību un atbalstu.

Bāriņtiesas lēmums par trešo personu atzīšanu par adoptētājiem nav pārsūdzēts vai atcelts. Lai novērstu šaubas par trešo personu piemērotību adoptētāju statusam, ģimene ir vairākkārtīgi pētīta. Psiholoģiskās izpētes atzinumos un novērtējumos nav konstatētas personības iezīmes, kas liecinātu par vardarbību, vai citādi radītu riskus bērnam.

Nav tiesiska un juridiski objektīva pamata atteikt adopciju vadoties no adoptētāju vecuma, jo noteicošais ir adoptētāju spējas izaudzināt bērnu. Adoptētājiem nav tādu veselības problēmu, kas traucētu rūpēties par bērnu mazā vecumā. Adoptētāji ir pietiekoši aktīvi, par ko liecina viņu kopīgi ceļojumi ar bērnu, kā arī regulāri [..] nodarbību apmeklējumi, piedalīšanās radošajā nometnē.

Izvērtējot prokurora iesniegumu saistībā ar kriminālprocesu, kurš uzsākts pret trešajām personām, atzīstams, ka tā pamatā ir adoptētāju ieilgušais konflikts ar kaimiņiem. Saskaņā ar Civillikuma normām šķērslis adopcijai ir tiesas spriedums, kas apstiprina personas vainu kriminālpārkāpumā. Tikai tiesa var lemt par personu atzīšanu par vainīgiem un bāriņtiesas kompetencē nav pārliecināties vai prokurora iesniegumā minētie fakti ir patiesi.

Prokurora viedoklis par to, ka bāriņtiesas lēmums par bērna nodošanu pirmsadopicijas aprūpē nav likumīgs, jo balstās uz nederīgu psihologa atzinumu, nav pamatots, jo psihologa atzinums nav ne atcelts, ne atsaukts, ne apturēta psihologa darbība vai kā citādi liegta profesionālā sertifikācija, līdz ar to izdotais atzinums ir spēkā esošs. Turklāt, lai izlēgtu jebkādas šaubas, adoptētāji piekrita veikt atkārotu izpēti pie cita psihologa. Atkārtotas izpētes laikā psihologs secināja, ka abiem adoptētājiem piemīt atbilstošas spējas un prasmes, lai veiktu bērna ikdienas aizgādību atbilstoši vecumposmam, individuālajām īpatnībām un emocionālajām vajadzībām. Kopumā izpētes rezultāti atspoguļo, ka bērns identificē adoptētājus kā savus vecākus, ir izveidojusies emocionāli pozitīva un droša piesaiste.

No lietā esošajiem adoptētāju psiholoģiskās izpētes materiāliem nav redzams, ka adoptētājiem būtu vardarbīgas uzvedības pazīmes vai asociālas rakstura iezīmes, uz kurām lūdzis vērst uzmanību prokurors, norādot uz “piesardzības principa” piemērošanu. Piesardzības principu var piemērot tikai tad, ja pastāv potenciāls risks un to nevar izmantot patvaļīgu lēmumu attaisnošanai.

Nepiekrītot pārsūdzētajam lēmumam, prokurors un bērna likumiskā pārstāve Jelgavas novada bāriņtiesa vērsās Administratīvajā rajona tiesā ar pieteikumu par pārsūdzētā lēmuma atcelšanu.

Prokurors pieteikumā norāda turpmāk minēto.

Adopcijas lietā ir [Darjas Ļudojedas] un [Vasīlija Ļudojeda] sniegtās ziņas par trešo personu rīcību, kas nav savienojama ar adoptētāju statusu.

[Darja Ļudojeda] un [Vasīlijs Ļudojeds] ir norādījuši, ka kopš ievākšanās viņiem kaimiņos, trešo personu personu attieksme pret viņiem un viņu bērniem esot bijusi atklāti naidīga, agresīva, ar tieksmi uz nesaskaņu un konfliktu izraisīšanu, aizskarošu apgalvojumu paušanu, pastāvīgu ģimenes filmēšanu trešās personas izdarījušas emocionālu vardarbību pret viņu jaunāko dēlu, centušies apzināti izraisīt konfliktus ar bērniem, [..] nolūkā iebiedēt iesniedzējus un viņu bērnus, un tamlīdzīgi.

2024.gada [..] trešās personas sauktas pie kriminālatbildības. Trešajām personām tiek inkriminēts, ka viņi laika posmā no 2018.gada [..] līdz no līdz 2023.gada [..] izdarīja vajāšanu – vairākkārtēji, ilgstoši izsekoja, novēroja, izteica draudus un veica nevēlamu saziņu ar [Darju Ļudojedu] un [Vasīliju Ļudojedu], kā arī trīs viņu nepilngadīgajiem bērniem, cietušajiem bija pamats baidīties par savu un savu tuvinieku drošību (138 vajāšanas epizodes).

Personu sauc pie kriminālatbildība, ja izmeklēšanā savāktie pierādījumi norāda uz šīs personas vainu izmeklējamā noziedzīgajā nodarījumā un prokurors ir pārliecināts, ka pierādījumi to apstiprina. Šādos apstākļos ir secināms, ka augsta ticamība piemīt [Darjas Ļudojedas] un [Vasīlija Ļudojeda] adopcijas lietai pievienotajiem paskaidrojumiem attiecībā par trešo personu rīcību.

Saskaņā ar Civillikuma 163.pantā noteikto, par adoptētāju nedrīkst būt persona kura sodīta par noziedzīgiem nodarījumiem, kas saistīti ar vardarbību vai vardarbības piedraudējumu, — neatkarīgi no sodāmības dzēšanas vai noņemšanas.

Krimināllikuma 132.¹pantā paredzētais noziedzīgais nodarījums ir atzīstams par tādu, kas saistīts ar vardarbību un, stājoties spēkā notiesājošam spriedumam, ir absolūts adopciju nepieļaujošais apstāklis.

Satversmes tiesa, skatot lietu saistībā ar līdzīgu tiesisko regulējumu – Civillikuma 242.pantā ietverto aizliegumu par bērna aizbildņiem personām, kuras sodītas par noziedzīgiem nodarījumiem, kas saistīti ar vardarbību vai vardarbības piedraudējumu – ir norādījusi, ka noteiktā aizlieguma mērķis ir novērst bērna nonākšanu tādas personas aizbildnībā, kura izdarījusi vardarbīgu noziedzīgu nodarījumu, un tādējādi preventīvi pasargājot bērnu no vardarbības riska. Šī atziņa ir piemērojama arī šajā lietā.

Šādos apstākļos ir pamats uzskatīt, ka trešajām personām piemīt tādas personības iezīmes, kas nav savienojamas ar adoptētāju statusu un attiecīgi bērna aprūpe šajā ģimenē nav bērna interesēs.

Neskatoties uz to, ka Ropažu novada bāriņtiesai bija zināms kriminālprocesa uzsākšanas fakts, kā arī bāriņtiesas rīcībā bija [Darjas Ļudojedas] un [Vasīlija Ļudojeda] sniegtās ziņas par trešo personu antisociālu rīcību, bāriņtiesa šim apstāklim nav pievērsusi nekādu vērību. Tā vietā bāriņtiesa ir aprobežojusies ar formālu norādi, ka šādu faktu patiesuma pārbaude neesot bāriņtiesas kompetencē.

Nav strīds, ka, lai gan trešās personas sauktas pie kriminālatbildības un lieta nosūtīta uz tiesu iztiesāšanai, līdz galīgā tiesas nolēmuma spēkā stāšanās brīdim minētās personas atbilstoši nevainīguma prezumpcijai uzskatāmas par nevainīgām.

Tomēr apstāklis, ka kriminālprocesā nav stājies spēkā galīgais tiesas nolēmums, nedod pamatu iestādei administratīvajā procesā nevērtēt lietā esošos pierādījumus, kas liecina par adoptētāju vardarbību pret bērniem, kā arī asociālu uzvedību, pārkāpjot vispārpieņemtās sociālās normas, kā arī – vai šāda uzvedība ir savienojama ar adoptētāju statusu un attiecīgi vai adopcija ir bērna interesēs.

Vienlaikus ir konstatējama bāriņtiesas nekonsekvence vienu un to pašu faktu tiesiskajā novērtējumā. Proti, citā adopcijas lietā (lietas Nr.A[..]), Ropažu novada bāriņtiesa iepriekš norādīto kriminālprocesu uzskatījusi par tik būtisku apstākli, lai atliktu iesnieguma izskatīšanu trešo personu atzīšanai par adoptētājiem.

Konkrētās lietas apstākļos bāriņtiesā notiekošā administratīvā procesa mērķis ir izlemt jautājumu par adoptētāju piemērotību adopcijai, savukārt kriminālprocesa mērķis ir noteikt trešo personu kriminālatbildību. Tādējādi pierādījumu novērtējums adopcijas lietā nav atkarīgs no fakta, kad un vai kriminālprocesā apsūdzēto trešo personu vaina tiesā tiks atzīta par pierādītu.

Turklāt kriminālprocesā prioritāte ir apsūdzēto personu cilvēktiesību ievērošanai, pierādīšanas latiņa uzlikta ļoti augsta un visas saprātīgās šaubas tiek tulkotas par labu apsūdzētajiem. Savukārt, adopcijas procesā priekšroka ir dodama bērna vislabāko interešu prioritātes principam un piesardzības principam.

Atbilstoši piesardzības principam ir jāizvairās no tādas rīcības, par kuru pastāv pat līdz galam nepierādītas aizdomas un pastāv nepierādīts risks, ka rīcība var kaitēt. Ņemot vērā, ka lietā konstatējamas ziņas par adoptētāju vardarbību pret bērniem, asociālu rīcību, kas nav savienojama ar adoptētāju statusu, tad visas šaubas, ievērojot piesardzības principu, ir tulkojamas par labu bērna interešu aizsardzībai un bērna adopcija trešo personu ģimenē neatbilst bērna interesēm.

Adopcijas lietā esošajos [D.Ļudojedas] un [V.Ļudojeda] paskaidrojumos arī norādīts, ka ģimenei piederošais vācu aitu suns [Trepenšaizers], pret kuru jau no paša sākuma vērsusies [Līga Kalniņa] un lūgusi policijai konfiscēt, 2019.gada [..] ticis noindēts un, kā atklājies ekspertīzē, tad pirms tam jau labu laiku sunim ar jēlas gaļas gabaliņiem bijušas iebarotas speciāli apstrādātas naglas un adatas, kas tikušas atrastas suņa kuņģī. [Darja Ļudojeda] paskaidrojumā prokuroram norāda, ka ar citiem kaimiņiem nav bijušas nekādas problēmas, nekad neviens nav teicis, ka kaut kas nepatīk vai būtu aizrādījuši. Vienīgie, kuri izteica pretenzijas, bija [Kalniņi]. Par to, ka trešās personas bija pie vainas, liecina arī trešo personu vēlākie izteikumi.

Ropažu novada bāriņtiesa, pieņemot pārsūdzēto lēmumu, nav ņēmusi vērā bērna likumiskā pārstāvja Jelgavas novada bāriņtiesas viedokli, kura konsekventi visa adopcijas procesa gaitā ir paudusi viedokli, ka bērna nodošana trešo personu aprūpē nav bērna interesēs. Uz faktu, ka Ropažu novada bāriņtiesa nav pievērsusi pienācīgu uzmanību trešo personu pastāvošajiem riska faktoriem norādījis arī Bērnu aizsardzības centrs.

Jelgavas novada bāriņtiesa pieteikumā norāda turpmāk minēto.

Ropažu novada bāriņtiesa pēc trešo personu atzīšanas par adoptētājiem, nosūtīja viņus pie psihologa, lai saņemtu atzinumu par viņu piemērotību adopcijai, lai gan adopcijas kārtība paredz, ka personai jāsaņem psihologa atzinums pirms bāriņtiesa lemj par adoptētāja statusa piešķiršanu.

Psihologu sertifikācijas padome 2024.gada [..] vēstulē sniedz septiņus secinājumus, paužot uzskatu, ka psiholoģes [Aijas Bērziņas] 2023.gada [..] atzinums, kurš ir pievienots lietai un ir identisks 2019.gada [..] atzinumam, nav uzskatāms par drošticamu.

2024.gada [..] psiholoģes [Annas Krūmiņas] atzinumā par psiholoģiskās izpētes rezultātiem norādīta trešo personu motivacija mazgadīga bērna uzņemšanai savā ģimenē – lai bērniņs ilgāk augtu kopā ar trešajām personām un trešās personas priecātos.

Šobrīd bērna vecums ir gads un astoņi mēneši. Bērnam sasniedzot pilngadību, trešajām personām būs [..] un [..] gadi. Civillikuma 162.pants paredz, ka nepilngadīga bērna adopcija ir atļauta, ja tā ir bērna interesēs. Bērnu tiesību aizsardzības likuma 6.panta otrās daļas 2.¹punkts paredz, ka nosakot bērna labākās inetereses, nepieciešams tiekties uz bērna situācijas ilgstpējīgu risinājuma.

Pārsūdzētajā lēmumā nav vērtēta uzsāktā kriminālprocesa par vajāšanu ietekme uz iespējamā bērna aprūpes nodrošināšanu kopsakarā ar Civillikuma 163.panta ceturtās daļas 1.punktā noteikto.

Satversmes tiesa, skatot lietu saistībā ar līdzīgu regulējumu – Civillikuma 242.pantā ietverto aizliegumu par bērna aizbildņiem personām, kuras sodītas par noziedzīgiem nodarījumiem, kas saistīti ar vardarbību vai vardarbības piedraudējumu – neatkarīgi no sodāmības dzēšanas vai noņemšanas – ir norādījusi, ka noteiktā aizlieguma mērķis ir novērst bērna nonākšanu tādas personas aizbildnībā, kura izdarījusi vardarbīgu noziedzīgu nodarījumu un tādejādi preventīvi pasargāt bērnu no vardarbības riska. Šīs atziņas ir piemērojamas arī šajā lietā.

Līdz ar to personu rīcība, kas saistīta ar vardarbību vai tās piedraudējumu rada īpašu risku, kam bērns nevar tikt pakļauts. Attiecīgi adopcijas lietā iepriekš esošajām ziņām par trešo personu rīcību pievēršama jo īpaša uzmanība.

Ropažu novada bāriņtiesa nav veikusi atkārtotu trešo personu izvērtēšanu (saskaņā ar Adopicijas noteikumu 26.punktu), lai gan kopš 2023.gada [..] lēmuma pieņemšanas saņemti divi psihologu atzinumi un Ģenerālprokuratūras informācija par celto apsūdzību iespējamiem bērna adoptētājiem. Ropažu novada bāriņtiesas lēmumi pieņemti, neievērojot adopicijas kārtības normatīvo regulējumu un ir pretrunā ar bērna labākajām interesēm.

Trešās personas rakstveida paskaidrojumā un papildu paskaidrojumā lūdz tiesu pieteikumu noraidīt, ka arī pieņemt blakus lēmumu un nosūtīt atbildīgajai institūcijai, lai tā lemtu par Laura Guļāna, [Darjas Ļudojedas] un Solveigas Alksnes saukšanu pie kriminālatbildības par to, ka viņi apzināti sniedz nepatiesas ziņas vai liecības. Pieteikums un papildus paskaidrojumi pamatoti ar turpmāk minēto.

No psihologu atzinumiem un citiem pierādījumiem nepārprotami izriet, ka bērns trešās personas uzskata par mammu un tēti, ka bērnam izveidojusies droša piesaiste trešajām personām un tātad starp trešajām personām un bērnu ir izveidojušās patiesas vecāku un bērna attiecības.

Trešās personas bērnu uztver kā savu bērnu, sniedz bērnam savu mīlestību, sirsnību, nedalītu uzmanību, no visas sirds rūpējas par bērnu, palīdz un atbalsta viņu pieaugšanas gaitā un priecājas par bērna izaugsmi un panākumiem. Nodrošina bērnam visus nepieciešamos nemantiskos un mantiskos resursus pilnvērtīgai attīstībai un to visu darīs arī turpmāk ‒ ne tikai līdz pilngadības sasniegšanai, bet tik ilgi, kamēr bērnam tas būs nepieciešams. Ikdienas gaitas trešās personas ir pakārtojušas bērna vajadzībām, un savu dzīvi bez bērna vairs nespēj iedomāties. Arī trešo personu tuvākie radinieki un citi tuvinieki bērnu ir pieņēmuši ģimenē un uzskata par savējo.

Bērna interesēs nekādā gadījumā nav atgriezties audžuģimenē, kur viņai bija slikti apstākļi, kur viņa ir viena no daudziem audžubērniem, kas pastāvīgi mainās, kur par viņu nerūpējās, jo viņa ir tikai peļņas avots. Bērna interesēs ir palikt savā ģimenē pie trešajām personām, kas bērnu mīl, lolo, aprūpē, lutina un kam bērns ir svarīgākais cilvēks dzīvē, un dzīvot savā skaistajā mājā un piemājas teritorijā. Bērns pie trešajām personām jūtas laimīgs un mīlētas, tāpēc strauji attīstās visās jomās. Trešās personas ir vienīgie pieaugušie cilvēki, kuriem bērnam izveidojusies droša piesaiste, savukārt piesaistes personu maiņa ļoti nelabvēlīgi ietekmē bērna attīstību, tātad bērna izņemšana no trešo personu ģimenes, nav viņa interesēs. Bērna adopcija trešo personu ģimenē atbilst bērna interesēm, bet bērna vardarbīga izraušana no de facto jau izveidojušās ģimenes vērtējama kā cietsirdīga izturēšanās pret bērnu.

Starp adoptētājiem un bērnu ģimene rodas ne jau ar adopcijas apstiprināšanu tiesā, bet ar brīdi, kad bērnam izveidojusies droša piesaiste adoptētājiem. Tas nozīmē, ka situācijā, kad starp trešajām personām un bērnu jau ir izveidojusies pozitīva un droša piesaiste un tātad faktiskas ģimenes attiecības, valstij ir pienākums šo ģimeni aizsargāt, nevis censties izjaukt. Šādā situācijā pat gadījumā, ja būtu konstatējami Civillikuma 163.panta ceturtās daļas 1.punktā norādītie apstākļi, lai atrastu bērna vislabākajām interesēm atbilstošu situācijas risinājumu, būtu jārisina kolīzija starp nepieciešamību pasargāt bērnu no vardarbības, no vienas puses, un bērna tiesībām uzaugt ģimenē, no otras puses.

Jelgavas novada bāriņtiesa nepārsūdzēja Ropažu novada bāriņtiesas lēmumu, ar kuru nolemts nodot bērnu pirmsadopcijas aprūpē trešo personu ģimenē. Ja Jelgavas novada bāriņtiesa patiešām rīkotos bērna interesēs, tad šāda rīcība būtu tām atbilstošāka. Savukārt, šobrīd Jelgavas novada bāriņtiesas rīcība, izsakot iebildumus pret Ropažu novada bāriņtiesas lēmumu, ar kuru trešās personas atkārtoti atzītas par adoptētājiem, ir klaji prettiesiska un nepieļaujama, jo šis lēmums ir stājies spēkā, kļuvis neapstrīdams, nepārsūdzams un nav atcelts.

[A.Bērziņas] 2019.gada [..] atzinumu neviens nav vērtējis kā tādu, kas nav uzskatāms par drošticamu. [A.Bērziņas] 2023.gada [..] atzinumā atrodamie secinājumi ir identiski tās pašas psiholoģes 2019.gada [..] atzinumā ietvertajiem. Tas vien jau pierāda, ka gan 2023.gada [..], gan 2019.gada [..] atzinums ir pamatots, pareizs un drošticams. Papildus to pierāda arī [Annas Krūmiņas] 2024.gada [..] atzinums, kurā izdarītie secinājumi ir identiski [A.Bērziņas] 2023.gada [..] un 2019.gada [..] atzinumos paustajiem.

Konkrētajā gadījumā savstarpējā kopsakarā vērtējami visi trīs psihologu atzinumi. Visos atzinumos atrodamie secinājumi pēc būtības ir identiski, tajos visos konstatēta trešo personu atbilstība adoptētāja statusam. Pat ja pieņemtu, ka [A.Bērziņas] 2023.gada [..] atzinums nav drošticams, lietā atrodas divi drošticami atzinumi, kas pierāda, ka trešās personas ir tiesīgi būt par adoptētājiem.

Tiklīdz padome pauda viedokli, ka minētais atzinums neesot drošticams (pati padome atzīst un uzsver, ka tas ir tikai tās viedoklis, nevis fakts jeb ziņa), lai izslēgtu jebkādas šaubas par trešo personu piemērotību adoptētāju statusam un konkrēti bērna vecāku lomai un lai nodrošinātu, ka adopcija notiek bērna interesēs, trešās personas piekrita, ka cits psihologs veic trešo personu atkārtotu izvērtējumu. Aktuālais izvērtējums ir pozitīvs un apliecina, ka trešās personas ir tiesīgas būt par adoptētājiem un ka bērna adopcija trešo personu ģimenē ir bērna interesēs. Tāpat padomes viedoklis psihologa atzinumu neatceļ un nepadara par spēkā neesošu. Tātad apstāklis, ka padome ir tikai izteikusi viedokli, ka [A.Bērziņas] 2023.gada [..] atzinums nav drošticams, nevar ietekmēt neviena Ropažu novada bāriņtiesas lēmuma tiesiskumu.

Jelgavas novada bāriņtiesa, apgalvojot, ka bērna adopcija trešo personu ģimenē neatbilst bērna interesēm un nav pieļaujama tā iemesla dēļ, ka trešās personas ir pārāk veci, ir klaji un rupji pārkāpusi diskriminācijas aizlieguma principu. Likumdevējs adoptētāju maksimālo vecumu nav noteicis. Pieteikumā nav norādīts, kādā veidā apstāklis, ka, bērnam sasniedzot pilngadību, trešajām personām būs [..] gadi un [..] gadi, neatbilst bērna interesēm un nenodrošina bērna situācijas ilgtspējīgu risinājumu.

Civillikuma 163.panta ceturtās daļas 1.punkts nesatur absolūtu aizliegumu. Ar Satversmes tiesas 2019.gada 5.decembra spriedumu lietā Nr.2019-01-01 nospriests atzīt Civillikuma 163.panta ceturtās daļas 1.punktu, ciktāl tas nosaka absolūtu aizliegumu attiecībā uz personām, kas iesniedz pieteikumu otra laulātā bērna adopcijai, par neatbilstošu Latvijas Republikas Satversmes 110.pantam. Tātad aizliegums vairs nav absolūts ‒ vismaz ne attiecībā uz visiem. Arī attiecībā uz pārējiem adoptētājiem. Satversmes tiesas spriedumā lietā Nr.2019-01-01 cita starpā uzsvērts, ka absolūts aizliegums ir nesamērīgs gadījumos, kad starp bērnu un adoptētāju vai potenciālo adoptētāju izveidojušās ģimeniskas attiecības, jo tad tas skar arī bērna tiesības un tiesiskās intereses.

Ar 2015.gada 29.oktobra grozījumiem apstrīdētā norma tika izteikta patlaban spēkā esošajā redakcijā, izslēdzot no Civillikuma 163.panta ceturtās daļas 1.punkta norādi, ka apstrīdētajā normā minētie noziedzīgie nodarījumi ir izdarīti tīši. Tomēr arī no šā likumprojekta izstrādes materiāliem nav gūstams apstiprinājums tam, ka likumdevējs būtu vērtējis un pamatojis, ka absolūtais aizliegums visos gadījumos atbilst bērna vislabākajām interesēm.

To, ka Civillikuma 163.panta ceturtās daļas 1.punkta samērīgums ir apšaubāms, apliecina arī apstāklis, ka likumdevējs nav paredzējis atcelt adopciju, ja Civillikuma 163.panta ceturtās daļas 1.punktā paredzētie apstākļi rodas pēc tam, kad adopcija ir apstiprināta tiesā.

Turklāt uz izskatāmo lietu Civillikuma 163.panta ceturtās daļas 1.punkts nav attiecināms, jo neviena no trešajām personām nav persona, kura sodīta par noziedzīgiem nodarījumiem, kas saistīti ar vardarbību vai vardarbības piedraudējumu.

Apsūdzības uzrādīšana nav vainas pierādīšana saskaņā ar likumu, kā to prasa Satversmes 92.pants un Konvencijas 6.pants. Paužot nepatiesus apgalvojumus, ka trešās personas ir izdarījuši noziedzīgu nodarījumu, Jelgavas novada bāriņtiesa un prokuratūra pārkāpj nevainīguma prezumpciju.

Izskatāmajā lietā nav neviena pierādījuma trešo personu vardarbībai pret kādu bērnu, kaimiņu ģimenes vajāšanai, ne asociālai vai antisociālai uzvedībai, pārkāpjot vispārpieņemtās sociālās normas. Tādu nav arī pret trešajām personām safabricētajā kriminālprocesā.

Izskatāmajā lietā turklāt atrodas trīs spēkā stājušies tiesu spriedumi, kuros konstatēts, ka mēs neesam izdarījuši emocionālu vardarbību pret bērnu un ka [Darja Ļudojeda] un [Ļudojeds] ir trešās personas apmelojuši.

Nevienā lietā nav arī neviena pierādījuma par trešo personu kaimiņu suņa noindēšanas faktu. Neviens trešās personas šādās darbībās nav vainojis, jo par iespējamu suņa nonāvēšanu uzsāktajā kriminālprocesā, kas sen ir izbeigts, trešās personas nekad nav bijuši personas, kurām ir tiesības uz aizstāvību.

Toties trešo personu rīcībā ir ļoti daudzi pierādījumi (videoieraksti, dokumenti) [Darjas Ļudojedas] un [Ļudojeda] asociālai, antisociālai un prettiesiskai rīcībai.

Apstāklis, ka kriminālprocesā ir augstāks pierādīšanas standarts nekā administratīvajā procesā, nenozīmē, ka administratīvajā procesā iestāde vai tiesa drīkst pieņemt privātpersonai nelabvēlīgu lēmumu, to nepamatojot ne ar vienu pierādījumu.

[Darjas Ļudojedas] un [Ļudojeda] apgalvojumi vispār nav izmantojami kā pierādījumi šajā administratīvajā lietā, jo viņi nav ne administratīvā procesa dalībnieki, ne liecinieki, ne eksperti, ne pieaicinātās personas. Kā pierādījums nav izmantojams arī 2024.gada [..] prokurora iesniegums, jo atbilstīgi Prokuratūras likuma 20.pantam šāds iesniegums neatbilst neviena Administratīvā procesa likumā paredzētā pierādīšanas līdzekļa aprakstam. Prokuroram savi apgalvojumi jāpierāda tāpat kā ikvienam citam, taču viņš to nav izdarījis.

Jelgavas novada bāriņtiesa vairākkārt mainījusi argumentus, kuru dēļ bērna adopcija trešās personas ģimenē neesot bērna interesēs. Tas nozīmē, ka šie argumenti nav patiesie iemesli, bet gan tikai iegansti, lai nepieļautu bērna adopciju trešo personu ģimenē, jo patiesos iemeslus minēt vienkārši nedrīkst.

Tiesībsargs ar 2024.gada [..] vēstuli ir informējis par iespējamiem tiesību normu pārkāpumiem, ko pieļāvis prokurors Lauris Guļāns.

Prokuroram, kurš praktizē ar bērnu tiesībām saistītās lietās ir obligāti nepieciešams dokuments, kas apliecina bērnu tiesību aizsardzības kursa apguvi. Tāpēc tiesai ir pamats pārbaudīt, vai konkrētajā gadījumā prokuroram tāds ir.

Ādažu novada bāriņtiesas rakstveida paskaidrojumā norāda, ka pieteikumi ir nepamatoti un noraidāmi, pamatojoties uz pārsūdzētajā lēmumā norādīto. Papildus norādot turpmāk minēto.

Civillikuma 171.pants noteic, ka adopcija uzskatāma par notikušu, tiklīdz tiesa to apstiprina. Atbilstoši Civilprocesa likuma 261.panta pirmajai daļai civillietā pieteikumu par adopcijas izskatīšanu, izskatāma piedaloties vismaz vienam adoptētajam personiski un prokuroram. No tā izriet, ka pieteikumā ietvertie fakti ir norādāmi tiesā pie adopcijas apstiprināšanas.

Bāriņtiesas lēmums, ar kuru trešās personas atzītas par adoptētājiem, Jelgavas novada bāriņtiesai bija zināms īsi pēc tā pieņemšanas. Līdz ar to iebildumu izteikšana par to nav izprotama un pamatota.

Atsaukšanās uz Civillikuma 163.pantā noteikto aizliegumu kļūt par adoptētāju personai, kas sodīta par noziedzīgiem nodarījumiem ir vērtējama kritiski, jo nav iesniegti pierādījumi, kas apliecinātu Civillikuma 163.panta ceturtajā daļā noteikā aizlieguma esamību.

Tiesas sēdē prokurors un Jelgavas novada bāriņtiesas pilnvarotā pārstāve pieteikumu uzturēja uz pieteikumā norādīto argumentu pamata, Ropažu novada bāriņtiesas pilnvarotie pārstāvji un trešās personas pieteikumu neatzina uz pārsūdzētajā lēmumā un paskaidrojumos norādīto argumentu pamata. Tiesas sēdē liecības sniedza [Ieva Liepiņa] un [Darja Ļudojeda].

Motīvu daļa

Izvērtējusi lietas materiālus un liecinieku liecības, un uzklausījusi procesa dalībniekus, tiesa secina, ka pieteikumi ir noraidāmi.

Jelgavas novada bāriņtiesas [Meitenītes] tiesisko interešu aizsardzībai iesniegtajā pieteikumā tiesai norādīts, ka, ka Ropažu novada bāriņtiesas lēmums par bērna adopcijas [Līgas un Jāņa Kalniņu] ģimenē atzīšanu par atbilstošu bērna interesēm nav tiesisks, jo Ropažu novada bāriņtiesas lēmums par [L.Kalniņas] un [J.Kalniņa] atzīšanu par adoptētājiem nav pamatots, proti, pieņemot minēto lēmumu nebija saņemts psihologa atzinums, bet pēc psihologa atzinuma saņemšanas, netika pārvērtēts adoptētāju statuss. Tāpat norādīts, ka psihologa atzinums nav drošticams.

No lietas materiāliem ir konstatējams, ka ar Ropažu novada bāriņtiesas 2023.gada [..] lēmumu [L.Kalniņa] un [J.kalniņš] atzīti par adoptētājiem (lietas 4.sējuma 144., 145.lapa). Minētais lēmums netika pārsūdzēts, tai skaitā no Jelgavas novada bāriņtiesas puses, tādējādi tiesa izskatāmās lietas ietvaros nepārbaudīs minētā lēmuma tiesiskumu.

Adopcijas noteikumu 39.punkts noteic, ka bāriņtiesa, kas atbilst adoptētāja deklarētajai dzīvesvietai, pirms lēmuma pieņemšanas par adoptējamā bērna nodošanu pirmsadopcijas aprūpē, sazinās ar viņa likumisko pārstāvi un noskaidro, vai adoptējamā bērna nodošana pirmsadopcijas aprūpē atbilst bērna interesēm.

Jelgavas novada bāriņtiesa, kā bērna likumiskais pārstāvis, piedalījās 2024.gada [..] bāriņtiesas sēdē (lietas 1.sējuma 121.-127.lapa), kur pauda bērna audžumātes un savus novērojumus bērna un adoptētāju saskarsmē iepazīšanās periodā, norādot Ropažu novada bāriņtiesai, ka saskarsme ar bērnu no adoptētāju puses bija nedroša, bērns pēc katras tikšanās bija grūti nomierināms, ka adoptētājiem nav izpratnes par bērna vajadzībām un aprūpi, līdz ar to uzskata, ka apšaubāma adoptētāju spēja ilgstoši nodrošināt bērna fiziskās un emocionālās vajadzības. Ropažu novada bāriņtiesa 2024.gada [..] pieņēma lēmumu Nr.[..], nodot [Meitenīti] adoptētāju [Līgas Kalniņas] un [Jāņa Kalniņa] pirmsadopcijas aprūpē un uzraudzībā no 2024.gada [..] līdz 2024.gada [..], par dzīvesvietu aprūpes un uzraudzības laikā nosakot [Adrese] (lietas 1.sējuma 136., 137.lapa). Jelgavas novada bāriņtiesa nepārsūdzēja arī minēto lēmumu, līdz ar to tiesai nav pamata pārbaudīt arī minētā lēmuma tiesiskumu. Arī prokurors L.Guļāns minētos lēmumus nav pārsūdzējis.

Vienlaikus tiesa norāda, ka potenciālo adoptētāju izvērtēšana notiek ne tikai pieņemot lēmumu par viņu atzīšanu par adoptētājiem, bet visā adopcijas procesā, tai skaitā, pirms lēmuma par konkrēta bērna nodošanu pirmsadopcijas aprūpē, bērna

pirmsadopcijas aprūpes laikā, kā arī, pieņemot lēmumu par adopcijas atbilstību bērna interesēm, līdz ar to izskatāmās lietas ietvaros tiesa vērtēs vai Ropažu bāriņtiesa ir rūpīgi izvērtējusi visus apstākļus un pamatoti atzinusi, ka adopcija ir bērna interesēs.

Eiropas Konvencijas par bērnu adopciju 8.panta pirmā un otrā daļa paredz, ka kompetentā iestāde nedrīkst nodibināt adopciju, ja tā nav pārliecināta, ka adopcija atbilst bērna interesēm, kā arī katrā konkrētajā gadījumā kompetentajai iestādei jāpievērš īpaša uzmanība adopcijas uzdevumam — nodrošināt bērnam stabilu un harmonisku dzīves vidi.

Līdzīgs regulējums ir ietverts nacionālajās tiesību normās. Atbilstoši Civillikuma 162.panta pirmajai un otrajai daļai nepilngadīga bērna adopcija ir atļauta, ja tā ir bērna interesēs. Nepilngadīgu bērnu var adoptēt, ja pirms adopcijas apstiprināšanas viņš ir atradies adoptētāja aprūpē un uzraudzībā un ir konstatēta bērna un adoptētāja savstarpējā piemērotība, kā arī ir pamats uzskatīt, ka adopcijas rezultātā starp adoptētāju un adoptējamo izveidosies patiesas bērnu un vecāku attiecības.

Atbilstoši Civillikuma 169.panta piektajai daļai bērna adopcijai ir nepieciešams bāriņtiesas lēmums, ka adopcija ir bērna interesēs. Atbilstoši Adopcijas noteikumu, kas detalizētāk regulē adopcijas kārtību, 2.punktam adopcijas uzdevums nodrošināt bērniem audzināšanu ģimenē, stabilu un harmonisku dzīves vidi.

Atbilstoši Bērnu tiesību aizsardzības likuma 6.pantam jebkurās tiesiskajās attiecībās, kas skar bērnu, tostarp adopcijas procesā, primāra ir bērna tiesību un interešu nodrošināšana. Tas nozīmē, ka bērna adopcija ir iespējama tikai tad, ja tiek konstatēts, ka tā ir bērna interesēs.

Būtiski ņemt vērā, ka adopcijas mērķis ir nodrošināt konkrētam bērnam harmonisku dzīves vidi, ģimeniskas attiecības pie personām, kuras spēj bērnam tādu radīt, nevis nodrošināt ģimenei konkrētu bērnu – bērna interešu un tiesību ievērošana prevalē pār personu vēlmi adoptēt bērnu.

Harmonisku ģimenisku attiecību nodrošināšana ir ļoti būtiska arī tādēļ, ka parasti bez vecāku gādības palikušie adoptējamie bērni ir jau iepriekš cietuši bioloģisko vecāku ģimenē no fiziskas vai emocionālas vardarbības [..], tāpēc ģimenei, kurā nonāk šāds adoptējamais bērns, ar īpašu rūpību ir jāraugās par drošas vides radīšanu, tostarp vardarbības nepieļaušanu. Tāpat pēc bioloģisko vecāku aizgādības tiesību pārtraukšanas un līdz adopcijas apstiprināšanai bērns nereti [..] jau ir atradies citās ārpusģimenes aprūpes vietās. Līdz ar to katra vides un piesaistes personu maiņa arī būtiski ietekmē bērna emocionālo stāvokli un kaitē viņa interesēm augt stabilā, ģimeniskā vidē. Tāpēc arī no šāda aspekta ir būtiski drošas un harmoniskas dzīves vides radīšana pirmsadopcijas procesā, jo tam dabiski būtu jānoslēdzas ar bērna adopciju un palikšanu konkrētajā ģimenē.

Saskaņā ar Eiropas Konvencijas par bērnu adopciju 9.panta pirmo daļu kompetentā iestāde nedrīkst nodibināt adopciju pirms pienācīgas informācijas ievākšanas par adoptētāju, bērnu un viņa ģimeni.

Atbilstoši Civillikuma 163.panta piektajai daļai, lai konstatētu piemērotību adopcijai, bāriņtiesa atbilstoši Ministru kabineta noteiktajai adopcijas kārtībai ne ilgāk kā sešus mēnešus veic adoptētāja ģimenes izpēti.

Saskaņā ar Adopcijas noteikumu 45.punktu bāriņtiesa, kas atbilst adoptētāja dzīvesvietai, pēc adoptējamā bērna nodošanas pirmsadopcijas aprūpē veic ģimenes izpēti, ja nepieciešams, piesaistot citus speciālistus un apmeklējot to vismaz trīs reizes pirmsadopcijas aprūpes laikā, lai konstatētu, vai ir pamats uzskatīt, ka pēc adopcijas starp adoptētāju un adoptējamo bērnu izveidosies patiesas vecāku un bērna attiecības.

Bāriņtiesa, pirmsadopcijas aprūpes laikā veicot ģimenes izpēti, cita starpā izvērtē adoptētāja un bērna personības iezīmes, saderību un savstarpējās attiecības, adoptējamā bērna attiecības ar citām nedalītā saimniecībā dzīvojošām personām, adoptētāja mājokļa un saimniecības īpatnības, adoptētāja spēju izaudzināt adoptējamo bērnu, adoptētāja un adoptējamā savstarpējo piemērotību (noteikumu 46.punkts).

Bāriņtiesa pirmsadopcijas aprūpes termiņa beigās apkopo ģimenes izpētes rezultātus, un izvērtē, vai adopcija šajā ģimenē ir adoptējamā bērna interesēs, un pieņem atbilstošu lēmumu, kā arī 10 darbdienu laikā pēc tā pieņemšanas nosūta ministrijai lēmuma norakstu (noteikumu 49.punkts). Ja bāriņtiesa nolemj, ka adopcija nav bērna interesēs, tā nekavējoties nodrošina bērnam atbilstošu ārpusģimenes aprūpi (noteikumu 47.punkts).

No minētajām tiesību normām izriet, ka pirms bērna adopcijas apstiprināšanas, bāriņtiesa veic konkrēto adoptētāju ģimenes izpēti. Tikai pēc ģimenes izpētes, kuras rezultātā tiek secināts, ka adopcija atbilst bērna interesēm, tas ir, ir konstatējama adoptētāja un adoptējamā bērna savstarpējā piemērotība, kā arī, ka bērnam konkrētajā ģimenē tiek nodrošināta stabila un harmoniska dzīves vide, bāriņtiesa pieņem lēmumu, ka adopcija ir konkrētā bērna interesēs, un adopcijas process var tikt virzīts tālāk apstiprināšanai tiesā. Tas nozīmē, ka bērna interešu ievērošana adoptētāju ģimenē tādējādi netiek pieņemta kā pastāvoša a priori, bet ir jāpārbauda pirmsadopcijas procesā.

Konkrētajā gadījumā ir runa par pirmsadopcijas aprūpes laiku, kurā, [L.Kalniņas] un [J.Kalniņa] kā adoptētāju ģimenē, ir tikusi nodota [Meitenīte] un kurā jāizvērtē iepriekš minētie apstākļi pirms adopcijas apstiprināšanas.

Bāriņtiesa atbilstoši Bāriņtiesu likuma 17.panta 1.punktam aizstāv bērna personiskās un mantiskās intereses un tiesības. Turklāt [..] atbilstoši Bāriņtiesu likuma 17.panta 10.punktam, kas noteic, ka bāriņtiesa pārstāv audžuģimenē ievietota bērna personiskās un mantiskās intereses un tiesības, bāriņtiesa pirmsadopcijas procesā pārstāv adoptējamā bērna tiesības un intereses, proti, ir bērna likumiskais pārstāvis.

Līdz ar to laikā, kamēr bērns atrodas audžuģimenē vai no audžuģimenes tiek nodots pirmsadopcijas aprūpē [..], adoptējamā bērna personisko un mantisko tiesību un interešu vienīgais juridiskais pārstāvis ir bāriņtiesa. Tādējādi bāriņtiesai šajā procesā īpaši ir jāraugās, lai tiktu nodrošinātas adoptējamā bērna tiesības un intereses.

Potenciālajiem adoptētājiem bērns tiek nodots tikai aprūpē un uzraudzībā, un šīm personām likums nepiešķir bērna tiesību un interešu pārstāvības tiesības. Tādējādi adoptētāji pirmsadopcijas procesā nav bērna juridiskie pārstāvji, bet ir personas, kuru aprūpē un uzraudzībā bērns tiek nodots uz noteiktu laiku, lai izvērtētu, vai adopcija var notikt.

Tas nozīmē, ka pirmsadopcijas laikā, kamēr tiek izvērtēta adoptētāju un adoptējamā bērna savstarpējā piemērotība un tas, vai bērnam adoptētāju ģimenē tiek nodrošināta stabila un harmoniska dzīves vide, tieši bāriņtiesa ir tā institūcija, kas ir

pilnībā atbildīga par adoptējamā bērna tiesību un interešu juridisko pārstāvību, kā arī par to, lai tiktu kontrolēts, kā adoptētāju ģimenē tiek nodrošināta bērna aprūpe un uzraudzība, kā tiek ievērotas bērna tiesības un intereses.

Turpmāk tiesa pārbaudīs, vai bāriņtiesa ir veikusi normatīvajos aktos noteiktos adoptētāju izpētes un ģimenes kontroles pasākumus un pamatoti secinājusi, ka adopcija ir bērna interesēs.

No lietas materiāliem konstatējami turpmāk minētie lietas izskatīšanai būtiskie faktiskie apstākļi.

2024.gada [..] [L.Kalniņa] un [J.Kalniņš] iesnieguši bāriņtiesā iesniegumu par [Meitenītes] nodošanu viņiem pirmsadopcijas aprūpē (lietas 1.sējuma 128.lapa).

2024.gada [..] [D.Ļudojeda] un [V.Ļudojeds] iesnieguši Ropažu novada bāriņtiesai iesniegumu (lietas 3.sējuma 31.-35.lapa), kurā informē, ka viņiem ir zināms par [L.Kalniņas] un [J.Kalniņa] vēlmi adoptēt bērnu, izklāstīts, ka [Kalniņi] bērnus neieredz, aprakstīti konflikti ar viņiem, norādīts uz uzsākto kriminālprocesu par viņu ģimenes vajāšanu, par “[..]” sižetu saistībā ar mūzikas atskaņošanu no [Kalniņu] īpašuma, par strīdu saistībā par ceļa lietošanu un suņiem, par tiesvedībām, kas ierosinātas no [Kalniņu] puses pret viņu ģimeni. Iesniegumā norādīts uz [L.Kalniņas] meliem tiesas sēdēs, uz viņas antisociālo uzvedību, kā arī norādīts, ka [L.Kalniņai] ir sociopāta rakstura iezīmes. [D.Ļudojeda] un [V.Ļudojeds] pievienojuši arī saites uz videoierakstiem, kas ir nodoti pievienošanai krimināllietai. Izteikts viedoklis, ka bērns [Kalniņiem] ir vajadzīgs tikai, lai nostiprinātu savu kā ģimenes statusu.

Ar Ropažu novada bāriņtiesas 2024.gada [..] lēmumu Nr.[..] nolemts nodot [Meitenīti] adoptētāju [Līgas Kalniņas] un [Jāņa Kalniņa] pirmsadopcijas aprūpē un uzraudzībā no 2024.gada [..] līdz 2024.gada [..], par dzīvesvietu aprūpes un uzraudzības laikā nosakot [Adrese] (lietas 1.sējuma 136., 137.lapa).

2024.gada [..] sniegts psihologa [A.Bērziņas] pārskats par adoptētāju un bērna tikšanos [Datums], [Datums] (lietas 1.sējuma 138.lapa), tajā aprakstīts, ka pirmajā tikšanās reizē adoptētājiem grūti ieinteresēt bērnu bērnam svešās vides dēļ, tādēļ tikšanās notika audžumammas un viņas audžumeitas klātbūtnē. Otrajā tikšanās reizē psihologs novērojis, ka [Jānim] ar meiteni sākusi veidoties piesaiste un abi viens otram sākuši uzticēties. Pēc tam, kad audžumāte izgāja no telpas un bērns to pamanīja, tad sāka raudāt. Gan adoptētāji gan psihologs centās bērnu nomierināt, kas izdevās. Adoptētāji uzsāka spēli ar meiteni un meitene ar smaidu iesaistījās. Pēc abām tikšanās reizēm bērna audžumāte sūtījusi psiholoģei Whatsapp ziņas, ka bērns ir nemierīgs un pasliktinājusies apetīte un uzdod jautājumu, cik ilgi [Meitenīte] tiks spīdzināta, ka ir ierakstīts, kā otrajā tikšanās reizē, kad audžumāte izgāja, bērns ilgu laiku spiedz, ka ir acīmredzams, ka bērns nepieņem adoptētājus, jo viņi neprot ar mazo spēlēties, ka sūdzēsies par to. Psihologs to novērtēja kā audžumātes grūtības atdalīties no bērna, kaut audžuģimenes pienākums ir sagatavot bērnu adopcijas procesam. Adoptētājiem rekomendēts veikt apmācības “Kompetenta emocionāli traumētu bērnu aprūpe”, lai varētu veiksmīgāk bērnu integrēt jaunajā vidē.

2024.gada [..] bērna audžumāte [M.Apse] nosūtījusi Jelgavas novada bāriņtiesai informāciju par adoptētāju tikšanās reizēm ar [Meitenīti] (1.sējuma 130.- 132.lapa), kur pausts, ka bērna un adoptētāju saikne neveidojas, adoptētāji neizprot bērna vajadzības un nespēj tās nodrošināt, kā arī par to, ka bērns pēc tikšanās ar adoptētājiem ir nervozs un grūti nomierināms.

Lietā ir [D.Ļudojedas] Ropažu novada bāriņtiesai sūtītu Whatsap ziņu izdruka, kurā, kā var noprast pēc to satura, [D.Ļudojeda] 2024.gada [..], proti, pirms bērna faktiskas nodošanas pirmsadopcijas aprūpē, bāriņtiesu cenšas pārliecināt, ka bērna interesēs nav bērna nodošana [Kalniņu] ģimenei, ka bērns savu nevēlēšanos komunicēt ar [Kalniņiem] signalizē ar savu [..] (lietas 3.sējuma 36.lapa).

2024.gada [..] Ģimeņu atbalsts centrs “NOSAUKUMS” sniedzis Ropažu novada bāriņtiesai informāciju par [Meitenītes] veselības stāvokli, kā arī informējis, ka ir uzsākta sadarbība ar viņas potenciālajiem adoptētājiem. Ir nodrošināta psihologa klātbūtne saskarsmē ar meiteni. Tāpat centrs norāda, ka ir gatavs nodrošināt adoptētājiem nepieciešamo atbalstu pēc bērna nodošanas pirmsadopcijas aprūpē, regulāru sociālā darbinieka atbalstu un “Kompetents emocionāli traumētu bērnu aprūpētājs” apmācības, atbalsta grupas un citus nepieciešamos pakalpojumus (lietas 1.sējuma 106., 107.lapa).

2024.gada [..] notikusi Ropažu novada bāriņtiesas saruna ar [L.Kalniņu] (lietas 4.sējuma 100.lapa). [L.Kalniņa] jautā vai pietiek ar bāriņtiesas lēmumu par [Meitenītes] pirmsadopcijas aprūpi, lai vestu [Meitenīti] pie ārsta. Pastāsta, ka pirmās dienas pagāja nēsājot [Meitenīti] rokās, sākumā aizmiga tikai guļot kādam no adoptētājiem uz krūtīm, kad aizmiga, tad varēja ielikt gultā [..]. [Meitenīte] naktī noguļ no plkst.12.00 - 6.00. Sarunas laikā [Meitenīte] spēlējas uz grīdas (dzirdama bērna čalošana). Vakar pusi dienas bija smaidīga, bet tad atkal uznāca “bēdiņa”. Informē, ka [DATUMS] būs psihologs.

2024.gada [..] notikusi Ropažu novada bāriņtiesas saruna ar [L.Kalniņu] (lietas 4.sējuma 102.lapa). [L.Kalniņa] stāsta, ka [DATUMS] kopā ar [Meitenīti] bijuši pie ārsta, gājis labi, ārsts varēja veikt plānotās procedūras un izmeklējumus. [Meitenīte] bijusi mierīga un atvērta komunikācijai. [Līga] stāsta, ka bija domājusi, ka pirmais periods [Meitenītei] viņu ģimenē būs grūts ilgāku laiku, nekā tas noticis. Smagākas bijušas pirmās trīs dienas, ļoti smaga bija pirmā diena, bet tagad [Meitenīte] sāk iejusties, samīļojas, izrāda, kad ko vēlas. [Meitenīte] pierakstīta pie ģimenes ārsta [APDZĪVOTA VIETA], ārsts licis iesniegt informāciju par [Meitenītes] potēm un citu informāciju, lai varētu labāk izprast bērna veselības stāvokli. [APDZĪVOTA VIETA] ārsts pateicis, ka viss nosūtīts bāriņtiesai. Bāriņtiesas darbiniece informē, ka rīt nosūtīs visu no Jelgavas novada bāriņtiesas saņemto informāciju.

2024.gada [..] veikta adoptētāju dzīves apstākļu pārbaude par ko sastādīts dzīves apstākļu pārbaudes akts un sarunas protokols (lietas 1.sējuma 84., 85.lapa). Aktā norādīts, ka bērnam ir atbilstoša un droša vide. [Līga] stāsta, ka pirmās dienas bērns vairāk pavadīja uz rokām, jo tā juties drošāk, tagad ir iedzīvojusies, ir palikusi drošāka. Norādīts, ka bērns jūtas labi, smaida, ir omulīgs un dzīvespriecīgs. Prasās uz rokām abiem vecākiem, saka “jā”. Istabā ir tepiķis, ir attīstošās rotaļlietas, [Meitenīte] spēlējas. Bērns rāpo, mēģina pieturoties spert soļus. Nekādus līdzsvara traucējumus nenovēro. Bērns apģērbts atbilstoši vecumam un laika apstākļiem. Sarunas protokolā ir norādīts, ka ģimenē bērns ir iejuties labi, jūtas labi. Kontakts izveidojies neierasti ātri ar [Jāni] un [Līgu]. Dienas ritms ir pamainījies, tagad guļ vienu reizi dienā. Pa nakti arī guļ ļoti labi. [Meitenīte] labprāt iet vannoties mazajā vannā. [..] [Līga] dzied dziesmas pirms gulētiešanas. Psiholoģe A.Bērziņa viesojusies ģimenē 2024.gada [..], nākamā tikšanās būs [..], viņa māca rotaļāties un darboties ar bērnu.

2024.gada [..] veikta adoptētāju dzīves apstākļu pārbaude par ko sastādīts dzīves apstākļu pārbaudes akts (lietas 1.sējuma 82., 83.lapa). Aktā norādīts, ka [Meitenīte] ir smaidīga, aktīva, stabili stāv uz kājām, dažus soļus jau sper patstāvīgi, rokā notur pildspalvu, aktīvi rāpo. Sev vēlamās lietas parāda ar pirkstu. [..] [Meitenīte] komunicē aktīvi ar skaņām norādot kā jūtas un ko vēlas. [Meitenīte] ir droša saskarsmē. [Līga] un [Jānis] [Meitenīti] sauc par mīļumiņu, pelīti vai vārdā. [Meitenītei] ir ģimeniska vide, veidojas savstarpējas ģimenes attiecības.

2024.gada [..] [Kalniņi] iesnieguši Ropažu novada bāriņtiesai iesniegumu (lietas 4.sējuma 107.lapa), informējot, ka viņu kaimiņi no mājām [“NOSAUKUMS”] izrāda pastiprinātu interesi par viņu ģimeni un bērnu, cenšas fotografēt, vai filmēt, kad viņi ir ārā ar bērnu. Viņi ir kaut kā uzzinājuši par to, ka [Kalniņu] ģimenē ir ienācis bērns un lūdz noskaidrot, kā kaimiņi par to uzzinājuši un vai nav pārkāptas tiesību normas, kas aizsargā adopcijas noslēpumu.

2024.gada [..] Psihologu sertifikācijas padome sniegusi atbildi Nr.[..] Jelgavas novada bāriņtiesai par psihologa [Aijas Bērziņas] 2023.gada [..] atzinumu, uz kā pamata [L.Kalniņa] un [J.Kalniņš] atzīti par adoptētājiem, un atzinusi, ka tas nav drošticams (lietas 4.sējuma 109.lapa).

2024.gada [..] [D.Ļudojeda] un [V.Ļudojeds] iesnieguši Labklājības ministrijai informāciju par bērna adopciju, kas nenotiek bērna interesēs (lietas 3.sējuma 37.-47.lapa). Tajā ir norādīts, ka dzirdējuši bērna histērisku raudāšanu 2024.gada [..], ko pēc tam dzirdējuši diezgan bieži. Izklāstīta informācija par kaimiņu starpā pastāvošo konfliktu, aprakstīti novērojumi adoptētāju mājā, ka par bērnu rūpējas [J.Kalniņš], bet [L.Kalniņai] ir vienaldzīga attieksme pret bērnu. [Ļudojedas] mamma esot telefoniski stāstījusi, ka kādā februāra sestdienā redzējusi [J.Kalniņu] Cēsu pils parkā stumjam ratiņus ar gaišā kombinezonā saģērbtu gadu vecu bērnu. 2024.gada [..] pastaigājoties ar suņiem dzirdēja skaļu bērna spiegšanu un kliegšanu, izsaka viedokli, ka tas neliecina, ka bērns jūtas labi, pieļauj iespējamību, ka [Kalniņi] pret bērnu esot vardarbīgi. [DATUMS] iepērkoties [APDZĪVOTA VIETA] Rimi redzējusi, ka [J.Kalniņš] sēž mašīnā pie stūres, bet aizmugurējā sēdeklī ziemas kombinezonā aizmidzis bērns, par ko ļoti raizējas. [Ļudojeda] arī norāda, ka nav redzējusi, ka bērns tiek vests ārā pastaigās, vienīgais, kad bērns ieelpo svaigu gaisu ir tad, kad viņš tiek no mājas nests uz mašīnu. Neesot manīts, ka [Kalniņus] apmeklētu kādas personas, piemēram, bāriņtiesa. Izteikti dažādi pieņēmusi par [Kalniņu] mērķiem adoptēt bērnu, viņu zināšanām un spējām aprūpēt bērnu, tai skaitā vecumu, par bērna dienas režīma neievērošanu, ka bērns tiek izmantots, lai vērstos pret [Ļudojedas] ģimeni. Tāpat arī ir skaidrots, ka [Kalniņiem] ir naids pret bērniem un suņiem. Atspoguļots 2018.gada [..] notikums starp [Kalniņiem] un viņas dēlu, norādīts par [Kalniņu] iesniegumiem pret [Ļudojedas] ģimeni ar mērķi sodīt par dažādiem izdomātiem pārkāpumiem. [Ļudojeda] norāda, ka, viņasprāt, [L.Kalniņai] ir garīga rakstura traucējumi, viņa ir sociopāte un antisociāla. Tāpat norādīts, ka [J.Kalniņš] ir saukts pie administratīvās atbildības par miesas bojājumu nodarīšanu [V.Ļudojedam], kā arī aprakstītas dažādas [Kalniņu] iniciētās nepamatotās tiesvedības. [Ļudojeda] norādījusi, ka adopcija [Kalniņu] ģimenē nevar būt bērna interesēs.

2024.gada [..] veikta adoptētāju dzīves apstākļu pārbaude, par ko sastādīts dzīves apstākļu pārbaudes akts un sarunas protokols (lietas 1.sējuma 78.- 81.lapa). Aktā norādīts, ka [Meitenīte] smaida, stabili stāv kājās, staigā patstāvīgi. Paņem rokās mantiņas vai bilžu grāmatu, piedāvā to kopīgi apskatīties. Prasās [Jānim] rokās un ar žestiem rāda, kurā virzienā doties. Pienāk pie [Līgas], rāda savas mantas. [Meitenīte] ir droša, smaidīga, kad vecāki ierobežo un neatļauj paņemt, piemēram, mobilo telefonu, [Meitenīte] sāk skaļi protestēt ar spiegšanu un raudāšanu. Vecāki piedāvā citu alternatīvu (rotaļlietu), paņem bērnu klēpī un cenšas nomierināt. Tas arī izdodas. Vecākiem [Līgai] un [Jānim] ir izveidojušās emocionālas attiecības ar [Meitenīti], viņi vairs nespēj iedomāties savu dzīvi bez bērna, ir pieķērušies viņai. Dzīves apstākļi atbilst adoptējamā bērna pilnvērtīgai aprūpei un audzināšanai.

Sarunas protokolā norādīts, ka bērna dienas režīms: [..]. [..] Ģimene pārsvarā laiku pavada pirmajā stāvā. Bērnam ir pieejamas vecumam atbilstošas rotaļlietas, grāmatas. Bērnam tiek veltīta nedalīta uzmanība no [Jāņa] un [Līgas] puses. Pirmajā stāvā ir novietota arī bērnu gultiņa, nepieciešamības gadījumā, kad bērnam ir laiks gulēt diendusu un vecāki strādā pie datora. [..] [Meitenīte] jūtas omulīgi, smaida, ņem rokās savas spēļu mantas un rāda citiem. [Jānim] prasās rokās, ar žestiem rāda, ko vēlas paņemt, vai kur doties pa istabu. [..] [Meitenīte] ir apģērbta atbilstoši vecumam un laika apstākļiem. [Meitenīte] sākusi staigāt. [..] [Jānis] stāsta, ka ir izveidojies emocionālais kontakts ar [Meitenīti], arī [Līga] ir emocionāli piesaistījusies [Meitenītei] un nespēj iedomāties dzīvi bez [Meitenītes].

Lietā atrodas prokurora 2024.gada [..] lēmums par [L.Kalniņas] un [J.Kalniņa] saukšanu pie kriminālatbildības (lietas 3.sējuma 79.-92.lapa).

2024.gada [..] notikusi Ropažu novada bāriņtiesas saruna ar [L.Kalniņu] (lietas 4.sējuma 132.lapa). Protokolā norādīts, ka [Līga] stāsta, ka ģimene apsver iespēju esošo māju izīrēt, bet paši doties dzīvot citur. Neredz iespēju, ka kaimiņi varētu pārtraukt konfliktējošo situāciju un turpinās vērsties pret [Kalniņu] ģimeni. [Līgai] un [Jānim] prioritāra ir [Meitenītes] labsajūta, tādēļ vēlas dzīvot mierā un klusumā, kur varētu droši doties ar [Meitenīti] laukā, nesatraucoties, ka [Meitenīte] varētu tikt filmēta. [..] Informēs bāriņtiesu, kad būs atraduši piemērotu dzīvesvietu.

[..]

2024.gada [..] [L.Kalniņa] un [J.Kalniņš] iesnieguši Ropažu novada bāriņtiesai iesniegumu, lūdzot atļaut adoptēt [Meitenīti], jo ir izveidojušās patiesas vecāku un bērna attiecības, sajūt [Meitenīti] kā savu bērnu un uzskata, ka spēs uzaudzināt [Meitenīti]. Ģimenei ir izveidojušies kopīgi brīvā laika pavadīšanas paradumi un nespēj savu dzīvi iedomāties bez [Meitenītes] (lietas 4.sējuma 150.lapa).

2024.gada [..] notikusi adoptētāju dzīves apstākļu pārbaude (lietas 4.sējuma 151.lapa). Aktā norādīts, ka [Meitenīte] ir omulīga, smaidīga. [Jāni] sauc par “teta” un [Līgu] par “mammu”. [Meitenīte] prasās mammai uz rokām, apķer viņu ap kaklu. [Meitenīte] rāda savu bilžu grāmatu, spēlējas ar jaunajiem klučiem. Abi vecāki apmeklē psihologa konsultācijas gan kopā ar [Meitenīti], gan atsevišķi. Mājās ciemojas [..]. [..] Ģimene turpina apmeklēt psiholoģi [A.Bērziņu], kas vēro [Meitenītes] attīstību un sniedz vecākiem padomus attīstības veicināšanai. Apstākļi ir piemēroti bērna pilnvērtīgai aprūpei un uzraudzībai.

2024.gada [..] [ĀRSTNIECĪBAS IESTĀDE] sniegusi informāciju [..]. [..] Meitene apskates laikā priecīga, labs kontakts ar adoptētājiem. [..]

2024.gada [..] sagatavots atzinums par psiholoģiskās izpētes rezultātiem [L.Kalniņai] un [J.Kalniņam] (lietas 1.sējuma 91.-93.lapa). Izpētes mērķis - par adopcijas atbilstību bērna interesēm. Izpētes laikā secināts, ka [L.Kalniņas] un [J.Kalniņa] domāšanas un personības izpētes rezultāti atspoguļo atbilstošas spējas un prasmes veikt bērnu ikdienas aprūpu, izprast un apmierināt bērnu vajadzības, efektīvi līdzdarboties problēmu risināšanā, kā arī meklēt un pieņemt palīdzību, kad tā ir nepieciešama.

Izpētes rezultāti atspoguļoja, ka gan [Līgai], gan [Jānim] piemīt atbilstošas zināšanas, spējas un prasmes, lai veiktu [Meitenītes] ikdienas aizgādību atbilstoši vecumposmam, individuālām īpatnībām un emocionālām vajadzībām. Pieaugušie spēj plānot, paredzēt, izvērtēt situācijas, pielāgoties apstākļiem, izvēlēties atbilstošus rīcības modeļus, ņemot vērā rīcību - seku likumsakarības. Kopumā izpētes rezultāti atspoguļo, ka meitene identificē [Līgu] un [Jāni] kā savus vecākus, kuriem ir izveidojusies emocionāli pozitīva un droša piesaiste.

2024.gada [..] Ģimeņu atbalsta centrs “NOSAUKUMS” sniedzis Ropažu novada bāriņtiesai informāciju par [Kalniņu] ģimeni (lietas 1.sējuma 89.lapa). Tajā norādīts, ka [Kalniņu] ģimene sadarbību ar centru uzsāka [GADS, DATUMS], vajadzības gadījumā saņem sociālā darbinieka konsultācijas un atbalstu. Kopš [MĒNESIS] centrs [Kalniņu] ģimenei regulāri nodrošina psihologa konsultācijas. Pēc psihologa teiktā [Kalniņu] ģimene uz visām norunātajām sesijām ierodas laicīgi, sesijās abi ieņem aktīvu pozīciju, pauž savu viedokli, analizē savus pārdzīvojumus, uzdod jautājumus, kas saistīti ar [Meitenītes] aprūpi. Sarunās norāda, ka abi mājās iesaistās [Meitenītes] aprūpē. Abi adoptētāji labprāt runā par nodarbēm ar [Meitenīti], kā, piemēram, visi dodas uz [..] nodarbībām, kopā ceļo pa Latviju. Bijuši [..] un citās vietās. Sesijās novērots, ka [Meitenīte] brīvi veido attiecības gan ar [Jāni], gan ar [Līgu], brīvi iepazīst telpu, kurā atrodas, labprāt iesaistās nodarbē, ko piedāvā speciālists, piemēram, [..]. Vērojams, ka abi adoptētāji izjūt empātiju un spēj nomierināt mazuli. Adekvāti spēj atpazīt [Meitenītes] emocijas un atspoguļo tās. Vērojams, ka abi adoptētāji ņem vērā bērna pašsajūtu un emocijas. Visticamāk, ka mājās darbojas ar bērnu, jo sesiju laikā vērojama [Meitenītes] kognitīvā izaugsme, meitene sākusi runāt. [Līgu] sauc par mammu un [Jāni] par tēti. Atbild, ka kaķis saka “ņau, ņau” un sunītis “vau, vau”. Sesijās novērotais uzrāda, ka gan [Līga], gan [Jānis] ir jutīgi pret bērna vajadzībām un reaģē sirsnīgi, audzinoši un liek bērnam justies droši. [Meitenīte] abus uztver kā drošu atbalsta punktu pasaules izzināšanai un patvērumu grūtos brīžos. Šāda pieķeršanās rada drošību un komfortu [Meitenītei]. Starp adoptētājiem un bērnu ir izveidojusies emocionāla piesaiste un bērna interesēs ir tikt adoptētam.

2024.gada [..] notikusi apsekošana [Kalniņu] ģimenes dzīvesvietā un sastādīts bērna audzināšanas un dzīves apstākļu pārbaudes akts (lietas 1.sējuma 70.- 74.lapa). Apsekošanā piedalījusies gan Ropažu novada bāriņtiesa, gan Jelgavas novada bāriņtiesa.

Lietā arī atrodas minētās apsekošanas videoieraksts, kuru uzņēmusi [L.Kalniņa] (lietas 5.sējuma 44.lapa). No protokola un videoieraksta secināms, ka [L.Kalniņa] izrādīja bāriņtiesas darbiniekiem māju, adoptētāji stāstīja par ikdienu ar bērnu, par kopīgajām [..] nodarbībām, par ceļojumiem un citām nodarbēm. Bērns videoierakstā izskatās drošs un apmierināts, bērnam ir atbilstošas rotaļlietas, mēbeles un nepieciešamās lietas.

2024.gada [..] [D.Ļudojeda] un [V.Ļudojeds] iesnieguši iesniegumu Labklājības ministrijai, Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijai un Ropažu novada bāriņtiesai (lietas 3.sējuma 48.-51.lapa), kur informē par savas ģimenes vajāšanu, par to, ka [Kalniņi] neatbilstoši ģērbj bērnu, ka bērnam nav rotaļlietu, pagalmā nav šūpoļu, smilškastes vai citas bērnam piemērotas spēļu vietas, [Kalniņi] ir saukti pie kriminālatbildības 2024.gada [..] un viņiem izsniegta apsūdzība, nevienā tiesas procesā [Kalniņi] nav piekrituši izlīgt un vienoties sarunu ceļā. [Kalniņi] raksta anonīmus rakstus un paši tos komentē, ko var saprast pēc rakstu satura, komentāros izteikti arī draudi (tiesas piebilde: atsauce uz “Mērnieku laiki” [..] kur prātnieks nedabūja skaisto Lienu, [..], bet arī tas, ka nodega viņa klēts kur viņš glabāja sazagtās mantas), kas [Ļudojedas] un [Ļudojeda] ģimenei ir licis baidīties par savu īpašumu. Norādīts, ka arī iepriekšējā dzīvesvietā [Kalniņi] konfliktējuši ar kaimiņiem. Pievienota saite ar video, kas uzņemts 2024.gada [..] plkst.[..], kur tālumā dzirdamas bērna raudas.

2024.gada [..] Ropažu novada bāriņtiesai ir notikusi saruna ar Ģimeņu atbalsta centra [“NOSAUKUMS”] sociālo darbinieci [I.Liepiņu] par 2024.gada [..] nometnē novēroto (lietas 3.sējuma 30.lapa). Sarunas protokolā norādīts, ka [Līgai] un [Jānim] gāja ļoti labi. Visi ļoti ātri iejutās, piedalījās aktivitātēs. [Meitenīte] bija atvērta un droša pret citiem. [Līga] [Meitenīti] sauca par meitiņu, [Meitenīte] [Līgu] sauc par mammu. [Meitenīte] gāja gan pie viena, gan otra no vecākiem. Starp [Līgu] un [Jāni] ir pastāvīga mijiedarbība, kad viens, piemēram, ēda, otrs pieskatīja [Meitenīti] un otrādi. [Līga] un [Jānis] komunicēja ar citiem nometnes dalībniekiem. Bija uzdots ģimenei kopīgi izveidot ģimenes ģerboni un to prezentēt, ko visi trīs uz skatuves prezentēja. [Līga] bija smaidīga un atvērta. [Ieva] uzskata, ka [Līga] ir ļoti mainījusies, kļuvusi atvērtāka un maigāka, uzskata, ka ir izveidojusies ģimeniskā saite. [Meitenīte] [Jāni] sauca par tēti. Uz citu fona šī ģimene neizcēlās, ar visu tika galā.

2024.gada [..] Ropažu novada bāriņtiesai ir notikusi saruna ar [L.Kalniņu] (lietas 4.sējuma 187.lapa). Protokolā norādīts, ka gan [Līga], gan [Jānis] ir saņēmuši lēmumu par saukšanu pie kriminālatbildības, uzrāda tos bāriņtiesai. Apgalvo, ka apsūdzības ir absurdas, nav saņēmuši video pierādījumus par apsūdzībām. [Līga] ir konsultējusies ar vairākiem advokātiem un juristiem, kas norādījuši, ka apsūdzība ir nepamatota. [..] [Līga] norāda uz nevainīguma prezumpciju. Norāda, ka pat gadījumā, ja viņi tiktu notiesāti, bargākais sods būtu līdz trīs mēneši apcietinājums. Uzskata, ka šāda situācija ir neiespējama, bet ja tomēr tas notiktu, tad rūpes par Liānu uzņemtos [Līgas] māsa vai krustmeita. Abi ar vīru rūpējas par [Meitenīti] un pakārto savu ikdienu viņas vajadzībām. Nupat visa ģimene bija nometnē, kur gāja labi. [..] Kopā brauc ekskursijās, arī iepirkties dodas kopā. [..] Pēc psihologa ieteikuma cenšas [Meitenītē] mudināt radošumu, kopā gatavojot kādas smieklīgas lietiņas, pētot lietas dabā.

2024.gada [DATUMS] un [DATUMS] prokurors L.Guļāns informējis Ropažu novada bāriņtiesu par pret [Līgu Kalniņu] un [Jāni Kalniņu] celtajām apsūdzībām kriminālprocesā Nr.[..], kas saistītas ar kaimiņu vajāšanu ar mērķi iedvest bailes [D.Ļudojedai], [V.Ļudojedam] un viņu trīs nepilngadīgajiem bērniem, kā arī izteiktas aizdomas, ka tieši [Kalniņi] ir noindējuši kaimiņu suni [NOSAUKUMS] (lietas 1.sējuma 44.-52.lapa).

2024.gada [..] ir notikusi starpinstitūciju sanāksme saistībā ar iepriekš norādīto prokurora vēstuli (lietas 1.sējuma 22.-24.lapa), kur apspriesti jautājumi, kas saistīti ar konkrēto adopcijas procesu un tā atbilstību bērna interesēm. Secināts, ka bāriņtiesai ir rūpīgi jāizvērtē saņemtā informācija.

2024.gada [..] Jelgavas novada bāriņtiesas psihologs sagatavojis informāciju par 2024.gada [..] apsekošanā novēroto (lietas 1.sējuma 42.lapa). Tajā norādīts, ka [Līga Kalniņa] sākumā strikti paziņojusi, ka apsekošanu filmēs, lai izslēgtu, ka dokumentos tiek ierakstīti fakti, kas nav bijuši, viņas tonis atgādinājis agresīvi uzbrūkošu aizsardzības reakciju, vai arī iespējams, ka tas ir personai raksturīga savu mērķu sasniegšanas stratēģija - taktika. Adoptētāji izrādīja sadzīves apstākļus un izstāstīja, kā notiek ikdiena. Pastāstīja, ka iepriekšējās brīvdienās bija nometnē, kur apguva Teraplay metodi, vērtēja pieredzi kā vērtīgu un noderīgu. Kā resursu vajadzības gadījumā minēja, ka var palīdzēt [PERSONA] vai arī noalgot auklīti. [..] [Meitenīte] visu laiku aktīvi, dzīvi un spontāni darbojas, ziņkārīgi interesējas par ciemiņiem, smaidīja, staigāja ap galdu, smējās, rotaļājās, uz svešiem reaģēja droši un dzīvespriecīgi, bieži skatījās acīs. Ropažu novada bāriņtiesas pārstāve gandrīz no paša sākuma savu uzmanību pamatā fokusēja uz [Meitenīti], apsēdās uz grīdas un iesaistījās rotaļu darbībās ar bērnu, uzdeva adoptētājiem uzvedinošus jautājumus, kuros ietverta vēlamā atbilde. Kamēr [Līga] vairāk stāstīja un rādīja, [Jānis] sekoja [Meitenītei] un rūpējās par [Meitenītes] drošību, palīdzēja, kad bija nepieciešams. Uz jautājumiem [Jānis] atbildēja īsi, kodolīgi un konstruktīvi. Nākotnē plāno, ka varētu pagalmā ierīkot [Meitenītei] smilšu kasti. [Jāņa] neverbālās reakcijas uz [Meitenītes] iniciatīvām bija izteikti rezervētas, atgādināja mehāniskas reakcijas un komunikācija vairāk statiska, formāla, jo esot ārā nerosināja saturīgu darbošanos, tikai sekoja meitenei un pats nerosināja nekādu aktivitāti. Pagalmā nebija nevienas bērnam piemērotas vietas vai lietas, kur bērnam aktīvi pavadīt laiku, ārā nekas neliecina, ka mājā dzīvo mazs bērns. Novēroja, ka [Meitenīte] ir dzīvespriecīga, aktīva, spontānas un droši reaģē uz svešām pieaugušām personām, kas liecina par drošu piesaisti. [Meitenīte] ar prieku meklē [Līgas] un [Jāņa] acu kontaktu un arī ķermenisku kontaktu – pieskārienus un glāstus, uz ko adoptētāji reaģē atsaucīgi – apskauj meiteni, samīļo, paņem uz rokām, pietupstas un pieskaņojas bērna acu līmenim. [Meitenīte] atdarina pieaugušo izturēšanos, piemēram, kā runā pa telefonu un staigā apkārt.

2024.gada [..] [L.Kalniņa] un [J.Kalniņš] iesnieguši viedokli par prokurora sniegto informāciju Ropažu novada bāriņtiesai (lietas 1.sējuma 26.-34.lapa).

2024.gada [..] [L.Kalniņa] un [J.Kalniņš] snieguši Ropažu novada bāriņtiesai iesniegumu, kurā skaidro savu motivāciju adoptēt [Meitenīti] (lietas 3.sējuma 94.-95.lapa), tajā izklāstīts kā notika [Meitenītes] iejušanās pie [Kalniņiem], ka atbalstu sniedza psihologs. Paskaidro par [Meitenītes] ēšanas paradumiem, dienas režīmu, par apceļotajām vietām, par to kā pakārto savu darbu [Meitenītes] vajadzībām. Tāpat informē par viņu vecāku un citu radinieku prieku par [Meitenītes] ienākšanu ģimenē. Sniegta informācija par apmeklētajiem ārstiem, par tikšanos ar psihologu, par to, [..] ka spēj nodrošināt bērna aprūpi un uzraudzību. Vērš uzmanību, ka lai bērnu izrautu no ģimenes, ir jābūt nopietniem pierādījumiem par reālu un būtisku kaitējuma iespēju bērnam, bet lietā nekā tāda nav.

2024.gada [..] Ropažu novada bāriņtiesai ir notikusi saruna ar [L.Kalniņu] (lietas 4.sējuma 201.lapa). Protokolā norādīts, ka [Līga] informē, ka šodien vakarā iesūtīs bāriņtiesai vēstuli par to, kā viņiem iet kopā ar [Meitenīti], jo baidās, ka rīt satraukumā var kaut ko nepateikt. Bāriņtiesa informē, ka lietā ir divi jauni dokumenti, ko [Līga] lūdz atsūtīt e-pastā, lai var iepazīties.

Lietā atrodas divi spriedumi administratīvām pārkāpuma lietā (lietas 3.sējuma 59.-62., 64.-71.lapa), ar vienu no tiem atstāts negrozīts Ropažu novada pašvaldības Administratīvās komisijas lēmums par lietvedības izbeigšanu pret [L.Kalniņu] par [V.Ļudojeda] dēla filmēšanu, bet ar otru atstāts negrozīts Ropažu novada pašvaldības Administratīvās komisijas lēmums par lietvedības izbeigšanu pret [L.Kalniņu] par to, ka [L.Kalniņa] nodarīja nepilngadīgajiem [Ļudojedu dēliem] emocionālas ciešanas izmēdot viņu māti [D.Ļudojedu].

Izvērtējot minētos apstākļus kopsakarā ar lietas materiāliem, tiesa konstatē, ka Ropažu novada bāriņtiesa ir veikusi visas nepieciešamās darbības, kas jāveic pēc bērna nodošanas pirmsadopcijas aprūpē, tai skaitā veikusi adoptētāju izpēti.

Bāriņtiesa ir regulāri apsekojusi adoptētāju dzīvesvietu, novērojusi adoptētāju mijiedarbību ar bērnu, secinājuši, ka bērns ģimenē jūtas labi, ir pienācīgi aprūpēts, bērns adoptētājus sauc par mammu un tēti, bērnam ir izveidojusies droša piesaiste adoptētājiem, ko apliecina psiholoģiskās izpētes rezultāti (2024.gada [..] psihologa atzinums). Ir notikusi arī regulāra telefoniska saziņa ar adoptētājiem, ko apliecina lietā esošie sarunu protokoli. Ir noskaidrots, ka adoptētāji rūpējas par bērna veselības aprūpi, bērns ir apmeklējis [..]. Tāpat adoptētāji rūpējas par bērna izglītību, proti, [..], kā arī mājās darbojas ar bērnu, kas ir veicinājis viņa attīstību. Ir konstatēts, ka ir nodrošinātas bērna aprūpei nepieciešamās lietas (rotaļlietas, gultiņa, apģērbs, vanna, automašīnas sēdeklītis u.c.). No lietas materiāliem ir secināms, ka adoptētājiem ir izpratne par bērna vecumposma īpatnībām un bērna vajadzībām, kā arī zināšanas un spējas bērnu aprūpēt. Turklāt adoptētāji sadarbojas ar speciālistiem (psihologs, sociālais darbinieks), uzklausa viņu ieteikumus un pielieto iegūtās zināšanas, izteikušies, ka nepieciešamības gadījuma lūgs padomu speciālistiem. Līdz ar to nav pamats uzskatīt, ka adoptētāji nespēs arī nākotnē nodrošināt bērna pilnvērtīgu aprūpi, audzināšanu un uzraudzību.

Adoptētāju psiholoģisko izpēti ir veicis psihologs, kurš adoptētājiem nav konstatējis kādas domāšanas vai personības iezīmes, kas liecinātu, ka viņi nespēj izprast vai apmierināt bērna vajadzības. Adoptētāju personības pozitīvu raksturojumu sniedza arī 2024.gada [..] tiesas sēdē nopratinātā lieciniece [Ieva Liepiņa], kas liecināja par sadarbību ar adoptētājiem un novērojumiem Ģimeņu atbalsta centra [“NOSAUKUMS”] rīkotajā nometnē 2024.gada [..]. Viņa liecināja, ka starp adoptētājiem un bērnu ir izveidojušās emocionālas un tuvas attiecības un bērnam ir droša piesaiste adoptētājiem. Nometnes laikā netika novērots, ka adoptētājiem būtu kādas problēmas saistībā ar bērna vajadzību atpazīšanu vai nodrošināšanu. Novērots, ka bērns adoptētājus uztver kā savus vecākus, bet adoptētāji bērnu, kā savu meitu.

eikumā tiesai kā viens no galvenajiem argumentiem pārsūdzētā lēmuma par adopcijas atbilstību bērna interesēm prettiesiskumam ir norādīts apstāklis, ka bāriņtiesa nav izvērtējusi saņemto informāciju par adoptētāju saukšanu pie kriminālatbildības un [J.Kalniņa] administratīvo sodīšanu par fizisku vardarbību pret [V.Ļudojedu].

Tiesa minētajam argumentam nepiekrīt turpmāk norādīto iemeslu dēļ. No pārsūdzētā lēmuma ir secināms, ka Ropažu novada bāriņtiesa ir vērtējusi ziņas par adoptētāju saukšanu pie kriminālatbildības un [J.Kalniņam] piemēroto administratīvo sodu par miesas bojājumu nodarīšanu [V.Ļudojedam]. Pārsūdzētajā lēmumā (24.6.punkts) norādīts, ka kriminālprocesa pamatā ir adoptētāju ieilgušais konflikts ar kaimiņiem, bet tikai tiesa var lemt par personu atzīšanu par vainīgiem un bāriņtiesas kompetencē nav pārliecināties, vai norādītie fakti ir patiesi. No psiholoģiskās izpētes atzinuma neizriet, ka adoptētājiem būtu vardarbīgas uzvedības pazīmes vai asociālas rakstura iezīmes. Ar piesardzības principu nevar pamatot patvaļīgu lēmumu.

Lai arī minētais pamatojums nav detalizēti izvērsts, tiesa atzīst minēto bāriņtiesas secinājumu par pamatotu.

No lietas materiāliem ir redzams, ka starp adoptētājiem un viņu kaimiņiem – [D.Ļudojedas] un [V.Ļudojeda] ģimeni - pastāv ilgstošs konflikts (no 2018.gada). Konflikta pamatā ir domstarpības par ceļa lietošanas tiesībām, proti, adoptētāji uzskata, ka kaimiņu [D.Ļudojedas] un [V.Ļudojeda] ģimenei nav tiesību lietot adoptētāju īpašumā daļēji esošo ceļi, par to ir bijušas arī dažādas tiesvedības. Tāpat konflikta cēlonis ir tas, ka adoptētāju kaimiņi neievēro dzīvnieku turēšanas noteikumus un ved pastaigās suni bez pavadas, kā arī to dara mazgadīgs bērns, kurš nav spējīgs savaldīt liela auguma suni. Lai fiksētu minētos, adoptētāju prāt, pārkāpumus, viņi veic kaimiņu filmēšanu laikā, kad kaimiņu ģimene pārvietojas pa strīda ceļu ar vai bez suņiem. Šādas darbības izraisa savstarpēju vārdu apmaiņu un apvainojumus, kas konfliktu saasinājušas tik tālu, ka gan adoptētāji, gan viņu kaimiņi pastāvīgi veic viens otra filmēšanu, lai fiksētu iespējamus pārkāpumus, lai par tiem varētu sūdzēties attiecīgajās iestādēs un sodīt viens otru. Tiesa secina, ka konflikts eskalējies tik tālu, ka no abām pusēm tiek izmantotas neadekvātas konflikta risināšanas metodes (skaļas mūzikas atskaņošana, mutiski apvainojumi, centieni izprovocēt otru uz konfliktu, lai to varētu fiksēt video, otras puses vainošana par nelikumīgu filmēšanu, par nevēlamu saziņu, dažādu sūdzību rakstīšana un procesu iniciēšana utt.). Ir acīmredzams, ka šādā veidā videoierakstā ir fiksēts arī [J.Kalniņa] uzbrukums [V.Ļudojedam], par ko [J.Kalniņš] ir saukts pie administratīvās atbildības.

Arī lēmumā par adoptētāju saukšanu pie kriminālatbildības, par it kā [D.Ļudojedas] un [V.Ļudojeda] ģimenes vajāšanu, norādītie apstākļi liecina par ieilgušo savstarpējo kaimiņu konfliktu un tā neadekvātām risināšanas metodēm. Abām konfliktā iesaistītajām pusēm ir tendence vienam otru provocēt uz konfliktu, censties to fiksēt video un audio, un pēc tam, dramatizējot lietas apstākļus, iesniegt sūdzības policijā vai citā iestādē.

Tas, vai ir izdarīts krimināli sodāms noziegums ir vispārējās jurisdikcijas tiesas kompetencē, tāpēc administratīvā tiesa minētos apstākļus šādā kontekstā nevar vērtēt. Tomēr tiesa konstatē, ka tiesu judikatūrā atzīts, Krimināllikuma 132.¹pantā paredzētā noziedzīgā nodarījuma subjektīvo pusi raksturo speciāls nolūks – iedvest bailes upurim, vai apsūdzētajam bija nolūks likt cietušajam baidīties par savu vai tuvinieku drošību, ir vērtējams, kādu apzinātu uzvedības veidu persona ievēroja kopumā, lai nopietni satrauktu citu personu, darbību ilgums, intensitāte un sistemātiskums. Turklāt ļaunprātīgām darbībām nav jābūt vienveidīgām.

Tiesa konstatē, ka lietā atrodas, piemēram, Zemgales rajona tiesas 2020.gada 23.marta spriedums lietā 1A73024719 (lietas 6.sējuma 135.-141.lapa). Lietas būtība ir par to, ka tika izbeigta administratīvā pārkāpuma lieta pret [L.Kalniņu] par it kā viņas veiktu emocionālo vardarbību pret mazgadīgajiem [Ļudojedu dēliem] viņu klātbūtnē

izmēdot viņu māti [D.Ļudojedu], kas nodarīja bērniem emocionālas ciešanas. Spriedumā ir videoieraksta apraksts, kur citstarp norādīts, ka adoptētāji pastaigājušies pa savu iežogoto teritoriju un ēduši ābolus, kad garām gājuši [D.Ļudojeda] ar bērniem. Viens no bērniem sācis smieties un teicis: “Āboļi ir garšīgi, āboļi ir veselīgi”. Pēc tā sākusies [L.Kalniņas] un [D.Ļudojedas] diskusija par ceļa lietošanas tiesībām, kas pārauga kārtējā vārdu apmaiņā, bet bērns ik pēc laiciņa atkārtoja savu teikumu par āboliem. Minēto tiesa novērtē kā mēdīšanos un atzīst, ka minētā uzvedība nav raksturīga emocionāli traumētam bērnam, kurš ir nobijies un izjūt bailes un draudus pret sevi vai saviem ģimenes locekļiem. Tas arī atzīts minētajā tiesas spriedumā.

Līdzīgi secinājumi izdarīti arī Zemgales rajona tiesas 2020.gada 16.aprīļa spriedumā lietā Nr.1A73012320 (lietas 6.sējuma 142.-145.lapa), kurā atzīts, ka administratīvā pārkāpuma lieta pret [L.Kalniņu] izbeigta pamatoti. Lietas ir bijusi uzsākta par to, ka [L.Kalniņa] 2019.gada 22.augustā emocionāli vardarbīgi izturējās pret nepilngadīgo [Ļudojedu dēlu], filmējot viņu un ar to radot emocionālas ciešanas. Lietā ir vērtēts videoieraksts, kurā redzams, ka pa ceļu pārvietojas pusaudzis un skatās uz tālumā aiz žoga esošām personām (vīrieti un sievieti). Sieviete stāv aiz žoga ar pret ceļu pavērstu priekšmetu (iespējams – telefonu). Pusaudža uzvedība un izturēšanās neliecina par to, ka zēns bija uztraucies vai nobijies.

Tiesas sēdē procesa dalībnieki noskatījās videoierakstu (TIS pievienots ar datnes nosaukumu [NOSAUKUMS]), kurš filmēts ar adoptētāju automašīnā ievietotu videoreģistratoru un kur redzams, ka automašīna brauc pa šauru lauku ceļu, pēc kāda laika mašīna pietuvojas sievietei ar suni, kas iet pa ceļa vidu, sieviete paņem suni rokās un noiet ceļa malā, tālāk ceļa malā tup zēns, grāvī iespējams redzams otrs suns, tuvojoties mašīnai zēns pārvietojas uz grāvja pusi. Nogriežoties uz sānu ceļu var dzirdēt, ka mašīnai seko mopēds vai motocikls. Mašīna pabrauc garām aizvērtiem mājas iebrauktuves vārtiem un tad lēnām atpakaļgaitā uzsāk iebraukšanu pagalmā, dzirdama balss no ārpuses, kas kaut ko kliedz. Šajā brīdi mašīnas priekšā labajā pusē apstājas mopēds, no kura nokāpj pusaudzis, kurš plāta rokas, nāk tuvāk mašīnai, kaut ko saka un izrāda neapmierinātību. Mašīna turpina iebraukt pagalmā, bet jaunietis to novēro.

Lietā esošajos [D.Ļudojedas] paskaidrojumos un arī tiesas sēdē sniegtajā liecībā, viņa minēto notikumu apraksta tādējādi, ka [L.Kalniņa] izsekojot viņu ar dēlu, lielā ātrumā braukusi pa ceļu, virsū viņai, viņas dēlam un suņiem, ka viņi esot bijuši spiesti ar suņiem lekt grāvī, pēc tam [Kalniņi] esot taranējuši viņas dēlu, kurš brauca ar mopēdu. Minētais ir pilnībā pretējs videoierakstā redzētajam (minētā epizode norādīta arī kriminālapsūdzībā tāpat kā iepriekš minētās epizodes par izbeigtajām administratīvā pārkāpuma lietvedībām). Turklāt no minētā videoieraksta var secināt, ka nepilngadīgais ne tikai nejūtas apdraudēts no [Kalniņu] puses, bet iespējams pat mēģina izprovocēt konfliktu.

eikumā tiesai ir arī īpaši uzsvērts gadījums, kad adoptētāju kaimiņiem tika īpaši nežēlīgā veidā noindēts suns, kura kuņģī tika atrasti gaļas gabali ar ievietotiem metāla asumiem un, ka vienīgie kam suns traucējis ir adoptētāji, līdz ar to esot pilnīga pārliecība, ka tieši viņi to ir izdarījuši. Prokurors norādījis, ka, lai arī adoptētāji nav notiesāti par suņa noindēšanu, minētie apstākļi ir jāņem vērā, jo kriminālprocesā un administratīvajā procesā ir dažādi pierādīšanas standarti.

Tiesa minētajam argumentam pilnībā piekrīt, vienlaikus tiesas ieskatā visi minētie apstākļi adopcijas procesa kontekstā ir jāvērtē tikai caur bērna labāko interešu ievērošanas prizmu, it īpaši situācijā, kad bērns pirmsadopcijas aprūpē jau atradies ilgu laiku (uz lēmuma pieņemšanas dienu gandrīz sešus mēnešus, bet uz lietas izskatīšanas dienu gandrīz gadu).

Turklāt tiesa ņem vērā, ka neviena no bērnu tiesību aizsardzības iestādēm, tai skaitā, ne bērna likumiskais pārstāvis Jelgavas novada bāriņtiesa, ne prokurors, kopš bērna nodošanas pirmsadopcijas aprūpē nav iniciējis pirmsadopcijas aprūpes izbeigšanas procesu, ko paredz Bāriņtiesu likuma 34.panta pirmās daļas 5.punkts un 57.panta pirmās daļas 3.punkts, kā arī, iesniedzot pieteikumu tiesai, nav lūguši tiesai piemērot pagaidu aizsardzību lietā, kas liecinātu par to, ka, iestāžu prāt, bērns, atrodoties adoptētāju aprūpē, ir apdraudēts un viņa intereses netiek ievērotas.

Vērtējot to, vai pret adoptētājiem celtās apsūdzības ir pamats lemšanai par to, ka bērna interesēs nav tikt adoptētam [Kalniņu] ģimenē, tiesa konstatē, ka lietā nav pierādījumi par to, ka adoptētājiem ir kādas psihiskas saslimšanas, kas liedz aprūpēt bērnu, lai arī [D.Ļudojeda] katrā savā iesniegumā un paskaidrojumā uz to norāda.

Arī adoptētāju psiholoģiskajā izpētē nav konstatētas adoptētājiem piemītošas rakstura vai personības iezīmes, vai domāšanas īpatnības, kas liecinātu par to, ka adoptētāji ir asociāli vai ar tādām domāšanas īpatnībām, kas ļautu izdarīt secinājumus par viņu nespēju izaudzināt un aprūpēt bērnu, ievērojot bērna vislabākās intereses. Lietā ir pierādījumi, kas apliecina tieši pretējo, proti, ka adoptētāji izprot bērna vajadzības, spēj tās apmierināt, spēj sniegt bērnam drošu, atbalstošu un mīlošu vidi un siltas ģimeniskas attiecības, ka adoptētāji zina un pielieto bērna audzināšanā pozitīvas bērna disciplinēšanas metodes, bērns ģimenē jūtas droši un emocionāli labi, ģimenē tiek nodrošināta stabila un harmoniska dzīves vide. Tāpat lietā nav pierādījumu, ka adoptētāji būtu bijuši fiziski vai emocionāli vardarbīgi pret bērnu, pretējā gadījumā tas būtu konstatēts psiholoģiskajā izpētē un bērnam nebūtu izveidojusies droša piesaiste adoptētājiem.

Minētais norāda arī uz to, ka adoptētāji ir spējuši bērnu pasargāt no konfliktējošajām attiecībām ar kaimiņiem, līdz ar to ievērojot bērna intereses uz drošu un atbalstošu vidi. No lietas materiāliem arī izriet, ka pēc pārsūdzētā lēmuma pieņemšanas adoptētāji ir pārcēlušies uz citu dzīvesvietu, lai izvairītos no konfliktiem ar kaimiņiem, minētais liecina par to, ka adoptētājiem ir izpratne par to, ka konfliktējošas attiecības ar kaimiņiem var negatīvi ietekmēt bērna pašsajūtu un līdz ar to arī bērna labākās intereses, ko ir risinājuši pārceļoties.

Ievērojot to, ka lieta ir ierosināta par lēmumu, ar kuru bāriņtiesa lēmusi, ka [Meitenītes] adopcija [Kalniņu] ģimenē ir bērna interesēs, tiesa secina, ka sekas minētā lēmuma atcelšanai faktiski būtu pirmsadopcijas aprūpes un konkrētā bērna adopcijas procesa izbeigšana.

Lai gan tiesību normas detalizētāk nenosaka, kādos gadījumos bāriņtiesa lemj par pirmsadopcijas aprūpes izbeigšanu, tomēr, saprātīgi interpretējot tiesību normas par adopcijas mērķi un pirmsadopcijas procesa būtību, nepārprotami pirmsadopcijas aprūpi nevar turpināt, ja tā nav bērna interesēs, pirmsadopcijas laikā tiek pārkāptas bērna tiesības un ģimenē netiek nodrošināta stabila un harmoniska dzīves vide.

Tādējādi lemjot par lēmuma atcelšanu tiesai arī jāizvērtē vai pastāv tādi apstākļi, kas būtu par pamatu pirmsadopcijas aprūpes izbeigšanai.

Vērtējot situāciju pēc pārsūdzētā lēmuma pieņemšanas tiesa konstatē, ka lietā ir pirmsskolas izglītības iestādes 2024.gada [..] sniegta informācija (lietas 3.sējuma 98.lapa), kurā norādīts, ka [Meitenīte] apmeklē bērnudārzu regulāri, adaptācija norit veiksmīgi. Meitene grupā jūtas droši, ir ieinteresēta par vidi, apkārtējiem pieaugušajiem un bērniem, komunikācijā ir atvērta un draudzīga. Bērns ir atvests tīrs un apģērbs ir kopts, ir tīrs maiņas apģērbs, ērti apavi. Vecāki ņem vērā pedagogu ieteikumus par apģērba izvēli. Izrāda interesi par adaptācijas norisi, uzdod jautājumus par dienas notikumiem. Bērns sagaida vecākus ar prieku, sevišķu sirsnību var vērot tēva un bērna komunikācijā, ar māti bērns nedaudz atturīgāks. Nav informācijas, kas varētu liecināt par bērna tiesību pārkāpumiem.

.1] Arī lietā esošais 2024.gada [..] jaunās dzīvesvietas apsekošanas akts liecina par to, ka adoptētāji nodrošina visu nepieciešamo pilnvērtīgai bērna aprūpei un audzināšanai (lietas 5.sējuma 138., 139.lapa). Aktā norādīts, ka [Meitenīte] apmeklē bērnudārzu, ar prieku iet uz to, vakarā izņem [Līga], no rīta aizved [Jānis]. Satiekot vecākus saka mamma un tētis. Ievērojami paplašinājies vārdu krājums. [..]. Bijusi operā “Putnu opera”, ļoti paticis, pacietīgi un ar interesi vērojusi. [Meitenīte] bija pie friziera, vecāki centās izklaidēt, lai bērns sēdētu mierīgi. [Meitenīte] sēž [Jānim] klēpī, piekļāvusies, piesardzīgi skatās uz bāriņtiesas darbiniekiem. Bērns apģērbts atbilstoši vecumam un laika apstākļiem. Var novērot emocionālo piesaisti, pieķeras tētim ap kaklu un nenovērš acis no mammas. [Meitenīte] jūtas labi, ir omulīga un smaidīga, runā daudz jaunus vārdus, zina to nozīmi. Dzīvesvietā ir nodrošināta atbilstoša aprūpe un uzraudzība bērna vecumam.

Sarunā adoptētāji pastāsta (lietas 5.sējuma 140., 141.lapa), ka joprojām apmeklē psihologu vienu reizi mēnesī, ieklausās un ikdienā pielieto iegūtās zināšanas audzinot [Meitenīti]. [Meitenīte] jūtas drošībā vecākiem klēpī, pieglaužot galvu pie mammas vai tēta pleca. Vecāki apmeklē apmācības “Kompetenta emocionāli traumēta bērna aprūpe”, tas paredzēts adoptētājiem u.c. Mācības ir pilna diena vienu reizi nedēļā, kopā četras reizes. [Meitenītes] audžumāte netraucē ar zvaniem, nejautā par meitenes attīstību. [..] [Meitenīte] atveras komunikācijai ar nepazīstamiem cilvēkiem, kad ir bijusi kopā kādu laiku. Labprāt nāk klēpī, rāda savas mantas, stāsta savā valodā.

.2] 2024.gada [..] ģimeņu atbalsta centrs [“NOSAUKUMS”] sniedzis informāciju (lietas 3.sējuma 99.lapa), ka starp adoptētājiem un bērnu ir izveidojusies emocionāla piesaiste un bērna interesēs ir tikt adoptētam. Šāds viedoklis tika sniegts jau iepriekš un ir nemainīgs. Bērns attīstās un progresē, ja bērns nejustos droši un neatrastos mīlošā un gādīgā vidē, šāda attīstība nevarētu notikt. Nometnē 2024.gada [..] trīs dienu laikā [Kalniņi] aktīvi līdzdarbojās, aktīvi atsaucās bērna vajadzībām. Katras dienas noslēgumā speciālisti grupās pārrunāja iespējamo atbalstu ģimenēs, kurās speciālisti saskata kādas grūtības, [Kalniņu] ģimene netika ne reizi pieminēta. [Kalniņu] ģimene [DATUMS] piedalījās centra organizētajā salidojumā, novēroja, ka bērns ir kopā ar abiem vecākiem. Kad [Līga] sarunājās ar kādu ģimeni, bet [Jānis] bija kopā ar [Meitenīti], tuvojoties [Līgai], [Meitenīte] izrāvās no [Jāņa] rokas un piesteidzās pie [Līgas] saucot “mamma”. [Līga] pietupās un apskāva bērnu.

.3] [L.Kalniņa] 2024.gada [..] saņēmusi apliecību par mācību programmas “Kompetents emocionāli traumēta bērna aprūpētājs” apgūšanu (lietas 5.sējuma 90.lapa).

Izvērtējot minēto tiesa atzīst, ka nav konstatējami tādi apstākļi, kas būtu par pamatu atzīt, ka adoptētāju ģimenē netiktu ievērotas bērna labākās intereses. Bērnam tiek nodrošināta ģimeniska, harmoniska un droša vide, starp bērnu un adoptētājiem ir izveidojušās patiesas vecāku un bērna attiecības, bērnam tiek nodrošinātas viņa fiziskās, un emocionālās vajadzības, veselības aprūpe, izglītība, audzināšana un uzraudzība, kas ir pamats secināt, ka adopcija ir bērna vislabākajās interesēs.

[..].

Attiecībā uz pieteikumā norādīto par adoptētāju vecumu, tiesa atzīst, ka bāriņtiesa ir izvērtējusi adoptētāju spēju izaudzināt bērnu, tai skaitā veselības stāvokli. Arī tiesai no lietas materiāliem nerodas šaubas, ka trešās personas sava vecuma dēļ nespētu izaudzināt bērnu. Vienlaikus norādāms, ka neviena persona, neatkarīgi no vecuma, nav pasargāta no slimībām vai pāragras nāves, līdz ar to adoptētāju vecums nav noteicošais kritērijs, kas jāņem vērā, lai izvērtētu viņu spējas izaudzināt bērnu. Arī normatīvie akti nenosaka vecumu, līdz kādam personas var kļūt par adoptētājiem.

Apkopojot iepriekš minēto, tiesa atzīst, ka Ropažu novada bāriņtiesas 2024.gada [..] lēmums Nr.[..] , ar kuru adopcija [L.Kalniņas] un [J.Kalniņa] ģimenē atzīta par atbilstošu [Meitenītes] interesēs, ir tiesisks un nav pamata tā atcelšanai.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 246. – 251.pantu, 254.pantu Administratīvā rajona tiesa nosprieda noraidīt [Meitenītes] likumiskās pārstāves Jelgavas novada bāriņtiesas un prokurora Laura Guļāna nepilngadīgās [Meitenītes] interesēs iesniegto pieteikumu par Ropažu novada bāriņtiesas 2024.gada [..] lēmuma Nr.[..] atcelšanu.

Spriedumu var pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā viena mēneša laikā no tā sastādīšanas dienas, iesniedzot apelācijas sūdzību Administratīvās rajona tiesas Rīgas tiesu namā.

Tiesnese     (paraksts)        A. Tauriņa

NORAKSTS PAREIZS

Administratīvās rajona tiesas tiesnese           A. Tauriņa

Rīgā 2025.gada [..]

Dokuments ir parakstīts ar drošu elektronisko parakstu un satur laika zīmogu

^[1] Spriedums ir anonimizēts, lai nevarētu identificēt privātpersonas. Adoptētāju un citu privātpersonu vārdi un uzvārdi ir mainīti.

Novērtē šo rakstu: