Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

LR Ģenerālprokuratūrai kļūst aizvien grūtāk atrast ieganstus, kāpēc oligarham Andrim Šķēlem nebūtu izvirzāmas apsūdzības digitālās televīzijas krimināllietā, - aizvadītajā nedēļā vēl viens procesa dalībnieks radīja neliela bumbas sprādziena efektu, tiesas sēdē nākot klajā ar liecībām, kas apliecināja Šķēles vadošo un noteicošo lomu šajā parasti par afēru sauktajā darījumu kompleksā.

Aizvadītajā piektdienā liecinieks digitālās TV lietā, nodokļu konsultants Uldis Kokins sekoja advokāta Jāņa Lozes pēdās un sniedza liecības, ka darba uzdevumus visos jautājumos, kas saistās ar digitālās TV ieviešanas centrālo uzņēmumu - Kempmayer Media Latvia - viņam devis Andris Šķēle un Harijs Krongorns kā Šķēles pārstāvis.

Atbildot uz prokurora precizējošajiem jautājumiem, Kokins skaidri norādīja, ka tikai šie divi cilvēki ir devuši vadošus norādījumus, - visi pārējie iesaistītie varbūt diskutējuši, apsprieduši, bet uzdevumus devuši tikai viņi divi.

Kokins tiesai skaidroja, ka iepriekš par to nav liecinājis, jo viņa faktiskais priekšnieks Loze uzstājis, lai klienta vārds nedrīkst tikt atklāts. Tā kā tagad pats Loze ir atteicies no konfidencialitātes šajā sakarā, arī Kokins esot gatavs atklāti liecināt, kurš ir bijis tas, kas deva viņam darba uzdevumus visā, kas attiecas uz Kempmayer.

Kokina liecības nostāda prokuratūru ļoti nepatīkamā un neērtā situācijā. Iepriekš, ar liecībām par Šķēles patieso lomu nākot klajā Lozem, prokuratūra atrunājās, ka ar to esot par maz – viena cilvēka liecības pret otru.

Tiesa, jau tad šī atruna nebija īsti pamatota, jo līdzīgi Lozem bija liecinājis arī Jurģis Liepnieks, kura liecības turklāt nebija pretrunā ar paša Šķēles liecībām. Tagad stāvoklis ir vēl daudz nepatīkamāks tiem spēkiem prokuratūrām, kuri par katru cenu vēlas Šķēli „pasaudzēt”.

Pagājušā gada novembra sākumā kļuva zināms par skaļajā digitālās TV lietā notiesātā zvērinātā advokāta Jāņa Lozes tiesai iesniegtā dokumentā sniegto paziņojumu, ka „digitālās televīzijas (DTV) projektā es iesaistījos kā Andra Šķēles advokāts, viņa uzdevumā un vadījos pēc viņa norādījumiem, jo, kā es sapratu, Šķēle bija saistīts ar kompāniju, kurai bija interese piedalīties DTV ieviešanas Latvijā procesā”.

Kādreizējais valdības vadītājs un par oligarhu dēvētais Šķēle līdz šim ir izvairījies no kriminālatbildības šajā lietā, kaut gan viņa vārds šai sakarā ir bieži pieminēts. Viņš nesēdēja uz apsūdzēto sola, kad Rīgas apgabaltiesa, uzskatot 2000. gadu sākuma digitālās TV ieviešanas plānus par liela mēroga afēru, pagājušā gada maijā septiņām personām piesprieda dažāda ilguma cietumsodus.

Savās liecībās Šķēle izmeklētājiem bija apgalvojis, ka attiecībās ar digitālās TV ieviešanas uzņēmumu Kempmayer Media Latvia Loze neesot pārstāvējis ne viņu, ne viņam piederošas kompānijas. Viņam gan „būtu bijis interesanti” iegūt kontroli šajā projektā, taču viņš neesot advokātam devis „nekādus īpašus uzdevumus” šajā lietā.

Balstoties arī uz šīm Šķēles liecībām un ekspremjera norādēm, lai visus konkrētos interesējošos jautājumus uzdod Lozem, kuram kā advokātam nebija tiesību izpaust informāciju par attiecībām ar klientu, tiesa iepriekš bija nonākusi pie secinājuma: tieši Loze tad arī bijis viens no galvenajiem digitālās TV afēras autoriem, cita starpā sastādot apzināti fiktīvus līgumus, izstrādājot dažādas piegādes ķēdes utt.

Nu rakstiskajā lūgumā tiesai un vēlāk arī liecībās Loze pirmoreiz norādīja uz sava klienta patieso lomu digitālās TV ieviešanas shēmās un atklājis, ka šajā lietā viņa birojs pārstāvējis tieši Šķēles kā uzņēmēja intereses: „Juridiskais pamatojums manai darbībai bija tāds pats kā citos gadījumos, kad mans Zvērinātu advokātu birojs pārstāvēja viņa kā uzņēmēja intereses, gan viņa uzņēmuma intereses un ik mēnesi tika attiecīgi piestādīti rēķini gan Šķēlem, gan viņa uzņēmumam par padarīto darbu, kas tika attiecīgi apmaksāti.”

No Lozes tiesai nosūtītā dokumenta faktiski izrietēja, ka tieši Šķēle devis norādījumus – kādam jābūt saturam līgumu projektos, ko apsūdzība atzinusi par fiktīviem, gan iekārtu piegāžu līgumos. Arī dokumentos iekļautās iespaidīgās summas noteicis tieši klients, nevis advokāts. „Es apgalvoju, ka rīkojos saskaņā ar klienta norādījumiem un no viņa saņemtās informācijas, ko pēc tam ietvēru Līguma un iekārtu piegāžu līgumu projektos,” tiesai norādīja Loze.

Šķēle advokātam īpaši pieprasījis pilnīgu konfidencialitāti saistībā ar digitālās TV ieviešanu. „Manas, kā advokāta vienošanās ar klientu - Šķēli ietvaros, par viņa interešu pārstāvību jautājumos saistībā ar DTV projektu Latvijā, - uzdevumu es pieņēmu, piekrītot viņa noteikumiem un vēlmei, ka es darbošos viņa uzdevumā, neatklājot klientu,” tiesai rakstīja advokāts.

„Daļēja patiesība” – tā Loze diplomātiski raksturoja citas Šķēles sniegtās liecības: „Tieši un tikai pēc Šķēles kā sava klienta norādījuma es iesaistījos DTV projektā kā advokāts, kontaktējos gan ar M. Neiglu, gan M. Flanaganu, gan daudzām citām projektā iesaistītām personām un savas advokāta darbības veicu saskaņā ar klienta uzdevumu, saņemot no viņa rīkojumus un norādījumus un viņam par to atskaitoties.”

Sākot darbu, Lozem arī neesot bijis nekādu šaubu, ka klienta plānotā darbība un intereses ir likumīgas un advokātu birojs netiek iesaistīts jebkādos nelikumīgos nodarījumos. „Ja klients sevi nevēlējās publiski atklāt, jeb - kā to netieši secinājusi tiesa - slēpt savu patieso identitāti un saistību ar DTV projektu, tad tas bija viņa lēmums, ko es kā advokāts respektēju,” norāda advokāts.

Loze tiesai norādīja, ka, vadoties no advokāta konfidencialitātes principa, kas izriet no Advokatūras likuma, visā pirmstiesas izmeklēšanas laikā viņš atteicies izpaust klientu, kura uzdevumā DTV projektā sniedzis tam juridisko palīdzību, un šādu pozīciju ieturējis arī visā pirmās instances tiesā.

„Mana kā advokāta līdzšinējā pozīcija šajā lietā bija balstīta uz to, ka tiesa, izvērtējot visus lietas apstākļus, tanī skaitā manus paskaidrojumus lietā, nonāks pie objektīva un patiesa secinājuma par manu kā advokāta lomu DTV projektā un paša projekta legālo raksturu arī situācijā, kad es neatklāju klientu, kura uzdevumā es projektā iesaistījos kā advokāts,” tiesai skaidroja Loze.

Taču tiesa lēma citādi, līdz ar ko no juridiskā viedokļa situācija Lozes izpratnē bija mainījusies, ļaujot viņam ne tikai atklāt faktus par Šķēles patieso vietu digitālās TV lietā, bet arī aicināt kādreizējo politiķi atklāt patiesību par viņa un advokāta lomām šajā skaļajā lietā.

„Man ir tiesības aicināt klientu Šķēli, lai viņš apstiprina mūsu klienta - advokāta attiecības saistībā ar DTV projektu - un atklāj sniegtās juridiskās palīdzības faktu, jo ir radusies situācija, kad visas manas kā klientu pārstāvoša advokāta ar DTV projekta realizēšanu Latvijā saistītās darbības, ko prokuratūra uz nepamatotu pieņēmumu pamata kriminalizēja, ar pirmās instances tiesas spriedumu ir atzītas par noziedzīgu nodarījumu, tādējādi mani faktiski nepamatoti notiesāja par manu profesionālo darbību, kuras saturu es nevaru atklāt,” tiesai rakstīja Loze.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Latvijas Universitāte degpunktā. Un turpmāk?

FotoAp Latvijas Universitāti ir sakurti sārti, un liesmas jau skar tās iekšieni, lai gan šī gada pavasarī nelikās, ka var notikt kaut kas tāds.
Lasīt visu...

6

Par atkritumu krīzi

FotoEsmu atkārtojis N reizes un atkārtošu vēlreiz - cilvēki, domājiet kā nodrošināt sevi ar dzīves pamatelementiem. Tie ir mājvieta, ūdens, pārtika, elektrība, degviela... Esmu par to rakstījis savā prezidenta programmā, sk. "Cilvēks kontrolē pašu galveno". Esmu to izskaidrojis attiecīgajos video 1.daļa un 2.daļa. Atkritumu izvešana ir viens no dzīves pamatelementiem, it sevišķi pilsētā.
Lasīt visu...

21

Cilvēciskuma līkloči. 5. Absurda tirānija un iegūšana savā īpašumā

FotoBrīdināšana par absurda tirāniju nav analītiskais beztaktiskums vai konspiroloģiska tēma līdzīgi konspiroloģijā iecienītajai “pasaules valdnieku” tēmai. Brīdināšana par absurda tirāniju nav arī antivēsturiska kaprīze. Jau senie dievi mītos filosofiski sprieda par cilvēku, vai viņš ir labs vai viņš ir slikts, pieļaujot bezjēdzības un bezjēdzīgai rīcībai izdomājot dažādus attaisnojumus.
Lasīt visu...

21

Vai par šāda veida balagāna organizēšanu valsts iestādē, kāda ir Valsts robežsardze, kādam nav jāsaņem bargs sods?

FotoKā izriet no publikācijas par centralizēto parakstu vākšanu robežsardzē tās bijušā priekšnieka atbalstīšanai, mēs, pensionāri, un ne tikai pensionāri, bet visi Latvijas pilsoņi tiekam apzagti. Jo mūsu, nodokļu maksātāju nauda tiek izmantota, lai vieni priekšnieki no Valsts robežsardzes, izmantojot administratīvo resursus, organizētu parakstu vākšanu zem raksturojuma par citu Valsts robežsardzes priekšnieku (nu jau izbijušo) Normundu Garbaru.
Lasīt visu...

12

Karteļa dēļ tā dalībniekiem - lielajiem būvniekiem - vairs nav tik lielas vajadzības pirkt politiķu “pakalpojumus”

FotoKarteļa pazīmes Latvijas būvniecības tirgū bija redzamas jau sen - ne tikai sadārdzinātās pasūtījumu tāmēs, bet arī savdabīgi uzvarētos iepirkuma konkursos un visatļautīgā attieksmē pret pasūtītāju.
Lasīt visu...

21

Par Timati un viņa putinkrekliņiem „Alfā”: kas ir kas

FotoCeturtdien tirdzniecības centrā “Alfa” Rīgā, tika atklāts “Black Star Wear” apģērbu veikals.(1) (2) Zīmola īpašnieks un reklāmas seja ir reperis – miljonārs Timurs Junusovs jeb Timati. Viena no viņa pēdējām kolekcijām ir radīta sadarbībā ar Krievijas aizsardzības ministrijas akciju sabiedrības “Vojentorg” veikalu tīklu “Krievijas armija”.(3)
Lasīt visu...

21

Tvaiks

FotoKad tvaiks, kuru savalda ar labi pieskrūvētu vāku, izkļūst no katla? Tad, kad katla vāka skrūves tiek palaistas vaļīgāk.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Vai tiešām valsts prezidentam bērni jāmudina mācīties, lai ņemtu kredītu?

Laikā, kad Tieslietu ministrija izstrādā Parādu dzēšanas likumu, Valsts prezidents Egils Levits, uzrunājot skolēnus Zinību dienā,...

Foto

Perversā solidaritāte

Pirms deputātu balsojuma Saeimā “nācijas tēvs/pravietis” teica: “Ir trīs virzieni, par kuriem kopējā labuma vārdā es gribu domāt un pārliecināt savas prezidentūras gados. [..] Šie...

Foto

Mēs Latviju pārvaldām koleģiāli: valsts prezidenta Egila Levita uzruna Saeimas 2019. gada rudens sesijas atklāšanā

Ļoti cienījamās Saeimas deputātes! Augsti godātie Saeimas deputāti! Dāmas un kungi!...

Foto

Atklāta vēstule par notiekošo „Olainmed” un arī „Olainfarm”

2019. gada augusta mēnesī pret mūsu gribu esam ievilkti nesaskaņās starp "Olainfarm" valdi un "Olainmed" bijušo vadību Darju...

Foto

Godīgums kā cilvēkus vienojoša ideja

Klausoties valstsvīru runas par to, kas cilvēkiem būtu jādara, lai dzīve kļūtu labāka, atmiņā visvairāk iespiedušies negatīva rakstura ieteikumi un spriedumi...

Foto

Jaunā konservatīvā partija cīnās par ietekmi valdībā

Visās valdošajās koalīcijās ir bijusi partija, kas darbojas kā iekšējā opozīcija. Daudzās valdībās šo lomu pildījusi Nacionālā apvienība, regulāri...

Foto

Aicinām iedzīvotājus neslēgt līgumus ar AS „Tīrīga”

Rīgas Apkaimju alianse kategoriski iebilst pret atkritumu apsaimniekošanas monopola izveidi Rīgā. Iedzīvotāji aicināti neslēgt līgumus ar AS "Tīrīga"....

Foto

Ikonu nomaiņa - vissāpīgākais process

Cilvēki jau no bērnības ir pieraduši, ka ir autoritātes, kurām jātic un kurām jāklausa – vecāki, skolotāji, jau vēlāk vadītāji un priekšnieki....

Foto

Absurds ap Rimšēviču

Par valstiskās suverenitātes trūkumu un latviešu necienīgo stāvokli savā zemē, kā arī par šī necienīgā stāvokļa izraisītajām nelietībām uzskatāmi liecina absurds ap Ilmāru...

Foto

Bankas, banciņas un droši paredzamais PC: prātojums pēc "Norvik/PNB" aizvēršanās

Neizbēgamajam blīkšķim mūsu banku un banciņu saimniecībā ļoti piemēroti ir LPSR Tautas dzejnieka Ojāra Vācieša vārdi,...

Foto

Eiroparlamentārieša aicināšana uz inaugurāciju, neievērojot viņa rīcību, kas neatbilst LR Satversmē noteiktajam, ir šādas antikonstitucionālas rīcības faktiska atbalstīšana

Valsts prezidents ir valsts amatpersona, bet inaugurācija ar...

Foto

Sākušies Burova laiki Rīgas domē

19.augustā par “Gods kalpot Rīgai” pārstāvi Oļegu Burovu kā Rīgas domes mēru nobalsoja 35 no 60 deputātiem. Tas nozīmē, ka vismaz...