Prokuratūrai „Meronigeitas” vietni izdevies nobloķēt ar pamatojumu, ka tajā redzamais naudas žūksnis un Jurisa attēls liekot domāt par prokuratūras mājas lapu
PIETIEK08.06.2020.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Prokuratūras pārstāvjiem jaunāko „Meronigeitas” interneta vietni www.meronigeita.info izdevies nobloķēt, uzraudzības struktūrai paziņojot, ka lapa, kurā reizē ar banknošu lērumu greznojas ģenerālprokurora amata kandidāta, prokurora Jura Jurisa attēls, liekot domāt par... LR Ģenerālprokuratūras mājas lapu, liecina Pietiek rīcībā esošā informācija.
Saskaņā ar šo informāciju oficiālais vietnes nobloķēšanas iemesls ir – „mēs esam informēti, ka domēna vārds meronigeita.info imitē Latvijas prokuratūras dienestu”, un „šāda aktivitāte ir pret mūsu pieņemamas izmantošanas politiku”.
Kā zināms, jau pirms vairākām nedēļām tiesiskuma un sabiedrības interešu vārdā atklātībai ir ticis nodots unikāls materiāls – internetā jau iepriekš publiskota nu jau bijušā Šveices advokāta Rudolfa Meroni, prokurora Jura Jurisa un viņa mahināciju līdzzinātāju e-pasta sarakste pilnā apjomā.
Tas, ko sabiedrība šajās nedēļās pēc šīs datu bāzes publiskošanas varējusi vērot, ir – Latvijas „tiesībsargāšanas iestāžu” pārstāvju kategoriska nevēlēšanās beidzot ķerties pie šo materiālu izmeklēšanas, lai atbildīgie par grandiozo Latvijas valsts apzagšanu beidzot tiktu saukti pie atbildības.
Tā vietā Latvijas Republikas Ģenerālprokuratūra savu enerģiju un resursus šajā laikā ir tērējusi, lai liegtu sabiedrībai iepazīties iespēju ar šo datu bāzi un tajā atrodamo informāciju.
Pēc mēnesi ilgiem pūliņiem tā beidzot bija panākusi vispirms vietnes prokuratura.info, tad arī vietņu prokuratura.xyz un prokuraturahub.com (nesajauciet ar pornhub.com) nobloķēšanu, kā argumentu minot to, ka tās „izliekoties par valsts iestādi”.
Tagad kārta pienākusi arī www.meronigeita.info, taču atšķirība tā, ka šajā reizē vietnes nosaukumā nav nekā pat attāli līdzīga vārdam „prokuratūra”, savukārt naudas žūksnim un prokurora J. Jurisa attēlam it kā nevajadzētu likt domāt par LR Ģenerālprokuratūru. Taču, kā redzams, prokuratūras pārstāvji ir citās domās un vietnes bloķēšanu panākuši ar tieši šādiem argumentiem.
Seko mums 
Finanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta valdības ieceri samazināt iemaksas pensiju 2.līmenī par 1%, jo ar šādu soli valdība risina šodienas problēmas uz nākotnes pensionāru jeb šodienas strādājošo rēķina.
Ar ko maza pozitīva inflācija, kuras dēļ visu naudas vienību (eiro, ASV dolārs u.c.) pirktspēja visās pasaules valstīs laika gaitā nemitīgi samazinās, ir labāka gan par nemainīgām cenām, gan arī par deflāciju jeb cenu kritumu? Ja cenu kāpums padara mūs nabadzīgākus, vai cenu kritums mūs padarītu bagātus? Vai patiesība, ka no inflācijas visvairāk cieš bagātie, jo inflācija taču samazina uzkrājumu vērtību un nabadzīgiem nav ko uzkrāt? Kāpēc inflācija Latvijā bija un arī paliks nedaudz lielāka nekā vidēji eirozonā, un kāpēc tas ir pat labi?
Pēteris Birkerts (1881–1956), pazīstamā arhitekta Gunara Birkerta tēvs, bija latviešu folklorists un literatūrzinātnieks, tautas parunu, sakāmvārdu, mīklu un anekdošu vācējs. Viņa apkopotā “Birkerta folkloras krātuve” (BFK) ir otra lielākā pēc Latviešu folkloras krātuves. Atšķirībā no citiem folkloristiem, P. Birkerts šim materiālam mēģināja pieiet ne tikai zinātniski, bet arī filozofiski, piedāvājot savu tautas gudrības filozofiskās struktūras versiju. Viņa mūža nogalē iznāca apjomīgs pētījums Latvju tautas estetika divos sējumos. Pirmajā sējumā viņš aplūko “cilvēka auguma, fiziskā ķermeņa un viņa kustību estetiku”, analizējot fizisko daiļumu un nedaiļumu “tautas prātojumos” jeb parunās.
Ir taču jābūt kādam noslēpumam vai būtiskai atšķirībai, kāpēc igauņi var izdarīt pie mums neiespējamo - samazināt savu politiķu ambīcijas, kā arī biznesmeņu alkatību un uzbūvēt "Rail Baltica" staciju gandrīz divas reizes lētāk, nekā sākotnēji plānots.
Komentārs par žurnālista Bena Latkovska rakstu ""Rail Baltica" stratēģiskā jēga nav tā, kuru par to cenšas uzdot". Kopumā piekrītot autora rakstītajam, gribētu uzdot vienu jautājumu: vai "Rail Baltica" stratēģiskā jēga saglabājas, pazūdot ekonomiskajam lietderīgumam, vai arī ir tāda projekta sadārdzinājuma robeža, līdz ar kuras sasniegšanu pat satiksmes ministram Briškena kungam ir pilnīgi skaidrs, ka projekts ir jāaptur?
Rīgas un tuvējos reģionos bezdarba līmenis pašlaik tuvojas 4%, kas nozīmē, ka bezdarba teju nav. Arvien biežāk dzirdam diskusijas par tautsaimniecības bremzēšanos, ko rada virkne dažādu aspektu, taču viens no tiem – darbinieku trūkums. To gana sāpīgi izjūt arī ražojošie uzņēmumi.
Valsts prezidents tēmu par apvienotā Latvijas sabiedriskā medija (LSM) valdes nesamērīgi lielo atalgojumu no publikas pukstēšanas interneta čalotavās aktualizējis līdz valsts politikas augstākajam līmenim. Tādam, ko nevar ignorēt. Bet… vai piedāvātais risinājums neradīs vēl lielāku sajukumu? Un varbūt laiks uzsākt lielākas reformas valsts kapitālsabiedrību vadītāju atalgojuma sistēmā?
