Prokuratūras „inovācija” – lēmumus nomaskēt kā „skaidrojošas vēstules”, lai tos nebūtu iespējams pārsūdzēt
Pietiek lasītājs21.05.2020.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Turpinot tēmu par Tukuma iecirkņa Kārtības policijas priekšnieka Māra Trēdes un Tukuma rajona prokuratūras ciešajām saitēm, nosūtu prokurores pārdomu vēstuli par noziedzīgām darbībām. Lūdzu informēt sabiedrību par prokuratūras jauno pieeju lēmumus pieņemt informatīvu, „skaidrojošu” vēstuļu formā, lai tos nebūtu iespējams pārsūdzēt.
LATVIJAS REPUBLIKAS PROKURATŪRA
TUKUMA RAJONA PROKURATŪRA
2020.gada 18.maijā
Par iesnieguma izvērtēšanu
2020.gada 30.martā Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldes Tukuma iecirknī reģistrēts iesniegums par Eiropas Finanšu līdzekļu izkrāpšanu. Iesniegumā norādīs, ka Eiropas Savienība finansē meliorācijas sistēmas pārbūvi vietās, kur tās darbību traucē elektropārvaldes līnija. Projekta ietvaros konstatētas 19 šādas vietas. Eiropas Savienība ir piešķīrusi līdzekļus projektam meliorācijas sistēmas pārbūvei. Piešķirtie līdzekļi ir piesavināti, tā kā nevienā no būvprojektā paredzētajām vietām meliorācija netika pārbūvēta.
Ar Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldes Tukuma iecirkņa Kārtības policijas nodaļas inspektora S..Bisenieka 2020.gada 28.aprīļa lēmumu atteikts uzsākt kriminālprocesu, pamatojoties uz Kriminālprocesa likuma 377.panta pirmo punktu, t.i., nav noticis noziedzīgs nodarījums.
Par minēto lēmumu paziņots iesnieguma iesniedzējam. Paziņojumu parakstījis Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldes Tukuma iecirkņa Kārtības policijas nodaļas priekšnieks M.Trēde. Paziņojumā ir norādīts, ka ir tiesības lēmumu par atteikšanos uzsākt kriminālprocesu pārsūdzēt Tukuma rajona prokuratūrā 10 dienu laikā pēc paziņojuma saņemšanas.
2020.gada 8.maijā Tukuma rajona prokuratūrā saņemts iesniegums, kurā lūgts uzsākt kriminālprocesu par M.Trēdes paziņojumā norādīto faktu viltojumu. Iesniegumā norādīts, ka paziņojumā par atteikšanos uzsākt kriminālprocesu norādīta atsauce uz iesniedzēja iesniegumu ar saturu par iespējami izkrāptiem Eiropas Savienības līdzekļiem meliorācijas sistēmas pārbūvei, ko nav iespējams veikt, jo to traucē elektropārvaldes līnija ir viltojums. Iesniedzējs nav iesniedzis šāda satura iesniegumu un uzskata par pretlikumīgu M.Trēdes atsauci uz iesniedzēja tiesībām pārsūdzēt lēmumu, tā kā iesniedzējs nav likuma pilnvarota persona, kurai ir pārsūdzības tiesības. Izskatāmajā lietā pārsūdzības tiesības ir Eiropas Komisijai, kas ir cietusī puse saistībā ar izkrāptajiem finanšu līdzekļiem.
Iesnieguma izvērtēšanas gaitā, kā arī pārbaudot atteikuma materiālu Nr.398 konstatēju, ka lēmumu par atteikšanos ierosināt kriminālprocesu pieņēmis Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldes Tukuma iecirkņa Kārtības policijas nodaļas inspektors S..Bisenieks, savukārt Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldes Tukuma iecirkņa Kārtības policijas nodaļas priekšnieks M.Trēde ir parakstījis paziņojumu par minētā lēmuma pieņemšanu un tā pārsūdzības kārtību.
No atteikuma materiāla redzams, ka iesniegumu par Eiropas Finanšu līdzekļu izkrāpšanu ir iesniedzis.
Kriminālprocesa likuma 373.panta piektā daļa noteic, ka lēmumu par atteikšanos uzsākt kriminālprocesu šā likuma 369.panta otrās daļas 1., 2. un 4.punktā minētās personas 10 dienu laikā pēc paziņojuma saņemšanas var pārsūdzēt prokuroram, ja lēmumu pieņēmis izmeklētājs, vai amatā augstākam prokuroram, ja lēmumu pieņēmis prokurors.
Uzskatu, ka Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldes Tukuma iecirkņa Kārtības policijas nodaļas priekšnieks M.Trēde paziņojumā par atteikšanos uzsākt kriminālprocesu ir kļūdaini norādījis, ka pārsūdzības tiesības ir iesnieguma iesniedzējam, tomēr minētais apstāklis neietekmē Lēmuma par atteikšanos uzsākt kriminālprocesu likumību un pamatotību.
Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 370.pantu kriminālprocesu var uzsākt, ja pastāv reāla iespēja, ka noticis noziedzīgs nodarījums, vai arī, ja ziņas satur informāciju par iespējamu notikušu noziedzīgu nodarījumu un tās ir iespējams pārbaudīt tikai ar kriminālprocesa līdzekļiem un metodēm.
Uzskatu, ka Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldes Tukuma iecirkņa Kārtības policijas nodaļas priekšnieka M.Trēdes rīcībā nav saskatāms Kriminālprocesa likuma 370.pantā paredzētais kriminālprocesa uzsākšanas pamats.
Šī atbilde ir skaidrojoša un nesatur nekāda veida nolēmumu, līdz ar ko tās pārsūdzība normatīvajos aktos nav paredzēta.
Tukuma rajona prokuratūras prokurore Daiga Miķe
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību izrādījās negaidīti auglīga. Tiesa, nedaudz īpatnējā veidā. Tā ārkārtīgi tieši un nesaudzīgi atsedza tās problēmas sabiedriskajos medijos, kuras līdz šim bija sekmīgi apslēptas.
“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem asu kritiku, ka nevar brīvi turpināt, krievināt Latvijas mediju vidi. Šo pozīciju atbalstījusi arī Latvijas televīzija un virkne “pilnīgi neatkarīgo un analītisko” žurnālistu.
Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs varas atzari: likumdevējs, izpildvara un tiesu vara. Tā kā mūsu Satversme neskata medijus kā ceturto varu, tad žurnālistiem un mediju redaktoriem nevajadzētu izturēties tā, it kā viņi oficiāli valdītu, vēl vairāk – ka neviens nedrīkstētu viņus kritizēt par sliktu darbu, piemēram, par pārāk vienpusēju un tendenciozu nostāju notikumu, procesu un personu atainojumā.
