Prokuratūras „inovācija” – lēmumus nomaskēt kā „skaidrojošas vēstules”, lai tos nebūtu iespējams pārsūdzēt
Pietiek lasītājs21.05.2020.
Komentāri (43)
Iesaki rakstu: 
Turpinot tēmu par Tukuma iecirkņa Kārtības policijas priekšnieka Māra Trēdes un Tukuma rajona prokuratūras ciešajām saitēm, nosūtu prokurores pārdomu vēstuli par noziedzīgām darbībām. Lūdzu informēt sabiedrību par prokuratūras jauno pieeju lēmumus pieņemt informatīvu, „skaidrojošu” vēstuļu formā, lai tos nebūtu iespējams pārsūdzēt.
LATVIJAS REPUBLIKAS PROKURATŪRA
TUKUMA RAJONA PROKURATŪRA
2020.gada 18.maijā
Par iesnieguma izvērtēšanu
2020.gada 30.martā Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldes Tukuma iecirknī reģistrēts iesniegums par Eiropas Finanšu līdzekļu izkrāpšanu. Iesniegumā norādīs, ka Eiropas Savienība finansē meliorācijas sistēmas pārbūvi vietās, kur tās darbību traucē elektropārvaldes līnija. Projekta ietvaros konstatētas 19 šādas vietas. Eiropas Savienība ir piešķīrusi līdzekļus projektam meliorācijas sistēmas pārbūvei. Piešķirtie līdzekļi ir piesavināti, tā kā nevienā no būvprojektā paredzētajām vietām meliorācija netika pārbūvēta.
Ar Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldes Tukuma iecirkņa Kārtības policijas nodaļas inspektora S..Bisenieka 2020.gada 28.aprīļa lēmumu atteikts uzsākt kriminālprocesu, pamatojoties uz Kriminālprocesa likuma 377.panta pirmo punktu, t.i., nav noticis noziedzīgs nodarījums.
Par minēto lēmumu paziņots iesnieguma iesniedzējam. Paziņojumu parakstījis Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldes Tukuma iecirkņa Kārtības policijas nodaļas priekšnieks M.Trēde. Paziņojumā ir norādīts, ka ir tiesības lēmumu par atteikšanos uzsākt kriminālprocesu pārsūdzēt Tukuma rajona prokuratūrā 10 dienu laikā pēc paziņojuma saņemšanas.
2020.gada 8.maijā Tukuma rajona prokuratūrā saņemts iesniegums, kurā lūgts uzsākt kriminālprocesu par M.Trēdes paziņojumā norādīto faktu viltojumu. Iesniegumā norādīts, ka paziņojumā par atteikšanos uzsākt kriminālprocesu norādīta atsauce uz iesniedzēja iesniegumu ar saturu par iespējami izkrāptiem Eiropas Savienības līdzekļiem meliorācijas sistēmas pārbūvei, ko nav iespējams veikt, jo to traucē elektropārvaldes līnija ir viltojums. Iesniedzējs nav iesniedzis šāda satura iesniegumu un uzskata par pretlikumīgu M.Trēdes atsauci uz iesniedzēja tiesībām pārsūdzēt lēmumu, tā kā iesniedzējs nav likuma pilnvarota persona, kurai ir pārsūdzības tiesības. Izskatāmajā lietā pārsūdzības tiesības ir Eiropas Komisijai, kas ir cietusī puse saistībā ar izkrāptajiem finanšu līdzekļiem.
Iesnieguma izvērtēšanas gaitā, kā arī pārbaudot atteikuma materiālu Nr.398 konstatēju, ka lēmumu par atteikšanos ierosināt kriminālprocesu pieņēmis Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldes Tukuma iecirkņa Kārtības policijas nodaļas inspektors S..Bisenieks, savukārt Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldes Tukuma iecirkņa Kārtības policijas nodaļas priekšnieks M.Trēde ir parakstījis paziņojumu par minētā lēmuma pieņemšanu un tā pārsūdzības kārtību.
No atteikuma materiāla redzams, ka iesniegumu par Eiropas Finanšu līdzekļu izkrāpšanu ir iesniedzis.
Kriminālprocesa likuma 373.panta piektā daļa noteic, ka lēmumu par atteikšanos uzsākt kriminālprocesu šā likuma 369.panta otrās daļas 1., 2. un 4.punktā minētās personas 10 dienu laikā pēc paziņojuma saņemšanas var pārsūdzēt prokuroram, ja lēmumu pieņēmis izmeklētājs, vai amatā augstākam prokuroram, ja lēmumu pieņēmis prokurors.
Uzskatu, ka Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldes Tukuma iecirkņa Kārtības policijas nodaļas priekšnieks M.Trēde paziņojumā par atteikšanos uzsākt kriminālprocesu ir kļūdaini norādījis, ka pārsūdzības tiesības ir iesnieguma iesniedzējam, tomēr minētais apstāklis neietekmē Lēmuma par atteikšanos uzsākt kriminālprocesu likumību un pamatotību.
Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 370.pantu kriminālprocesu var uzsākt, ja pastāv reāla iespēja, ka noticis noziedzīgs nodarījums, vai arī, ja ziņas satur informāciju par iespējamu notikušu noziedzīgu nodarījumu un tās ir iespējams pārbaudīt tikai ar kriminālprocesa līdzekļiem un metodēm.
Uzskatu, ka Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldes Tukuma iecirkņa Kārtības policijas nodaļas priekšnieka M.Trēdes rīcībā nav saskatāms Kriminālprocesa likuma 370.pantā paredzētais kriminālprocesa uzsākšanas pamats.
Šī atbilde ir skaidrojoša un nesatur nekāda veida nolēmumu, līdz ar ko tās pārsūdzība normatīvajos aktos nav paredzēta.
Tukuma rajona prokuratūras prokurore Daiga Miķe
Seko mums 
Valsts prezidents Egils Levits 3. oktobra LSM LTV “Rīta panorāmā” it kā sacīja visu gludi, pareizi un rāmi. Taisnība, ka Latvijas vēlētāji šoreiz ir bijuši daudz aktīvāki gājēji pie urnām nekā iepriekšējā reizē. Prezidents par šoreiz labo aktivitāti pateicās vēlētājiem.
Dziļi nožēloju savu gadiem ilgo aktīvo iesaisti sabiedriskajā cīņā par cilvēktiesībām. Man tas ir nesis milzīgus zaudējumus un postu.
Izdomāts stāsts par kāda Vienotības vecbiedra, iespējams, nosūtītu ziņu saviem sadarbības partneriem kādā kaimiņvalstī. Vēstule, kāda hipotētiski varētu būt uzrakstīta un pa slepeniem kanāliem, kas zina, varbūt saistītiem ar kino Pionieris afēras locekļiem, nosūtīta kaimiņos mītošam caram.
Labais tonis paredz komentāru par vēlēšanu balagānu. Divos vārdos - aplausi stāvus! Fanfaras tiem, kuri ar savu parakstu apliecināja atbalstu sistēmai. Protams, var tikai apbrīnot nekaunību tik klaji viltot "rezultātus" (iespējams, pilnīgi pretēji tautas izdarītajai "izvēlei". "Tie pēdējie būs tie pirmie, tie pirmie būs pēdējie" - tuvu pilnīgam "kājām gaisā").
Tātad, ja nu kādam interesē, cik saņem skolotājs parastais, varu padalīties ar savu situāciju pagājušajā mācību gadā. Lūdzu, izlasiet līdz galam. Vadu 34 kontaktstundas nedēļā + 1 konsultācijas stunda.
Godātie Latvijas pilsoņi! Vēlētāji! Nākamajos četros gados Latvijai ir nepieciešama tāda Saeima un valdība, kas spēj droši vadīt mūsu valsti cauri vētrainiem ūdeņiem.
Darbs pie sašķidrinātās dabasgāzes jeb LNG (liquefied natural gas) termināļa izveides Latvijā norisinās jau teju desmitgadi un varētu turpināties vēl tikpat ilgi, ja ne Krievijas agresija Ukrainā, kas nepārprotami lika saprast mūsu valsts enerģētisko atkarību ar visām no tā izrietošajām sekām.
Pašreiz sociālajos tīklos izskan daudz aicinājumi boikotēt vēlēšanas, un daudzi arī uzskata, ka nav vērts piedalīties vēlēšanām, jo pa lielam nekas nemainīsies. Un uz vēlēšanām pamatā neiet cilvēki, kuri nav apmierināti ar valdību, ar Saeimā ievēlēto deputātu darbu. Bet vēlēšanu boikots ir izdevīgs varas partijām, un tās to slēpti atbalsta.
Latvijas Žurnālistu asociācija (LŽA) aicina Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisiju reaģēt uz deputāta Aleksandra Kiršteina (Nacionālā apvienība “Visu Latvijai!”–”Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK) 25. septembra izteikumiem mikroblogošanas vietnē Twitter. Deputāts, komentējot priekšvēlēšanu debates LTV ēterā, raksta: “Politprostitūta Bērtule, vadot Saeimas kandidātu debates LTV1, visu laiku melo, ka politiķi (domāti NA) grib likvidēt Satversmes Tiesu, noklusējot, ka tā ir jāpārceļ uz Augstāko Tiesu kā Igaunijā, Somijā un Zviedrijā! Pirmskara Latvijā Satversmes jautājumus skatīja AT Senāts!”
