Prokurora – blēža un zagļa lieta apliecina: kad sapuvušai zivij nomaina galvu, pūt sāk arī tā
Lato Lapsa20.03.2021.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Par prokuroru Uldi Cinkmani, kurš ar Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes domes lēmumu faktiski ir atzīts par blēdi, krāpnieku un zaglēnu, pēdējās dienās ir dzirdēts un lasīts gana daudz mīlīgu un jauku tekstiņu.
Pirmkārt, plaģiāts ir noticis senos, nu ļoti, ļoti senos laikos. Vismaz tik senos, lai būtu iestājušies visa veida noilgumi, tā ka liecieties nu mierā.
Otrkārt, kas nu tas vispār par īpašu plaģiātu. Vai tad no bakalaura darba vispār var gaidīt kaut kādu oriģinalitāti?
Treškārt, ja arī plaģiāts, tad nebūt ne unikāls. Tādu plaģiatoru taču noteikti ir bijis simtiem un tūkstošiem, tad kāpēc gan jācieš tikai vienam nabadziņam?
Ceturtkārt, nekas jau vēl nemaz nav pierādīts. Lēmumu par bakalaura grāda atņemšanu var visur kur pārsūdzēt, un mēs taču dzīvojam tiesiskā valstī. Nu, tipa...
Piektkārt, arī plaģiāta pārbaudītāji ir tādi apšaubāmi. Nu, liela muiža, doktori un profesori, - kāpēc viņiem nenodarboties ar kaut ko patiešām nopietnu un svarīgu?
Sestkārt, vispirms vajadzētu noskaidrot, kas un kāpēc nolēma izanalizēt tieši šī prokurora diplomdarbu un kas bija tā vadītājs. Noteikti taču ir daudz svarīgāki ļaudis un nopietnāki pārkāpumi...
Septītkārt, ja arī būtu pierādīts, tad - kāds sakars plaģiātam ar prokurora darbu, ko šis kungs taču noteikti veic godīgi, kārtīgi un atbildīgi?
Astotkārt, prokurora darbam ir obligāts nevis bakalaura, bet maģistra darbs, un to taču šim kungam neviens nav anulējis, tā ka viss kārtībā un prokurors var turpināt darbu.
Sarakstu varētu vēl turpināt, jo, ja kaut kā šajā valstī nekad nav trūcis, tad noteikti ne ļaužu, kas, lai kāda nekrietnība vai noziegums arī netiktu atklāti, tādu vai citādu motīvu dēļ mēģinās labākajās čekistu tradīcijās sēt aizdomas un novērst uzmanību uz kaut ko citu. Tā tas ir vienmēr.
Tas, kas izbrīna šoreiz, ir fakts, ka vairākus no šiem, vienkārši sakot, amorālajiem un nekrietnajiem vēstījumiem tādā vai citādā formā ir izteikuši prokuratūras pārstāvji un to visu būtība ir viena – lai nu prokurors Uldis Cinkmanis turpina darbu, jo nekāda pamata viņu atlaist vai kaut vai atstādināt nav.
Pēdējās nedēļās saistībā ar kolaboranta Romualda Vonsoviča lietu man ir pačibējušas vēl atlikušās ilūzijas par prokuratūras pārstāvjiem un to pērkamības vai ietekmējamības līmeni, līdz ar ko šiem „tas taču ir mūsējais!” vēstījumiem nekādu izbrīnu radīt nevajadzētu.
Un tomēr...
„Prokuratūra ir tiesu varas institūcija, kas patstāvīgi veic uzraudzību pār likumības ievērošanu likumā noteiktās kompetences ietvaros. Prokuratūras uzdevums ir reaģēt uz likuma pārkāpumu un nodrošināt ar to saistītās lietas izlemšanu likumā noteiktajā kārtībā,” rakstīts prokuratūras mājas lapā.
Tas, ko tagad Ulda Cinkmaņa lietā faktiski saka šī likumības ievērošanas uzraudzītājiestāde, būtībā ir demonstratīvs spļāviens sejā sabiedrībai un jebkurai izpratnei par likumu.
ŠĪ likumības ievērošanas uzraudzītājiestāde demonstratīvi paziņo – mums nav nekādu iebildumu, ka likumības ievērošanas uzraudzību turpina veikt cilvēks, kurš ir pie rokas pieķerts blēdis, krāpnieks un zaglis.
Tas šķiet neiespējami – bet tā tas ir. Katrs pats var palasīties un noskatīties prokuratūras pārstāvju pēdējo dienu paziņojumus.
Savukārt, kad jaunais ģenerālprokurors, kurš vēl nesen, pirms iecelšanas amatā solījās atnest jaunos laikus, tagad kusli plāta rokas un kaut ko runā par absurdu situāciju, tas izskatās vienkārši derdzīgi un nožēlojami.
Prokuratūras iespējas ir milzīgas, un ģenerālprokurors to ir pierādījis vēl nupat, iejaucoties vakcīnu lietas izmeklēšanas imitācijā KNAB izpildījumā. Tagad viņam ir visas iespējas prokuroru – blēdi atstādināt, kaut vai pamatojoties uz likuma pantu par nevainojamas reputācijas nepieciešamību prokuroram.
Tas, ka Juris Stukāns tā vietā roku rokā ar saviem „Kalnmeiera sistēmas” padotajiem mums rāda klasisku „vārna vārnai acī neknābs” paraugdemonstrējumu, apliecina ne tikai labi zināmo faktu, ka zivs pūst no galvas, bet arī to, ka tad, kad sapuvušai zivij piemontē jaunu galvu, diemžēl nekavējoties sāk pūt arī tā.
Seko mums 
Paralēles starp krīzē esošo Rietumu pasauli un Romas impēriju pēdējām dienām kairināja filozofu un analītiķu prātus jau 100 gadus atpakaļ.
Šopavasar fonds negaidītā kārtā saņēmis vairākas sabiedrībā pazīstamu cilvēku grēksūdžu vēstules, kuru saturu šeit pārstāstīsim īsi un koncentrētā veidā, jo mūsdienās sāpinošu un dvēseles dzīles atkailinošu tekstu palagus, kādas savulaik uzrakstījuši, piemēram, Svētais Augustīns (“Grēksūdze”) vai Mišels Fuko (“Miesas grēksūdze’) – tik garus gabalus lasīt nevienam nav laika.
Valsts amatpersonas īpaši jau vēlēšanu laikā daudz runā par uzņēmējdarbības vides uzlabošanu, palīdzību uzņēmējiem, tiesiskumu un tā tālāk, un tā joprojām. Praksē gan mēdz būt citādāk, un valsts iestāžu vērsanās pret mani, manas ģimenes locekļiem un manis vadīto uzņēmumu liecina, ka realitāte var līdzināties absurda lugai.
Konkrētā piemērā – Balvos. 2022.gada oktobrī uz ceļa, kuru kā taisnāko vairāk nekā 30 gadus lieto mazdārziņu īpašnieki, bez brīdinājumiem tika nostiepta ķēde, kurā par laimi nelaimē ar salīdzinoši lēnu ātrumu (ap 15 km stundā) ietriecās motocikla vadītājs kurš guva nopietnas kakla traumas.
Vēlos Jūs informēt, kas notiek Valmieras policijā un prokuratūrā.Jau neskaitāmas reizes pēdējo pāris gadu laikā tiek ierosinātas krimināllietas par izvarošanu. Tiek aizturēti cilvēki, kuri pēc pāris mēnešiem tiek atbrīvoti. Bet tajā pašā laikā cietušās personas saņem no valsts atlīdzību, kas paredzēta cietušām personām
Pirms vairāk nekā desmit gadiem politiskajā dienaskārtībā pirmoreiz nonāca jautājums par Latvijas sabiedrisko mediju apvienošanu. Toreiz Latvijas Radio iestājās pret to, jo apvienošanās sākotnējais ambiciozais plāns toreizējā resursu trūkuma situācijā bija nerealizējams, savukārt apvienošanās, neieguldot nepieciešamos finanšu līdzekļus attīstībai, solīja vairāk risku nekā ieguvumu. Procesa virzītāji aizrautīgi runāja par sinerģiju, kas veidosies apvienotajā medijā, tajā pašā laikā nespējot kliedēt bažas par to, vai:
Pirms ejam tālāk, ir jāuzsver, ka sazvērestības teoriju patiesums šeit nav būtisks. Vārdu savienojums “sazvērestības teorija” sākotnēji nenozīmē, ka šī teorija pauž nepatiesību, vien to, ka tā apraksta vairāku spēlētāju sazvērēšanos. Taču skaidrs, ka mūsdienās šim vārdu savienojumam ir negatīva konotācija — ar to apzīmē stāstus, kurus publiskajā telpā nav pieņemts uzskatīt par patiesiem.
16.martā Ogres muzejā notika pasākums “Demokrātijas akadēmijai”. Tā ir programma, kuru par dažādu fondu, tostarp Sorosa fonda “DOTS”, naudu īsteno vairākas biedrības. “Akadēmiķi” apmeklēja muzeju, bet “aizmirsa” par to samaksāt.
Uzstādījums, ka, pirms nav veiktas reformas, veselības aprūpes budžetu ir racionāli papildināt vien tehniski, vedina minēt, vai tiešām valdība sāk cīņu ar lielāko šķērsli nozarē, proti, hroniski samilzušo administratīvo vājumu. Gadiem ilgi Nacionālais veselības dienests un Veselības ministrija apzināti vairījušies veikt reālu pārraudzību, cik lietderīgi ārstniecības iestādes izmanto piešķirtos līdzekļus, kas paredzēti deleģēto valsts pārvaldes uzdevumu izpildei, lai sniegtu iedzīvotājiem valsts nodrošinātos veselības aprūpes pakalpojumus. Ja tiks īstenota reāla padotība, iestādes riskēs aizskart medicīnas establišmenta intereses.
