Prokurore deklarācijā noslēpusi daļu ienākumu - vismaz 25,5 tūkstošus eiro, par kuriem veikusi iespaidīgu pirkumu
PIETIEK10.05.2021.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Rīgas Latgales priekšpilsētas prokuratūras prokurore Katažina Careva ir amatpersonas deklarācijā noslēpusi daļu ienākumu, par kuriem veikusi iespaidīgu pirkumu, - tas nepārprotami izriet no viņas valsts amatpersonas deklarācijā uzrādītajiem datiem.
Prokurores K. Carevas amatpersonas deklarācija par 2019. gadu rāda, ka 2020. gadu viņa sākusi ar 5000 eiro uzkrājumu Luminor bankā un viņas ieņemamajam amatam un oficiālajiem ienākumiem (32 770 eiro pirms nodokļu nomaksas) pietiekami iespaidīgiem skaidrās naudas uzkrājumiem – 7000 eiro.
Savukārt 2020. gadā prokurore ir veikusi iespaidīgu pirkumu 57 400 eiro apmērā. Kas tieši pirkts, nav skaidrs, jo pēc būtības nav mainījies viņas oficiāli deklarēto nekustamo īpašumu saraksts, un arī automašīna ir tā pati – 2006. gada izlaiduma BMW X5.
Taču īstās neskaidrības sākas, saskaitot prokurores K. Carevas oficiālos ienākumus un salīdzinot tos ar iespaidīgā pirkuma apmēriem. No deklarācijas pazuduši 5000 eiro bezskaidras naudas uzkrājumi, savukārt skaidrās naudas uzkrājumi ir vēl par 1000 eiro palielinājušies, sasniedzot 8000 eiro „tumbočkā”.
Prokurore nav deklarējusi nekādas parādsaistības, savukārt viņas ienākumi ir bijuši 36 680 eiro alga prokuratūrā (pirms nodokļu nomaksas), kā arī 136 eiro pabalsts un uzturlīdzekļi un dāvinājums no kāda vīrieša 3170 eiro apmērā.
Tas nozīmē, ka kopējie prokurores K. Carevas 2020. gada oficiālie ienākumi ir bijuši 24 592 eiro (ja pieņem, ka viņai ir viens bērns – apgādājamais, par ko arī maksāti uzturlīdzekļi) + 136 eiro + 3170 eiro = 27 898 eiro.
Šai summai vēl jāpieskaita 4000 eiro, kas pazuduši no iekrājumiem, un tas nozīmē, ka pat gadījumā, ja prokurore citām vajadzībām nav tērējusi ne centa, viņai kāda pirkuma veikšanai oficiāli ir bijuši ne vairāk kā 31 898 eiro.
Taču, kā redzams no amatpersonas deklarācijas, prokurore K. Careva ir deklarējusi 57 400 eiro vērtu pirkumu. Tas savukārt nozīmē, ka no nezināmiem, nedeklarētiem avotiem prokurore ir saņēmusi 25,5 tūkstošus eiro, kas izmantoti pirkuma veikumam. Turklāt skaidri saprotams, ka reāli „melnās naudas” summa ir bijusi daudz lielāka, jo prokurorei ir nepieciešami arī līdzekļi ikdienas vajadzībām.
Tā kā ne Valsts ieņēmumu dienests, ne KNAB, ne prokuratūra paši šos faktus nav pamanījuši, šī informācija nosūtīta visām trim šīm iestādēm. Tiesa, kā zināms, ne prokuratūra, ne KNAB necenšas pat imitēt prokuroru finanšu „tīrības” sistemātiskas pārbaudes.
Prokurore K. Careva ievērību nesen ieguva, Latvijas televīzijā atklājot detalizētas ziņas par Tukumā bojāgājušā cilvēka iespējamo psihisko kaiti – piromāniju.
Seko mums 
Finanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta valdības ieceri samazināt iemaksas pensiju 2.līmenī par 1%, jo ar šādu soli valdība risina šodienas problēmas uz nākotnes pensionāru jeb šodienas strādājošo rēķina.
Ar ko maza pozitīva inflācija, kuras dēļ visu naudas vienību (eiro, ASV dolārs u.c.) pirktspēja visās pasaules valstīs laika gaitā nemitīgi samazinās, ir labāka gan par nemainīgām cenām, gan arī par deflāciju jeb cenu kritumu? Ja cenu kāpums padara mūs nabadzīgākus, vai cenu kritums mūs padarītu bagātus? Vai patiesība, ka no inflācijas visvairāk cieš bagātie, jo inflācija taču samazina uzkrājumu vērtību un nabadzīgiem nav ko uzkrāt? Kāpēc inflācija Latvijā bija un arī paliks nedaudz lielāka nekā vidēji eirozonā, un kāpēc tas ir pat labi?
Pēteris Birkerts (1881–1956), pazīstamā arhitekta Gunara Birkerta tēvs, bija latviešu folklorists un literatūrzinātnieks, tautas parunu, sakāmvārdu, mīklu un anekdošu vācējs. Viņa apkopotā “Birkerta folkloras krātuve” (BFK) ir otra lielākā pēc Latviešu folkloras krātuves. Atšķirībā no citiem folkloristiem, P. Birkerts šim materiālam mēģināja pieiet ne tikai zinātniski, bet arī filozofiski, piedāvājot savu tautas gudrības filozofiskās struktūras versiju. Viņa mūža nogalē iznāca apjomīgs pētījums Latvju tautas estetika divos sējumos. Pirmajā sējumā viņš aplūko “cilvēka auguma, fiziskā ķermeņa un viņa kustību estetiku”, analizējot fizisko daiļumu un nedaiļumu “tautas prātojumos” jeb parunās.
Ir taču jābūt kādam noslēpumam vai būtiskai atšķirībai, kāpēc igauņi var izdarīt pie mums neiespējamo - samazināt savu politiķu ambīcijas, kā arī biznesmeņu alkatību un uzbūvēt "Rail Baltica" staciju gandrīz divas reizes lētāk, nekā sākotnēji plānots.
Komentārs par žurnālista Bena Latkovska rakstu ""Rail Baltica" stratēģiskā jēga nav tā, kuru par to cenšas uzdot". Kopumā piekrītot autora rakstītajam, gribētu uzdot vienu jautājumu: vai "Rail Baltica" stratēģiskā jēga saglabājas, pazūdot ekonomiskajam lietderīgumam, vai arī ir tāda projekta sadārdzinājuma robeža, līdz ar kuras sasniegšanu pat satiksmes ministram Briškena kungam ir pilnīgi skaidrs, ka projekts ir jāaptur?
Rīgas un tuvējos reģionos bezdarba līmenis pašlaik tuvojas 4%, kas nozīmē, ka bezdarba teju nav. Arvien biežāk dzirdam diskusijas par tautsaimniecības bremzēšanos, ko rada virkne dažādu aspektu, taču viens no tiem – darbinieku trūkums. To gana sāpīgi izjūt arī ražojošie uzņēmumi.
Valsts prezidents tēmu par apvienotā Latvijas sabiedriskā medija (LSM) valdes nesamērīgi lielo atalgojumu no publikas pukstēšanas interneta čalotavās aktualizējis līdz valsts politikas augstākajam līmenim. Tādam, ko nevar ignorēt. Bet… vai piedāvātais risinājums neradīs vēl lielāku sajukumu? Un varbūt laiks uzsākt lielākas reformas valsts kapitālsabiedrību vadītāju atalgojuma sistēmā?
