Prokurori, kas grib kļūt par ģenerālprokuroru, nav spējuši panākt neviena paša noziedznieka notiesāšanu astoņu, desmit un vairāk gadu garumā
PIETIEK02.06.2020.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Prokurori Juris Juriss (attēlā), Jānis Ilsteris, Alēns Mickevičs un Armīns Meisters jau vairāk nekā astoņus un desmit gadus nav spējuši panākt neviena paša noziedznieka notiesāšanu, pie kam divi to nav pat mēģinājuši — tā viņi paši atzīst rakstveidā.
Tuvojoties ģenerālprokurora vēlēšanām, kurās kandidē vairākas prokuratūras amatpersonas, kā arī trīs citi pieredzējuši juristi, no prokuroriem tika izprasīta oficiāla informācija par to, cik apsūdzības viņi virzījuši uz tiesu un cik daudzi noziedznieki viņu darbības rezultātā tikuši notiesāti.
Juris Juriss, kurš plašāk pazīstams saistībā ar e-pastiem, kuros saskaņota Ventspils kriminālprocesos arestētās mantas iztukšošana, nodarot zaudējumus vismaz 126 miljonu eiro apmērā un pārliekot arestēto mantu Rūdolfa Meroni grupējuma rokās, attiecībā uz savu vēlmi kļūt par ģenerālprokuroru rakstiskā atbildē sniedz informāciju, ka viņš pēdējo 10 gadu laikā uzrādījis apsūdzības trijām personām, no kurām neviena pati vismaz pagaidām nav tikusi notiesāta pat ne pirmajā instancē. Nodokļu maksātājiem J. Jurisa darbība pagājušogad izmaksājusi vairāk nekā 60 tūkstošus eiro.
Arī viņa kolēģis Jānis Ilsteris desmit gadus darbojies vienā vienīgā kriminālprocesā Nr. 12812001408, kurā uzrādījis apsūdzības tieši tām pašām trim personām, kuru apsūdzēšanu kā savu vienīgo darba panākumu tikko minēja jau J. Juriss. Nevienu citu apsūdzību J. Ilsteris uz tiesu nav virzījis, tātad viņa darbības rezultātā nav arī neviens pats notiesātais. Ironiski, ka J. Ilsteris šobrīd ir “Prokuroru personāla un profesionālās izaugsmes nodaļas” prokurors, kas algā saņem vairāk nekā 46 tūkstošus gadā no.
Vēl ironiskāka ir Tiesās izskatāmo krimināllietu nodaļas virsprokurora Alēna Mickeviča (pagājušajā gadā guvis gandrīz 70 tūkstošus no nodokļu maksātājiem) atzīšanās: “[...] pēdējo desmit gadu laikā neesmu pieņēmis lēmumus par personu saukšanu pie kriminālatbildības, t.sk., kuri tiktu izskatīti tiesā.” Līdz ar to nav bijis neviens pats notiesātais.
Savukārt Rīgas tiesu apgabala prokuratūras virsprokurors Armīns Meisters nav uz tiesu virzījis un nav uzvarējis nevienu pašu lietu “tikai” astoņu gadu garumā. Viņš raksta: “Laikā no 2000. līdz 2012. gadam [...] esmu pabeidzis pirmstiesas procesu un nodevis tiesai aptuveni 150 krimināllietas, kurās apsūdzētas ne mazāk kā 200 personas.” Taču šī sekmīgā darbība pilnībā izbeigusies pirms astoņiem gadiem, un kopš tā laika A. Meisters nav uzturējis nevienu pašu apsūdzību. Viņš pagājušajā gadā no valsts atalgojumā saņēmis vairāk nekā 50 tūkstošus eiro.
Pārējie kandidāti (Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģijas priekšsēdētājs Juris Stukāns, agrākais Satversmes tiesas priekšsēdētājs Gunārs Kūtris un kādreizējais prokurors, tagad advokāts Aldis Pundurs) nav salīdzināmi ar identisku mērauklu.
Attiecībā uz to, ka virsprokurori pat nemēģina doties tiesas zālē, lai uzvarētu kādu lietu, ir jānorāda uz salīdzinājumu ar tiesnešiem: visi pirmās, otrās un trešās instances tiesu priekšsēdētāji paši turpina ikdienā skatīt lietas, kas viņiem iedalītas automatizētajā sadalē, un pat Augstākās tiesas priekšsēdētājs gandrīz katru nedēļu piedalās kasāciju izskatīšanā, neraugoties uz aizņemtību.
Seko mums 
Katrs ekonomists labi zina: ja pēkšņi būtiski samazinās naudas masas aprite ekonomikā, tas beigsies ļoti slikti. Ne velti ASV Lielā depresija sakrita ar naudas masas apgrozījuma kritumu par kādiem 30%. Demokrātijā līdzīgi ir ar vēlētāju balsīm. Ja izņem pietiekami lielu vēlētāju balsu skaitu no “apgrozības”, tas beidzas slikti, paralizējot demokrātisku lēmumu pieņemšanu par valsts attīstībai svarīgajiem jautājumiem. Pēdējo trīsdesmit gadu laika lielākā daļa Latvijas krievvalodīgo izvēlējās balsot par partijām, kas latviešu vairākumam nebija pieņemamas. Tādējādi vairākās Saeimās vismaz divdesmit deputātu mandāti tika “izņemti no apgrozības”.
Sabiedrībā rezonansi izsaucis Ernesta Rieksta video: “Es ceru, ka Krievijas armija ienāks Latvijā.” “Sprādzienu” izraisīja tieši šis teikums. Pārējo vēstījuma daļu aizņem pašreiz piekoptās politikas kritika un konstatācija, ka Dievzemītē viss pagalam. Delfi gan cenšas Riekstu rečekot, ka citur, t. sk., Krievijā ir vēl sliktāk, taču “reņģēdājiem” no tā vieglāk nepaliek.
Kārtējo reizi kārtējā Saeima ir ievēlējusi jaunu (sic!) valdību. Ko mēs varam sagaidīt no šī piedzimušā brīnumbērna, kurš mums sola piena upes un ķīseļa krastus tuvākajos gados, proti, Eiropas Savienības valstu vidējo dzīves līmeni? Skeptiķi teiktu – blēņas! Cik valdības nav nākušas un gājušas, kas nav solīts, bet, kur bijām, tur esam!
Katrs veselības ministrs nāk ar sev vairāk vai mazāk draudzīgu politiķu uzstādījumiem, kurus tad pirmajās darba dienā pamanās paust tautai, atbildot uz nesagatavotu žurnālistu nesagatavotiem jautājumiem. Ar laiku ministrs saprot spēles noteikumus, sāk solīt mazāk, bet prasīt vairāk.
Saņēmu Jūsu e-pastu ar aicinājumu veikt papildu iemaksas Pensiju fondā! Varbūt Jūs tomēr varat mani nomotivēt to izdarīt, atbildot uz maniem jautājumiem un varbūt sniedzot papildu informāciju!
Kā jau parasti, ja Ogres novadā top kaut kas jauns, vajadzīgs un skaists, no tumšiem stūriem uzrodas personāži, kas izplata dažādus melus un puspatiesības par šīm iecerēm. Slēpjoties aiz skaistām frāzēm par attīstību un novada interesēm, tiek bīdītas politiskās intereses un personīgi motīvi.
No 2000. gada marta līdz 2022. gada maijam Slovēnijā ierosināja ~62 000 lietu par antikovida noteikumu pārkāpumiem, piemērojot naudas sodus vairāk nekā 5,7 miljonu eiro apmērā. Vēlāk Slovēnijas Konstitucionālā tiesa atzina pretkovida pasākumus par antikonstitucionāliem. Iepriekšējiem vadīkļiem šādas negantības maksāja varu.
