Prokurori, kas grib kļūt par ģenerālprokuroru, nav spējuši panākt neviena paša noziedznieka notiesāšanu astoņu, desmit un vairāk gadu garumā
PIETIEK02.06.2020.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Prokurori Juris Juriss (attēlā), Jānis Ilsteris, Alēns Mickevičs un Armīns Meisters jau vairāk nekā astoņus un desmit gadus nav spējuši panākt neviena paša noziedznieka notiesāšanu, pie kam divi to nav pat mēģinājuši — tā viņi paši atzīst rakstveidā.
Tuvojoties ģenerālprokurora vēlēšanām, kurās kandidē vairākas prokuratūras amatpersonas, kā arī trīs citi pieredzējuši juristi, no prokuroriem tika izprasīta oficiāla informācija par to, cik apsūdzības viņi virzījuši uz tiesu un cik daudzi noziedznieki viņu darbības rezultātā tikuši notiesāti.
Juris Juriss, kurš plašāk pazīstams saistībā ar e-pastiem, kuros saskaņota Ventspils kriminālprocesos arestētās mantas iztukšošana, nodarot zaudējumus vismaz 126 miljonu eiro apmērā un pārliekot arestēto mantu Rūdolfa Meroni grupējuma rokās, attiecībā uz savu vēlmi kļūt par ģenerālprokuroru rakstiskā atbildē sniedz informāciju, ka viņš pēdējo 10 gadu laikā uzrādījis apsūdzības trijām personām, no kurām neviena pati vismaz pagaidām nav tikusi notiesāta pat ne pirmajā instancē. Nodokļu maksātājiem J. Jurisa darbība pagājušogad izmaksājusi vairāk nekā 60 tūkstošus eiro.
Arī viņa kolēģis Jānis Ilsteris desmit gadus darbojies vienā vienīgā kriminālprocesā Nr. 12812001408, kurā uzrādījis apsūdzības tieši tām pašām trim personām, kuru apsūdzēšanu kā savu vienīgo darba panākumu tikko minēja jau J. Juriss. Nevienu citu apsūdzību J. Ilsteris uz tiesu nav virzījis, tātad viņa darbības rezultātā nav arī neviens pats notiesātais. Ironiski, ka J. Ilsteris šobrīd ir “Prokuroru personāla un profesionālās izaugsmes nodaļas” prokurors, kas algā saņem vairāk nekā 46 tūkstošus gadā no.
Vēl ironiskāka ir Tiesās izskatāmo krimināllietu nodaļas virsprokurora Alēna Mickeviča (pagājušajā gadā guvis gandrīz 70 tūkstošus no nodokļu maksātājiem) atzīšanās: “[...] pēdējo desmit gadu laikā neesmu pieņēmis lēmumus par personu saukšanu pie kriminālatbildības, t.sk., kuri tiktu izskatīti tiesā.” Līdz ar to nav bijis neviens pats notiesātais.
Savukārt Rīgas tiesu apgabala prokuratūras virsprokurors Armīns Meisters nav uz tiesu virzījis un nav uzvarējis nevienu pašu lietu “tikai” astoņu gadu garumā. Viņš raksta: “Laikā no 2000. līdz 2012. gadam [...] esmu pabeidzis pirmstiesas procesu un nodevis tiesai aptuveni 150 krimināllietas, kurās apsūdzētas ne mazāk kā 200 personas.” Taču šī sekmīgā darbība pilnībā izbeigusies pirms astoņiem gadiem, un kopš tā laika A. Meisters nav uzturējis nevienu pašu apsūdzību. Viņš pagājušajā gadā no valsts atalgojumā saņēmis vairāk nekā 50 tūkstošus eiro.
Pārējie kandidāti (Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģijas priekšsēdētājs Juris Stukāns, agrākais Satversmes tiesas priekšsēdētājs Gunārs Kūtris un kādreizējais prokurors, tagad advokāts Aldis Pundurs) nav salīdzināmi ar identisku mērauklu.
Attiecībā uz to, ka virsprokurori pat nemēģina doties tiesas zālē, lai uzvarētu kādu lietu, ir jānorāda uz salīdzinājumu ar tiesnešiem: visi pirmās, otrās un trešās instances tiesu priekšsēdētāji paši turpina ikdienā skatīt lietas, kas viņiem iedalītas automatizētajā sadalē, un pat Augstākās tiesas priekšsēdētājs gandrīz katru nedēļu piedalās kasāciju izskatīšanā, neraugoties uz aizņemtību.
Seko mums 
Kur palikuši strīdi, cik ilgam laikam palicis dažnedažādo resursu, ar ko māte Zeme mūs baro? Piemēram, tā pati nafta. Tie, kam virs 40, noteikti atceras, ka tā bija top tēma 90. gados un šī gadsimta sākumā. Patiesībā tā bija tēma un dažādu zinātnisko prognozētāju maize jau krietni senāk.
Finanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta valdības ieceri samazināt iemaksas pensiju 2.līmenī par 1%, jo ar šādu soli valdība risina šodienas problēmas uz nākotnes pensionāru jeb šodienas strādājošo rēķina.
Ar ko maza pozitīva inflācija, kuras dēļ visu naudas vienību (eiro, ASV dolārs u.c.) pirktspēja visās pasaules valstīs laika gaitā nemitīgi samazinās, ir labāka gan par nemainīgām cenām, gan arī par deflāciju jeb cenu kritumu? Ja cenu kāpums padara mūs nabadzīgākus, vai cenu kritums mūs padarītu bagātus? Vai patiesība, ka no inflācijas visvairāk cieš bagātie, jo inflācija taču samazina uzkrājumu vērtību un nabadzīgiem nav ko uzkrāt? Kāpēc inflācija Latvijā bija un arī paliks nedaudz lielāka nekā vidēji eirozonā, un kāpēc tas ir pat labi?
Pēteris Birkerts (1881–1956), pazīstamā arhitekta Gunara Birkerta tēvs, bija latviešu folklorists un literatūrzinātnieks, tautas parunu, sakāmvārdu, mīklu un anekdošu vācējs. Viņa apkopotā “Birkerta folkloras krātuve” (BFK) ir otra lielākā pēc Latviešu folkloras krātuves. Atšķirībā no citiem folkloristiem, P. Birkerts šim materiālam mēģināja pieiet ne tikai zinātniski, bet arī filozofiski, piedāvājot savu tautas gudrības filozofiskās struktūras versiju. Viņa mūža nogalē iznāca apjomīgs pētījums Latvju tautas estetika divos sējumos. Pirmajā sējumā viņš aplūko “cilvēka auguma, fiziskā ķermeņa un viņa kustību estetiku”, analizējot fizisko daiļumu un nedaiļumu “tautas prātojumos” jeb parunās.
Ir taču jābūt kādam noslēpumam vai būtiskai atšķirībai, kāpēc igauņi var izdarīt pie mums neiespējamo - samazināt savu politiķu ambīcijas, kā arī biznesmeņu alkatību un uzbūvēt "Rail Baltica" staciju gandrīz divas reizes lētāk, nekā sākotnēji plānots.
Komentārs par žurnālista Bena Latkovska rakstu ""Rail Baltica" stratēģiskā jēga nav tā, kuru par to cenšas uzdot". Kopumā piekrītot autora rakstītajam, gribētu uzdot vienu jautājumu: vai "Rail Baltica" stratēģiskā jēga saglabājas, pazūdot ekonomiskajam lietderīgumam, vai arī ir tāda projekta sadārdzinājuma robeža, līdz ar kuras sasniegšanu pat satiksmes ministram Briškena kungam ir pilnīgi skaidrs, ka projekts ir jāaptur?
Rīgas un tuvējos reģionos bezdarba līmenis pašlaik tuvojas 4%, kas nozīmē, ka bezdarba teju nav. Arvien biežāk dzirdam diskusijas par tautsaimniecības bremzēšanos, ko rada virkne dažādu aspektu, taču viens no tiem – darbinieku trūkums. To gana sāpīgi izjūt arī ražojošie uzņēmumi.
Valsts prezidents tēmu par apvienotā Latvijas sabiedriskā medija (LSM) valdes nesamērīgi lielo atalgojumu no publikas pukstēšanas interneta čalotavās aktualizējis līdz valsts politikas augstākajam līmenim. Tādam, ko nevar ignorēt. Bet… vai piedāvātais risinājums neradīs vēl lielāku sajukumu? Un varbūt laiks uzsākt lielākas reformas valsts kapitālsabiedrību vadītāju atalgojuma sistēmā?
