Prokurors Juriss apgalvo, ka www.prokuratura.info esot tikai spiediens un diskreditēšana, izvairās atbildēt pat uz jautājumiem par e-pasta adresēm

„Par šādiem Jūs interesējošajiem jautājumiem:

“1) vai taisnība, ka Jūs 2015. gadā vai agrāk bijāt izveidojis un izmantojāt sarakstei elektroniskā pasta adreses [email protected] un [email protected]?

2) vai taisnība, ka vienā vai abās šajās elektroniskā pasta adresēs Jūs sevi saucāt „Juris Holms”?

3) kādam nolūkam Jūs izveidojāt un izmantojāt šīs elektroniskā pasta adreses?

4) ar kādu nolūku Jūs, izmantojot šīs elektroniskā pasta adreses, sevi saucāt „Juris Holms”?”

6) tāpat Jūs šajā saistībā laikrakstam esat minējis: “Viena daļa no tās sarakstes, ko esmu caurskatījis, ir ar izdomātiem vārdiem un adresēm. No tūkstoša e-pastu ir tikai pāris patiešām manis nosūtītās vēstules.” Lūdzu, miniet dažus piemēru šādai sarakstei „ar izdomātiem vārdiem un adresēm,

11) vietnē www.prokuratura.info atrodama šāda, domājams, elektroniskā pasta vēstule:

„Date

Tue, 12 May 2015 13:38:0

To

Andrejs Eglitis<[email protected]>

From

David Anstis <[email protected]>

Cc

Benita Balana<[email protected]>,

Subject

Re

Dear Andrejs,

Thanks for this. Please keep me updated.

Kind regards

David

> On 12 May 2015, at 13:27, Andrejs Eglitiswrote:

> 

> Dear David,

> 

> This is the final draft with fewnon-essential corrections. Benita will try to arrange a meeting with J.Jurisstomorrow to discuss the draft. Your recollection of meeting with J.Juriss iscorrect – we first discuss the draft with him and then it would be J.Juriss whowould approach Constitution Protection Bureau for assistance.

> 

> Best regards,

> 

> Andrejs Eglitis

> Senior Associate.”

Vai Jūs apstiprināt šajā aprakstīto faktu patiesīgumu? Vai atbilst taisnībai citētās vēstules autora A. Eglīša apliecinājums, ka Jūs būtu persona, kas vērstos Satversmes aizsardzības birojā pēc palīdzības, kā izriet no konteksta, akciju atsavināšanas darījumā? Ja nē, vai jau esat vērsies pret minēto A. Eglīti par neslavas celšanu un apmelošanu? Ja jā, kādu palīdzību tieši Jūs vēlējāties saņemt no SAB, ar kurām konkrēti SAB amatpersonām kontaktējāties un kādu palīdzību no tām saņēmāt?,

informēju, ka man par šiem jautājumiem nekas nav zināms, baumas un izdomājumus nekomentēšu.

Par šādiem jautājumiem:

5) Jūs esat sniedzis skaidrojumus laikrakstam „Latvijas Avīze” saistībā ar interneta vietnes www.prokuratura.info saturu un minējis, ka „“www.prokuratura.info” materiāli esot nosūtīti pārbaudei uz atsevišķām tiesībsargājošajām institūcijām” un ka Jūs neminēšot šo iestāžu nosaukumus, jo „neesot saņēmis atļauju to darīt”. Kāda tieši atļauja, no kā un kādu iemeslu dēļ Jums jāsaņem, lai minētu šo iestāžu nosaukumus?”,

informēju, ka tiku informēts par materiālu nosūtīšanu attiecīgajām institūcijām. Atļauja nosaukt adresātus no vēstules sastādītāja man nebija sniegta, tāpēc arī to neatklāju, atbildot uz žurnālistes jautājumiem. Jūsu minētajā laikrakstā ir izklāstīts ģenerālprokurora teiktais: “[..]pie šī portāla pārbaudes jautājuma patlaban strādājot Valsts Drošības dienests, par to prokuratūra ziņojusi arī informācijas tehnoloģiju drošības incidentu novēršanas institūcijai “CERT.LV”. Ģenerālprokurors sacīja, ka portāls esot reģistrēts ārzemēs, tāpēc tā aizvēršana neesot tik vienkārša[..]”.

Par šādiem jautājumiem:

“7) šajā vietnē atrodama, domājams, šāda elektroniskā pasta vēstule:

„Date

Fri, 5 Jun 2015 14:13:57

To

'RM' <[email protected]>, David Anstis<[email protected]>

From

Andrejs Eglitis<[email protected]>

Cc

Janis Haze <[email protected]>,

Subject

Update re application to GPO/judge Geimanis

Dear Rudolf and David,

Benita arranged a meeting with J.Juriss yesterdayto hand over LNT's application. During the meeting J.Juriss explained to Benitathat he has spoken to the prosecutor general and representatives of the agencythat might assist in the process of handling of the LNT's application and thefollowing issues / risks were identified by the agency and prosecutor general:

1) Nobody can secure what judge Geimanis would dowith the documents and that he will not bring the application to the hearingand hand it out, irrespective of all LNT's requests and disclaimers andpotential assistance of the agency;

2) Even if the submission is made with assistanceof the agency the document will still be seen by several employees of the courtand they worry that there might be a leak of information that they will not beable to prevent;

3) Involvement of the agency might backfire on thewhole criminal procedure and eventually might end up turning against judgeGeimanis and Latvian authorities;

4) It is impossible to control and therefore todetermine when would judge Geimanis provide answer to the LNT's application.

Therefore J.Juriss suggested that LNT does notmake any submission to judge Geimanis at this stage through any kind of channels,but instead LNT requests opinion from J.Juriss and J.Juriss would on behalf ofGPO will provide their opinion to the LNT's application (which could later onbe used to protect LNT, should somebody want to complain about anything). Atthe same time J.Juriss will submit a copy of LNT' application to the agency sothat they have also been made aware of the LNT' application and the agencymight make necessary steps in the background, should it be deemed necessary bythe agency.

Such an approach would require changing lastparagraph of the application and arranging the signing of the amendedapplication. LNT might of course also elect to proceed with the initialapplication that has already been signed, but the fear in GPO is that it mightdo more harm than good, therefore as already mentioned option of not going tojudge Geimanis prior to completion of the transaction is the preferred route byJ.Juriss.

Please let us know whether you agree with amendingof the LNT's application and seeking confirmation of correctness of LNT'sopinion only with the GPO.

Best regards,

Andrejs Eglitis

Senior Associate.”

Vai Jūs apstiprināt, ka esat veicis darbības, kas aprakstītas šajā vēstulē? Ja jā, lūdzu, sniedziet katrai no tām izskaidrojumu. Ja nē, vai tas nozīmē, ka vēstules autors A.Eglītis Jūs apmelojis un cēlis Jums neslavu? Ņemot vērā, ka šīs vēstules saturs publiskots jau iepriekš, vai esat vērsies saistībā ar šo neslavas celšanu ar prasību pret vēstules autoru?

8) vai 2015. gadā Jūs esat veicis šādas vai kādas citas darbības, kas varētu tikt traktētas kā palīdzība vai atbalsts veikt „Ventspils naftas” akciju paketes pārdošanas darījumu 2015. gadā?

9) vai 2015. gadā Jūs esat devis jebkādus padomus par to, kā rīkoties personām, kas tieši vai netieši bijušas iesaistītas minētā darījuma sagatavošanā un īstenošanā? Ja jā, tad kādus?”,

informēju, ka jau 2018. gada 15. martā divās vēstulēs esmu Jums sniedzis atbildes uz šiem jautājumiem. Atkārtoti informēju, man nekas nav zināms par šo personu it kā veikto saraksti un par viņu it kā paustajiem viedokļiem. Baumas un izdomājumus nevaru komentēt.

Par šādu jautājumu:

“10) vai atbilst taisnībai minētajā vēstulē teiktais, ka Jūs „Ventspils naftas” akciju pārdošanu esat pārrunājis ar LR ģenerālprokuroru? Ja jā, kad un pēc kā iniciatīvas notika šī saruna, kādus jautājumus tajā apspriedāt, kāds bija sarunas iznākums?”,

informēju, ka nevaru komentēt to, kas it kā minēts Jūsu citētajā vēstulē, jo man par šādu it kā eksistējošu vēstuli ne kas nav zināms.

Vienlaikus izskaidroju, ka atsevišķus kriminālprocesus, tostarp tiesvedībā esošo, saņemtās sūdzības vai iesniegumus no citām personām, kurus esmu darba pienākumu ietvaros izskatījis un/vai apspriedis ar Ģenerālprokuratūras vadību, man nav tiesības komentēt. Šādas mana darbība tika īstenota vienīgi prokurora pienākumu pildīšanas ietvaros. Tāpat vēršu Jūsu uzmanību, ka Rīgas apgabaltiesa, kur tiek iztiesāta krimināllieta, tostarp Aivara Lemberga apsūdzībā, tiesa ir izvērtējusi un sniegusi savu viedoklī par AS „Ventspils naftas” akciju pārdošanas darījuma attiecināmību uz šo kriminālprocesu, proti, konstatējot, ka šis jautājums neattiecas uz šo tiesvedību.

Tapāt vēršu Jūsu uzmanību, ka Jūsu norādīto materiālu un ziņu publiskošana dažādās digitālajās platformās, par kuru autentiskumu pastāv pamatotas šaubas, sakrīt ar apsūdzētā Aivara Lemberga vairākkārt pausto laikrakstā “NRA”, piem. (NRA 2015. 24. septembris):

 “[..]Jāatgādina, ka jau pirms darījuma noslēgšanas Ventspils mērs Aivars Lembergs publiski paziņoja, ka, pēc viņa rīcībā esošās informācijas, akcijas tiks pārdotas zem tirgus cenas. Pēc viņa teiktā, biznesa aprindās cirkulē informācija, ka darījumam būs divas cenas - oficiālā un neoficiālā. Tādas vajadzīgas, lai daļa no reāli samaksātā nonāktu R. Meroni privātajos kontos (acīmredzot lai varētu norēķināties ar Latvijas Naftas tranzītu kontrolējošo R. Meroni un citiem, no kuriem bija atkarīga šā darījuma noslēgšana). A. Lembergs arī pauda viedokli, ka šis darījums notiek «ar prokurora Jura Jurisa atbalstu un svētību», proti, viņš esot nodrošinājis šim darījumam «jumtu». Kā norādīja A. Lembergs, iepriekš arests ticis uzlikts Latvijas Naftas tranzīta «mātes» kompāniju akcijām, bet ne pašām Latvijas Naftas tranzīta akcijām. Tas varētu liecināt par to, ka Latvijas Naftas tranzītam piederošo Ventspils naftas akciju pārdošana bijusi jau sākotnēji plānota. A. Lembergs pauda viedokli, ka šis darījums varētu būt viens no t.s. Lemberga krimināllietas mērķiem, lai gan tai esot arī citi, plašāki, tostarp politiskie, mērķi.[..]”;

(NRA 2015. 21.septembris)

“[..] Tādējādi faktiski ir piepildījušās visas pēdējās dienās publiski paustās prognozes, izņemot divas, kuras pagaidām pārbaudīt nav iespējams. Proti, Ventspils mērs Aivars Lembergs aģentūrai LETA prognozēja, ka pēc darījuma noslēgšanas būs visas iespējas to juridiski apstrīdēt darījuma cenas dēļ, jo esot pietiekami daudz ieinteresēto personu, kas varētu to darīt. It sevišķi tāpēc, ka darījumam būs divas cenas - oficiālā un neoficiālā. Divas cenas vajadzīgas tāpēc, ka daļa no summas nonākšot LNT padomes priekšsēdētāja Rudolfa Meroni privātajos kontos. Bet «jumtu» šādam darījumam ir nodrošinājis prokurors Juris Juriss.[..]”.

“[..] Kalnmeiera atbilde

Ģenerālprokurors atbildēja: «Atbildot uz Jūsu jautājumiem, izskaidroju, ka a/s “Ventspils nafta” akcijām nevienā kriminālprocesā, kurā procesa virzītājs ir prokurors, nav uzliktas arests. Lai veiktu kādu civiltiesisku darījumu ar šādām akcijām, nav nepieciešams ne prokuratūras ne prokurora saskaņojums. Neviena fiziska vai juridiska persona pie manis jautājumā par a/s “Ventspils nafta” akciju atsavināšanu un šāda darījuma saskaņošanu nav griezusies, un tādu neesmu sniedzis. Pēc manā rīcībā esošās informācijas, arī neviens cits prokurors šādas darbības nav veicis.[..]

Kompetentu atbildi jautājumā par bijušā prokurora Anda Mežsarga kā procesa virzītāja veikto procesuālo darbību pamatojumu sniegt nevaru sakarā ar to, ka manā rīcībā nav šādas informācijas.

[..] Nākošajā tiesas sēdē valsts apsūdzību uzturošie prokurori sniegs izvērstu viedokli par zvērināta advokāta G.Dirnēna pieteikto lūgumu par aresta uzlikšanu daļai “Ventspils nafta” akcijām.».[..]”;

(Diena, 2017. 17. janvāris)

“[..] Par šo faktu lietā iesaistītā uzņēmuma SIA Pars termināls pārstāvis zvērināts advokāts Gatis Dirnēns vērsās Ģenerālprokuratūrā ar lūgumu uzsākt kriminālprocesu pret Meroni kā arestētās mantas glabātāju ar aizdomām, ka Meroni varētu būt izšķērdējis glabāšanā nodoto mantu vai apzināti pārkāpis arestētas mantas glabātāja pienākumus, tādējādi mazinot šo aktīvu vērtību. Dirnēns norāda, ka pirmā prokuratūras atbilde bijusi pamatā noraidoša un tās galvenā doma bijusi, ka nekādi pārkāpumi lietas ietvaros nav saskatāmi, jo prokurora rīcību varot vērtēt tikai tiesa. Dirnēna pārmetumi apsūdzības uzturētāju grupai par iespējamu paviršību VN akciju pārdošanas procesā, kas apzināti vai neapzināti ļāvusi nelikumīgi atsavināt arestētu īpašumu, neesot pamatoti, jo tie nav saistāmi ar pašu lēmumu par arestu uzlikšanu mantai.[..]”.

Jau no publiski pieejamās informācijas, kura sniegta, tostarp ar Ģenerālprokuratūras vadības starpniecību, izriet, ka: a/s “Ventspils nafta” akcijām nevienā kriminālprocesā, kurā procesa virzītājs ir prokurors, nav uzliktas arests; civiltiesiska darījuma veikšanai ar šādām akcijām, nav bijis nepieciešams ne prokuratūras ne prokurora saskaņojums; pēc SIA Pars termināls pārstāvja lūguma šis jautājums vairākkārt tika skatīts tiesas procesā, kura ietvaros pie kriminālatbildības tiek saukts, tostarp Aivars Lembergs; tiesa lūgumu ir noraidījusi kā nepamatotu; Prokuratūrā tika izskatīti iesniegumi un sūdzības saistībā ar šo tematu (šajā daļā man nav tiesības atklāt ne iesniegumu, ne arī sūdzību saturu, sanāksmēs apspriesto saistībā ar iesniegumu un sūdzību izskatīšanu). Valsts apsūdzības uzturētāji savu viedokli šajā sakarībā sniedza minētās lietas iztiesāšanas laikā (kā jau minēts – tiesa noraidīja SIA Pars termināls pārstāvja pieteikto lūgumu).

Ņemot vērā iepriekš minēto, man ir pamats uzskatīt, ka Jūsu minētās nepārbaudītās informācijas publiskošanas mērķi ir panākt spiediena izdarīšanu uz mani kā uz prokuroru, kurš uztur apsūdzības tiesā, tostarp pret Aivaru Lembergu, kā arī lai diskreditētu mani kā ģenerālprokurora amata kandidātu.

Novērtē šo rakstu: