Iesaki rakstu: 
Šī gada 25.jūnijā Lemberga tiesvedības procesā mans vienīgais un pastāvīgais tiesas advokāts Raimonds Krastiņš nosūtīja Rīgas apgabaltiesai negaidītu paziņojumu, ka veselības stāvokļa dēļ pārtrauc manis aizstāvību un aptur darbību advokatūrā. Prokurors Juris Juriss atsevišķos masu medijos momentā komentēja situāciju, bet visizvērstāk ar Rūdolfu Meroni pastarpināti saistītajā portālā BNN, ko tradicionāli pārpublicē cits ar viņa interesēm saistītais portāls “Ventspilnieks”.
Tajā viņš norāda, ka “pašlaik Lemberga lietā ir nepieciešamie aizstāvji, kas spēj pilnvērtīgi izskatīt lietu. Tas, ka viņš [Krastiņš] ir slims, mūsuprāt, nekādā veidā nesašaurina un neiegrožo tiesas pienākumu izskatīt šo lietu arī ar esošo advokātu saturu. [..] Proti, tas, ka viņš meklē vēl kādu advokātu, nav ierobežojums [kriminālprocesa izskatīšanai]. Lembergam pietiek ar esošajiem advokātiem, viņam ir tiesības paralēli meklēt arī trešo, tomēr šī iemesla dēļ nedrīkstētu atlikt tiesas procesu”.
Kurš gan cits, ja ne prokurors Juris Juriss vislabāk zina, ka vienīgais un pastāvīgais tiesas advokāts, manas aizstāvības stratēģis bija Raimonds Krastiņš ar visām pilnvarām, kādas aizstāvamais piešķir šāda statusa advokātam, ieskaitot pastāvīgo orderi tiesā. Tomēr Juris Juriss, prokurors būdams, izplata publiskajā telpā melus par to, ka man ir vēl 2 advokāti ar šādu pašu pilnvarojuma apjomu. Kurš gan cits, ja ne Juris Juriss zina, ka aizstāvamajam var būt arī vairāki citi advokāti, kurus viņš algo kādam specifiski konkrētam krimināllietas jautājumam tiesvedības gaitā, taču tiem advokāta orderis tiek izrakstīts pēc nepieciešamības uz kādu periodu vai katru konkrēto tiesas sēdi atsevišķi.
Prokurors Juris Juriss melo sabiedrībai arī par to, ka advokāts Krastiņš “vairākkārtīgi debatē par vienu un to pašu faktu vai arī debatē par tādiem apstākļiem, kam nav vispār saistības ar konkrēto lietu,- tātad vilcina.” Juris Juriss jau kopš aizstāvamās puses debašu sākuma advokātam neļāva izklāstīt to aizstāvības runu, kādu advokāts Krastiņš bija iecerējis un uzskatīja par pareizu tiesas prāvā. Pret advokātu Krastiņu visas iepriekšējās nedēļas garumā bija izvērsts morāls spiediens un psiholoģisks terors – viņš tika vairākkārt pārtraukts, pamācīts, kas, par ko un cik lielā apjomā jārunā t.s. debašu runā, tādējādi prokuroram rupji iejaucoties advokāta profesionālajā darbībā. Nožēlojami, ka arī tiesa demonstrēja absolūti vienaldzīgu attieksmi pret notiekošo un ignorēja advokāta argumentus.
Ja prokuroru un viņu pavadā arī tiesas morālais terors pret maniem aizstāvjiem turpināsies, tad tiks sasniegts acīmredzami vēlamais rezultāts, ka man būs grūti atrast advokātu savai aizstāvībai un nāksies vien to darīt pašam. Par tiesu darbības principiem, tādiem kā līdztiesības, sacīkstes, patiesības, tiesības uz aizstāvību u.c., šajā tiesvedības procesā izteikties vairs nav vērts, jo tie man ir liegti, lai gan Latvija ir EP, ES, NATO, OECD u.c. starptautisku alianšu dalībvalsts. Latvijas Republikas Satversmē nostiprinātas cilvēka pamattiesības garantē, ka valsts atzīst un aizsargā tās saskaņā ar šo Satversmi, likumiem un Latvijai saistošiem starptautiskajiem līgumiem. Diemžēl jāatzīst, ka reāli darbībā tā ir tikai fikcija, kā savulaik PSRS. Nekas nav mainījies.
Seko mums 
Latvijas valdības pārstāvju skaits Itālijā šobrīd ir tik iespaidīgs, ka šķiet – nevis Olimpiskās spēles, bet gan ministēriju salidojums tiek rīkots. Valsts kancelejas direktors Raivis Kronbergs TV24 mierina, ka mums jālepojas par mūsu sportistu sasniegumiem – jo kurš gan vairāk spēj parādīt atbalstu kā visa valdība uz vietas, kamerām fonā?
Godātā Zariņas Stūres kundze! Biedrība Asociācija “Ģimene”, kuras darbības mērķis ir ģimenes, vecāku un bērnu pamattiesību aizsardzība, vēršas pie Jums kā Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētājas ar atkārtotu aicinājumu izvērtēt un pašreizējā redakcijā neturpināt virzīt likumprojektu “Grozījumi Izglītības likumā” (865/Lp14).
Latvijas likumdevēja darba kārtība nereti atgādina greizo spoguļu karaļvalsti. Tā vietā, lai mērķtiecīgi veiktu "valsts audumu" lāpīšanu – novērstu tiesību aktu kolīzijas, revidētu novecojušas normas un risinātu gadiem iestāvējušās sistēmiskas problēmas –, enerģija tiek izšķiesta tur, kur tās ietekme uz sabiedrības labklājību ir margināla. Mēs redzam hiperaktivitāti tur, kur var kaut ko aizliegt, ierobežot vai apgrūtināt, radot ilūziju par darbu, kas patiesībā ir tikai administratīvs slogs.
2026. gada janvārī ministrs Raimonds Čudars daļēji apturēja Preiļu novada teritorijas plānojumu, pamatojot to ar it kā nepamatotiem ierobežojumiem vēja elektrostaciju un saules parku attīstībai.
Savas frakcijas vārdā es vēlos iezīmēt, kā esošo situāciju pasaulē redzam mēs, Progresīvie, un kas, mūsuprāt, ir Latvijas ārpolitikas svarīgākie uzdevumi gan šogad, gan arī turpmākajos gados.
35 gadus pēc 1991.gada janvāra notikumiem, atskatoties uz barikāžu laiku, ir svarīgi to neuztvert tikai kā lappusi Latvijas vēstures grāmatā. Barikādes ir dzīva pieredze, no kuras mums jāņem mācības sev un jānodod tās jaunākajām paaudzēm. Šodien, kad pasaule atkal piedzīvo nemierīgus laikus, barikāžu atziņas skan īpaši aktuālas.
20. gadsimta otrajā pusē, bērni izauga kopā ar saviem populārākiem pasaku varoņiem – Karlsonu, Pifu un Kazlēnu, kas prata skaitīt līdz desmit. Ne tikai pie mums, bet visā Austrumeiropā, kur šie varoņi popularitātes ziņā bija neadekvāti plaši zināmi pat attiecībā pret šo varoņu autoru dzīves zemēm. Katrs no šiem varoņiem ir unikāls un sekmīgi konkurēja ar Pepiju Garzeķi un Vārnu ielas delveriem.
Nesen vienā no daudzajām intervijām sakarā ar birokrātijas apkarošanu J.Endziņš teica: „Un, citējot Raini, tādas lielas laimes nemaz nav – ir tikai sīkas laimītes. Tas, runājot par darāmo birokrātijas apkarošanā.”
Latvijas ainavas un lauku iedzīvotāju dzīves kvalitāte ir augstākas vērtības nekā nosacītais ekonomiskais un enerģētikas “labums”, kas pamatā pastāv Eiropas Savienības virzītā “zaļā kursa” ietvaros, t. i. ir mākslīgi radīts un mākslīgi uzturēts “labums”. Šī labuma lielākie ieguvēji ir lielākās pasaules piesārņotājvalstis, piemēram, Ķīna.
