Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā
VDK kartotēka

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

LR Ģenerālprokuratūras Personu un valsts tiesību aizsardzības departamenta prokurors Agnis Pormalis oficiālā skaidrojumā ir apliecinājis pēdējā laikā, it īpaši saistībā ar Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) vadības konfliktu vērojamo ģenerālprokurora Ērika Kalnmeiera un viņa vadītās iestādes "īpašo attieksmi" pret KNAB priekšnieku Jaroslavu Streļčenoku: kā izriet no Pormaļa parakstīta oficiāla dokumenta, Ģenerālprokuratūra nedomājot interesēties par Streļčenoka interešu konfliktu, vērtējot Dziesmu svētku bezmaksas ielūgumu izdāļāšanu un vienlaikus pašam esot ielūgumu saņēmēju sarakstā.

Pietiek jau ziņoja par Streļčenoka parakstīto KNAB atzinumu pēc deviņus mēnešus ilgušās pārbaudes, - saskaņā ar to, izsniedzot bezmaksas ielūgumus uz Dziesmu un deju svētku noslēguma pasākumiem, nekāds kaitējums valstij neesot nodarīts.

No šī dokumenta izrietēja - KNAB priekšnieks nav saskatījis nekādu interešu konfliktu savā rīcībā, lemjot par bezmaksas ielūgumiem, lai gan to saņēmēju vidū bija ne tikai tādas personas ar nopelniem kultūras jomā kā ģenerālprokurors Kalnmeiers un Drošības policijas priekšnieks Jānis Reiniks, bet arī pats Streļčenoks.

Pēc šī atzinuma saņemšanas un publiskošanas Pietiek vērsās pie ģenerālprokurora Kalnmeiera, vēršot viņa uzmanību uz šo publikāciju, no kuras izrietēja, ka Streļčenoks sniedzis atzinumu par Dziesmu un deju svētku ielūgumu izsniegšanu, atrodoties interešu konflikta situācijā, jo arī viņam, kā ir informējuši mediji, šāds ielūgums ir ticis piešķirts.

Līdz ar to Kalnmeiera vadītā LR Ģenerālprokuratūra tika aicināta saistībā ar minētajiem faktiem rīkoties atbilstoši tai normatīvajos aktos noteiktajiem pienākumiem. Taču, kā izriet no prokurora Pormaļa parakstīta dokumenta, Ģenerālprokuratūrai nav ne mazākās vēlmes šādu interešu konfliktu pamanīt un uz to reaģēt.

Prokurors Pormalis ir norādījis uz to, ka prokuratūra negatavojoties reaģēt uz "interneta vietnē ar domēna vārdu „pietiek.com" sastopamu rakstu", kuram neesot tiesību saukties par publikāciju. Savukārt saistībā ar norādēm uz iespējamām nelikumībām Kalnmeiera vadītā Ģenerālprokuratūra esot gatava reaģēt tikai un vienīgi uz "īstām publikācijām", izriet no Pormaļa skaidrojuma.

"Prokuratūras rīcībā nav ziņu par tādu masu informācijas līdzekli kā „portāls pietiek.com". Tāpat Jums agrāk vairākkārtīgi ir ticis izskaidrots, ka likums „Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem" neparedz tādu masu informācijas līdzekļa reģistrācijas veidu kā domēna vārda reģistrācija. Tādēļ būtu nevietā lietot terminu „publicēt" vai „publikācija" likuma „Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem" izpratnē," paskaidrojis prokurors.

Tāpat no Pormaļa skaidrojuma izriet, ka šī neesot tēma, kas jebkādā veidā varētu interesēt Ģenerālprokuratūru: "Daru Jums zināmu, ka prokuratūrā nav veikta pārbaude par iespējamo ielūgumu izsniegšanu uz Dziesmu un deju svētkiem, bet viedokļa izteikšana vai sarakste ar fiziskām vai juridiskām personām par internetā publiskai piekļuvei ievietotiem anonīmiem rakstiem, komentāriem vai paziņojumiem saskaņā ar Prokuratūras likuma 2.pantu neietilpst prokuratūras funkcijās."

Ņemot vērā šo īpatno Ģenerālprokuratūras nostāju, Pietiek atkārtoti publicē Streļčenoka parakstīto atzinumu.

Par iesnieguma izskatīšanu

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (turpmāk tekstā - KNAB) 2013.gada 11.aprīlī ir saņēmis un izskatījis Jūsu iesniegumus ar lūgumu izvērtēt amatpersonu rīcību un iespējamo interešu konfliktu, organizējot XXV Vispārējos latviešu Dziesmu un XV Deju svētkus (turpmāk - Svētki).

Izvērtējot Jūsu iesniegumos minēto, ka:

šogad paredzēto Dziesmu un deju svētku organizētāji ir paziņojuši, ka Ministru kabineta izveidotā Dziesmu un deju svētku padome ir atbalstījusi faktiski visus dokumentus, kas saistās ar Dziesmu un deju svētku biļešu cenām, rezervēšanu un bezmaksas ielūgumu piešķiršanu.

Taču Dziesmu un deju svētku padomes nolikums nosaka, ka padomes lēmumiem ir tikai un vienīgi ieteikuma raksturs. Arī Dziesmu un deju svētku likumā, uz ko ir atsauce Ministru kabineta pieņemtajā Dziesmu un deju svētku padomes nolikumā, starp padomei noteiktiem uzdevumiem nav neviena, kas ļautu tai pieņemt lēmumus, kā rīkoties ar valsts mantu.

Taču, kā izriet no Dziesmu svētku organizētāju sniegtās informācijas, tieši uz padomes pieņemto lēmumu pamata Latvijas Nacionālais kultūras centrs veicis konkrētas darbības, apstiprinot ne tikai biļešu cenas, bet arī rezervējamo un bez maksas izsniedzamo biļešu (ielūgumu) daudzumu.

Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likums noteic, ka publiskās personas rīcībai jābūt tādai, lai mērķi sasniegtu ar mazāko finanšu līdzekļu un mantas izlietojumu, un ka manta atsavināma un nododama īpašumā vai lietošanā citai personai par iespējami augstāku cenu.

Savukārt minētās iestādes ir pieņēmušas lēmumu valsts mantu - 12% no visām biļetēm uz Dziesmu un deju svētku pasākumiem - vienkārši atdot par brīvu dažādām personām, kuras ir šķitušas nozīmīgas Dziesmu un deju svētku padomei" un „Saskaņā ar XXV Vispārējo latviešu Dziesmu un XV Deju svētku organizētāju publiskoto skaidrojumu Ministru kabineta izveidotā Dziesmu un deju svētku padome ir izskatījusi un apstiprinājusi Dziesmu un deju svētku biļešu rezervēšanas un ielūgumu izsniegšanas kārtību. Savukārt šā gada 27. februārī, kā informē organizētāji, "Dziesmu un deju svētku padomes sēdē izskatīja un apstiprināja ielūdzamo/rezervāciju grupu sarakstus.

Šajos sarakstos, kuri publiskoti Latvijas Nacionālā kultūras centra interneta mājas lapā, starp personām, kam pienākas bezmaksas ielūgums uz svētku pasākumiem, ir minēta kultūras ministre Žaneta Jaunzeme-Grende, izglītības un zinātnes ministrs Roberts Ķīlis, finanšu ministrs Andris Vilks, Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas deputāte Inguna Rībena, Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs un Valsts prezidenta sabiedrisko projektu vadības padomniece Karīna Rāviņa-Vimba, kā arī Latvijas Nacionālā kultūras centra direktore Dace Melbārde.

Taču, kā rāda Ministru kabineta lēmums par Dziesmu un deju svētku padomes apstiprināšanu, visas šīs valsts amatpersonas ir arī šīs padomes sastāvā (izņemot D. Melbārdi). Tas nozīmē, ka šīs amatpersonas, balsojot par saraksta apstiprināšanu (padomes locekļi) vai to galīgi apstiprinot (D. Melbārde), ir akceptējušas ielūgumu sarakstu, kurā pa divām personām domātam ielūgumam paredzēts arī katrai no šīm amatpersonām.

Ja šīs personas nav atturējušās no balsojuma vai nav atteikušās tajā piedalīties, tās ir pārkāpušas pretkorupcijas likumdošanu, pašas sev piešķirot pietiekami būtiskas materiālās vērtības uz valsts rēķina",

konstatēts.

Dziesmu un deju svētku padome, (turpmāk - Padome) ir saskaņā ar Dziesmu un deju svētku likumu izveidota institūcija Dziesmu un deju svētku tradīcijas saglabāšanas un attīstības pārraudzībai. Padomes sastāvu nosaka Dziesmu un deju svētku likuma 8.panta trešā daļa. Padomes sastāvā ir kultūras ministrs, izglītības un zinātnes ministrs, finanšu ministrs, Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas deleģēts deputāts, kurš var būt arī šīs padomes priekšsēdētājs, Rīgas Domes priekšsēdētājs, Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdis, Valsts prezidenta kancelejas pārstāvis, Apvienoto Nāciju Izglītības, zinātnes un kultūras organizācijas Latvijas Nacionālās komisijas pārstāvis, divi koru nozares pārstāvji (pieaugušo koru pārstāvis un skolēnu koru pārstāvis), divi deju nozares pārstāvji (pieaugušo deju kolektīvu pārstāvis un skolēnu deju kolektīvu pārstāvis) pūtēju orķestru nozares pārstāvis, tautas lietišķās mākslas nozares pārstāvis, tautas mūzikas nozares pārstāvis, tradicionālās kultūras nozares pārstāvis, profesionālās mūzikas pārstāvis, pašvaldību kultūras centru pārstāvis un nevalstisko organizāciju pārstāvis.

Padomes darbības mērķi, funkcijas un kompetenci, Padomes izveidošanas kārtību un darba organizāciju, kā arī kārtību, kādā tiek izraudzīti nozaru, nevalstisko organizāciju un kultūras centru pārstāvji apstiprināšanai Padomē, un minēto pārstāvju izraudzīšanas kritērijus nosaka Ministru kabineta 2012.gada 21.februāra noteikumi Nr.130 „Dziesmu un deju svētku padomes nolikums".

Likuma „Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā" 11.panta pirmā daļa nosaka, ka valsts amatpersonai ir aizliegts, pildot valsts amatpersonas pienākumus, sagatavot vai izdot administratīvos aktus, veikt uzraudzības, kontroles, izziņas vai sodīšanas funkcijas, slēgt līgumus vai veikt citas darbības, kurās šī valsts amatpersona, tās radinieki vai darījumu partneri ir personiski vai mantiski ieinteresēti, bet 11.panta sestā daļa nosaka, šā panta pirmajā un otrajā daļā noteiktie ierobežojumi neattiecas uz Valsts prezidentu, Saeimas deputātiem, Ministru kabineta locekļiem vai pašvaldības domes deputātiem gadījumos, kad minētās valsts amatpersonas piedalās ārējo normatīvo aktu vai politisko lēmumu pieņemšanā. Lēmums par Padomes izveidošanu ir Ministru kabineta lēmums, un uz to nav attiecināmi likuma „Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā" 11.panta pirmajā daļā noteiktie ierobežojumi.

Pamatojoties uz Ministru kabineta 2012.gada 21.februāra noteikumu Nr.130 „Dziesmu un deju svētku padome nolikums" 2.punktu un 26.punktu padome ir konsultatīva institūcija, kuras lēmumiem ir ieteikuma raksturs. Saskaņā ar Padomes nolikuma 32.punktu Padomes locekļi par darbu Padomē nesaņem atalgojumu.

Padomes uzdevumi saskaņā ar Dziesmu un deju svētku likuma 8.panta sestās daļas 5.punktu ir pārraudzīt Dziesmu un deju svētku sagatavošanu un norisi.

Tādējādi Padomes locekļiem piedalīties dziesmu svētkos un pārraudzīt to norisi uzliek amata pienākumi kā Svētku procesa uzturētājiem un nodrošinātājiem.

Izvērtējot Padomes locekļu iespējamo interešu konfliktu, konstatēts.

Likuma „Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā" 1.panta 5.punkts nosaka, ka interešu konflikts ir situācija, kurā valsts amatpersonai, pildot valsts amatpersonas amata pienākumus, jāpieņem lēmums vai jāpiedalās lēmuma pieņemšanā, vai jāveic citas ar valsts amatpersonas amatu saistītas darbības, kas ietekmē vai var ietekmēt šīs valsts amatpersonas, tās radinieku vai darījumu partneru personiskās vai mantiskās intereses.

Padomes locekļa amats neatbilst likuma „Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā" 4.pantā minētajiem valsts amatpersonas amatiem.

Ņemot vērā to, ka Dziesmu un deju svētku biļešu un ielūgumu jautājums ir ļoti sensitīvs un sabiedrībai nozīmīgs, Svētku rīkotājs, Latvijas Nacionālais kultūras centrs, (turpmāk - Centrs) biļešu un ielūgumu politiku iekļāva izskatīšanai Padomes sēdēs, lai saņemtu Padomes viedokli.

2012.gada 19.decembra Padomes sēdē tika izskatīta Svētku biļešu un ielūgumu politika, tai skaitā tika definētas Svētku viesu un biļešu iepriekšējās rezervēšanas pretendentu grupas, kā arī biļešu un ielūgumu savstarpējās proporcijas. 2013.gada 27.februāra Padomes sēdē tika atbalstīts Centra sagatavotais ielūdzamo personu grupu saraksts uz Svētku pasākumiem, kā arī pieņemts zināšanai, ka ielūgumu izsniegšana notiks atbilstoši Centra iekšējās kārtības noteikumiem „XXV Vispārējo latviešu Dziesmu un XV Deju svētku biļešu rezervēšanas un ielūgumu izsniegšanas noteikumi".

Kā jau iepriekš minēts, Padomes lēmumiem ir ieteikuma raksturs, lēmumu par ielūdzamajām personām uz Svētku norisēm pieņēma Centrs kā Svētku rīkotājs. Centrs ielūgumu izsniegšanu uz Svētku norisēm organizēja, pamatojoties uz iekšējās kārtības noteikumiem „XXV Vispārējo latviešu Dziesmu un XV Deju svētku biļešu rezervēšanas un ielūgumu*izsniegšanas noteikumi", kas apstiprināti ar Centra 2013.gada 22.februāra rīkojumu Nr.49 „Par XXV Vispārējo latviešu Dziesmu un XV Deju svētku biļešu rezervēšanas un ielūgumu izsniegšanas kārtību". Saskaņā ar minēto noteikumu 1.3.punktu ielūgums ir Svētku pasākuma ieejas karte bez nominālvērtības, bet 4.1.punkts noteica, ka ielūgumu apjoms nedrīkst pārsniegt 12% no kopējā Svētku norišu skatītāju skaita.

Minētais lēmums paredzēja ielūgumus valsts augstākajām amatpersonām un ārvalstu delegācijām, goda viesiem par īpašiem nopelniem kultūrā, valsts amatpersonām, kuru dalība ir būtiska svētkos, Svētku procesa uzturētājiem un nodrošinātājiem un Svētku rikotāju sadarbības partneriem, un tas paredzēja konkrētu ielūgumus valsts amatpersonām, kas Svētku norises laikā ieņems attiecīgo amatu, nevis ielūgumus konkrētām personālijām.

Ņemot vērā minēto, kā arī to, ka Svētku pasākuma ieejas karte (ielūgums) ir bez nominālvērtības un nav pārdodams brīvā tirdzniecībā, konkrētais uzaicinātais viesis varēja tikai apmeklēt vai neapmeklēt Svētkus, nevis nodot ielūgumu citai personai, nav pamata secināt, ka Padomes locekļi būtu tieši pieņēmuši lēmumu savās interesēs un būtu atradušies interešu konflikta situācijā.

Saskaņā ar Dziesmu un deju svētku likumu, Svētku mērķis ir saglabāt, attīstīt un nodot tālāk nākamajām paaudzēm dziesmu un deju svētku tradīciju, nevis komercdarbība ar mērķi gūt maksimālu peļņu no biļešu pārdošanas.

Dziesmu un deju svētku likuma 9.pants nosaka, ka no valsts budžeta tiek nodrošināts finansējums Vispārējo latviešu dziesmu un deju svētku sagatavošanai un rīkošanai, arī svētku dalībnieku naktsmītņu un ēdināšanas izdevumu segšanai svētku laikā, Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku sagatavošanai un rīkošanai, ari svētku dalībnieku naktsmītņu un ēdināšanas izdevumu segšanai svētku laikā. Kārtējo Dziesmu un deju svētku starplaikā ikgadējais valsts budžeta līdzekļu apjoms nedrīkst būt mazāks par iepriekšējā gadā piešķirto līdzekļu apjomu un tiek izmantots, kultūrvēsturisko novadu dziesmu un deju svētku mākslinieciskajai sagatavošanai, dziesmu un deju svētku tradīcijas saglabāšanas un attīstības plānā paredzēto pasākumu rīkošanai, koru un pūtēju orķestru virsdiriģentu, tautas deju kopu (kolektīvu) un tautas mūzikas ansambļu virsvadītāju darba un sociālā nodokļa samaksai, jaundarbu iepirkšanai, autoratlīdzības samaksai normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā, koncertrepertuāra nošu materiāla un deju aprakstu sagatavošanai un izdošanai, repertuāra apgūšanas kopmēģinājumiem, diriģentu un kolektīvu vadītāju tālākizglītībai, valsts mērķdotācijai kolektīvu vadītāju darba un sociālā nodokļa samaksai, un dziesmu un deju svētku sagatavošanas procesa koordinēšanai pašvaldībās un sadarbībai ar valsts un pašvaldību institūcijām«-pašvaldības izvirza Dziesmu un deju svētku koordinatorus un nodrošina to darbību, kā arī iespēju robežās piedalās Dziesmu un deju svētku sagatavošanas procesā un norisē.

Centrs ir kultūras ministra pakļautībā esoša tiešās pārvaldes iestāde, un biļetes uz Svētkiem tirgo saskaņā ar 2013.gada 26.februāra Ministru kabineta noteikumu Nr.114 „XXV Vispārējo latviešu dziesmu un XV Deju svētku pasākumu cenrādis" apstiprināto cenrādi, kas izdoti saskaņā ar Likuma par budžetu un finanšu vadību 5.panta devīto daļu.

Izvērtējot uzaicināto viesu sarakstu, KNAB ieskatā, iespēja apmeklēt šādus svētkus būtu nepieciešama personām, kas ir saistītas ar svētku organizēšanu, un kuru pienākumos ir pārraudzīt Dziesmu un deju svētku sagatavošanu un norisi.

Ievērojot to, ka Kultūras ministrija nodrošina nozares politikas īstenošanu ministrijas padotībā esošajās valsts pārvaldes iestādēs un valsts kapitālsabiedrībās, kurās ministrija ir valsts kapitāla daļu turētāja, KNAB lūdza Kultūras ministriju izvērtēt, vai Centra apstiprinātos iekšējās kārtības noteikumos „XXV Vispārējo latviešu Dziesmu un XV Deju svētku biļešu rezervēšanas un ielūgumu izsniegšanas noteikumi" izsniedzamo ielūgumu apjoms un personu loks, kas pretendē uz svētku ielūgumiem, atbilst Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likuma prasībām.

Ievērojot minēto, KNAB nav pamata uzskatīt, ka Centrs un Padome ar savu rīcību būtu nodarījusi materiālu kaitējumu valstij.

KNAB priekšnieks J. Streļčenoks"

Red.piez. Tehniskas kļūmes dēļ raksts bija publicēts jau pirms nedēļas, kā to var redzēt no raksta komentāriem, taču nebija ievietots Pietiek galvenajā sadaļā, un šī iemesla dēļ to pamanīja tikai tie lasītāji, kas portālu lasa, piemēram, "Visi raksti" versijā. Nu labojam šo kļūmi.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Vai iespējams iemācīt āzi dot pienu?

FotoPietiek vairākkārt publicēja Nekustamā īpašuma lietotāju apvienības (NĪLA) stāstus par "Nekustamā īpašuma darījumu starpnieku darbības likuma" (Nr. 158.Lp13, turpmāk – Likumprojekts)[1] veidošanas gaitu[2][3][4]. 
Lasīt visu...

21

Protestu nebūs jeb tautas dekadence

FotoVai ir gaidāmi protesti – mītiņi, piketi, tautas sapulces vai citas protesta akcijas? Vai latvieši samierināsies, ka viņu valstī prezidents būs cittautietis? Vai latviešiem patiks, ka Valsts prezidents ir ļoti nekaunīgs un aprobežots ebrejs, no kura jau sen ir novērsusies ebreju tauta un kurš tagad, lai tiktu ievēlēts, demonstrē šausmīgu sava etnosa necieņu? Latvijā vēl nav bijis tik nekaunīgs un nelietīgs Valsts prezidenta kandidāts. Vai latvieši protestēs?
Lasīt visu...

21

Latvija gaida nākamo vadoni

FotoEsošais prezidents Raimonds Vējonis ir paziņojis, ka nekandidēs prezidenta vēlēšanās, kaut arī viņu atbalsta ZZS. Tas uzskatāms par racionālu un saprātīgu lēmumu, jo ir skaidrs, ka Saeimā trūkst balsu viņa ievēlēšanai.
Lasīt visu...

12

Koncertzāle uz AB dambja: kārtējais "otkats" vai spļāviens sejā Rīgas "plebejiem"?

FotoRīgas akustiskās koncertzāles priekšvēsture ir pietiekami sena - pirmo reizi ideja par  jaunu republikas līmeņa kultūras ēku galvaspilsētā radās vēl padomju laikos, 80.gados. Toreiz projekts tika apturēts naudas trūkuma un nestabilās politiskās situācijas dēļ.
Lasīt visu...

21

Nacionālā ideja un identitāte

FotoŠo nerakstīju un nepublicēju pirms devītā maija un devītajā. Dažām dienām bija jāpaiet, lai ir objektīvāks redzējums un iespējams skats ne tikai no iekšas, bet arī no malas. Man bija nepieciešamas dažas dienas pārdomām.
Lasīt visu...

21

Londonas tiesa: "Latvijas dzelzceļa" šefs Bērziņš iepriekšējā darbavietā izkrāpis 5 miljonus

FotoEdvīns Bērziņš caur “Latvijas kuģniecību” ir izkrāpis piecus miljonus dolāru no uzņēmuma “Latmar”. Šāds Londonas tiesas apelācijas spriedums liecina par pašreizējā "Latvijas dzelzceļa" vadītāja "augstajiem" biznesa un reputācijas standartiem.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Kas nogāja greizi Tālim Linkaitam

Gan citi JKP politiķi, gan pats Tālis Linkaits valdības veidošanas procesā ne tikai neslēpa, ka viņu galvenais uzdevums ir apturēt dzelzceļa...

Foto

Eiropas Parlamenta vēlēšanu kampaņa un „Uzvaras” svinības

Kā jau bija gaidāms, Eiropas Parlamenta vēlēšanu kampaņa kļūst arvien redzamāka, ko nosaka arī partiju aģitēšanas laiku izmantošana televīzijā...

Foto

Mēs ļoti labprāt šautu arī migrējošās zosis pavasarī, ja vien mums to atļautu

1. Juridiskais pamatojums. Gan Medību likums, kurā ir pilnībā pārņemtas direktīvas prasības par...

Foto

Virknē Ventspils ostas kompāniju šobrīd ir ļoti vājš menedžments, ko vada starptautiskais blēdis Ostaps Benders jeb Rūdolfs Meroni...

Ventspils brīvostas mājas lapā publicēta vērā ņemama intervija...

Foto

Tautas pēdējā fāze: 2. Jocīgā laime

2019.gada 1.aprīlī Latvijā izveidojās it kā jocīga situācija. Turklāt situācijas jocīgums netika apzināti izraisīts atbilstoši pirmā aprīļa, Lielās Joku dienas,...

Foto

Aptiekas nav bodītes ar farmaceitu kā kasieri pie lodziņa

Aptieku, kas ir iedzīvotājiem tuvākā un sasniedzamākā veselības aprūpes iestāde, pakalpojumu klāsts būtu jāplašina, neaprobežojoties tikai ar...

Foto

Par paranormālās dzīvesziņas pārņemto pasaules daļu

Kad Saeima pārtikas iepakojumā aizliegs izmantot plastmasu ar bisfenolu A, vienīgais arguments skolas bērnu apgādāšanai tieši ar "Memory Water" ūdeni,...

Foto

Latvijas dzelzceļa sistēma pārmaiņu priekšvakarā

Dzelzceļš – tā nav tikai infrastruktūra, vagoni un kravas. Lai dzelzceļš veiksmīgi darbotos, ir jābūt cilvēkam; ir jābūt interesei, enerģijai un...

Foto

Tik labi kā vēl nekad

Valsts prezidenta kampaņas iesākumā tika paziņots, ka "Latvijas iedzīvotāji pašreiz dzīvo tik labi kā vēl nekad". Kad varas aprindas pauž kārtējo...

Foto

Būs atkal draudzenes, klasesbiedri, mīļākās vai vēl nezin kas attiecīgajos amatos

Vienotības valdība ir ķērusies pie finanšu sektora kapitālā remonta. Un loģiski rodas jautājums – kāpēc ir...

Foto

Lai valsts piedzīvotu uzplaukumu, nepieciešama sadarbība ar Dievišķo

Ļoti cienījamās un godājamās valsts amatpersonas, valdības pārstāvji, ministri, dievkalpojuma dalībnieki, visi tie, kas tajā piedalās ar televīzijas...

Foto

Novērtēsim, ka varam tagad svinēt mūsu valsts brīvību pie baltiem galdautiem

Šogad atzīmējam simtgadi mūsu armijai, kas dzima kaujās par Latvijas brīvību laikā, kas bija izšķirošs...

Foto

Patofobijas vietējais dizains

Fobiju sarakstu nepieciešams papildināt. To ir pelnījusi latviešu varas inteliģence. Tās darbībā ir uzkrītoši konstatējama etniski specifiska fobija – īpaša tipa paniskas bailes,...

Foto

Mediji savās rīcības iespējās kļūst arvien brīvāki

Nedēļas sākumā jaunās valdības apstiprināšanā Igaunijas prezidente Kersti Kaljulaida (Kersti Kaljulaid) iestājās pret mediju darba nopēlumu, uzvelkot džemperi ar...

Foto

Pirmās 100 dienas

Pirmajās 100 dienās paveiktais Satiksmes ministrijā: sabiedriskā transporta maršrutu tīkla konkursa sagatavošanā esam tikuši līdz koncepcijas prezentācijai Sabiedriskā transporta padomē, ar mērķi maijā...

Foto

Mana tauta, visa pasaule tevi muļķo, uzticies man un dzer superūdeni par uzskrūvētu cenu

“Memory water” dibinātājam Jānim Pļaviņam nepietiek, ka cilvēki maksā eiro par litru...

Foto

Es esmu drošs, ka tauta nostāsies manā pusē un šis process tikai pieņemas spēkā, un tautas spēks ir neapturams

Vēlos detalizēti informēt par Satversmes aizsardzības biroja...

Foto

Satiksmes ministram riebjas popularitāte?

Interesanti, ar ko dižu un svarīgu sevi ikdienā nodarbina Tālis Linkaits? Ar kādu veikumu viņš varētu mums atskaitīties par savām pirmajām 100...

Foto

Ikšķiles novada pašvaldība aptauju organizē likumu ietvaros un to arī sarīkos

Ikšķiles novada pašvaldības domes lēmums organizēt Ikšķiles novada pašvaldības (Pašvaldība) administratīvās teritorijas iedzīvotāju aptauju ar...

Foto

Tautas pēdējā fāze: 1. Pamatbūtība

Latvijā viss notiek “pēc grāmatas”. Tautas garīgā bojāeja notiek precīzi saskaņā ar zinātniskajā literatūrā apkopoto cilvēces vēsturisko pieredzi . Pagātnē garīgi...

Foto

Puņķu valdība

Mēs varam sajūsmā spiegt par premjerministra angļu valodas zināšanām, kas tiešām ir lieliskas, taču mums jābūt godīgiem: valdība Latvijā šobrīd ir sastiķēta ar puņķiem....

Foto

Zāļu valsts aģentūrai nebija likumīgu šķēršļu zāles „Rigvir” nepārreģistrēt

Zāļu valsts aģentūra (turpmāk – Aģentūra) sniedz informāciju par Aģentūras un tās Zāļu reģistrācijas komisijas veikto darbu...

Foto

Smiekli nevietā

Pirms nedēļas Pietiek iepazīstināja ar manu piedāvājumu Valsts prezidenta amatam, kurš bija publicēts rubrikā "Pietiek nopietnības". Komentāros izraisījās diskusija, kurā jautrības bija maz. Izvirzījās nopietni, Latvijai...

Foto

Dzirkstele

Maz ir to, kuri patiesi spēj novērtēt, kas tikko ir noticis. Jaunievēlētais Ukrainas prezidents Vladimirs Zeļenskis, uzzinot, ka ir ievēlēts par prezidentu, vēršoties pie žurnālistiem,...

Foto

Vēstījums 2019. gada Lieldienās

Kristus ir augšāmcēlies! Priecīgas Lieldienas! Jau divtūkstoš gadus mēs cits citu šādi sveicam. Kad kaut ko dara tik ilgi, var iezagties pierastība,...

Foto

Latvijā valsts apmaksā par trešdaļu mazāk inovatīvo medikamentu nekā Lietuvā un Igaunijā

Latvijā pacientu nodrošinājums ar valsts kompensētajiem jaunākās paaudzes medikamentiem būtiski atpaliek no pārējām Baltijas...

Foto

Nacionālais suicīds

2019.gada 15.aprīlī viena latviešu tautas daļa tika iepriecināta ar šādu ziņu: “Koalīcijas partijas sadarbības sanāksmē vienojušās par kopīgu atbalstu Eiropas Savienības Tiesas tiesnesim Egilam...

Foto

Par mūslaiku šucmanietēm un par Rimšēviču

Šucmaņi – oficiāli sardzes dienests – Otrā pasaules kara laikā bija tāda pretīga kolaboracionistu pasuga, kuras pārstāvjus vācieši sūtīja uz...

Foto

Kad Bordāns vēl uztraucās nevis par bezkompromisa tiesiskumu, bet par to, kurš viņu paņems uz vēlēšanām...

Klausoties, kā tagadējais tieslietu ministrs Jānis Bordāns vietā un nevietā...

Foto

Palīdzība...

2009. gada marta nogalē ASV ekonomisko palīdzību Centrālamerikas valstīm – Salvadoras Republikai (República de El Salvador), Gvatemalas Republikai (República de Guatemala) un Hondurasai (Honduras). Kāpēc?...

Foto

Piedāvājums Latvijas prezidenta amatam

Esmu piedāvājis savu kandidatūru Latvijas Valsts prezidenta amatam. Par šo faktu esmu saņēmis apstiprinājumu no Saeimas Pieprasījumu komisijas 2019.gada 11.aprīlī. Savu programmu http://www.societyandnature.org/lpp.pdf esmu...

Foto

Ansis Pūpols: Meroni atzīstams par oligarhu

Beidzot kāds to pateicis skaļi — Ventspils kriminālprocesu «arestētās mantas glabātājs» Rūdolfs Meroni atbilst visām trim klasiskajām oligarhijas pazīmēm: ietekme...

Foto

Jūrmalas opozīcijas deputāts Grūba izmanto skolēnu vecāku sapulci savās politiskajās interesēs

Otrdien, 9. aprīlī, Jūrmalas Valsts ģimnāzijā notika informatīva vecāku sapulce, kurā kā vecāks piedalījās arī...

Foto

Alvis, Žeņa un Vova. Tiem, kas man Pārdaugavā sārtu krāva

Tas nebūs gari. Bet sākumā daži skaidrojumi par manis pieminētajiem tēliem virsrakstā....

Foto

Teikumi aplaužas

Publiskās telpas viedokļos par Egila Levita izredzēm tikt ievēlētam valsts prezidenta amatā teikumi gludi, bet kaut kā neizbēgami aplaužas ar loģiski izrietošiem “bet”....

Foto

Televīzija ir mehānisms, kura darbība atšķiras no pilnīgi visiem citiem uzņēmumiem un to vadīšanas

Ja kādu interesē, man arī ir, ko teikt LTV un NEPLP sakarā....