Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.

Latvijas tautu veido Latvijas Republikas pilsoņi – latvieši un krievi, poļi un baltkrievi, ukraiņi, ebreji un citu tautību cilvēki. 

Mūs vieno demokrātija, tiesiskums, Satversme un latviešu valoda kā vienīgā valsts valoda.

Latvijas valsts balstās uz cilvēka cieņu, atzīst un aizsargā cilvēka pamattiesības un ciena mazākumtautības. Ikvienam ir tiesības uz vārda brīvību. Cenzūra ir aizliegta.

Putina Krievijas agresija pret Ukrainu un pret visu Eiropu maina arī mūsu sabiedrību un valsti. Daudzas lietas izjūtam krasāk, diskusijas ir asākas, sadalāmies savējos un svešos, aizmirstot par galveno – mūsu kopīgo cīņu pret Putina režīmu un Krievijas agresiju. Daudzi liek vienādības zīmi starp Putina Krievijas agresiju un teju visiem krieviem un krievu valodu kā agresijas ieroci.

Daudzi par vienīgo pareizo risinājumu uzskata krievu valodas pilnīgu aizliegšanu publiskajā telpā – no sabiedriskās televīzijas līdz publiskajiem parkiem. 

Mūsu krievu tautības līdzpilsoņi to nolasa kā centienus viņus “nolikt pie vietas.” Vairākums no viņiem klusē, daudzi emigrē, citi mobilizējas etniskajam balsojumam. Arī eiropeiskie un patriotiskie Latvijas krievi, kuri nosoda Putina agresiju jūt trauksmi un pazemojumu.

Šķietami bezkompromisa cīņā, mēs riskējam zaudēt daudzu krievu tautības Latvijas pilsoņu sirdis un prātus. Laikā, kad mums būtu jāapvieno sabiedrība un visa Eiropa Ukrainas uzvarai pār Krieviju, mēs nedrīkstam sašķelt sabiedrību un radīt iekšējos ienaidniekus.

Mēs uzsveram, ka Latvijas tautu veido visu tautību Latvijas pilsoņi. Arī tie, kuru dzimtā valoda ir krievu, poļu, ukraiņu vai baltkrievu valoda. 

Mēs uzskatām, ka demokrātiskā Eiropas valstī ir taisnīgi un pareizi tulkot politiskas diskusijas arī mazākumtautību valodās. Mēs esam piedalījušies un turpināsim piedalīties diskusijās, kuras notiek vai tiek tulkotas ukraiņu un angļu vai krievu un baltkrievu valodā.

Mēs atgādinām, ka likumā noteiktais Latvijas sabiedrisko mediju mērķis ir “stiprināt Latvijas demokrātisko iekārtu, vārda brīvību un Latvijas iedzīvotāju sajūtu, ka viņi ir piederīgi Latvijai, kopt latviešu valodu un nacionālo kultūru.”

Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.

Vēl jo vairāk tāpēc, ka Putina propagandas mašīna dara visu, lai uzrunātu Latvijas cilvēkus ar savu vēstījumu, atsvešinātu Latvijas cilvēkus no Latvijas valsts un etniski polarizētu mūsu sabiedrību. 

Tie, kuri pasludina visus Latvijas krievus par “piekto kolonnu” riskē to padarīt par sevi piepildošu pravietojumu. 

Protams, krievu valoda ir tikai viena no Latvijas mazākumtautību valodām. Ir taisnīgi līdzīgas iespējas sniegt arī ukraiņu un baltkrievu valodām – neatkarīgi no tā, vai un kad tās kļūs par ES oficiālām valodām.

Novērtē šo rakstu:

17
97

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

12

Aicinājums Saeimai un Ministru kabinetam, īpaši "Jaunās vienotības" politiķiem atteikties no saviem valsts valodas politikas sagraušanas plāniem

Foto2024. gada 10. jūlijā Ministru kabineta tīmekļa vietnē ievietots tiesību akta projekts, kas paredz reorganizēt Latviešu valodas aģentūru, samazinot tās pārvaldes uzdevumus un lielāko daļu tās funkciju nododot citai valsts pārvaldes iestādei[1]. Uzskatām to par tuvredzību gan no zinātniskā, gan politiskā skatpunkta.
Lasīt visu...

21

Visi metas glābt grimstošo Citskovski, bet tas nesaprot pamesto glābšanas riņķi un kož rokā, kura viņu velk ārā no ūdens

FotoValdība un augstākā ierēdniecība kopīgiem spēkiem bija izdomājušas veidu, kādā paglābt no kriminālatbildības Valsts kancelejas direktoru Jāni Citskovski, taču tas no pamestā glābšanas riņķa ir atteicies, palīdzīgās rokas padošanu "juridiskajā jūrā" grimstošajam slīcējam nodēvējot par "pazemojošu".
Lasīt visu...

21

Latvijā vēl aizvien attiecībā pret citādi domājošiem tiek pielietotas represijas

FotoAivars Lembergs no Latvijas Centrālās vēlēšanu komisijas (turpmāk - CVK) ir saņēmis atvainošanās vēstuli.
Lasīt visu...

18

Diemžēl man, laimīgajam budžeta iestādes darbiniekam, atvaļinājumā jau atkal nākas izrādīties šajos nicināmajos sociālajos tīklos

FotoManu sociālo tīklu joslu vakar aizpildīja briesmīgi kadri no sabombardētās Ukrainas slimnīcas. Es arī tādus pavairoju. Kādreizējā kolēģe, režisore un producente Žaklīna Cinovska savā "Facebook" laika joslā zem sirdi plosošajām fotogrāfijām bija ierakstījusi tikai vienu teikumu: "Kur ir Dievs?"
Lasīt visu...

18

Arī Latvija ir atbildīga par krievijas raķešu triecienu

Foto2024. gada 8. jūlijā kārtējā necilvēcīgā krievijas raķešu trieciena rezultātā cieta Okhmatdyt bērnu slimnīca Kijivā – viena no svarīgākajām ne tikai Ukrainā, bet arī visā Eiropā. Tas ir kārtējais krievu okupantu kara noziegums pret ukraiņu tautu. Zem gruvešiem joprojām aprakti daudzi ārsti, māsiņas, sanitāri un mazie pacienti.
Lasīt visu...

21

Vai patiesi tiks likvidēts arī Valsts valodas centrs?

Foto“Man jau pērnajā rudenī lika saprast, ka turpinājuma nebūs,” teic Valsts valodas centra direktors Māris Baltiņš, komentēdams savu atlaišanu no darba, kas notiks šā gada 29. septembrī. To “lika saprast” Tieslietu ministrija.
Lasīt visu...

21

Atklāta vēstule māksliniekam Agrim Liepiņam

FotoGodājamais Liepiņa kungs! Domāju, ka ne tikai man, bet arī daudziem gan mūsu novadā, gan citur Latvijā, ziņa, ka plānojat nojaukt Jūsu izloloto Uldevena senlatviešu pili Lielvārdē, bija nepatīkams pārsteigums.
Lasīt visu...

3

Ievērtējiet – tagad es esmu viedās administrācijas ministre un nekad neesmu dzīvojusi tik labi kā tagad!

FotoLatvijas daba ir mūsu bagātība, kas cauri gadsimtiem veidojusi mūs par zemi, kurā dzīvojam šodien. Mūsu senči, prasmīgi izmantojot dabas resursus, ir uzkrājuši kapitālu un radījuši pievienoto vērtību, būvējot Latviju par labklājības valsti. Kaut arī mums daudz vēl ir ko darīt cilvēku dzīves līmeņa celšanā, jāatzīst, ka nekad neesam dzīvojuši tik labi kā tagad.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi