Protams, par narkotisko vielu apriti aizturētais policijas inspektors „nestrādāja” viens
Pietiek lasītājs25.08.2023.
Komentāri (63)
Iesaki rakstu: 
Pēc tam, kad parādījās ziņas, ka aizvadītajā nedēļā Valsts ieņēmumu dienesta Nodokļu un muitas policijas pārvaldes darbinieki aizdomās par nelegālo narkotisko vielu apriti un „jumtošanas” pakalpojumu sniegšanu aizturējuši Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes 1. biroja 1. nodaļas galveno inspektoru Jāni Valaini, ir vērts ņemt vērā šādu tādu neoficiālu informāciju.
Ir, piemēram, ziņas ka J. Valainis bijis saistīts ar 1. biroja 1. nodaļas priekšnieku Jevgeņiju Semjonovu, kurš, izmantojot savu dienesta stāvokli, piesedzis J.Valaini.
Saskaņā ar amatu aprakstu J.Semjonovs ir tieši atbildīgs par saviem padotiem. J.Semjonovs sen ir pazīstams ar J.Valaini un viņš aicināja J.Valaini uz savu nodoļu uzreiz uz galvenā inspektora amatu, ka arī viņam vienmēr tika izrakstīts dienesta transportlīdzeklis, pieverot acis uz to, ka tas tiek izmantots privātam vajadzībām.
J.Semjonovam ir labs draugs Aleksandrs Kaštaļjans, biroja priekšnieks. Tiek runāts, ka A.Kaštaļjans par atlīdzību pabrīdinās J.Semjonovu, ja gadījumā kāds no viņa padotajiem izies uz J.Semjonova un J.Valaiņa noziedzīgām darbībām, kas saistītas ar narkotikām.
Kā jau informēts, Valsts policija apliecina, ka, izpildot izmeklēšanas iestādes kriminālprocesā pieņemto lēmumu par drošības līdzekli – noteiktas nodarbošanās aizliegumu, ir atstādinājusi amatpersonu no amata pienākumu pildīšanas.
"Valsts policija neizmeklē šo kriminālprocesu, tāpēc komentārus par to nevaram sniegt," norāda Valsts policijas sabiedrisko attiecību nodaļas vecākā speciāliste Gita Gžibovska.
J. Valaiņa amatpersonas deklarācija rāda, ka salīdzinājumā ar 29 250 eiro gada oficiālajiem ienākumiem „uz papīra” policistu spieda pamatīga parādu nasta – deklarācijā uzrādītas 73 686 eiro un 10 843 eiro parādsaistības.
Seko mums 
Latvijas likumdevēja darba kārtība nereti atgādina greizo spoguļu karaļvalsti. Tā vietā, lai mērķtiecīgi veiktu "valsts audumu" lāpīšanu – novērstu tiesību aktu kolīzijas, revidētu novecojušas normas un risinātu gadiem iestāvējušās sistēmiskas problēmas –, enerģija tiek izšķiesta tur, kur tās ietekme uz sabiedrības labklājību ir margināla. Mēs redzam hiperaktivitāti tur, kur var kaut ko aizliegt, ierobežot vai apgrūtināt, radot ilūziju par darbu, kas patiesībā ir tikai administratīvs slogs.
2026. gada janvārī ministrs Raimonds Čudars daļēji apturēja Preiļu novada teritorijas plānojumu, pamatojot to ar it kā nepamatotiem ierobežojumiem vēja elektrostaciju un saules parku attīstībai.
Savas frakcijas vārdā es vēlos iezīmēt, kā esošo situāciju pasaulē redzam mēs, Progresīvie, un kas, mūsuprāt, ir Latvijas ārpolitikas svarīgākie uzdevumi gan šogad, gan arī turpmākajos gados.
35 gadus pēc 1991.gada janvāra notikumiem, atskatoties uz barikāžu laiku, ir svarīgi to neuztvert tikai kā lappusi Latvijas vēstures grāmatā. Barikādes ir dzīva pieredze, no kuras mums jāņem mācības sev un jānodod tās jaunākajām paaudzēm. Šodien, kad pasaule atkal piedzīvo nemierīgus laikus, barikāžu atziņas skan īpaši aktuālas.
20. gadsimta otrajā pusē, bērni izauga kopā ar saviem populārākiem pasaku varoņiem – Karlsonu, Pifu un Kazlēnu, kas prata skaitīt līdz desmit. Ne tikai pie mums, bet visā Austrumeiropā, kur šie varoņi popularitātes ziņā bija neadekvāti plaši zināmi pat attiecībā pret šo varoņu autoru dzīves zemēm. Katrs no šiem varoņiem ir unikāls un sekmīgi konkurēja ar Pepiju Garzeķi un Vārnu ielas delveriem.
Nesen vienā no daudzajām intervijām sakarā ar birokrātijas apkarošanu J.Endziņš teica: „Un, citējot Raini, tādas lielas laimes nemaz nav – ir tikai sīkas laimītes. Tas, runājot par darāmo birokrātijas apkarošanā.”
Latvijas ainavas un lauku iedzīvotāju dzīves kvalitāte ir augstākas vērtības nekā nosacītais ekonomiskais un enerģētikas “labums”, kas pamatā pastāv Eiropas Savienības virzītā “zaļā kursa” ietvaros, t. i. ir mākslīgi radīts un mākslīgi uzturēts “labums”. Šī labuma lielākie ieguvēji ir lielākās pasaules piesārņotājvalstis, piemēram, Ķīna.
