Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Nacionālās apvienības “Visu Latvijai!”-“Tēvzemei un brīvībai”/LNNK (NA) publiski paustās bažas par nevalstiskās organizācijas “Providus” nepieņemamajiem centieniem imigrāciju propagandējoša satura iekļaušanā mācību materiālos vidusskolās ņēmusi vērā arī Izglītības un zinātnes ministrija (IZM).

No izglītības ministra Kārļa Šadurska atbildes vēstules NA izriet, ka “Providus” ir maldinājusi sabiedrību, kā projekta sadarbības partneri minot par jauno izglītības saturu atbildīgo Valsts Izglītības satura centru (VISC). Kā skaidro ministrs K.Šadurskis, ne IZM un VISC, nedz arī citas ministrijas padotībā esošās iestādes nav iesaistītas šī projekta īstenošanā kā sadarbības partneri.

Centienos nepieļaut “Providus” mēģinājumus imigrāciju propagandējošu aktivitāšu veicināšanā NA iepriekš nosūtīja vēstuli izglītības ministram Kārlim Šadurskim un VISC vadītājam Guntaram Catlakam, aicinot nesadarboties ar “Providus” mācību satura veidošanā un to īstenošanā skolu programmā.

NA pauda uzskatu, ka “Providus” aktivitāšu mērķis būtībā ir mainīt sabiedrības viedokli un sabiedrības noraidošo attieksmi pret jaunu imigrāciju Latvijā tulkot kā negatīvu faktoru. Pēc NA pārliecības, nekādā gadījumā nedrīkst pieļaut centienus politizēt mācību saturu vidusskolās.

Reaģējot uz NA pievērsto uzmanību, K.Šadurskis atbildes vēstulē sniedza skaidrojumu, no kā noprotams, ka “Providus” ir maldinājis sabiedrību, kā projekta sadarbības partneri minot par jauno izglītības saturu atbildīgo VISC. Neviena no tām, kā arī padotībā esošās iestādes nav iesaistītas “Providus” aktivitātēs, norāda ministrs.

Iepriekš tieši “Providus” tīmekļa vietnē bija publiskota informācija par iecerētajiem mācību materiāliem imigrācijas jautājumā, apgalvojot, ka viens no atbalstītājiem projekta virzībā esot tieši VISC. Vēlāk “Providus” šo informāciju no mājaslapas izņēma.

NA uzskata, ka šis ir klajš mēģinājums ar viltu, piesaucot IZM un VISC kā atbalstītājus, iekļūt Latvijas izglītības iestādēs un tā propagandēt savus uzskatus pret visvieglāk ietekmējamo sabiedrības daļu – bērniem.

“Ir satraucoši lasīt, ka “Providus” izpratnē Latvijas sabiedrības kategoriski noraidošā attieksme pret jaunu imigrācijas vilni ir asi nosodāma un to nepieciešams mainīt. Latvijai, kas vēl nesen pagājušajā gadsimtā pieredzēja tādus prātam neaptveramus piespiedu imigrācijas viļņus kā neviena cita Eiropas valsts, jauns imigrantu pieplūdums ir elementārs turpmāka valstiskuma pastāvēšanas jautājums.

Mazākums nevar integrēt vairākumu, nemaz nerunājot par tādu sabiedrības daļu, kurai nav ne mazāko interešu un vēlmju iekļauties kopējā Latvijas kultūrtelpā. Šāda soļa pieņemšana nozīmētu ceļu uz pakāpenisku valstiskās identitātes satura zaudēšanu,” uzskata NA priekšsēdētājs Raivis Dzintars.

Apvienība arī aicinās IZM brīdināt vispārizglītojošās mācību iestādes un to atbildīgos darbiniekus kritiski izvērtēt jebkādu informāciju un mācību metodes, kādas mēģina piedāvāt ideoloģiski neatbalstāmā veidā darbojošās organizācijas.

Novērtē šo rakstu:

69
6

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Tiesībsarga vēstule “Amnesty International” Eiropas reģionālā biroja direktoram Nilam Muižniekam: par jūsu organizācijas apmelojošajiem paziņojumiem

Foto2022. gada 26. jūlijā organizācija “Amnesty International” nāca klajā ar paziņojumiem par situāciju uz Latvijas-Baltkrievijas robežas, norādot, ka laikā, kad Latvija uzņēma 34000 patvēruma meklētājus no Ukrainas, uz Latvijas-Baltkrievijas robežas cilvēki no Irākas un Afganistānas, t.sk. bērni, tika atstāti pašu ziņā mēnešiem ilgi aukstos laika apstākļos mežā, kas organizācijas ieskatā norāda uz necilvēcīgu apiešanos un pat spīdzināšanu. “Amnesty International” uzskata, ka nav pieļaujama ārkārtējās situācijas pagarināšana uz robežas ar Baltkrieviju, jo tas ierobežo saņemt starptautisko aizsardzību personām, kurām tā nepieciešama, neatkarīgi no šo personu izcelsmes un veida, kā viņas ieceļo valstī.
Lasīt visu...

21

Labklājība

FotoDzīvojam laikā, kad aktīvi un strauji tiek formatēta cilvēku apziņa, mainīta vārdu nozīme un jēdzienu saturs. Pārsvarā – cilvēku degradācijas, paverdzināšanas un iznīcināšanas nolūkā. Mēs visi domājam kādā valodā, attiecīgi – mainot vārdu nozīmi, var ietekmēt mūsu domāšanu. Bet šoreiz ne par to. Tā ir vesela zinātne, kuru sauc par NLP (neirolingvistiskā programmēšana jeb – smadzeņu skalošana). Šoreiz es vēlos vērst uzmanību uz to, ko mēs saprotam ar vārdu “labklājība”.
Lasīt visu...

6

Sanāca kā vienmēr, bet ticiet – risinājums top, un vainīgi ir visi citi, tikai ne es

FotoStraujiem soļiem tuvojas jaunā mācību gada sākums - 2022./2023. mācību gadā noslēgsies trīs gadu pārejas periods, kurā tiek ieviesta pilnveidotā mācību pieeja. Gaidāmais mācību gads paredz jaunās pieejas ieviešanu 3., 6., 9., 12. klasei. Neraugoties uz to, ka pārejas periods tuvojas noslēgumam, pedagogi norāda uz mācību materiālu trūkumu. Kā skolotāja varu tikai piekrist, ka, ieviešot jauno saturu, primāri bija nepieciešams domāt par mācību materiālu izstrādi un pieejamību. Līdzīgi kā ar mācībām tikai valsts valodā – mēs apzināmies, ka rīcībai patiesībā bija jābūt krietni ātrāk, un to, cik būtiski nepalaist garām iespēju labot iepriekš neizdarīto. Arī mācību līdzekļu jautājumā notiek aktīvs darbs, lai dažādos mācību priekšmetos nodrošinātu jaunu mācību resursu un metodisko līdzekļu pieejamību.
Lasīt visu...

21

Vēlēšanas kā mazohistu prieki

FotoPēc Latvijas Televīzijas pasūtījuma tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs SKDS jūlijā ir veicis aptauju un konstatējis, kā Latvijas pilsoņi balsotu, ja vēlēšanas notiktu tūlīt.
Lasīt visu...

21

Kā Rīgai panākt Viļņu, Tallinu un Ziemeļeiropu? Laiks secinājumiem

FotoRīga ir vienīgā pilsēta Baltijas galvaspilsētu vidū, kurā mirstība pārsniedz dzimstību un no kuras aizbrauc vairāk cilvēku, nekā iebrauc. Tam par iemeslu var būt pietiekami lielais rīdzinieku skaits, kuri nav apmierināti nedz ar dzīvi pilsētā, nedz ar dzīves kvalitātes progresu laika gaitā. Kopš gadsimta sākuma straujāko attīstību Baltijas galvaspilsētu vidū piedzīvojusi Viļņa. Jau šobrīd Viļņa ir Baltijas lielākā ekonomika un bagātākā pilsēta; turpinoties līdzšinējai tendencei, iedzīvotāju skaita ziņā Viļņa var apsteigt Rīgu jau 2025. gadā.
Lasīt visu...

21

Vai Rīga ir labi finansēta pilsēta?

FotoPilsētas budžeta apmērs un tā izlietošanas efektivitāte lielā mērā nosaka to, cik kvalitatīva ir pilsētvide. To Eiropas pilsētu sarakstā, kuru iedzīvotāji ir visvairāk apmierināti ar dzīvi pilsētā, pārliecinošā vairākumā ir bagātākās pilsētas, tai skaitā Cīrihe, Kopenhāgena un Stokholma, kur pašvaldībām brīvi līdzekļi pilsētvidei. Kā ar pilsētas budžeta iespēju audzēšanu veicas Rīgai?
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Par rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Publiskās atmiņas centrs ir sabiedrības institūcija, privāto tiesību juridiskā persona, kura netiek finansēta ar dotācijām no vispārējiem nodokļu ieņēmumiem. 2022. gada 24....

Foto

Parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta grozījumiem ir jāatkārto

Ar pietiekamu skaitu parakstu neatbalstītā "Latvijas vīru biedrības" ierosinātā parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta...

Foto

Par Latvijas Republikas Satversmē noteiktā komunistiskā totalitārā režīma nosodīšanas pienākuma īstenošanu un rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Cienījamie Augšdaugavas novada domes deputāti! Publiskās atmiņas centrs (turpmāk - centrs)...

Foto

Vairāku tiesnešu, tostarp AT senatores Andas Briedes atbildība par Covid-19 epidēmijas ierobežošanas pasākumu neievērošanu

Tiesnešu ētikas komisija, Tiesnešu disciplinārkolēģija un Disciplinārtiesa ir vērtējusi to, vai izpildvaras...

Foto

Ir tādi Satversmes tiesas spriedumi, kuru nepildīšana valdošo eliti nesatrauc itin nemaz

13. Saeimas laikā ir bijuši vairāki Satversmes tiesas spriedumi, par kuru neizpildi Valsts prezidents pat...

Foto

Kāpēc valsts aizsardzības dienestam – jā!

Jūlija sākumā aizsardzības ministrs Artis Pabriks vēstīja par ieceri izveidot valsts aizsardzības dienestu, kuram, sākot ar 2023. gadu, tiks pakļauti...

Foto

Par ārkārtas sociālo situāciju

Mums priekšā ir grūta ziema – dziļa energoresursu krīze, iespējams pandēmijas saasinājums. No tā, cik saprātīgi un solidāri spēsim sagatavoties gaidāmajiem pārbaudījumiem,...

Foto

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis. Tas noticis par ukraiņu asins cenu...

Foto

Satversmes tiesa ir jālikvidē

Šodien, 25.jūlijā Latvija pirmajā vietā (LPV) Centrālajā vēlēšanu komisijā iesniedza 4000 zīmju programmu un kandidātu sarakstu 14.Saeimas vēlēšanām. LPV savā 4000 zīmju programmā ir...