„Providus” pētniece: ar „Delnas” līdzdalību kuģniecības privatizācijai tika nostiprināts pareizības tēls
PIETIEK01.12.2016.
Komentāri (0)
Rādīt komentārus, sākot ar: pirmo | pēdējo
Eh!
02.12.2016. 12:43Un ko dod šie Jūsu atmsskojošie raksti.par to tauta uzinass bet tās personas uz brivam kajam un rullē talak.Rinda:dz.elektrifikacija,Rail Baltik(šķēle ražos klusuma barieras visa cela garuma),un tt.Eh!
bomba
01.12.2016. 18:01»
atis
es kaut kā nesaprotu, kas tajā visā slikts? ja krievi vai amerikāņi būtu noprivatizējuši, vai tad būtu labāk
Un kas būtu slikts, ja tevi ieliktu aiz restēm? Pilnīgi normāla situācija.
bomba
01.12.2016. 17:59"Rokasgrāmatā publiskota arī kāda no Ventspils domes pēc izsoles 2002.gada jūnijā sūtīta faksa kopija."
He, he. Tā Ventspils dome līdz ausīm ir iesaistīta noziedzīgās darbībās, kur katra sīkā peška to vien dara, ka iztop svētajam moceklim no Puzes. Un Vītoliņš tajā skaitā, lai kā viņš arī locītos un sūdzētu citus tiesā, ka viņš nu gan ne pie kā nav vainīgs un neko nezin.
providus
01.12.2016. 17:31Linda Austere-Valsts Kancelejas Direktora konsultante stratēģiskajos jautājumos-67082926 http://www.mk.gov.lv/lv/kontaktu-katalogs
Delna
01.12.2016. 17:16Linda Austere Providuss strādā vismaz no 2005.gada ,ja ne vēl agrāk. Šobrīd ir Valsts Kancelejas galvenā tirliņa Krievina padomniece. Pirms tam Krievina "labā roka" bija Kronberga ,kura arī ir ilggadīga Providuss pētniece. Līdz ar to , nav grūti arī izsecināt,kāpēc Krieviņš izgāza KNAB priekšnieka amata konkursa 1.kārtu,kurā startēja arī Streļčenoks. Par delnas,providuss lomu un kurš deva uzdevumus Streļčenoka izčakarēšanā,šķiet, jautājumu un neskaidrību nav...
atis
01.12.2016. 17:14es kaut kā nesaprotu, kas tajā visā slikts? ja krievi vai amerikāņi būtu noprivatizējuši, vai tad būtu labāk?
nu gan
01.12.2016. 13:28»
reptilis
Mums ir pašpasludināti ekstrasensi...pūšļotāji...gaisa pārdevēji...,un prokuratūras,knabu,sabu,valsts kontroles vietā -delnas..providusi...mozaikas...ministriju vietā ""strādā""-pasaules bankas""eksperti""...zviedru banku eksperti...nato eksperti...- varbūt beidzot pasludināt Latvijas pašreizējās valsts...
tas jau sen ir izdarīts
reptilis
01.12.2016. 10:58Mums ir pašpasludināti ekstrasensi...pūšļotāji...gaisa pārdevēji...,un prokuratūras,knabu,sabu,valsts kontroles vietā -delnas..providusi...mozaikas...ministriju vietā ""strādā""-pasaules bankas""eksperti""...zviedru banku eksperti...nato eksperti...- varbūt beidzot pasludināt Latvijas pašreizējās valsts bankrotu un sākt visu no jauna?!
U.U.
01.12.2016. 10:00Latviešu inteliģences nevērtība ir totāla, tāpēc tautas dzīve arī ir nevērtīga un sastāv tikai no smirdošiem sižetiem, kurus sacer tautas dzemdētie un izauklētie inteliģences viepļi. Pie visa vainīgs ir Putins ar Trampu.
Kirbis
01.12.2016. 09:04No līdz šim medijos publicētā izriet jautājums, - kas ir tās tik ļoti ietekmīgās, finasējumu "izsist" protošās personas un kas ir patiesā, finansiālā labuma guvēji caur "Delnas" un "Providus" acu aizmālēšanās darbību? Tak ne jau Voika vai Austere.
Neiedziļinoties detaļās
01.12.2016. 08:48Smagos noziegumos apsūdzētais uz pirkstiem skaidro kas ir delna
https://youtu.be/CcVykYaLAtg
Tie ir kangari kuru galvenais peļņas avots parasti ir apkalpojot ārzemju kaklakungu intereses. Bet par cik ar to nepietiek, tad tam klāt arī savu partiju bīdīšana pie siles, lai "likumīgi" izzagt budžetu
Seko mums 
Paralēles starp krīzē esošo Rietumu pasauli un Romas impēriju pēdējām dienām kairināja filozofu un analītiķu prātus jau 100 gadus atpakaļ.
Šopavasar fonds negaidītā kārtā saņēmis vairākas sabiedrībā pazīstamu cilvēku grēksūdžu vēstules, kuru saturu šeit pārstāstīsim īsi un koncentrētā veidā, jo mūsdienās sāpinošu un dvēseles dzīles atkailinošu tekstu palagus, kādas savulaik uzrakstījuši, piemēram, Svētais Augustīns (“Grēksūdze”) vai Mišels Fuko (“Miesas grēksūdze’) – tik garus gabalus lasīt nevienam nav laika.
Valsts amatpersonas īpaši jau vēlēšanu laikā daudz runā par uzņēmējdarbības vides uzlabošanu, palīdzību uzņēmējiem, tiesiskumu un tā tālāk, un tā joprojām. Praksē gan mēdz būt citādāk, un valsts iestāžu vērsanās pret mani, manas ģimenes locekļiem un manis vadīto uzņēmumu liecina, ka realitāte var līdzināties absurda lugai.
Konkrētā piemērā – Balvos. 2022.gada oktobrī uz ceļa, kuru kā taisnāko vairāk nekā 30 gadus lieto mazdārziņu īpašnieki, bez brīdinājumiem tika nostiepta ķēde, kurā par laimi nelaimē ar salīdzinoši lēnu ātrumu (ap 15 km stundā) ietriecās motocikla vadītājs kurš guva nopietnas kakla traumas.
Vēlos Jūs informēt, kas notiek Valmieras policijā un prokuratūrā.Jau neskaitāmas reizes pēdējo pāris gadu laikā tiek ierosinātas krimināllietas par izvarošanu. Tiek aizturēti cilvēki, kuri pēc pāris mēnešiem tiek atbrīvoti. Bet tajā pašā laikā cietušās personas saņem no valsts atlīdzību, kas paredzēta cietušām personām
Pirms vairāk nekā desmit gadiem politiskajā dienaskārtībā pirmoreiz nonāca jautājums par Latvijas sabiedrisko mediju apvienošanu. Toreiz Latvijas Radio iestājās pret to, jo apvienošanās sākotnējais ambiciozais plāns toreizējā resursu trūkuma situācijā bija nerealizējams, savukārt apvienošanās, neieguldot nepieciešamos finanšu līdzekļus attīstībai, solīja vairāk risku nekā ieguvumu. Procesa virzītāji aizrautīgi runāja par sinerģiju, kas veidosies apvienotajā medijā, tajā pašā laikā nespējot kliedēt bažas par to, vai:
Pirms ejam tālāk, ir jāuzsver, ka sazvērestības teoriju patiesums šeit nav būtisks. Vārdu savienojums “sazvērestības teorija” sākotnēji nenozīmē, ka šī teorija pauž nepatiesību, vien to, ka tā apraksta vairāku spēlētāju sazvērēšanos. Taču skaidrs, ka mūsdienās šim vārdu savienojumam ir negatīva konotācija — ar to apzīmē stāstus, kurus publiskajā telpā nav pieņemts uzskatīt par patiesiem.
16.martā Ogres muzejā notika pasākums “Demokrātijas akadēmijai”. Tā ir programma, kuru par dažādu fondu, tostarp Sorosa fonda “DOTS”, naudu īsteno vairākas biedrības. “Akadēmiķi” apmeklēja muzeju, bet “aizmirsa” par to samaksāt.
Uzstādījums, ka, pirms nav veiktas reformas, veselības aprūpes budžetu ir racionāli papildināt vien tehniski, vedina minēt, vai tiešām valdība sāk cīņu ar lielāko šķērsli nozarē, proti, hroniski samilzušo administratīvo vājumu. Gadiem ilgi Nacionālais veselības dienests un Veselības ministrija apzināti vairījušies veikt reālu pārraudzību, cik lietderīgi ārstniecības iestādes izmanto piešķirtos līdzekļus, kas paredzēti deleģēto valsts pārvaldes uzdevumu izpildei, lai sniegtu iedzīvotājiem valsts nodrošinātos veselības aprūpes pakalpojumus. Ja tiks īstenota reāla padotība, iestādes riskēs aizskart medicīnas establišmenta intereses.
