Provokācija, visatļautība un ciniska pašreklāma Kalnietes izpildījumā
Andris Petrovs03.03.2015.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Saspīlētie notikumi planētas daļā, ko sauc par Eiropu, nebūt netiek risināti diplomātiskā ceļā. Krievijas un Eiropas Savienības (ES) izteikti nedraudzīgās attiecības ir radījušas veselas virknes ar "melnajiem sarakstiem" gan Krievijā, gan atsevišķās ES valstīs, gan visā ES kopumā.
Atcerēsimies pagājušā gada notikumus pirms Jūrmalā paredzētā tā dēvētā konkursa Jaunais Vilnis, kad Latvijas Republikas homoseksuālais (nākot klajā ar paziņojumu, ka viņš tāds ir un ar to lepojas, domāju, ka tas arī jāakcentē pie viņa amata nosaukuma) ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs paziņoja par "melnajā sarakstā" iekļautajiem trim Krievijas mūziķiem Josifu Kobzonu, Oļegu Gazmanovu un Valēriju.
Estrādes mākslinieki uz to atbildēja ar krietnu ironijas devu par Latviju dziesmā, kurai izmantota kāda populāra, Raimonda Paula radīta melodija. Varbūt kādam šī rīcība šķitīs provokatīva, varbūt aizskaroša, varbūt vienaldzīga vai arī kā pasākums, par kuru vienkārši pasmieties.
Daudz atšķirīgāki ir Eiropas Parlamenta (EP) deputātes Sandras Kalnietes, kura iekļauta Krievijas "melnajā sarakstā", mērķi. Kalniete tomēr dodas uz Krieviju, taču Maskavas lidostā tiek apturēta un valstī neielaista. Skumjākais šajā pasākumā ir fakts, ka vesela virkne Latvijas interneta mediju to atspoguļo kā kārtējo naidīgo Krievijas soli pret Latviju un pret ES.
Lai arī Kalniete, kura ir minēta arī kā iespējamā Latvijas prezidente (lai visi Augstākie spēki mūs pasargā no šāda scenārija!), Latvijas interneta medijos, kuri propagandē ES uzspiestās vērtības, tagad ir ieguvusi cietējas tēlu, aicinu ikvienu ar ES idejām nozombētu līdzpilsoni aizdomāties par lietas nopietnību.
Neviens saprātīgs cilvēks netuvosies augstsprieguma līnijas stabam ar uzrakstu "Nekāpt! Nositīs!", tāpat nezin vai kāds labprātīgi lēks atvērtā kanalizācijas lūkā vai kādā citā nepiemērotā veidā pievērsīs sev uzmanību.
Jautājums – kāpēc tu lien tur, kur tevi negaida? Atbilde ir tikai viena – lai provocētu sabiedrību vai cilvēku grupu, kurai ir atšķirīgs viedoklis.
Tāpat jāņem vērā, ka lielai daļai koalīcijas partiju Vienotība un Nacionālā apvienība politiķu mēra sajūta ir pazudusi jau sen. Zināms, ka ES ir uzkundzējusies par daudzām mazām valstīm, un ES visatļautība arī laikam ir zaudējusi jebkādu mēra sajūtu, un pilnīgi noteikti, ka EP deputāte Kalniete tagad būs ne tikai Latvijas, bet visas ES galvenā cietēja pašas provocētā incidentā.
Daudzās interneta vietnēs vēstīts, ka Kalnietes ierašanās mērķis Krievijā ir kaimiņvalstī nogalinātā opozīcijas politiķa Borisa Ņemcova bēres. Pavisam nepatīkams ir fakts, ka šo traģisko notikumu Kalniete, izmantodama visas modernās sakaru tehnoloģijas, ir pārvērtusi milzīgā sevis reklamēšanas kampaņā – lūk, es te, pozitīvā EP deputāte, bet tur, lūk, sliktā Krievija.
Viennozīmīgi, ka Kalnietes rīcība vēl vairāk sarežģīs Latvijas un visas ES attiecības ar Krieviju. Un pasarg´, Dievs, ja tādas kalnietes grib iesēsties valsts prezidenta krēslā.
Seko mums 
Kad vienas politiskās grupas pārstāvji ieņem vairākus nozīmīgus valsts amatus, piemēram, valsts prezidenta, ministru prezidenta, tieslietu un iekšlietu ministru posteņus, kā arī vada tādas iestādes kā Ģenerālprokuratūra, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB), Finanšu izlūkošanas dienests un Valsts policija, rodas jautājums par varas koncentrācijas ietekmi uz demokrātijas principiem un vārda brīvību.
Varakļānu novada domes deputāti ir nosūtījuši vēstuli Latvijas Republikas valsts prezidentam, Saeimas deputātiem un Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijai, paužot neizpratni un sašutumu par Saeimas opozīcijas deputātu pieteikumu Satversmes tiesā. Šajā pieteikumā tiek apstrīdēts administratīvi teritoriālās reformas lēmums par Varakļānu novada pievienošanu Madonas novadam, kas rada nevajadzīgu sabiedrības šķelšanu un liek novada iedzīvotājiem kļūt par politisko manipulāciju ķīlniekiem.
Latvijā valsts drošības dienestu līdzatbildība valsts nozagšanā ir sistēmiska problēma, kas apdraud ne tikai tiesiskumu, bet arī nacionālo drošību un sabiedrības uzticību valstij. Kad šie dienesti, kuru primārais uzdevums ir aizsargāt valsti un tās iedzīvotājus, sāk kalpot nevis sabiedrības interesēm, bet atsevišķām ietekmīgām grupām, tiek deformēti tiesiskuma pamati. 
Viens notikums, divi dažādi paziņojumi. AirBaltic paziņojums: Lufthansa grupa iegādājas mazākuma daļu airBaltic. Lufthansa paziņojums: Lufthansa grupa stiprina tā sauktā "slapjā līzinga" partnerību ar airBaltic. Viens par mūža mīlestību, otrs par aprēķina attiecībām bez traucējošām saistībām.
Latvijas Žurnālistu savienība pauž satraukumu, bažas un aizdomas par to, ka Latvijas Žurnālistu savienības biedra Lato Lapsas aizturēšanu šī gada janvāra beigās un pret Lato Lapsu izvirzītās apsūdzības ir saistītas ar Lato Lapsas iegūtajiem rezultātiem pētnieciskajā žurnālistikā par vairāku Latvijas Republikas tiesību aizsardzības sistēmas struktūru amatpersonu īstenotajām nelikumībām un iespējamiem noziegumiem.
AirBaltic situācija diemžēl ir sliktāka par plānoto. Lufthansai pārdoto akciju cena ir saskaņā ar kuluāros dzirdēto - pesimistisko stāstu. Ja 10% Lufthansa pērk par 14 miljoniem eiro, tad kompānijas kopējā vērtība ir tikai 140 miljoni. Tas ir pēc rekapitalizācijas, bet pirms - nevis nulle, bet mīnuss.
Uz Amsterdamas Ajax līdzjutēju izdarībām Rīgas centrā var palūkoties arī no arodbiedrību vai pilsoniskās sabiedrības puses – proti, cik gan vienkārši ir sanākt kopā, vienoties par kaut ko vienu un to visu atklāti nodemonstrēt tā, lai ikviens saprastu, kas ar to domāts.
Konservatīvās platformas „Demos” radītājs Jāzeps Baško aicina Aināru Šleseru un Aleksandru Kiršteinu kaut ko beidzot darīt, lai “nabaga apmaldījušos cilvēku” Eviku Siliņu dabūtu “nost no amata”. Pilnībā piekrītot viņa paustajam apliecinājumam, varu tikai piebilst sekojošo.
"DeskTime" aplikācijas ieviešana Ekonomikas ministrijā ir izraisījusi asus komentārus, daudziem bažījoties, vai ar šīs datorprogrammas palīdzību tiešām var sasniegt ministrijas stratēģiskos mērķus. "DeskTime" noteikti nav rīks stratēģijas noteikšanai, un pēc tā ieviešanas nenotiks brīnumaina Latvijas atdzimšana. Taču, pareizi ieviests, tas var ļoti labi noderēt ierēdņu darba efektivizācijai un caurskatāmības uzlabošanai valsts pārvaldē.
