Iesaki rakstu: 
Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Nodokļu un muitas policijas pārvaldes (NMPP) priekšnieks Aigars Prusaks ir vērsies Ģenerālprokuratūrā un Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (KNAB) ar iesniegumu uzsākt kriminālprocesu pret VID ģenerāldirektori Baibu Šmiti-Roķi par ierobežotas pieejamības informācijas izpaušanu.
A.Prusaka ieskatā B.Šmite-Roķe, informējot finanšu ministru Arvilu Ašeradenu (Jaunā vienotība) par disciplinārlietām pret vairākām VID NMPP amatpersonām par garām palaisto 450 kg heroīna kravu, esot pārkāpusi likumu.
Šobrīd notiek aktīvas izmeklēšanas darbības, lai noskaidrotu, vai VID ģenerāldirektoram ir tiesības sniegt visu informāciju, ko pieprasa finanšu ministrs.
Atgādināsim, ka Nodokļu un muitas policija A.Prusaka un viņa vietnieka Naura Meldera vadībā negribēja vai nespēja apturēt vismaz vienu lielu caur Latviju tranzītā transportētu heroīna kravu. Automašīna, kuras numuri NMPP bija zināmi, šķērsoja visu Latvijas teritoriju, savādā kārtā izvairoties no apturēšanas.
Daži avoti apgalvo, ka narkotiku tranzītu caur Latviju nodrošinot organizētās noziedzības grupējums D.Bezdoļnija (iesauka Dolārs) vadībā.
Jebkuram informētam cilvēkam ir skaidrs, ka garām palaistie 450 kg heroīna nebija ne pirmā, ne pēdējā krava, kas tranzītā šķērsoja Latvijas teritoriju. Jebkuram informētam cilvēkam ir skaidrs, ka tāda apjoma narkotiku tranzīts nevar notikt bez Latvijas tiesībsargājošo iestāžu darbinieku atbalsta.
Te vietā atcerēties, ka Igaunijas drošības dienests (KaPO) pirms pāris gadiem nosūtīja Latvijas Valsts drošības dienestam (VDD) informāciju un pierādījumus par A.Prusaka tikšanos Igaunijas teritorijā tieši ar D.Bezdoļnija "biznesa" partneriem.
Šis un citi informācijas gabaliņi par A.Prusaka un viņa vietnieka N.Meldera iespējamo iesaisti nelikumīgās darbībās ir savākušies pietiekami daudz, lai augstākminētos faktus vairs nevarētu saukt tikai par sakritībām.
Oficiālais sods, ko A.Prusaks un N.Melderis ir saņēmuši, ir disciplinārlietas par to, ka neapstādināja heroīna kravu. Vienīgā iestāde, kura varēja un kurai vajadzēja ierosināt krimināllietu par šo faktu, ir KNAB. Bet tas, kā ierasts, nekonstatēja noziedzīgu rīcību.
Neoficiāli šie disciplinārsodi liedza A.Prusakam ieņemt NMPP vadītāja amatu pēc 2026.gada 1.janvāra, kad tā tiks nodota Iekšlietu ministrijas paspārnē. Tieši ši fakts, visticāmāk, kalpojis par iemeslu A.Prusaka atriebībai un iesniegumam Ģenerālprokuratūrā.
Fakts paliek fakts - šobrīd tiek izskatīts heroīna tranzīta figuranta A.Prusaka iesniegums pret savu priekšnieci, VID ģenerāldirektori B.Šmiti-Roķi par to, ka viņa informēja savu priekšnieku A.Ašeradenu par disciplinārlietu pret A.Prusaku.
Pagaidām nav zināms, ar ko beigsies A.Prusaka (un N.Meldera) centieni atriebties. Tikmēr mēs ar interesi sekosim līdzi A.Prusaka un N.Meldera likteņiem pēc 2026.gada 1.janvāra.
Seko mums 
Par kādu žurnālistu neitralitāti šeit var runāt? Sen tādas mūsu valstī vairs nav. Par deputātu balsojumu rebaltikas žurnāliste aicina citus viņus kancelēt.
Šodien koncertzāles Palladium mājaslapā es atradu paziņojumu par krievu mūziķa „голосанебесныхтел” uzstāšanos.
Esmu Rīgas domes deputāts, taču savu priekšnieku – Rīgas mēru Viesturu Kleinbergu pēdējoreiz redzēju Rīgas domes sēdē 2025. gada 16. oktobrī. Kopš tā laika – nekā. Ne ziņas, ne redzēts, ne dzirdēts. Neviļus nākas atcerēties pēc Reiņa un Matīsa Kaudzīšu romāna motīviem uzņemto filmu “Mērnieku laikus” un tajos dzirdēto jautājumu: “Kur te ir pagasta staršina? Nu pagasta vecākais?!”
19.oktobrī bija mēnesis, kā mūsu Semītis tika nošauts savā teritorijā, kurā likās, ka ir drošībā. Piedod, Draudziņ, ka nenosargājām.
Ja vien histērija ap Stambulas konvenciju nav Jaunās Vienotības un Progresīvo pilnībā menedžēta īslaicīga priekšvēlēšanu vai ārkārtas vēlēšanu kampaņa, kas izbeigsies līdz ar nosprausto mērķu sasniegšanu visiem iespējamiem līdzekļiem, tad mēs, iespējams, šobrīd piedzīvojam būtisku transformāciju.
Pēc Latvijas Republikas Saeimas lēmuma otrajā un galīgajā lasījumā atbalstīt likumprojektu Par izstāšanos no Eiropas Padomes Konvencijas par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu (1058/Lp14) (turpmāk - Likumprojekts), aicinām Jūs izmantot Latvijas Republikas Satversmes 71. panta minētās pilnvaras un nodot šo Likumprojektu otrreizējai caurlūkošanai Saeimā.
Latvija ir izkļuvusi no Padomju Savienības, taču konservatīvie politiķi joprojām turas pie tās vērtībām. Viņus vada ilgas pēc vadoņa "stingrās rokas" un sajūsmina padomju klusēšanas kultūra – vardarbību ģimenēs, par ko runā Stambulas konvencija, labāk paslēpt, nevis risināt. Saeimas komisijā konservatīvie nupat liedza cilvēkiem iespēju par Konvenciju izteikties – padomiska cenzūra tiem joprojām šķiet pievilcīga. Trīsdesmit gadus Latvija ir virzījusies rietumnieciskas demokrātijas virzienā, taču lēni, kā pa celmiem, jo konservatīvie joprojām nespēj izkļūt no Padomju Savienības galvā un velk mūs atpakaļ austrumu virzienā.
Cik ilgi klusēsim? Cik ilgi skatīsimies, kā tiek šauts, melots un piesegts? Šodien jautājums nav par to, kurš bija vainīgs. Jautājums ir — kas notiek ar cilvēkiem, kuriem rokās ir ierocis un sirdī — tukšums.
