Pseidozinātne un politiskais aktīvisms projektu konkursā

Latvijas Zinātnes padomes Sabiedrisko attiecību speciāliste Liene Bērziņa telefoniski sniedza šādu informāciju: (1) nekādas sīkākas ziņas par atbalstītajiem projektiem, ja neskaita publiski pieejamo katra projekta kopsavilkumu, nav pieejamas;[2] tādas varbūt būs pieejamas pēc 2026. gada 1. janvāra, kad ar pētniekiem būs noslēgti līgumi; (2) iesniegto projektu vērtēšanas komisija sastāvēja no anonimizētiem ārvalstu ekspertiem. No otrā punkta secināms, ka nav un nebūs pieejamas arī ziņas par iespējamām diskusijām projektu vērtēšanas laikā, argumenti, ar kuriem noraidīti citi projekti, un tamlīdzīgi.[3]

Šajā projektu konkursā tika sadalīti Latvijas nodokļu maksātāju līdzekļi, ar mērķi attīstīt un stiprināt Latvijas zinātni. Finansētos pētījumus tātad būtībā var uzskatīt par valsts iepirkumiem. Un, lai gan eksperti ir anonimizēti ārvalstnieki un nekādu atbildību par rezultātu nenes, šāda atbildība – par konkursu nolikumu, procesu un iznākumu – tomēr ir Latvijas Zinātnes padomei, kas ir Latvijas Republikas Izglītības un zinātnes ministra pārraudzībā esoša tiešās pārvaldes iestāde.

Šajā sakarā lūdzam pievērst uzmanību diviem konkursā atbalstītiem projektiem, kas tiks apmaksāti no nodokļu maksātāju naudas:

(1) Sociālantropoloģes Aivitas Putniņas pētījums “Viena dzimuma partnerības: antropoloģisks pētījums par bērnu audzināšanu ārpus heteronormatīvas vides” (lzp-2025/1-0328, piešķirtie līdzekļi: EUR 300 000), spriežot pēc kopsavilkuma, uzrāda zināšanu trūkumu par dažādu humanitāro un sociālo zinātņu nošķīrumu un atšķirīgajiem kompetences laukiem un mērķiem.[4] Pētījums sola nevis apzināt un aprakstīt “viena dzimuma partnerības”, kurās aug bērni, bet veicināt to izplatību un normalizāciju, respektīvi, sniegt morālas, juridiskas un politiskas vadlīnijas. Kā norādīts pieteikumā: “mēs plānojam izstrādāt pierādījumu bāzi un ieteikumus neheteronormatīvu ģimeņu atbalstam un pašreizējā atbalsta nepilnību identificēšanai”. Pieteikumam raksturīga izplūdusi terminoloģijas lietošana: dažos teikumos minētas “dzimtes lomas”, “dzimtes un ģimenes attiecības”, bet citos – “viena dzimuma partnerības”, “viena dzimuma pieaugušie”, liekot domāt, ka šie jēdzieni lietoti kā sinonīmi, lai gan tie nav sinonīmi.

Īpaši uzkrītošs ir jau nosaukumā lietotais politiski ideoloģiskais termins “heteronormatīvs” kā negatīva un apkarojama parādība, kurai esot jāpretstata un jāveicina “neheteronormatīvais”. Vai šis pretstats būtu “homonormatīvais”? Jeb alternatīva būtu jebkādu “normu” trūkums? Taču cilvēkiem (un citiem zīdītājdzīvniekiem) dzimumtieksmes izjušana pret pretējā dzimuma īpatni un pāru attiecību veidošana ar pretējā dzimuma īpatni ir norma – tajā balstās sugas turpināšanās. Cilvēku gadījumā šī norma un tās uzturēšana spēkā nozīmē abu vecāku, mātes un tēva, kopīgu atbildību par kopīgo pēcnācēju. Vājinot vai mērķtiecīgi apkarojot šo atbildību ar šāda veida ideoloģiskiem projektiem, kas maskējas kā zinātne, ne tikai vairojas un vairosies vientuļo vecāku un novārtā pamesto bērnu skaits, bet arī tādas morāli nepieņemamas prakses kā surogasija, cilvēktirdzniecība, īstā vecāka nošķiršana vai atstumšana no bērna, lai apmierinātu “neheteronormatīvo” pāru prasības, un tamlīdzīgi.                   

(2) Kārlis Vērdiņš, kurš Latvijas kultūrtelpā jau daudzus gadus pazīstams kā godalgots dzejnieks, atdzejotājs un dzejas grāmatu redaktors, saņēmis atbalstu pētījumam “ANTI-MOB: Antidženderisma diskurss Latvijas publiskajā telpā un literatūrā” (lzp-2025/1-0573, piešķirtie līdzekļi: EUR 300 000).[5] Šis projekts, kas iesniegts Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūta (!) paspārnē, pat necenšas uzturēt zinātniskajā darbā nepieciešamo neitralitāti attiecībā uz pētāmo tēmu, piesardzību pret secinājumiem, kas šķiet iegūti vēl pirms pētījuma uzsākšanas, un piesaka savu darbu kā cīņu pret tiem, kas “apspiež oponentus”. K. Vērdiņš, spriežot pēc kopsavilkuma, kā arī paša izglītības un līdzšinējās nodarbošanās, nav kompetents ne tikai izvērtēt, bet pat saprast sarežģīto un sabiedriski nozīmīgo diskusiju par dzimumiem, dzimumu attiecībām, personām ar dzimuma disforiju, kā arī personām, kas izjūt dzimumtieksmi pret savu dzimumu.

Šī diskusija ietiecas vairākās zinātnes nozarēs, skarot ne tikai bioloģiju un socioloģiju, bet arī filozofiju, jo īpaši epistemoloģiju, ontoloģiju un morāles filozofiju. Par K. Vērdiņa kompetences trūkumu liecina tādu nesakarīgu izteikumu kā “atjaunot binārās dzimtes un dzimuma kategorijas” (“dzimte” ir pseidozinātnisks jēdziens; “dzimumi” ir tikai divi, proti, dzimums ir binārs) lietošana un tādu izteikumu kā “patriarhāls un maskulinitātes virzīts pasaules uzskats” lietošana (ko apzīmē “maskulinitāte”, ja dzimumu binaritāte ir noraidīta?). Šie un līdzīgi termini pieteikumā lietoti kā “koda vārdi”, spēlējot uz noteiktu sociālpolitisko konjunktūru (šī spēle K. Vērdiņam izrādījusies ļoti veiksmīga) un apelējot pie it kā apspiestas minoritātes ciešanām.

Īpaši vēršam uzmanību uz sekojošo: attiecībā uz šo un visiem citiem pētniecisko projektu konkursiem un cita veida dotācijām ir spēkā Latvijas zinātņu akadēmijas un Latvijas Zinātnes padomes izstrādātais un pieņemtais “Zinātnieka ētikas kodekss”.[6] Tajā cita starpā lasāms:

“1.4. Zinātniekam ir jāvēršas pret zinātnes sasniegumu nehumānu vai nekorektu izmantošanu, kas kaitē cilvēcei, jāinformē un jābrīdina sabiedrība un zinātnieku aprindas par šādas rīcības sekām, kā arī jāatsakās līdzdarboties šādos pasākumos.”

“1.6. Zinātniekam savā profesionālajā darbībā jāsaglabā kritiska attieksme: fakti un pierādījumi jāvērtē augstāk par zinātnisko, sabiedrības vai politisko autoritāšu paustajiem uzskatiem.”

“1.9. Zinātnieks nedrīkst atbalstīt neatbilstošas kvalifikācijas personu iesaisti zinātniskajā darbībā, kā arī zinātnes izmantošanu populistiskiem vai demagoģiskiem mērķiem.”
un

“2.4. Zinātniekam jāuzņemas tikai tādi zinātniskie uzdevumi, kuru veikšanai viņam ir pietiekama kvalifikācija.”

Šajā sakarā lūdzam Saeimas deputātus, Izglītības un zinātnes ministriju un Zinātnes padomes vadību izstrādāt un proaktīvi aizstāvēt tādu zinātnisko projektu vērtēšanas sistēmu:

(1) kura nav necaurspīdīga un netiek pilnībā nodota ar Latvijas vēsturi, sabiedrību, kultūras un sociālajām vajadzībām nesaistītu anonimizētu ārvalstu ekspertu rokās;

(2) kurā novērsta sociālo un humanitāro zinātņu pakļaušana modīgai, bet pārejošai konjunktūrai, kas neslēpti privileģē neilgtspējīgu sociālpolitisko aktīvismu pār godaprātu un personīgi neieinteresētu izziņu;

(3) kurā ievērotas zinātnisko darbu regulējošās ētikas normas.

[1] https://www.lzp.gov.lv/lv/jaunums/latvijas-zinatniskas-institucijas-uzsaks-56-jaunus-fundamentalos-un-lietiskos-petijumu-projektus

[2] Lejupielādējams dokuments teksta beigās šeit: https://www.lzp.gov.lv/lv/jaunums/latvijas-zinatniskas-institucijas-uzsaks-56-jaunus-fundamentalos-un-lietiskos-petijumu-projektus

[3] Tīmekļa žurnāla Telos redakcija – neatkarīgi pētnieki humanitārajās zinātnēs un publicisti –, nepiedalījās minētajā konkursā. 

[4] “lzp-2025/1-0328 / Viena dzimuma partnerības: antropoloģisks pētījums par bērnu audzināšanu ārpus heteronormatīvas vides / Same-sex parenting: an anthropological study of bringing up children in non-heteronormative settings / Projekts vērsts uz dzimtes lomu un partnerattiecību dinamikas un ģimenes struktūru attīstības izpēti, īpašu uzmanību pievēršot ģimenēm, kurās divi viena dzimuma pieaugušie kopā audzina bērnus. Tas skar divus atšķirīgus ģimeņu tipus: tās, kas izveidotas viendzimuma partnerattiecībās, un tās, kuras veido radniecības saites – visbiežāk mātes un meitas tandēmi, kur bērnu aprūpi atbalsta vecmāmiņas. Kamēr vecāku audzināšana viendzimuma partnerattiecībās Latvijā ir salīdzinoši nesena parādība, divu paaudžu viendzimuma ģimenes struktūras ir izplatītāks, lai gan lielākoties neatzīts bērnu audzināšanas veids. Šīs ģimenes oficiālajā statistikā parasti tiek klasificētas kā “viena vecāka ģimenes”, kas ir visizplatītākais mājsaimniecības veids ar nepilngadīgajiem. Koncentrējoties uz šīm ģimenes formām, projekta paredz sasniegt trīs galvenos mērķus. Pirmkārt, sniegt ieguldījumu dzimtes un ģimenes attiecību teoretizācijai plašākā Eiropas kontekstā. Tas ļauj izpētīt seksuālās un emocionālās attiecības ģimenēs, partnerattiecību un bērnu aprūpes organizēšanu, ja nav publiski atzītu lomu modeļu sabiedrībā. Otrkārt, mēs plānojam izstrādāt pierādījumu bāzi un ieteikumus neheteronormatīvu ģimeņu atbalstam un pašreizējā atbalsta nepilnību identificēšanai. Treškārt, izmantojot līdzdalīgas izpētes metodoloģiju, mēs dodam iespēju ieinteresētajām pusēm un potenciālajiem līdzpētniekiem no mērķa grupas, padziļināt zināšanas par iekļaujošāku pieeju ģimenēm un viņu tiesībām./ Latvijas Universitāte/ Citas sociālās zinātnes, tai skaitā starpnozaru sociālās zinātnes un militārā zinātne / Sociālo un humanitāro zinātņu nozares ar horizontālu ietekmi / RIS3 / Fundamentālie pētījumi / Aivita Putniņa / 300000”

[5] “lzp-2025/1-0573 / ANTI-MOB: Antidženderisma diskurss Latvijas publiskajā telpā un literatūrā / ANTI-MOB: The public and literary anti-gender discourse in Latvia / ANTI-MOB projekta mērķis ir pētīt starptautiskajā antidženderisma diskursa lokālās izpausmes publiskajā telpā un literatūrā, liekot uzsvaru uz nesenajām un gaidāmajām pārmaiņām politikā un ekonomikā. Antidženderisma mobilizācija tiecas atjaunot binārās dzimtes un dzimuma kategorijas, balstoties uz “dabiskajām” dzimumlomām un “dabisko ģimeni” atbilstoši patriarhāliem un maskulinitātes virzītiem pasaules uzskatiem. Šī kustība apvieno citādi nesaistītas grupas – kristiešus, sekulārā konservatīvisma pārstāvjus, labējā spārna aktīvistus un pat “centristus” –, šķietami runājot klusējošā vairākuma, “normālu cilvēku” vārdā. Savu politisko mērķu sasniegšanai un starptautisku tiešsaistes kopienu veidošanai un apspiestu oponentus, šī kustība izmanto plašu diskursa stratēģiju klāstu. Iepriekšējie pētījumi liecina, ka antidženderisma mobilizācija katrā vietā un laikā izpaužas atšķirīgi, un katrā valstī tiek izmantoti citi diskursa rīki, tādēļ ir būtiski izpētīt antidženderisma mobilizācijas īpatnības Latvijā, kur līdz šim pietrūkst pētījumu par šo tēmu. Pētījuma mērķis ir iegūt zināšanas par antidženderisma pozīcijām un saistīto diskursu gan publiskā telpā, gan literāros tekstos pēdējo desmit gadu griezumā, kā arī veikt gadījumu izpēti par nozīmīgiem mobilizācijas dalībniekiem. Viens no pētījuma svarīgākajiem mērķiem ir veicināt ne vien akadēmisku, bet arī publisku izpratni par saistību par šķietami nodalītiem diskursiem gan vietējā, gan starptautiskā mērogā. Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūts Valodniecība un literatūrzinātne; / Plašsaziņas līdzekļi un komunikācija / Sociālo un humanitāro zinātņu nozares ar horizontālu ietekmi / RIS3 / Fundamentālie pētījumi / Kārlis Vērdiņš / 300000”

[6] Lejupielādējams šeit: https://www.lzp.gov.lv/lv/media/14/download?attachment. Pēdējā versija: Rīga, 2017.

Novērtē šo rakstu: