Iesaki rakstu: 
Ja reiz dzīvojam laikā, kad tiek pārdefinēti tādi vārdi kā “ģimene”, “vīrietis”, “sieviete”, nevajadzētu brīnīties, ka arī jēdziens “žurnālists” iegūst citas nokrāsas. Kādreiz žurnālistika nozīmēja runāt, rakstīt par būtiskām, sabiedrībai svarīgām lietām. Diemžēl šodien aizvien biežāk redzam, ka žurnālistiku pārņem tieksme konstruēt īstenību, veidot pseidoziņas, radīt pseidoproblēmas.
Pirms neilga laika ar Ogres Vēstures un mākslas muzeju sazinājās Sarmīte Kolāte. Elektroniskā pasta vēstulē Kolāte sevi dēvē par “Delfu” žurnālisti, neaizmirstot norādīt, ka strādā arī LTV un LR. Tas, protams, ir ļoti savdabīgi, ka komercmediju un sabiedrisko mediju sfēras tiek sapludinātas, un iespējams, ka tieši tā ir daļa no problēmas.
Sarmīte Kolāte regulāri interesējas par norisēm Ogrē. Pirms kāda laika veidoja Rēdera kunga interviju ar mani un arī šobrīd ir ieinteresēta muzeja norisēs. Šobrīd viņu ļoti bija ieinteresējusi muzejā izstādītā instalācija “Latvju zeme vaļā stāv!”, kurā aktualizēta mūsu nenostiprinātās Austrumu robežas problēma.
Diemžēl instalācija nevis likusi pievērsties tam, lai pētītu, izzinātu un veicinātu robežas sakārtošanu, ar to saistītās problēmas, bet gan… izraisījusi īsteni pētniecisku interesi par šīs instalācijas izmaksām, saskaņošanu un citiem, līdzīgiem “izcili būtiskiem” jautājumiem.
Ir tapusi gara publikācija “Delfos”, kurā Sarmīte Kolāte detalizēti apraksta savu pētniecisko Ogres Vēstures un mākslas muzeja apmeklējumu, izsaka ļoti vērtīgus novērojumus par ekskursiju vadīšanu bērniem, pat virza ieteikumus, kādi uzraksti būtu jānoņem no ekspozīcijas, ko mainīt muzeja mājas lapā. Ir skaidrs, ka sabiedrība no šīs publikācijas iegūst neizmērojami daudz!
Jāatzīst, ka sajūta ir īsti progresīvi padomiska! No Rīgas ir ieradusies “centrālā aparāta inspekcija”, kas tagad vētīs, ko tie “lauķi” savā muzejā saveidojuši. Un cik dīvaini sanāk! Kad Daugavpilī bija ņemtne ap dzimumlocekli pie krusta, vadošie mediji vienā balsī sauca pēc vārda brīvības mākslā. Bet, kad runa ir par valstiskas problēmas aktualizāciju, pēkšņi mostas vēlme darbināt smalkus sietus, cenzēt – noskaidrot, vai tikai idejas autors ir bijis pareizais, vai ekspozīcijā vieta instalācijai tiešām likumīga!
Ir gan pāris nianšu. Publikācija iesākas ar daudzkārt atskaņotiem meliem par muzeja “varonīgajiem bijušajiem darbiniekiem” un noslēdzas ar no jau minētajiem darboņiem saklausītām baumām.
Vai Kolātes raksta tapšanai bija personīgi motīvi, politiski čuksti? Kas lai to zina! Skumji, ka tāds ir mūsu žurnālistikas līmenis, kura spējīga vien atmaskot zāļu tantes un kāršu zīlniekus, kura spējīga vien “atklāt” reģionāla muzeja, nelielas izstādes, viena izstādīta objekta “aizkulises”. Novēlu autorei augt profesionāli, pievērsties valstiskām tēmām, kā arī tikt skaidrībā, kādas intereses viņa pārstāv – sabiedrības, komercmedija, personiskās vai politpasūtījuma!
Seko mums 
Epizode pirms dažām dienām Marākešas (Maroka) lidostā: pasu kontroles rindā stāv apmēram tūkstots cilvēku. Rindā jāgaida vismaz stunda. Milzu telpā neapmierināti, bet pacietīgi drūzmējās ceļotāji no visas pasaules. Tad pēkšņi ierodas latviešu tūristu grupa.
Rīgas centra renesanse ir sākusies – centrā aizvien vairāk parādās jauni restorāni un veikaliņi, iedzīvotāju skaits lēnām, bet pieaug, un tūristu skaits uzņem apgriezienus!
Vara Latvijā 2025.gadā bruks kopā. Iekšējā politiskā krīze un šķelšanās. Jaunas vēlēšanas, izmaiņas valsts pārvaldē. Visdrīzāk prezidents pieņems lēmumu atlaist Saeimu!
2022. gadā līdz ar grozījumiem Konkurences likumā tika stiprinātas Konkurences padomes pilnvaras, neatkarība un resursi. Tika stiprināta arī iestādes lēmējinstitūcija – padome, palielinot tās locekļu skaitu no trim uz pieciem, kā arī padomes pilnvaras, kas sniedz iespēju tai aktīvāk iesaistīties iestādes iekšējo jautājumu apspriešanā, visiem padomes locekļiem ieņemot vienlīdzīgu statusu, tādējādi nodrošinot iestādes darba nepārtrauktību, caurspīdību un tiesiskumu.
Izpļāpājās. Faktiski apstprināja manu kompānijas vērtējumu - ap 300 miljoniem eiro. Formulējumā figurē daudziem neskaidrs „ja vērtējums ir nulle, tad 25% saglabāšanai valstij jāiegulda 75 miljoni”. 75 reiz 4 ir tie 300 miljoni.
Pirms diviem gadiem bērnu ārste Anda Čakša kļuva par izglītības un zinātnes ministri, un viņa skaidri apzinājās, ka bērni jāapmāca peldētprasmē, jo tas glābj bērnu dzīvību. Un vēl viņa apzinājās un deklarēja, ka bērniem jāapmeklē peldēšanas nodarbības, jo tas nostiprina veselību, samazina aptaukošanos un nostiprina stāju. Man ir šo solījumu videoieraksti. Pagājuši divi gadi, bērnu peldētprasmes veicināšana palikusi tukšu solījumu un birokrātisku atskaišu līmenī. 
Šis būs hrestomātisks pastāsts par ierēdņu un politiķu attiecībām. Un te pat nav runa par to, ka konkrētais politiķis ir bijis gana vājš, lai konkrētajā attiecību partijā tiktu apspēlēts, bet gan vairāk to, kādā varas, nesodāmības un ārēju stimulu (?) paralēlajā universā mēdz dzīvot ierēdņi, kuriem mēs visi maksājam algu un esam pastarpināti deleģējuši milzu varu.
Politologs Jānis Ikstens šajās dienās ir paudis, ka lielā problēma ir nevis reisu atcelšana, par ko tagad liela ažiotāža, bet gan tas, ka pretēji solījumiem “airBaltic” joprojām nav izdevies piesaistīt investoru. Precīzi! Bet kāpēc nenāk investors? Jo redz, ka investora piesaiste ir izmisuma solis, lai izdzīvotu, tāpēc vēl nogaida, līdz varēs, tā teikt, savākt par sviestmaizi? Iespējams.
