Iesaki rakstu: 
Ja reiz dzīvojam laikā, kad tiek pārdefinēti tādi vārdi kā “ģimene”, “vīrietis”, “sieviete”, nevajadzētu brīnīties, ka arī jēdziens “žurnālists” iegūst citas nokrāsas. Kādreiz žurnālistika nozīmēja runāt, rakstīt par būtiskām, sabiedrībai svarīgām lietām. Diemžēl šodien aizvien biežāk redzam, ka žurnālistiku pārņem tieksme konstruēt īstenību, veidot pseidoziņas, radīt pseidoproblēmas.
Pirms neilga laika ar Ogres Vēstures un mākslas muzeju sazinājās Sarmīte Kolāte. Elektroniskā pasta vēstulē Kolāte sevi dēvē par “Delfu” žurnālisti, neaizmirstot norādīt, ka strādā arī LTV un LR. Tas, protams, ir ļoti savdabīgi, ka komercmediju un sabiedrisko mediju sfēras tiek sapludinātas, un iespējams, ka tieši tā ir daļa no problēmas.
Sarmīte Kolāte regulāri interesējas par norisēm Ogrē. Pirms kāda laika veidoja Rēdera kunga interviju ar mani un arī šobrīd ir ieinteresēta muzeja norisēs. Šobrīd viņu ļoti bija ieinteresējusi muzejā izstādītā instalācija “Latvju zeme vaļā stāv!”, kurā aktualizēta mūsu nenostiprinātās Austrumu robežas problēma.
Diemžēl instalācija nevis likusi pievērsties tam, lai pētītu, izzinātu un veicinātu robežas sakārtošanu, ar to saistītās problēmas, bet gan… izraisījusi īsteni pētniecisku interesi par šīs instalācijas izmaksām, saskaņošanu un citiem, līdzīgiem “izcili būtiskiem” jautājumiem.
Ir tapusi gara publikācija “Delfos”, kurā Sarmīte Kolāte detalizēti apraksta savu pētniecisko Ogres Vēstures un mākslas muzeja apmeklējumu, izsaka ļoti vērtīgus novērojumus par ekskursiju vadīšanu bērniem, pat virza ieteikumus, kādi uzraksti būtu jānoņem no ekspozīcijas, ko mainīt muzeja mājas lapā. Ir skaidrs, ka sabiedrība no šīs publikācijas iegūst neizmērojami daudz!
Jāatzīst, ka sajūta ir īsti progresīvi padomiska! No Rīgas ir ieradusies “centrālā aparāta inspekcija”, kas tagad vētīs, ko tie “lauķi” savā muzejā saveidojuši. Un cik dīvaini sanāk! Kad Daugavpilī bija ņemtne ap dzimumlocekli pie krusta, vadošie mediji vienā balsī sauca pēc vārda brīvības mākslā. Bet, kad runa ir par valstiskas problēmas aktualizāciju, pēkšņi mostas vēlme darbināt smalkus sietus, cenzēt – noskaidrot, vai tikai idejas autors ir bijis pareizais, vai ekspozīcijā vieta instalācijai tiešām likumīga!
Ir gan pāris nianšu. Publikācija iesākas ar daudzkārt atskaņotiem meliem par muzeja “varonīgajiem bijušajiem darbiniekiem” un noslēdzas ar no jau minētajiem darboņiem saklausītām baumām.
Vai Kolātes raksta tapšanai bija personīgi motīvi, politiski čuksti? Kas lai to zina! Skumji, ka tāds ir mūsu žurnālistikas līmenis, kura spējīga vien atmaskot zāļu tantes un kāršu zīlniekus, kura spējīga vien “atklāt” reģionāla muzeja, nelielas izstādes, viena izstādīta objekta “aizkulises”. Novēlu autorei augt profesionāli, pievērsties valstiskām tēmām, kā arī tikt skaidrībā, kādas intereses viņa pārstāv – sabiedrības, komercmedija, personiskās vai politpasūtījuma!
Seko mums 
Šonedēļ kustība “Bez partijām” aicina dalīties ar saviem “desmit punktiem”, kas aprakstītu to, par ko jūs politiski iestājaties. Šī nav mūsu “programma”, bet tikai mana izejas pozīcija, ar kuru es stājos pretī vai kopā ar pārējiem. Par laimi, ne viss šai pasaulē notiek pēc mana prāta, un nevienam nebūs jāpiedzīvo visu manu vēlmju piepildīšanās, bet ceru, ka šis manifests palīdzēs jums saprast, cik dažādi prāti ir vienojušies kustībā “Bez partijām” ar galveno virsmērķi — atgriezt demokrātisko varu tautai, mainot vēlēšanu kārtību.
Šī nav “Bez partijām” programma (tāda sekos vēlāk), bet mans privāts viedoklis par darbiem, kas būtu darāmi:
Ja vīrietis un sieviete ir divas dažādas lietu dabas, tad ir loģiski, ka tiktāl, cik runa ir par vienas dabas atšķirību no otras, vienu dabu iemiesojošie indivīdi būs savu īpatnējo dabu aprakstošo īpašību ziņā pārāki par indivīdiem, kuri nepieder pie šīs dabas.
Esmu pret Stambulas konvenciju un jebkuru citu konvenciju, kas atdod suverēna varu nevēlētām, ideoloģiskām ārvalstu institūcijām. Šī konvencija ir nevis apņemšanās partneriem, ka mēs labticīgi ievērosim zināmas civilizētā sabiedrībā pieņemtas normas (un viņi mums attālināti iedos varbūt kādu atzīmi, kas ļaus citu valstu pilsoņiem rēķināties ar zināmu paredzamu tiesisko ietvaru), bet, ka mēs atdodam imūniem GREVIO inspektoriem teikšanu pār savu zemi, teikšanu par to, kāda veida patvaļīgi interpretētas “jebkādas vardarbības” mums būs viņu institucionalizētā uzraudzībā jāievieš un kādi normāli un sakārtotā divu dzimumu sabiedrībā nenovēršami stereotipi viņu ideoloģiskās noslieces dēļ mums būs “jāizskauž”. Tā nav vienošanās, tā ir neskaidru robežu pilnvaru atdošana.
Ekselences, godātie delegāti, vispirms vēlos pateikties Brazīlijas prezidentam un valdībai par viesmīlību. Mēs tiekamies ANO Klimata pārmaiņu COP30 konferencē. Šī gada konference ir veltīta globālai mobilizācijai. Lai kopīgi virzītos no sarunām uz mērķu īstenošanu.
Par kādu žurnālistu neitralitāti šeit var runāt? Sen tādas mūsu valstī vairs nav. Par deputātu balsojumu rebaltikas žurnāliste aicina citus viņus kancelēt.
Šodien koncertzāles Palladium mājaslapā es atradu paziņojumu par krievu mūziķa „голосанебесныхтел” uzstāšanos.
