Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Valsts prezidenta kanceleja nekad neesot slēpusi un arī turpmāk negrasoties slēpt tās darbinieku atalgojumu, - tā Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa kancelejas vārdā ceturtdien paziņoja prezidenta preses padomnieks, kādreizējais Latvijas Radio vadītājs Jānis Siksnis, savukārt „politoloģe” Iveta Kažoka piektdien Latvijas Radio paziņoja, ka viņa uzticoties prezidenta kancelejas profesionālajiem juristiem, kuri norādījuši, ka „atsevišķas personas vai to grupas zinātkāre” nesot „uzskatāma par sabiedrības tiesisko interesi” par iespaidīgajām piemaksām, prēmijām un naudas balvām, kas tiek izmaksātas Vējoņa kancelejā. Pietiekšodien publicē divus dokumentus – pēc Vējoņa pasūtījuma sagatavotos atteikumus sniegt šo informāciju, saistībā ar ko administratīvā tiesa jau ir ierosinājusi administratīvo lietu. Kopumā saistībā ar Vējoņa kancelejas vēlmi slēpt dažādu informāciju ir sāktas jau vairāk nekā desmit administratīvās lietas.

Par informācijas pieprasījumu

Valsts prezidenta kanceleja (turpmāk - Kanceleja) 2017.gada 3.jūlijā ir saņēmusi Jūsu 2017.gada 26.jūnija informācijas pieprasījumu, kurā, pamatojoties uz Informācijas atklātības likumu, lūdzat informēt par katru no Kancelejas darbiniekiem, kam laika posmā no 2017.gada 1.janvāra līdz 2017.gada 31.maijam ir pārskatīts noteiktā mēneša atalgojuma apmērs un pieņemts lēmums par jaunu mēneša atalgojuma apmēru.

Pieprasīto informāciju Jūs lūdzat sagrupēt, attiecīgi norādot darbinieka vārdu un uzvārdu, ieņemamo amatu, iepriekšējā mēneša atalgojuma lielumu un no jauna noteiktā mēneša atalgojuma lielumu, nepieciešamību pārskatīt mēneša atalgojumu, kā arī personu, kas pieņēmusi lēmumu par jaunu mēneša atalgojuma apmēru. Atbildot uz Jūsu informācijas pieprasījumu, informējam par tālāk minēto.

1. Atbilstoši Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma (turpmāk - Atlīdzības likums) 3.panta pirmajai daļai darbinieku atlīdzību veido darba samaksa, sociālās garantijas un atvaļinājumi. Darba samaksa ir mēnešalga, piemaksas, prēmijas un naudas balvas. Darba alga jeb mēnešalga ir galvenais darba samaksas elements, kas izmaksājams regulāri. Savukārt piemaksas, prēmijas un naudas balvas ir darba samaksas sastāvdaļas, ko izmaksā, iestājoties normatīvajos aktos noteiktiem īpašiem apstākļiem.

Ievērojot Atlīdzības likumā lietoto terminoloģiju, Kanceleja, sniedzot Jums atbildi, pieņem, ka Jūsu 2017.gada 26.jūnija informācijas pieprasījums ir par Kancelejas darbinieku mēnešalgu apmēru.

2. Informējam, ka Kanceleja jau 2016.gada sākumā agrīnā 2017.gada budžeta projekta izstrādes posmā sniedza priekšlikumus valdībai par personāla politikas uzlabošanu Kancelejā, kas paredzēja turpmākajos gados palielināt izdevumus atlīdzībai.

Kanceleja ir pastāvīga institūcija, kas kārto ar Valsts prezidenta darbību saistītās lietas un pārzina Valsts prezidenta lietvedību. Lai nodrošinātu Valsts prezidenta atbalsta funkcijas, Kancelejai nepieciešams augsti kvalificēts un profesionāls personāls. Savukārt šāda personāla noturēšanai un piesaistei nepieciešams konkurētspējīgs atalgojums.

Apkopojot informāciju par atalgojuma un nodarbināto skaita izmaiņām vidēji valsts pārvaldē un Kancelejā 2015.gadā salīdzinājumā ar 2008.gadu, tika konstatēts, ka mēneša vidējā darba samaksa valsts pārvaldē no 2008.gada līdz 2015.gadam ir pieaugusi par 21,8 %, bet Kancelejā 2015.gadā mēneša vidējā darba samaksa bija par 8 % zemāka nekā 2008.gadā, pie situācijas, ka vidējais nodarbināto skaits šajā periodā Kancelejā tāpat kā valsts pārvaldē tika samazināts par aptuveni 27 %.

Lai izlīdzinātu Kancelejas atalgojumu atbilstoši valsts pārvaldes vidējam darba samaksas līmenim un nodrošinātu konkurētspējīgu atalgojumu, tika lūgts papildu finansējums atlīdzībai un šis lūgums tika atbalstīts, Saeimā 2016.gada nogalē pieņemot likumu “Par valsts budžetu 2017.gadam” un likumu “Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2017., 2018. un 2019.gadam”.

Lai pilnveidotu Kancelejas darba organizāciju un uzlabotu darba efektivitāti, Kancelejā ir veiktas strukturālas izmaiņas, pārskatīti darbinieku amatu apraksti, un darbinieku mēnešalgas. Atbilstoši Atlīdzības likuma 4.panta ceturtajai daļai Kancelejas amatpersonu un darbinieku mēnešalgu apmērs noteikts, ņemot vērā amata vērtību (atbildības līmeni un sarežģītību), darbinieku individuālās kvalifikācijas un prasmju novērtējumu, kā arī tiešās pārvaldes iestāžu amatpersonu un darbinieku līdzīgas atbildības un sarežģītības amatiem, ja tādi ir, noteiktās mēnešalgas.

3. Saskaņā ar Atlīdzības likuma 3.panta devīto daļu valsts vai pašvaldības institūcija tās mājaslapā internētā normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā publisko informāciju par amatpersonu (darbinieku), izņemot šā likuma 9. un 10.pantā minētās amatpersonas (darbiniekus), atlīdzības noteikšanas kritērijiem un darba samaksas apmēru sadalījumā pa amatu grupām. Plašāku informāciju par amatpersonas (darbinieka), kā arī šā likuma 9. un 10.pantā minēto amatpersonu (darbinieku) atlīdzību sniedz normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā un apjomā. Ministru kabineta noteikumos Nr.225 “Kārtība, kādā tiek publiskota informācija par amatpersonu (darbinieku) atlīdzības noteikšanas kritērijiem un darba samaksas apmēru sadalījumā pa amatu grupām” (turpmāk - MK noteikumi Nr.225) ir noteikta kārtība, kādā publisko attiecīgās institūcijas tīmekļvietnē informāciju par amatpersonu (darbinieku) atlīdzības noteikšanas kritērijiem un darba samaksas apmēru sadalījumā pa amatu grupām.

Atbilstoši MK noteikumu Nr.225 4.punktā noteiktajam Valsts kontrole, Kanceleja, Saeima, Latvijas Banka, Finanšu un kapitāla tirgus komisija, Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija, Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome, kapitālsabiedrība, biedrība un nodibinājums, kā arī ostas pārvalde tīmekļvietnē publisko informāciju par attiecīgās institūcijas amatpersonu (darbinieku) mēnešalgas apmēru sadalījumā pa amatu grupām (amati, kuros veicamajiem pienākumiem ir līdzīga atbildība un sarežģītība un kuriem atbilstoši pamatfunkcijai ir līdzīgi darba uzdevumi un pamatpienākumi) atbilstoši šo noteikumu 4.pielikumam vai atbilstoši institūcijas noteiktajam amatu vērtējumam un iedalījumam amatu grupās.

Atbilstoši Atlīdzības likumā un MK noteikumos Nr.225 noteiktajam Kancelejas tīmekļvietnē ir publiskota informācija par amatpersonu un darbinieku darba samaksas apmēru sadalījumā pa amatu grupām. Minētā informācija Jums ir publiski pieejama.

4. Jūsu iesniegums satur informācijas pieprasījumu, kas atbilstoši MK noteikumu Nr.225 4.punktā noteiktajam nav publiski pieejama. Atbilstoši Atlīdzības likuma 3.panta devītajā daļā noteiktajam, šādas ziņas ir sniedzamas normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā un apjomā.

Atbilstoši Fizisko personu datu aizsardzības likuma 2.panta 3.punktam personas dati ir jebkāda informācija, kas attiecas uz identificētu vai identificējamu fizisko personu. Par personas aizsargājamiem datiem atzīstami personas vārds, uzvārds, personas kods, informācija par personas visu veidu darbībām, piemēram, saistībā ar darba attiecībām vai personas ekonomisko vai sociālo uzvedību, atvaļinājums, slimības lapas u.c. (skat. arī Augstākās tiesas

2016. gada 29.septembra lēmuma lietā Nr.SKK-190/2016 5.lapu). Savukārt atbilstoši minētā likuma 2.panta 4.punktam personas datu apstrāde ir jebkuras ar personas datiem veiktas darbības, ieskaitot datu vākšanu, reģistrēšanu, ievadīšanu, glabāšanu, sakārtošanu, pārveidošanu, izmantošanu, nodošanu, pārraidīšanu un izpaušanu, bloķēšanu vai dzēšanu.

Latvijas Republikas Satversmes 96.pants garantē ikvienam tiesības uz privātās dzīves, mājokļa un korespondences neaizskaramību. Tiesības uz privātās dzīves neaizskaramību ietver personas tiesības uz jebkādu savu datu aizsardzību (skat. Augstākās tiesas 2015.gada 26.marta sprieduma lietā Nr.SKA-383/2015 9.punktu).

Informācijas atklātības likuma 8.pantā noteikts, ka informācija par fiziskās personas privāto dzīvi tiek aizsargāta ar likumu un atbilstoši minētā likuma 5.panta otrās daļas 4.punktam informācija par fiziskās personas privāto dzīvi ir ierobežotas pieejamības informācija.

Ievērojot minēto secināms, ka Jūsu iesniegums ietver ierobežotas pieejamības informācijas - fizisko personas datu apstrādes pieprasījumu, un to izskatot jāņem vērā Fizisko personu datu aizsardzības likumā ietvertais regulējums un atbilstoši tam jāpiemēro Informācijas atklātības likuma normas, kas noteic informācijai par fiziskās personas dzīvi ierobežotas pieejamības informācijas statusu un paredz īpašas prasības tās izsniegšanai (skat. Augstākās tiesas 2015.gada 26.marta sprieduma lietā Nr.SKA-383/2015 10.punktu).

5. Augstākās tiesas judikatūrā atzīts, ka personas datu apstrāde ir pieļaujama, ja tā ir pamatota ar kādu no Fizisko personu datu aizsardzības likuma 7.pantā noteiktajiem pamatiem un atbilst datu apstrādes kvalitātes prasībām, tostarp ir tiesiska un godprātīga, tiek veikta atbilstoši paredzētajam mērķim un nepārsniedz šā mērķa sasniegšanai nepieciešamo apjomu (skat. Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamenta 2016.gada 8.aprīļa sprieduma lietā SKA -15/2016 7.punktu).

Saskaņā ar Fizisko personu datu aizsardzības likuma 7.pantu personas datu apstrāde ir atļauta tikai tad, ja likumā nav noteikts citādi un ja ir vismaz viens no šādiem nosacījumiem:

1) ir datu subjekta piekrišana;

2) datu apstrāde izriet no datu subjekta līgumsaistībām vai, ievērojot datu subjekta lūgumu, datu apstrāde nepieciešama, lai noslēgtu attiecīgu līgumu;

3) datu apstrāde nepieciešama pārzinim likumā noteikto pienākumu veikšanai;

4) datu apstrāde nepieciešama, lai aizsargātu datu subjekta vitāli svarīgas intereses, tajā skaitā dzīvību un veselību;

5) datu apstrāde nepieciešama, lai nodrošinātu sabiedrības interešu ievērošanu vai realizētu publiskās varas uzdevumus, kuru veikšanai personas dati ir nodoti pārzinim vai pārraidīti trešajai personai;

6) datu apstrāde ir nepieciešama, lai, ievērojot datu subjekta pamattiesības un brīvības, realizētu pārziņa vai tās trešās personas likumiskās intereses, kurai personas dati atklāti.

Savā informācijas pieprasījumā esat norādījis, ka informācija par katru no Kancelejas darbiniekiem, kam laika posmā no 2017.gada 1.janvāra līdz

2017. gada 31.maijam ir pārskatīta mēnešalga un pieņemts lēmums par jaunu mēnešalgu, Jums ir nepieciešama, lai veicinātu tiesiskumu valsts pārvaldē un labas pārvaldības principus.

Lai gan tiesību normas neizvirza konkrētas prasības iesnieguma vai informācijas pieprasījuma mērķim un pamatojumam, tomēr pamatojumam un mērķim jāsniedz ticams priekšstats par informācijas nepieciešamību un izmantošanas veidu. No informācijas pieprasījuma pamatojuma nav skaidrs, kā Jūs plānojat nodrošināt labas pārvaldības principus un veicināt tiesiskumu valsts pārvaldē, un kāda loma šo mērķu īstenošanā papildus publiski pieejamai informācijai, ir konkrētu fizisko personu datiem. Līdz ar to nav skaidrs, kādam mērķim un kādā veidā plānojat informāciju izmantot, un vai tā tiks izmantota, lai veicinātu tiesiskumu valsts pārvaldē un labas pārvaldības principus.

6. Jūsu informācijas pieprasījums saistīts ar Latvijas Republikas Satversmes 100.pantā garantēto tiesību brīvi iegūt, paturēt un izplatīt informāciju īstenošanu. Tiesības uz vārda brīvību īstenojamas, ievērojot Latvijas Republikas Satversmes 96.pantā noteiktās ikvienas personas pamattiesības uz privātās dzīves neaizskaramību. Neviena no minētajām pamattiesībām nav absolūta, tās vērtējamas kopsakarā ar funkciju, ko tās sabiedrībā pilda, un līdzsvarojamas ar citām pamattiesībām.

Izvērtējot iespēju Jums turpmāk nodot Kancelejas darbinieku personas datus, Kanceleja vērtē apstākli, ka atbilstoši Jūsu iepriekš veiktajiem informācijas pieprasījumiem Kanceleja Jums ir ilgstoši izsniegusi visu Jūsu pieprasīto informāciju. Kanceleja Jums sadalījumā pa mēnešiem ir izsniegusi informāciju par katru Kancelejas amatpersonai un darbiniekam piešķirto prēmiju, piemaksu vai naudas balvu, norādot konkrētās amatpersonas un darbinieka vārdu, uzvārdu, atlīdzības apmēru un atlīdzības piešķiršanas pamatojumu laikposmā no 2016.gada janvāra līdz 2017.gada maijam.

Jūs saņemtos Kancelejas amatpersonu un darbinieku personas datus esat sistemātiski apkopojis un apstrādājis, publicējot tos internēta vietnē “pietiek.com”, kā arī nodevis trešajām personām publicēšanai. Jūsu publiskotā informācija nav neitrāla, ir sagrozīta un maldinoša. Jūsu publikācijās norādītas Kancelejas konkrētas amatpersonas un darbinieki, tostarp apšaubīts to darbs un darba rezultāti. Publikāciju rezultātā daudzu Kancelejas darbinieku vārdi pirmo reizi izskanējuši publiski, turklāt galvenokārt negatīvā gaismā, pamatojoties uz vienas personas - personas datu pieprasītāja - vērtējumu.

Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 10.pants aizsargā ne tikai uzskatu brīvību un tiesības saņemt un izplatīt informāciju, bet arī izvirza prasības formai un saturam, kādā informācija tiek izplatīta (sal. Eiropas Cilvēktiesību tiesas 1991.gada 21.maija spriedums lietā Oberschlickv. Austria (no. 1)).

7. Tāpat būtiski ir nošķirt datu apstrādi, kas atrodas publiski pieejamos avotos un avotos, kas nav publiski pieejami. Informācija par attiecīgās personas privāto dzīvi, kas iegūta no avotiem, kas nav publiski pieejami, turpmāk būs zināma par apstrādi atbildīgajai personai un attiecīgajā gadījumā trešajām personām, kurām dati tiek atklāti. Sis ir būtisks attiecīgās personas tiesību uz privātās dzīves neaizskaramību pārkāpums, ņemot vērā to, ka nav saņemta attiecīgās personas piekrišana konkrēto datu apstrādei, vai šādu datu apstrādei nepastāv cits likumīgs pamatojums, kas paredzēts tiesību aktos. Tāpēc ir jāatrod līdzsvars ar trešo personu, kurai dati tiek atklāti likumīgo interešu ievērošanu un personu, kuras dati tiek atklāti tiesībām (skat. arī Eiropas Savienības Tiesas 2011.gada 24.novembra apvienotās lietas C-468/10 un C-469/10 45.punktu).

Jums izsniegtie Kancelejas amatpersonu un darbinieku personas dati ir atrodami vairākās meklētājprogrammās. Pamatojoties uz Jums izsniegto personas datu tendenciozo atspoguļojumu internēta vietnēs, pie minētajām publikācijām pievienotie privātpersonu komentāri ir Kancelejas darbinieku cieņu un reputāciju aizskaroši. Vairāki Kancelejas darbinieki ir vērsuši uzmanību uz minēto situāciju, norādot uz savu tiesību uz privātās dzīves neaizskaramības pārkāpumu un lūgumu darba devējam pārtraukt turpmāku personas datu apstrādi (sal. Eiropas Savienības tiesas 2014.gada 13.maija sprieduma lietā C-131/12 75.-76.punkts un 84.punkts).

8. Eiropas Cilvēktiesību tiesas judikatūrā atzīts, ka izšķiroša nozīme, lai nodrošinātu saprātīgu līdzsvaru starp privātās dzīves un vārda brīvības aizsardzību, ir tam, vai publicētā informācija sniedz pienesumu sabiedriski nozīmīgā diskusijā. Līdz ar to turpmāka Kancelejas nodarbināto personas datu izsniegšana ir vērtējama no sabiedrības tiesiskās intereses viedokļa. Atsevišķas personas vai to grupas zinātkāre, kā arī konkrētu internēta vietņu komerciāla interese nav uzskatāma par sabiedrības tiesisko interesi un nevar kalpot par attaisnojumu tiesību uz privātās dzīves ierobežojumu ārpus dienesta pienākumu izpildes laika (skat. arī Eiropas Cilvēktiesību tiesas 2012.gada 7.februāra sprieduma [Lielāpalāta] lietā von Hannover pret Vāciju 104.-107.punktu).

Plašu konkrētas amatpersonas ienākumu izziņošanu nevar uzskatīt par atalgojuma pamatotības un atbilstības kontroli, kā rezultātā būtu pieļaujama konkrētu Kancelejas nodarbināto vārdu un uzvārdu publiskošana.

Persona savas tiesības uz informāciju drīkst izmantot atbilstoši to būtībai, kas nozīmē arī godprātīgu to izmantošanu. Vērtējot Jūsu līdzšinējās darbības ar Kancelejas nodarbināto personas datiem, atzīstams, ka turpmāka personas datu izsniegšana Jums nav pieļaujama.

Atbilstoši Fizisko personu datu aizsardzības likuma 10.pantā noteiktajam, lai aizsargātu datu subjekta intereses, Kancelejai ir pienākums nodrošināt godprātīgu un likumīgu personas datu apstrādi, tikai atbilstoši paredzētajam mērķim un tam nepieciešamajā apjomā. Kancelejai nav likumā paredzētu pilnvaru kontrolēt vai ietekmēt Jūsu rīcību ar tam nodotajiem personas datiem. Izvērtējot iepriekš minēto, Kanceleja atzīst, ka nodarbināto tiesību uz privātās dzīves neaizskaramību pārkāpums konkrētajā gadījumā ir būtiskāks nekā Jūsu tiesību uz vārda brīvību īstenošanas ierobežojums.

Ievērojot minēto un pamatojoties uz Informācijas atklātības likuma 8.pantu, 11.panta ceturto un piekto daļu, 12.panta pirmo daļu un Fizisko personu datu aizsardzības likuma 7.pantu un 10.panta pirmās daļas 1. un 2. punktu Kanceleja atsaka sniegt Jums 2017.gada 26.jūnija iesniegumā pieprasīto informāciju par Kancelejas amatpersonu un darbinieku atalgojumu, norādot darbinieka vārdu un uzvārdu, ieņemamo amatu, iepriekšējo mēnešalgu un no jauna noteikto mēnešalgu.

Atteikumu sniegt informāciju var pārsūdzēt Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā viena mēneša laikā no tā spēkā stāšanās dienas.

Par informācijas pieprasījumu

Valsts prezidenta kancelejā (turpmāk - Kanceleja) 2017.gada 3.jūlijā ir saņemts Lato Lapsas (turpmāk - iesniedzējs) 2017.gada 29.jūnija iesniegums. Pamatojoties uz Informācijas atklātības likumu, iesniedzējs lūdz sniegt informāciju par Kancelejā nodarbinātajām personām, kuras laika posmā no 2017.gada l.jūnija līdz 30.jūnijam ir saņēmušas prēmijas, novērtēšanas prēmijas, piemaksas un naudas balvas. Iesniedzējs lūdz pieprasīto informāciju sagrupēt, norādot konkrēto atlīdzības saņēmēju vārdu, uzvārdu un ieņemamo amatu, piešķirtās atlīdzības apmēru, tās noteikšanas un izmaksas laiku, un pamatojumu, kā arī norādīt personu, kura piešķīrusi attiecīgo atlīdzību. Informācijas pieprasījums pamatots ar nepieciešamību veicināt tiesiskumu valsts pārvaldē un labas pārvaldības principus.

1. Saskaņā ar Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma (turpmāk - Atlīdzības likums) 3.panta devīto daļu valsts vai pašvaldības institūcija tās mājaslapā internētā normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā publisko informāciju par amatpersonu (darbinieku), izņemot šā likuma

9. un 10.pantā minētās amatpersonas (darbiniekus), atlīdzības noteikšanas kritērijiem un darba samaksas apmēru sadalījumā pa amatu grupām. Plašāku informāciju par amatpersonas (darbinieka), kā arī šā likuma 9. un 10.pantā minēto amatpersonu (darbinieku) atlīdzību sniedz normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā un apjomā. Ministru kabineta noteikumos Nr.225 “Kārtība, kādā tiek publiskota informācija par amatpersonu (darbinieku) atlīdzības noteikšanas kritērijiem un darba samaksas apmēru sadalījumā pa amatu grupām” (turpmāk - MK noteikumi Nr.225) ir noteikta kārtība, kādā publisko attiecīgās institūcijas tīmekļvietnē informāciju par amatpersonu (darbinieku) atlīdzības noteikšanas kritērijiem un darba samaksas apmēru sadalījumā pa amatu grupām.

Atbilstoši MK noteikumu Nr.225 4.punktā noteiktajam Valsts kontrole, Valsts prezidenta Kanceleja, Saeima, Latvijas Banka, Finanšu un kapitāla tirgus komisija, Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija, Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome, kapitālsabiedrība, biedrība un nodibinājums, kā arī ostas pārvalde tīmekļvietnē publisko informāciju par attiecīgās institūcijas amatpersonu (darbinieku) mēnešalgas apmēru sadalījumā pa amatu grupām (amati, kuros veicamajiem pienākumiem ir līdzīga atbildība un sarežģītība un kuriem atbilstoši pamatfunkcijai ir līdzīgi darba uzdevumi un pamatpienākumi) atbilstoši šo noteikumu 4.pielikumam vai atbilstoši institūcijas noteiktajam amatu vērtējumam un iedalījumam amatu grupās.

Atbilstoši Atlīdzības likumā un MK noteikumos Nr.225 noteiktajam Kancelejas tīmekļvietnē ir publiskota informācija par amatpersonu un darbinieku darba samaksas apmēru sadalījumā pa amatu grupām. Minētā informācija iesniedzējam ir publiski pieejama.

2. Iesniedzēja iesniegums satur informācijas pieprasījumu, kas atbilstoši MK noteikumu Nr.225 4.punktā noteiktajam nav publiski pieejama. Atbilstoši Atlīdzības likuma 3.panta devītajā daļā noteiktajam, šādas ziņas ir sniedzamas normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā un apjomā.

Iesniedzēja informācijas pieprasījumā papildus ziņām par Kancelejā nodarbinātajām personām izmaksāto atlīdzību, lūgts izsniegt Kancelejā nodarbināto personu vārdus, uzvārdus un to ieņemamo amatu. Atbilstoši Fizisko personu datu aizsardzības likuma (turpmāk - FPDAL) 2.panta 3. un 4.punktam personas dati ir jebkāda informācija, kas attiecas uz identificētu vai identificējamu fizisko personu, savukārt datu apstrāde ir jebkura ar personas datiem veikta darbība, tajā skaitā, personas datu vākšana, glabāšana, izmantošana un nodošana. Tādējādi ziņu par personas atlīdzību nodošana trešajai personai - iesniedzējam, saistot to ar citiem personas identifikatoriem (piemēram, vārdu, uzvārdu), ir uzskatāma par datu apstrādi (sk. arī Eiropas Savienības Tiesas 2003.gada 6.novembra sprieduma lietā C-101/01 24.punktu).

3. Saskaņā ar Latvijas Republikas Satversmes 96.pantu ikvienam ir tiesības uz privātās dzīves neaizskaramību. Tiesības uz privātās dzīves neaizskaramību ietvertas arī Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 8.pantā un Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 7. un 8.pantā.

Tiesības uz privātās dzīves neaizskaramību ietver personas tiesības uz jebkuru savu datu aizsardzību (sk. arī Augstākās tiesas 2015.gada 26.marta sprieduma lietā Nr.SKA-383/2015 9.punktu, 2015.gada 25.jūnija sprieduma lietā Nr.SKA-864/2015 6.punktu). Eiropas Cilvēktiesību tiesa ir norādījusi, ka pastāv atšķirība starp politiķu, amatpersonu un privātpersonu tiesību uz privātās dzīves aizsardzību. Amatpersonu rīcības, tāpat kā politiķu darbības pieļaujamā izvērtējuma robežās, ir daudz plašākas, tomēr tās nav tik plašas kā politiķiem. Tādējādi secināms, ka katrs konkrētais personas datu apstrādes gadījums ir vērtējams atsevišķi, ņemot vērā konkrēto datu apstrādes apstākļus (sk. arī Eiropas Cilvēktiesību tiesas 2001.gada 29.marta spriedumu lietā Thoma v. Luxembourg 47.punktu).

Atbilstoši Informācijas atklātības likuma 8.pantā noteiktajam informācija par fiziskās personas privāto dzīvi tiek aizsargāta ar likumu. Augstākās tiesas judikatūrā atzīts, ka personas datu apstrāde ir pieļaujama, ja tā ir pamatota ar kādu no FPDAL 7.pantā noteiktajiem pamatiem un atbilst datu apstrādes kvalitātes prasībām, tostarp ir tiesiska un godprātīga, tiek veikta atbilstoši paredzētajam mērķim un nepārsniedz šā mērķa sasniegšanai nepieciešamo apjomu (sk. arī Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamenta 2016.gada 8.aprīļa sprieduma lietā SKA -15/2016 7.punktu).

Tādējādi Kancelejai ir jāvērtē, vai iesniedzēja informācijas pieprasījums atbilst kādam no FPDAL 7.pantā noteiktajiem personas datu apstrādes pamatiem.

4. Saskaņā ar FPDAL 7.pantā noteikto personas datu apstrāde ir atļauta tikai tad, ja likumā nav noteikts citādi un ja ir vismaz viens no šādiem nosacījumiem:

1) ir datu subjekta piekrišana;

2) datu apstrāde izriet no datu subjekta līgumsaistībām vai, ievērojot datu subjekta lūgumu, datu apstrāde nepieciešama, lai noslēgtu attiecīgu līgumu;

3) datu apstrāde nepieciešama pārzinim likumā noteikto pienākumu veikšanai;

4) datu apstrāde nepieciešama, lai aizsargātu datu subjekta vitāli svarīgas intereses, tajā skaitā dzīvību un veselību;

5) datu apstrāde nepieciešama, lai nodrošinātu sabiedrības interešu ievērošanu vai realizētu publiskās varas uzdevumus, kuru veikšanai personas dati ir nodoti pārzinim vai pārraidīti trešajai personai;

6) datu apstrāde ir nepieciešama, lai, ievērojot datu subjekta pamattiesības un brīvības, realizētu pārziņa vai tās trešās personas likumiskās intereses, kurai personas dati atklāti.

Savā informācijas pieprasījumā iesniedzējs ir norādījis, ka Kancelejā nodarbināto personas dati tam nepieciešami, lai veicinātu tiesiskumu valsts pārvaldē un labas pārvaldības principus. Atbilstoši FPDAL 7.panta 5. un 6.punktā noteiktajam fizisku personu datu apstrāde ir pieļaujama un nepieciešama nolūkā nodrošināt sabiedrības interešu ievērošanu vai nolūkā realizēt pārziņa vai trešās personas likumiskās intereses, kurai personas dati atklāti. Savukārt atbilstoši Informācijas atklātības likuma 11.panta ceturtajai daļai, pieprasot ierobežotas pieejamības informāciju, persona pamato savu pieprasījumu un norāda mērķi, kādam tā tiks izmantota.

Lai gan tiesību normas neizvirza konkrētas prasības iesnieguma vai informācijas pieprasījuma mērķim un pamatojumam, tomēr pamatojumam un mērķim jāsniedz ticams priekšstats par informācijas nepieciešamību un izmantošanas veidu. Iesniedzējs ir fiziska persona un no informācijas pieprasījuma pamatojuma nav skaidrs, kā iesniedzējs plāno nodrošināt labas pārvaldības principus un veicināt tiesiskumu valsts pārvaldē, un kāda loma šo mērķu īstenošanā papildus publiski pieejamai informācijai, ir konkrētu fizisko personu datiem.

Iesniedzēja informācijas pieprasījums nesatur arī pamatojumu tam, ka Kancelejā nodarbināto personas datu neizsniegšanas gadījumā tiktu aizskartas viņa kā fiziskas personas tiesības un tiesiskās intereses. Kancelejas rīcībā nav informācijas par to, vai iesniedzējs ir pārzinis FPDAL izpratnē un reģistrējis datu apstrādi Datu valsts inspekcijā.

5. Iesniedzēja informācijas pieprasījums saistīts ar Latvijas Republikas Satversmes 100.pantā garantēto tiesību brīvi iegūt, paturēt un izplatīt informāciju īstenošanu. Tiesības uz vārda brīvību īstenojamas, ievērojot Latvijas Republikas Satversmes 96.pantā noteiktās ikvienas personas pamattiesības uz privātās dzīves neaizskaramību. Neviena no minētajām pamattiesībām nav absolūta, tās vērtējamas kopsakarā ar funkciju, ko tās sabiedrībā pilda, un līdzsvarojamas ar citām pamattiesībām.

Izvērtējot iespēju iesniedzējam turpmāk nodot Kancelejas darbinieku personas datus, Kanceleja vērtē apstākli, ka atbilstoši iesniedzēja iepriekš veiktajiem informācijas pieprasījumiem Kanceleja iesniedzējam ir ilgstoši izsniegusi visu viņa pieprasīto informāciju. Kanceleja iesniedzējam sadalījumā pa mēnešiem ir izsniegusi informāciju par katru Kancelejas amatpersonai un darbiniekam piešķirto prēmiju, piemaksu vai naudas balvu, norādot konkrētās amatpersonas un darbinieka vārdu, uzvārdu, atlīdzības apmēru un atlīdzības piešķiršanas pamatojumu laikposmā no 2016.gada janvāra līdz 2017.gada maijam.

Iesniedzējs saņemtos Kancelejas amatpersonu un darbinieku personas datus ir sistemātiski apkopojis un apstrādājis, publicējot tos internēta vietnē “pietiek.com”, kā arī nodevis trešajām personām publicēšanai. Iesniedzēja publiskotā informācija nav neitrāla, ir sagrozīta un maldinoša. Iesniedzēja publikācijās norādītas Kancelejas konkrētas amatpersonas un darbinieki, tostarp apšaubīts to darbs un darba rezultāti. Publikāciju rezultātā daudzu Kancelejas darbinieku vārdi pirmo reizi izskanējuši publiski, turklāt galvenokārt negatīvā gaismā, pamatojoties uz vienas personas - personas datu pieprasītāja - vērtējumu.

Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 10.pants aizsargā ne tikai uzskatu brīvību un tiesības saņemt un izplatīt informāciju, bet arī izvirza prasības formai un saturam, kādā informācija tiek izplatīta (sal. Eiropas Cilvēktiesību tiesas 1991.gada 21.maija spriedums lietā Oberschlick v. Austria (no. 1)).

6. Tāpat būtiski ir nošķirt datu apstrādi, kas atrodas publiski pieejamos avotos un avotos, kas nav publiski pieejami. Informācija par attiecīgās personas privāto dzīvi, kas iegūta no avotiem, kas nav publiski pieejami, turpmāk būs zināma par apstrādi atbildīgajai personai un attiecīgajā gadījumā trešajām personām, kurām dati tiek atklāti. Šis ir būtisks attiecīgās personas tiesību uz privātās dzīves neaizskaramību pārkāpums, ņemot vērā to, ka nav saņemta attiecīgās personas piekrišana konkrēto datu apstrādei, vai šādu datu apstrādei nepastāv cits likumīgs pamatojums, kas paredzēts tiesību aktos. Tāpēc ir jāatrod līdzsvars ar trešo personu, kuras dati tiek atklāti likumīgo interešu ievērošanu un personu, kuras dati tiek atklāti tiesībām (sk. arī Eiropas Savienības Tiesas 2011.gada 24.novembra apvienotās lietas C-468/10 un C-469/10 45.punktu).

Iesniedzējam izsniegtie Kancelejas amatpersonu un darbinieku personas dati ir atrodami vairākās meklētājprogrammās. Pamatojoties uz iesniedzējam izsniegto personas datu tendenciozo atspoguļojumu interneta vietnēs, pie minētajām publikācijām pievienotie privātpersonu komentāri ir Kancelejas darbinieku cieņu un reputāciju aizskaroši. Vairāki Kancelejas darbinieki ir vērsuši uzmanību uz minēto situāciju, norādot uz savu tiesību uz privātās dzīves neaizskaramības pārkāpumu un lūgumu darba devējam pārtraukt turpmāku personas datu apstrādi (sal. Eiropas Savienības tiesas 2014.gada 13.maija sprieduma lietā C-131/12 75.-76.punkts un 84.punkts).

7. Eiropas Cilvēktiesību tiesas judikatūrā atzīts, ka izšķiroša nozīme, lai nodrošinātu saprātīgu līdzsvaru starp privātās dzīves un vārda brīvības aizsardzību, ir tam, vai publicētā informācija sniedz pienesumu sabiedriski nozīmīgā diskusijā. Līdz ar to turpmāka Kancelejas nodarbināto personas datu izsniegšana ir vērtējama no sabiedrības tiesiskās intereses viedokļa. Atsevišķas personas vai to grupas zinātkāre, kā arī konkrētu internēta vietņu komerciāla interese nav uzskatāma par sabiedrības tiesisko interesi un nevar kalpot par attaisnojumu tiesību uz privātās dzīves ierobežojumu ārpus dienesta pienākumu izpildes laika (sk. arī Eiropas Cilvēktiesību tiesas 2012.gada 7.februāra sprieduma [Lielāpalāta] lietā von Hannoverpret Vāciju 104.-107.punktu).

Plašu konkrētas amatpersonas ienākumu izziņošanu nevar uzskatīt par atalgojuma pamatotības un atbilstības kontroli, kā rezultātā būtu pieļaujama konkrētu Kancelejas nodarbināto vārdu un uzvārdu publiskošana.

Persona savas tiesības uz informāciju drīkst izmantot atbilstoši to būtībai, kas nozīmē arī godprātīgu to izmantošanu. Vērtējot iesniedzēja līdzšinējās darbības ar Kancelejas nodarbināto personas datiem, atzīstams, ka turpmāka personas datu izsniegšana iesniedzējam nav pieļaujama.

Atbilstoši FPDAL 10.pantā noteiktajam, lai aizsargātu datu subjekta intereses, Kancelejai ir pienākums nodrošināt godprātīgu un likumīgu personas datu apstrādi, tikai atbilstoši paredzētajam mērķim un tam nepieciešamajā apjomā. Kancelejai nav likumā paredzētu pilnvaru kontrolēt vai ietekmēt iesniedzēja rīcību ar tam nodotajiem personas datiem. Izvērtējot iepriekš minēto, Kanceleja atzīst, ka nodarbināto tiesību uz privātās dzīves neaizskaramību pārkāpums konkrētajā gadījumā ir būtiskāks nekā iesniedzēja tiesību uz vārda brīvību īstenošanas ierobežojums.

Ievērojot minēto, pamatojoties uz Informācijas atklātības likuma 8.pantu, 11.panta ceturto un piekto daļu, 12.panta pirmo daļu un Fizisko personu datu aizsardzības likuma 7.pantu un 10.panta pirmās daļas 1. un 2.punktu Kanceleja atsaka sniegt iesniedzēja 2017.gada 29.jūnija iesniegumā pieprasīto informāciju.

Atteikumu sniegt informāciju var pārsūdzēt Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā viena mēneša laikā no tā spēkā stāšanās dienas.

Dokumenti

FotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFoto

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

6

Spriņģes idejas sasaucas ar Gēbelsa propagandu par rases tīrību

Foto17. novembrī, diskutējot sociālajā tīklā Twitter, žurnāliste Inga Spriņģe izteicās, ka iedzīvotāji, kuri parakstās par Saeimas atlaišanu ir “stulbeņi” (stupid people) un “idioti”, turklāt piebilda, ka šādi cilvēki “nav spējīgi uz pašorganizēšanos, un viņus parasti kāds vada”.
Lasīt visu...

6

Rīgas dome bija atlaižama jau šā gada sākumā līdz ar Gerharda iesniegto likumprojektu

FotoRīgas domes atlaišana tika iniciēta jau šā gada sākumā, kad Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju vadīja Kaspars Gerhards. Likumprojekts tika precizētā redakcijā iesniegts tā laika premjerministram lemšanai par dokumenta tālāko virzību. Diemžēl nekādas tālākās darbības nesekoja, līdz ar to secināms, ka Rīgas domes atlaišanas likumprojekts vēl pat šodien guļ kādā valdības mājas plauktā vai atvilktnē.
Lasīt visu...

21

Rīgas domes darbība ir ne tikai nelikumīga, bet arī neatbilstoša sabiedrības interesēm

FotoVides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) ir izstrādāts likumprojekts par Rīgas domes (RD) atlaišanu. Jaunās RD vēlēšanu datums likumprojektā noteikts 2020.gada 29.februārī, bet atkarībā no Saeimas lēmuma tas var tikt precizēts. Līdz jaunā domes sasaukuma pirmajai sēdei likumprojekts paredz RD iecelt pagaidu administrāciju.
Lasīt visu...

21

Atraktīvā politiskā hronika: novembra beigas

Foto25.novembrī Rīgas medijos bija lasāma atraktīva (piesaistoša, pievilcīga, vilinoša) ziņa: “Valsts prezidentam Egilam Levitam ar NATO ģenerālsekretāru Jensu Stoltenbergu būtu jāvienojas par Latvijas izdevumu aizsardzībai samazināšanu, lai nodrošinātu finansējumu mediķu atalgojumam, aģentūrai LETA norādīja partijas “Saskaņa” līderis Jānis Urbanovičs.
Lasīt visu...

21

Svētā inkvizīcija

FotoAttieksmi pret Svēto inkvizīciju šis rakstiņš lasītāja uzskatos var mainīt tikai tad, ja godīgi atbildēsi uz manu jautājumu: vai tici maģijai? Vai tici, ka maģija reāli darbojas?
Lasīt visu...

21

Jāsaprot, ka pārsvarā visas runas par 3A varu ir tukša vāvuļošana

FotoŠķēle, kā varam nojaust, pēc Sorosam kalpojošo mediju domām, ir visuvarens, visuresošs un visuredzošs. Kā tik Sorosa varzai kādā amatā jāiebīda savējais, kāds, piemēram, bija un ir Rimšēvičs, kurš nu ir pilnībā atklājis savu patieso seju, kas nerunā par labu sorosīdiem, tā uzreiz nevēlamiem kandidātiem noteikti atrodas saiknes ar Šķēli vai Šķēles sievasmāti, vai, ja galīgi nekas nesanāk, ar Šķēles izbijuša kaimiņa, brāļa sievas māsas brālēna drauga brūti.
Lasīt visu...

21

Vai ir vērts vākt parakstus 13. Saeimas atlaišanas ierosināšanai?

FotoUz šo jautājumu ir jāatbild katram Latvijas vēlētājam pašam. 13. Saeimā tika ievēlēti vairāk nekā 60 jaunu, līdz šim politikā vairākumā nepazīstamu cilvēku, kuri solīja uzsākt jaunu politiku, nepieļaujot valsts pārvaldē finanšu mahinācijas, politiķu savtīgumu, vienkāršojot un efektivizējot valsts pārvaldi, nodrošinot lēmumu pieņemšanas atklātumu, par konkrētām summām palielinot finansējumus dažādām valsts vajadzībām, ieskaitot iedzīvotāju veselības aprūpi.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Ticība rituāla spēkam

«Tuksnesī parādījās Jānis Kristītājs un sludināja kristību par apliecinājumu grēku nožēlai, kas ļauj saņemt grēku piedošanu. Tad pie viņa iznāca visa Jūdeja un...

Foto

Rīgas administratīvajā teritorijā neviens nav atcēlis veco labo principu, ka demokrātija ir kompromisu māksla

29.novembrī atkal notika otra lielākā valsts politiskā kuģa pašūpināšana, izvēloties otro Rīgas...

Foto

Demogrāfijas bums un tumsonības bums

Rietumu civilizācijā tēma par demogrāfijas straujo kāpumu un tumsonības straujo kāpumu ir ļoti svarīga. Abi bumi ļoti pamatīgi atsaucas uz Rietumu...

Foto

Runājiet bez bufera

Šā gada 20. novembrī LTV Panorāmā bija īsa intervija ar mūsu amatpersonu Eiropas Komisijā....

Foto

Nacionālā apvienība ir latviešu nacionālisti šī vārda labākajā nozīmē

Nacionālā apvienība (NA) ir kā dadzis acīs daudziem. Gan tiem, kas vēlētos Latvijā ievest lēto darbaspēku un...

Foto

Nevajag mācīt un apstulbot

Nevajag mani mācīt, cik amorāli ir atlaiJst Saeimu! Neuzķeršos! Tas, ka manu viedokli valkā arī kāds gramatiku vāji zinošs savādnieks, tautvaldību neizprotošs...

Foto

Sašutuma ventīlis “Atlajst Sajmu!”

Es arī esmu sašutis. Mūsu sabiedriski politiskās (elites) barvežu bezkaunības un alkatības kokteilis tiešām spridzina, un neredzēti straujā parakstu vākšana par iniciatīvu Saeimas atlaišanai...

Foto

Ierēdņi demonstrē augstāko pilotāžu, kā NEVAJADZĒTU rakstīt likumu grozījumus

Situācijas neizpratne, slinkums, vienaldzība vai lobijs? To rādīs laiks. Neievērojot elementārākos juridiskās tehnikas principus, Veterinārmedicīnas likumā faktiski tiek...

Foto

Gļēvulības anatomija. Tārpi zupā. Latvijas politiķu bezkaunības un cinisma virsotnes

Pirms divpadsmit gadiem - 2007. gada 16. novembrī, tieši pirms svētkiem, politoloģe Vita Matīsa rakstīja par...

Foto

Sistēma un opozīcija

Cilvēku dzīvē ļoti svarīga loma ir prasmei lietas un parādības interpretēt sistēmiski. Ne katram cilvēkam mēdz būt tāda prasme. Ne katra cilvēka prāts...

Foto

Levita jaunvārdi un to tulkojums

Levita “jaunvārdi” jeb īpašie termini, ar kuriem “spīd” gluži vai pašpasludinātais “nācijas tēvs”- valstsgriba, turpinātība, likteņkopība, vienvērtība, atjaunotne, brīvtelpa, kopējais labums,...

Foto

Kāpēc medaļa tikai Bondaram? Lavents, Zaharjins, Gerčikovs un Meroni arī pelnījuši

Sakarā ar Krājbankas bijušā vadītāja Mārtiņa Bondara apbalvošanu ar Finanšu ministrijas goda zīmi, kā pamatojumu uzrādot “nozīmīgu...

Foto

Varbūt visi „stupid people” nemaz nav „stupid people”, bet tikai daļa, un ar tiem citiem es solidarizēšos

Zinu, ka tūlīt sāksies kārtējais ķengu vilnis, tādēļ uzreiz...

Foto

Atlajst sajmu?

Es ar visām četrām iestājos par brīvību. Piemēram, mūsu valsts iedzīvotājiem ir brīvība rosināt Saeimas atsaukšanu. Taču, manuprāt, brīvu izvēli var izdarīt tikai tas,...

Foto

Kaspars Dimiters: Mātes Latvijas vēstule

Kur esi, dēls? Jau viesnīcā vai teltī? Vai arābus lūgt, lai man druvas zeltī? Te nu tik vientuļi. Mirst ūdens, akai vinda. Neviena kaimiņa....

Foto

Vienvērtīgs ir katrs cilvēks (lai ko tas arī nozīmētu): runa pie Brīvības pieminekļa 2019. gada 18. novembrī

Mīļie latvieši! Latvijas cilvēki Rīgā, Latgalē, Vidzemē, Zemgalē, Kurzemē...

Foto

Valstsgribas valstsnegribas ēstgriba

Saruna par reālo “valstsgribu” un “valstsgribas” iluzoriskumu ir aktuāla visu laiku. Taču 18. novembra kontekstā tāda saruna ir īpaši aktuāla, atsedzot patiesību un...

Foto

Mucā

Padomju valstī dzīvojušie izstrādāja tikai šim režīmam atbilstošu «dzīvesziņu». Šodien mēs to dēvētu par «Kā labāk dzīvot». Kā labāk, kā gudrāk, kā pareizāk, kā izdevīgāk...

Foto

Politiskai intrigai – birokrātisks restarts

Citur Latvijā šo ziņu pat nepamanīja, taču jūrmalniekus tā nervozē: oktobra sākumā ģenerālprokuratūra atjaunoja apsūdzību Gatim Truksnim par Zaļo un zemnieku...

Foto

Gribētos zināt, kuram gan šādai nelietībai pacēlās roka

Padsmit gadus nostrādājot PR jomā un daļēji tieši tādēļ no tās aizejot, šādas metodes (skat. zemāk), protams, nepārsteidz....

Foto

Var gadīties, ka vienu rītu Šveices advokāts būs "pārdozējis" viagru un viņam blakām gauži raudās skaists puisītis

Nav tālu tā dieniņa, kad visiem „arestētās mantas afēras”...

Foto

Atraktīvā politiskā hronika: novembra sākums

1.novembrī “nācija” varēja priecāties par “nācijas tēva” kancelejas vadītāja Teikmaņa atraktīvo sprēgāšanu. Citāts no teksta par Valsts prezidenta budžeta palielināšanu 2020.gadā: ""Tad,...

Foto

Ko varbūt teiktu Olivers Kromvels par “liberālo” Latviju

Karavadoņa un politiķa, tālākā Lorda protektora Olivera Kromvela runas, 1653.gada 20.aprīlī padzenot parlamentu, lokalizējums. Neļausim Latvijas “demokrātijai” nonākt...

Foto

Kas ir Latvijas Universitāte - Muižnieka brigādes dzīres vai augstskolas izcilība?

Jau drīzumā tiesai būs jālemj, vai bēdīgi slavenās Latvijas Universitātes (LU) pagaidu rektora Indriķa Muižnieka...

Foto

Populistu rotaļas: uz kārts likta Latvijas nākotne

Ceturtdien pie Saeimas notika vieni no lielākajiem protestiem pēdējo gadu laikā, kuros piedalījās vairāki tūkstoši mediķu un viņu atbalstītāju....

Foto

Kas notiks, kad visi sāks visu vērtēt pēc komerciālās atdeves?

Reti kurš nepamanīja Latvijas Radio darbinieku skaļo sacelšanos par zemajām algām. Tā ir tikai aisberga redzamā...

Foto

Lembergs pret Latviju Eiropas Cilvēktiesību tiesā ar sūdzību par nevainīguma prezumpcijas pārkāpumu

2019.gadā esmu vērsies Eiropas Cilvēktiesību tiesā ar sūdzību par Vides aizsardzības un reģionālās attīstības...

Foto

LNT Ziņu dienesta kolektīvā vēstule

1.decembris būs pēdējā diena, kad ēterā iziesim mēs - LNT Ziņu dienesta komanda, un pēc tam beigs pastāvēt LNT Ziņu dienests...

Foto

Unikālais izaicinājums

Vai pie mums visi saprot, ka fotogrāfijā ir fiksēts izaicinājums? Vai tie cilvēki, kuri fotogrāfijā saskata izaicinājumu, savā mūžā ir sastapušies ar vēl lielāku...

Foto

Vai tieslietu ministrs apšauba tiesu varas autoritāti

Latvijas Tiesnešu biedrība vairākkārt paudusi nostāju par Ekonomisko lietu tiesas izveidi, kas kopumā atbilst Tieslietu padomes viedoklim - jaunas...

Foto

Cilvēkiem šobrīd tiek atņemtas fundamentālas tiesības uz taisnīgu un objektīvu tiesu bez korupcijas

Otrdien, 5. novembrī, Ministru kabineta sēdē tika skatīts likumprojekts "Grozījumi likumā "Par tiesu...

Foto

Sabiedrībai ir radīts nepareizs priekšstats, mūsu tiesu sistēma darbojas labi: uzruna Latvijas tiesnešu ikgadējā konferencē

Mūsu sabiedrības un kopējās identitātes pamats ir kopīgu vērtību kopums, kas...

Foto

Mazais brālis ir apjucis

Kā jau ierasts, uzreiz pēc “Saskaņas” kongresa savu kongresu rīkoja arī “Gods kalpot Rīgai”. Līdz šim šī partija bija “Saskaņas” mazais brālis,...

Foto

Kāpēc Krievijas mūziķim Grigorijam Ļepsam sen bija jāaizliedz iebraukt Latvijā?

Ir gana daudz iemeslu. Viņš pats nekad nav noliedzis senas un tuvas draudzīgas pazīšanās ar Krievijas...

Foto

Pārdomas par nāvi

Par eitanāziju, medicīniski asistētu pašnāvību un tiesībām uz cieņpilnu nāvi diskutē politiķi, prese, sabiedrība un mediķi, turklāt diskutē laiku pa laikam. Šīs diskusijas...

Foto

Garkalnes domes priekšsēdētājam steidzami jāsniedz paskaidrojumi par Valsts kontroles pārbaudē atklātajiem pārkāpumiem

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce (AP!) pieprasa Garkalnes domes priekšsēdētājam Mārtiņam...

Foto

Humānisma sagraušana

2019.gada 29.oktobrī medijos parādījās informācija: “Tiesībsargs Juris Jansons vērsies Satversmes tiesā, apstrīdot kā pamatlikumam neatbilstošus valdības noteikumus par ģimenes vai atsevišķi dzīvojošas personas atzīšanu...

Foto

Iespējams, ka koalīcija ir pārpratusi slaveno pirmsvēlēšanu saukli “Valstij jāsāk ar sevi”

Aicinām finansējuma partijām no valsts budžeta būtisko pieaugumu atlikt kā minimums līdz nākamās Saeimas...

Foto

Padomju spiegi Bulgārijā un tepat Latvijā – „quo vadis Europa”?

No neilgās padomju bērnības man atmiņā ir palikušas tikai pāris lietas – ta,s kā nesu pirmās...

Foto

Nauda veselības aprūpei ir, bet nav politiskās gribas

Latvijas Ārstu biedrība (LĀB) ir veikusi padziļinātu Latvijas un kaimiņvalstu budžetu analīzi un secinājusi, ka ir iespējams nodrošināt...

Foto

Aizkustinošas pieticības ekselence

Tautas paruna neder. Vējonis nav vilks, bet Levits nav lācis. Tas, no kā bēga “nācija”, īstenībā nav vilks, un “nācija” īstenībā neuzskrēja lācim,...

Foto

“Saskaņa” izvēlas stagnāciju

Sestdien notikušajā kongresā “Saskaņa” neizmantoja iespēju jaunam restartam un izlēma saglabāt esošo situāciju, izvēloties stagnāciju. Par “Saskaņas” jauno līderi tika ievēlēts smagsvars un...

Foto

VARAM „neapbižo(t)” Zemgali

Šobrīd nozīmīgākās un ilgtermiņā lielāko ietekmi uz Latviju kā valsti nesošās pārmaiņas ir administratīvi teritoriālā reforma (ATR). Reformai būtu jāsaved kārtībā valsts reģioni,...

Foto

Teātris nav „Rimčiks”: atklātā vēstule teātra sabiedrībai

Visos Latvijas medijos tagad katru dienu bez apstājas tiek "pilināta" ideja, ka mākslinieciskā vadītāja funkcija ir vecmodīga ideja, no...

Foto

Civilizācijas norieta enciklopēdija: "animal symbolicum"

Cilvēku par „animal symbolicum” ieteica dēvēt izcilais vācu filosofs Ernsts Kasīrers (1874- 1945). Viņa ieskatā tradicionālais cilvēka apzīmējums „animal rationale” neatbilst...

Foto

Privāto automobili no 2021. gada nevarēs atļauties iegādāties ļoti liela iedzīvotāju daļa

Latvijas Transportlīdzekļu tirgotāju asociācija (LATTA) aicina Latvijas sabiedrību pievērst uzmanību un iestāties pret valdībā...

Foto

Vai tiek bruģēts ceļš uz kārtējo Satversmes tiesas spriedumu?

2019. gada 11. oktobrī Valsts kanceleja publicējusi jauno valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu atlīdzības likumprojektu “Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu...

Foto

Apdraudēta daudzu pamatskolu pastāvēšana

Latvijas Pašvaldību savienība (LPS) nosūtījusi vēstuli visām Saeimas frakcijām, paužot bažas par apdraudējumu bērnu tiesībām apmeklēt pamatskolu pēc iespējas tuvāk dzīvesvietai un...