Publicēts jaunais Latvijas visbagātāko cilvēku TOP 100, pirmie joprojām "AB LV bankas" īpašnieki
PIETIEK20.11.2014.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Šodien klajā nācis biznesa žurnāla Kapitāls decembra numurs, kurā publicēts jaunais Latvijas 100 visbagātāko cilvēku saraksts. Publicējam saraksta pirmo desmitnieku, kura augšgalā joprojām ir abi AB LV bankas īpašnieki Oļegs Fiļs un Ernests Bernis.
1. (vieta iepriekšējā sarakstā - 1.) Oļegs Fiļs – 299 miljoni eiro (salīdzinājumā ar pagājušo gadu +64 miljoni eiro)
Nu jau trešo gadu pēc kārtas bagātākais Latvijā ir bankas ABLV lielākais akcionārs (caur SIA OF Holding), kuram piederošā banka pērn bija trešā pelnošākā kredītiestāde Latvijā aiz Swedbank un Rietumu bankas, nopelnot 43,7 miljonus eiro.
2. (2.) Ernests Bernis – 296 miljoni eiro (+64 miljoni eiro)
Tāpat kā viņa kompanjons un šī saraksta līderis, arī šis kungs jau trešo gadu pēc kārtas stabili ir otrais bagātākais cilvēks Latvijā, par ko tāpat var pateikties iespaidīgajam savas ABLV bankas akciju paketes vērtības pieaugumam. Otrs lielākais ABLV bankas līdzīpašnieks (caur SIA Cassandra Holding Company) arī saņēmis 10 miljonu eiro lielas dividendes.
3. (3.) Leonīds Esterkins – 256 miljoni eiro (+114 miljoni eiro)
Dz. 1954. gada 7. novembrī
Arī šis baņķieris, Rietumu bankas akcionārs (33,12%), neiztrūkstoši ir miljonāru saraksta galvgalī - jau otro gadu pēc kārtas trešais, un iespaidīgo īpašumu kopvērtības pieaugumu arī viņam nodrošina bankas tirgus vērtības kāpums. Tāpat kā kolēģi viņš atrodams Latvijas pelnošāko uzņēmēju saraksta augšgalā un pērn saņēmis arī prāvas dividendes, tiesa, četras reizes mazāk nekā abi saraksta līderi.
4. (5.) Arkādijs Suharenko – 131 miljons eiro (+58 miljoni eiro)
Otrs lielākais Rietumu bankas pašmāju līdzīpašnieks ar 17,34% akciju ar katru gadu pakāpjas miljonāru sarakstā nedaudz augstāk un arī dividendēs par pagājušo gadu saņēmis 1,258 miljonus eiro.
5. (4.) Arnis Riekstiņš – 80 miljonu eiro (bez izmaiņām)
50% bezvadu interneta maršrutēšanas iekārtu un programmatūras izstrādes kompānijas Mikrotīkls kapitāldaļu īpašnieks šogad sarakstā mazliet zemāk, turklāt viņa kapitāldaļu paketes vērtējums Laika stara skatījumā nav mainījies, lai gan uzņēmums audzējis gan peļņu, gan apgrozījumu.
6. (6.) Valērijs Maligins – 68 miljoni eiro (-3 miljoni eiro)
Jau otru gadu pēc kārtas farmācijas kompānijas Olainfarm vadītājs un lielākais īpašnieks turpina kāpt bagātāko cilvēku sarakstā augstāk, lai gan uzņēmuma peļņa nedaudz samazinājusies un apgrozījums audzis vien par 4%.
7. (9.) Justs Nikolajs Karlsons – 64 miljoni eiro (+4 miljoni eiro)
Bergu dzimtas nekustamo īpašumu apsaimniekotājs caur kompānijām Omnium, Omnium Invest un Omnium Plus turpina uzlabot savas pozīcijas bagātāko Latvijas cilvēku sarakstā, lai gan nav ne lielāko pelnītāju, ne lielāko dividenžu saņēmēju vidū.
8.-9. (7.-8.) Josifs Apts – 58 miljoni eiro (-6 miljoni eiro)
Farmācijas holdinga Repharm 50% īpašnieks, kuram caur holdingu pieder arī puse no zāļu lieltirgotavas Recipe Plus un aptieku tīkla Sentor Farm (Mēness aptiekas).
8.-9. (7.-8.) Vadims Telica – 58 miljoni eiro (-6 miljoni eiro)
Otru 50% Repharm īpašnieks tāpat kā kompanjons ir gan Latvijas bagātāko cilvēku, gan lielāko pelnītāju sarakstu veterāns. Medikamentu tirgošana Mēness aptiekās pērn piedzīvojusi 6,9% pieaugumu, bet zāļu vairumtirgotāja Recipe plus apgrozījums audzis par 3%.
10. (11.) Jānis Zuzāns – 57 miljoni eiro (+9 miljoni eiro)
Dz. 1957. gada 16. septembrī
Bagātāko cilvēku pirmajā desmitniekā iekļuvis azartspēļu biznesa pārstāvis, kuram piederošais laimētavu Fēnikss īpašnieks Alfor turpina kļūt vērtīgāks jau otru gadu pēc kārtas.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
