Publicēts Latvijas 100 visbagātāko cilvēku saraksts, pirmajā trijniekā – Riekstiņš, Bernis un Esterkins
PIETIEK03.10.2019.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Šodien klajā nācis laikraksta Dienas Bizness ikgadējais izdevums Miljonārs, kurā jau divdesmit trešo gadu tiek publicēts jauns Latvijas 100 bagātāko cilvēku saraksts, un vienlaikus šī ir pirmā reize, kad vienā izdevumā atrodami veseli pieci Latvijas privātajai uzņēmējdarbībai būtiski saraksti – reizē ar miljonāriem vēl arī lielāko pelnītāju, lielāko dividenžu saņēmēju, lielākos zaudējumus cietušo uzņēmēju un tagad arī patieso labuma guvēju simtnieki.
Pats galvenais joprojām ir Latvijas 100 bagātāko cilvēku saraksts – jau tradicionāli dēvēts vienkārši par miljonāru TOP. Tas ir balstīts uz Lursoft publiski ticamajiem datiem un ar korporatīvo finanšu ekspertu Vadima Jerošenko un Jāņa Piņņa palīdzību ir veidots pēc jau gadiem ilgi pārbaudītas metodikas - tirgus datu salīdzināšanas paņēmiena.
Pirms trim gadiem kopējais TOP 100 vērtības apjoms bija 2,83 miljardi eiro, pirms diviem tas bija pieaudzis līdz 2,91 miljardam eiro, bet pērn saruka līdz 2,49 miljardiem eiro. „Cik gadi būs nepieciešami, lai zaudēto atgūtu, - to pašlaik grūti prognozēt,” tika vērtēts pirms gada.
Skaidras atbildes joprojām nav, toties virzība gan ir. Kopējais TOP 100 vērtības apjoms gada laikā ir pieaudzis līdz 2,63 miljardiem eiro, bet kopējā pirmā simtnieka peļņa ir bijusi 424,60 miljoni eiro.
Pirms četriem gadiem saraksta pirmā desmitnieka biznesa kopējā vērtība bija 1,41 miljards eiro, kas nozīmēja 40 miljonu eiro pieaugumu gada laikā. Pirms trim gadiem pieaugums bija 30 miljonu eiro, bet pirms diviem pirmā desmitnieka kopējais turīgums bija novērtēts jau uz 1,421 miljardu eiro.
Pērn banku nozares satricinājumu dēļ bija vērojams grandiozs samazinājums, un šis skaitlis bija „tikai” 879 miljoni eiro, bet nu arī tas nedaudz pieaudzis – līdz 920 miljoniem eiro. Turklāt neliels pieaugums vērojams visā sarakstā, ne tikai tā „virsotnē”, - nu jau mazākā īpašumu novērtējuma summa, kas dod vietu pirmajā simtniekā, ir desmit miljoni eiro.
Šie dati – un arī fakts, ka jaunajā miljonāru pirmajā simtniekā šoreiz ir tikai 19 jauni vārdi un uzvārdi, nevis 41, kā tas bija pirms diviem gadiem, – pietiekami skaidri rāda, ka aizvadītais gads kopumā patiešām bijis stabilitātes un nelielas izaugsmes gads.
Jau tradicionāli ir arī jāatgādina tas, ko šie saraksti parāda un ko tomēr ne. 100 lielāko pelnītāju saraksts neuzrāda to, cik naudas nokļuvis kāda uzņēmēja personiskajā makā, un tieši tāpat 100 lielāko zaudētāju saraksts neatklāj, cik no šī maka ir izzudis. Tas, ko šie saraksti rāda, ir – kāda ir uzņēmējiem piederošo uzņēmumu peļņas vai zaudējumu daļa, kas atbilst viņu līdzdalībai konkrētajos uzņēmumos.
Toties 100 lielāko dividenžu saņēmēju saraksts, balstoties uz ikvienam pieejamiem un pārbaudāmiem Lursoft datiem, rāda pavisam konkrētas summas, ko pilnīgi konkrēti cilvēki izņēmuši no sava biznesa, lai ieguldītu atpakaļ vai izmantotu citiem nolūkiem.
Savukārt jaunums ir patieso labuma guvēju saraksts, kas, gan ne absolūtos skaitļos, atklāj jaunus vārdus un uzvārdus, kas iepriekšējos miljonāru sarakstos nav bijuši pamanāmi.
Kopumā šie pieci saraksti uzskatāmi rāda, kas ir tie nacionālā kapitāla pārstāvji un nozares, kas Latvijā spēj pelnīt un attīstīties, un kas ir tie, kas zaudē konkurences cīņā, - jo tautsaimniecībā nekas nav granītā iecirsts.
Latvijas desmit bagātākie cilvēki saskaņā ar jauno sarakstu ir:
1. Arnis Riekstiņš (1. – vieta sarakstā pirms gada)
202 miljoni eiro (salīdzinājumā ar situāciju pirms gada +30 miljoni eiro)
2.-3. Ernests Bernis (4.)
120 miljoni eiro (+22 miljoni eiro)
2.-3. Leonīds Esterkins (2.)
120 miljoni eiro (bez izmaiņām)
4. Oļegs Fiļs (3.)
100 miljoni eiro (bez izmaiņām)
5. Justs Nikolajs Karlsons (6.)
76 miljoni eiro (+1 miljons eiro)
6. Uldis Asars (9.)
66 miljoni eiro (+10 miljoni eiro)
7. Jānis Zuzāns (8.)
62 miljoni eiro (+2 miljoni eiro)
8.-9. Uldis Pīlēns (11.-15.)
62 miljoni eiro (+20 miljoni eiro)
8.-9. Arkādijs Suharenko (7.)
62 miljoni eiro (bez izmaiņām)
10. Egils Butka (10.)
50 miljoni eiro (+2 miljoni eiro)
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību izrādījās negaidīti auglīga. Tiesa, nedaudz īpatnējā veidā. Tā ārkārtīgi tieši un nesaudzīgi atsedza tās problēmas sabiedriskajos medijos, kuras līdz šim bija sekmīgi apslēptas.
“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem asu kritiku, ka nevar brīvi turpināt, krievināt Latvijas mediju vidi. Šo pozīciju atbalstījusi arī Latvijas televīzija un virkne “pilnīgi neatkarīgo un analītisko” žurnālistu.
Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs varas atzari: likumdevējs, izpildvara un tiesu vara. Tā kā mūsu Satversme neskata medijus kā ceturto varu, tad žurnālistiem un mediju redaktoriem nevajadzētu izturēties tā, it kā viņi oficiāli valdītu, vēl vairāk – ka neviens nedrīkstētu viņus kritizēt par sliktu darbu, piemēram, par pārāk vienpusēju un tendenciozu nostāju notikumu, procesu un personu atainojumā.
